Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā motociklistiem, vieglo automašīnu vadītājiem un kravas automašīnu vadītājiem, kuru spēkrata masa nepārsniedz 7,5 tonnas, draudēs brīdinājums vai naudas sods 20 eiro apmērā. Šobrīd APK paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā var piemērot brīdinājumu vai septiņu eiro naudas sodu.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā, ja tas izdarīts apdzīvotā vietā, varēs sodīt ar brīdinājumu vai 30 eiro naudas sodu. Šāds pat sods plānots par attiecīgu ātruma pārsniegšanu ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem. Šobrīd šo kategoriju vadītājiem par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā var uzlikt brīdinājumu vai 15 eiro naudas sodu. Ja šīs kategorijas autovadītāji apdzīvotā vietā pārsniegs ātrumu no 11 līdz 20 kilometriem stundā, viņiem draudēs 40 eiro naudas sods.

40 eiro naudas sodu varēs piemērot arī tiem vieglo automašīnu, kravas automašīnu un motociklu vadītājiem, kuri ātrumu pārsniegs no 21 līdz 30 kilometriem stundā. Pašreiz spēkā esošā likuma redakcija par šādu pārkāpumu paredz brīdinājumu vai 30 eiro naudas sodu.

Ja iepriekšminētās kategorijas šoferi ar šādu ātrumu brauks apdzīvotā vietā, tad jau draudēs 50 eiro naudas sods.

Speciālisti sodu rosina palielināt arī par lielākiem ātrumiem, piemēram, tādiem agresīviem vieglās automašīnas šoferiem un motociklistiem, kuri ātrumu pārkāpj par 60 kilometriem stundā, varēs piemērot 350 līdz 650 eiro naudas sodu, kā arī viņiem varēs piemērot tiesību atņemšanu no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem. Šobrīd tādiem braucējiem var piemērot 210 līdz 430 eiro naudas sodu un tiesību atņemšanu no trim līdz sešiem mēnešiem.

Tagad Tieslietu ministrijas darba grupai ir jāsniedz atzinums par sagatavotajiem grozījumiem APK.

Bargāki sodi plānoti arī dzērājšoferiem. Attiecīgie grozījumi jau ir iestrādāti minētajos grozījumos.

Ja alkohola koncentrācija organismā pārsniegs 1,5 promiles, varēs ne tikai piemērot apjomīgu naudas sodu un tiesību atņemšanu, bet arī konfiscēt transportlīdzekli. Spēkrata konfiscēšana draudēs arī tiem, kuri brauc narkotisko vai psihotropo vielu reibumā. Patlaban spēkratu policija var tikai izņemt un nogādāt stāvvietā, no kuras šoferis to pēc soda samaksāšanas un norēķināšanās par stāvvietu var dabūt atpakaļ.

Sodu palielināšana ir tikai viens no vairākiem risinājumiem, kurus atbildīgās iestādes izvirzījušas, lai uzlabotu satiksmes drošību. Par citiem risinājumiem 13.martā diskutēja Ceļu satiksmes drošības padomē, kura nolēma, ka atbildīgās iestādes divu mēnešu laikā sagatavos jaunākos priekšlikumus drošības uzlabošanai.

Padome nolēma, ka atbildīgās iestādes izvērtēs iespējas palielināt vai samazināt atļauto braukšanas ātrumu atkarībā no ceļa tehniskā stāvokļa un citiem parametriem.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) rosina ne tikai rīkot tradicionālās satiksmes drošības informatīvās kampaņas, bet arī noteikt, ka, piemēram, katram 4.klasi beigušajam skolēnam obligāti ir jāiegūst velosipēda vadītāja apliecība. Kā 13.marta padomes sēdē uzsvēra CSDD direktors Andris Lukstiņš, šāda kārtība jau ir teju visās Eiropas valstīs un CSDD ir gatava kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju grozījumus virzīt tālāk un nodrošināt velosipēdu vadītāju eksamināciju.

Padome jau pagājušogad izvirzīja vairākas prioritātes, kā uzlabot satiksmes drošību. Piemēram, nepieciešams papildināt pašreizējo regulējumu ar prasību gājējiem un velosipēdistiem, diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām pārvietojoties pa brauktuvi vai ceļa nomali, lietot apģērbu ar gaismu atstarojošiem elementiem.

Uzlabojumus CSDD saskata ne tikai sodu palielināšanā, bet arī autovadītāju apmācību attīstīšanā, proti, līdz 40 minūtēm palielinot braukšanas eksāmena laiku.

Nedisciplinētiem autovadītājiem būs jāveic regulāri psihologa un narkologa apmeklējumi un jānoliek teorētiskais eksāmens pirms tiesību atgūšanas par ātruma pārsniegšanu. Savukārt agresīviem autovadītājiem būs jāpiedalās psihologu korekcijas grupās.

Valsts policija secinājusi, ka cēloņi pagājušajā gadā reģistrētajiem negadījumiem ir vairāki. Pirmkārt, satiksmes dalībniekiem joprojām ir nepietiekama tiesiskā apziņa, kas izpaužas kā satiksmes noteikumu neievērošana. Tāpat šoferi jau pieraduši, ka uz ceļiem vairs neatrodas privātā komersanta fotoradari. Treškārt, avāriju skaitu ietekmējuši laika apstākļi un neatbilstoša ātruma izvēle. Ceturtkārt, satiksmes drošību ietekmējusi ceļa infrastruktūra un tās uzturēšana.

Pērn kopumā avārijās gāja bojā 179 cilvēki, kas ir par diviem vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt šā gada pirmajos divos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos Latvijā gājuši bojā 24 cilvēki, kas ir par pieciem vairāk nekā analoģiskā laika periodā pērn.