Vairumā gadījumu lēmums par atļaujas darbam ar valsts noslēpumu piešķiršanu vai nepiešķiršanu tiek pieņemts dažu mēnešu laikā, kas ir uzskatāms par sapratīgu termiņu, ņemot vērā nepieciešamību veikt vispusīgu pārbaudi par personas atbilstību likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajiem kritērijiem.

Tikai retos gadījumos, kad pārbaudes gaitā tiek konstatēti būtiski apstākļi, ko nepieciešams papildus pārbaudīt, tā var ieilgt. DP uzskata, ka pašreizējā kārtībā, kādā personai ir tiesības pārsūdzēt lēmumu par atļaujas darbam ar valsts noslēpuma nepiešķiršanu, garantē iespēju pārsūdzēt lēmumu neatkarīgai amatpersonai, kurai ir iespēja iepazīties ar pārbaudes lietas materiāliem un tos objektīvi izvērtēt.

Vienlaikus DP atzīmē, ka atbildīgās institūcijas pastāvīgi strādā pie šīs sistēmas pilnveidošanas.

Likums paredz, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora lēmumu par atteikumu izsniegt pielaidi var pārsūdzēt ģenerālprokuroram.

Prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe aģentūrai LETA teica, ka prokuratūra neiebilstu, ja sūdzību par atteikumu izsniegt pielaidi izskatītu Augstākā tiesa. Savukārt jautājums par pārbaudes ilgumu ir jāadresē drošības dienestiem.

Likumā teikts, ka valsts noslēpuma pielaides atbilstoši kompetencei izsniedz trīs valsts drošības iestādes - SAB, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un DP.

Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās. Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju.

Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB, bet otrās un trešās kategorijas atļaujas izsniedz DP un Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

Jau ziņots, ka jautājums par valsts noslēpuma pielaides izsniegšanas kārtības uzlabošanu aktualizējās pēc tam, kad atklājās, ka ģenerālprokurors nav mainījis SAB lēmumu par atteikumu tieslietu ministrei Baibai Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Broka pēc ģenerālprokurora lēmuma nolēma demisionēt. Tāpat šis jautājums aktualizējās pēc tam, kad valdība nolēma nepārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) palātas spriedumu lietā "Ternovskis pret Latviju" par SAB atteikumu Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšniekam Andrim Ternovskim izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Līdz ar to valstij Ternovskim būs jāizmaksā morālā kaitējuma kompensācija 5000 eiro apmērā.

Vienlaikus vairākām ministrijām ir dots uzdevums izvērtēt pašreizējo procedūru un iesniegt priekšlikumus tās pilnveidošanai.

Broka jau vērsusi uzmanību uz nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā jeb procedūrā, kādā norit pielaides piešķiršana vai pārsūdzība, jo pašlaik tā neatbilst tiesiski demokrātiskas valsts prasībām. Broka uzskatot par savu pienākumu rīkoties, lai šī tiesiskā sistēma tiktu mainīta un sakārtota un pielaide piešķiršana nekļūtu par "politisko instrumentu". Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA gan uzsvēra, ka VL-TB/LNNK vispirms vēlētos tikties ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu  un pārrunāt jautājumu par iespēju strādāt pie izmaiņām normās, kas regulē pielaides valsts noslēpumam izsniegšanas kārtību un procedūru.