Kā stāsta J.Jansons, ja tiek saņemta iedzīvotāju sūdzība par kādu VSAA lēmumu un tiek secināts, ka ir pieļauta kļūda, VSAA pati to operatīvi novērš, tiesībsargam nav pat jāsāk pārbaudes lieta. Savukārt, ja tiesībsargs norāda VID uz labas pārvaldības trūkumu, ka kādā lietā būtu rūpīgāk jāizvērtē nianses, VID argumentos neieklausās, rīkojas kā represīva iestāde un pat neaptur nodokļa parāda piedziņu gadījumā, ja tiesas pirmās instances spriedums liecina, ka VID ir kļūdījies. Tiesāšanās var ilgt gadus piecus, kuru laikā cilvēks, pret kuru tiek vērsta nodokļu piedziņa, ir izputējis.

No ministrijām Tiesībsarga birojam laba sadarbība ir izveidojusies ar Labklājības ministriju, sevišķi kopš to vada ministrs Uldis Augulis (ZZS), un ar Tieslietu ministriju. Saeimā tiesībsarga teiktajā un sniegtajos atzinumos rūpīgi ieklausās Sociālajā un darba lietu komisijā, Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Savukārt ar Finanšu ministriju (FM), pēc tiesībsarga Jansona teiktā, ir "traģiska" sadarbība. Daudzos gadījumos saskarē ar FM esot sajūta, ka šo valsti vada pāris FM ierēdņi ar ministra doto mandātu.

"Nav skaidrs, uz kurieni mēs ejam un ko gribam sasniegt. Dzirdam tikai runas par to, ka mēs neko nevaram atļauties, jo valsts budžetā nav naudas. Tad ir jājautā, kā mūsu valsts vadītāji redz Latvijas tālāko attīstību. Ja mēs neinvestējam bērnos, kuri palikuši bez ģimenes aprūpes, ja neinvestējam izglītībā, nepalīdzam piecelties tiem, kas ir paklupuši," norāda tiesībsargs.

Jautāts, vai piekristu turpināt darbu tiesībsarga amatā, ja tāda iespēja viņam tiks piedāvāta, Jansons atbild, ka pilnīgi noteikti es šādu piedāvājumu apsvērtu. Jansona pilnvaras tiesībsarga amatā beigsies 2016.gada 16.martā. "Vismaz šobrīd es nesaku nē. Es jūtu, ka sabiedrībai mēs esam vajadzīgi un šobrīd Tiesībsarga biroja saliedētais kolektīvs var izdarīt daudzas labas lietas," atzīst J.Jansons,