22. Jūnijs 2016 14:06
Jaunumi
Aptauja: iedzīvotāji atbalsta brīvprātīgo līdzgaitniecību darbā ar likumpārkāpumus izdarījušiem jauniešiem, taču vairums nav gatavi iesaistīties
Līdzgaitniecības mērķis ir atbalstīt probācijas klientus – bērnus un jauniešus, sniedzot viņiem pozitīvu brīvā laika pavadīšanas pieredzi, kā arī jaunas zināšanas un prasmes.
Edijs Pālens, LETA

Lielākā daļa sabiedrības (83%) pauž pozitīvu attieksmi par Valsts probācijas dienesta (VPD) iniciatīvu, kurā ikviens iedzīvotājs var pieteikties kļūt par brīvprātīgo līdzgaitnieku jauniešiem, kuri ir pārkāpuši likumu. Taču tai pašā laikā 81% iedzīvotāju atzīst, ka paši šādā iniciatīvā neiesaistītos. Tā liecina VPD veiktā sabiedriskās domas aptauja.

VPD līdzgaitniecības iniciatīvas mērķis ir brīvprātīgo līdzgaitniecības (mentoringa) prakses attīstīšana darbā ar VPD redzeslokā nonākušiem bērniem un jauniešiem. Līdzgaitniecības mērķis ir atbalstīt probācijas klientus – bērnus un jauniešus (vecumā no 14 līdz 25 gadiem), sniedzot viņiem pozitīvu brīvā laika pavadīšanas pieredzi, kā arī jaunas zināšanas un prasmes.

Sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 59% iedzīvotāju pilnībā piekrīt vai daļēji piekrīt, ka līdzgaitnieka labais piemērs ļauj jaunietim laboties ātrāk, nekā cietums, kā arī 50% piekrīt, ka jebkura metode ir labāka nekā cietums. Tikai 23% uzskata, ka līdzgaitniecības ieviešana tāpat neko nemainīs.

VPD projekta „Brīvprātīgo piesaiste un atlase darbā ar likumpārkāpumus izdarījušiem jauniešiem” vadītājs Imants Jurevičius uzsver, ka svarīgi ir nejaukt līdzgaitnieka un probācijas dienesta darbinieku pienākumus. „Projekta ietvaros svarīgi ir redzēt robežas, jo probācijas dienesta speciālistiem ir jāpaliek savā pozīcijā un brīvprātīgajiem savā. Probācijas mērķis ir uzvest klientus uz pareizā ceļa, bet līdzgaitnieka mērķis ir būt līdzās, caur sarunām stāstīt, kā iespējams risināt problēmas, kā darīt lietas likumīgā ceļā, kā pavadīt brīvo laiku,” tā I.Jurevičius.

Jautāti par to, vai iedzīvotāji paši personīgi būtu gatavi iesaistīties līdzgaitniecības projektā kā brīvprātīgie, tikai 19% atbildēja apstiprinoši, taču 81% atzina, ka nebūtu gatavi iesaistīties. Kā galvenos neiesaistīšanās iemeslus respondenti minējuši to, ka šobrīd nav laika brīvprātīgā darba veikšanai (31%), šāda nodarbošanās nav konkrētajam cilvēkam piemērota (29%), nav vēlēšanās komunicēt ar šādiem cilvēkiem un nav motivācijas iesaistīties (16%).

Savukārt kā galvenie iemesli pozitīvam lēmumam minēta, piemēram, atbilstoša dzīves pieredze, spēja sniegt atbalstu jauniešiem (41%), patika pret brīvprātīgo darbu (24%), ticība, ka šiem jauniešiem var palīdzēt, parādot, ka var dzīvot citādāk (22%). Savukārt 14% uzsver, ka iesaistīšanās šādā iniciatīvā ir iespēja sniegt ieguldījumu nākotnē, veidojot labāku sabiedrību. Diemžēl vien 12% respondentu atzina, ka pazīst cilvēkus, kas būtu gatavi kļūt par mentoru jaunietim, kurš pārkāpis likumu.

Sabiedriskās domas aptaujā piedalījās 500 respondentu no visas Latvijas. Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Berg Research”.

Kļūt par brīvprātīgo līdzgaitnieku jauniešiem, kuri nonākuši probācijas dienesta redzeslokā, var ikviens. Plašāku informāciju par projektu var uzzināt Valsts probācijas mājaslapā: www.probacija.lv/lidzgaitnieciba. Latvijā šī projekta izmaksas tiek segtas no Norvēģijas finanšu instrumenta (85%) un valsts līdzfinansējuma (15%).

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 209 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties