Lekciju ciklu, kas uzsākts Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajā fakultātē par godu LU un fakultātes simtgadei, otrdien, 16. aprīlī, ievadīja Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesnesis Egils Levits.
Lekciju atklāja un vadīja Latvijas Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš. Pēc ievada ar uzrunu klausītāju priekšā uzstājās LU Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa. Dekāne atskatījās uz 100 gadus veco pagātni, kad pirmo reizi tika izveidota Ekonomiski juridiskā fakultāte, veidojot pamatus tiesībzinātnes centram Latvijā. A. Rodiņa pateicās un apsveica visus LU Juridiskās fakultātei piederīgos, un savu runu beidza ar vārdiem: “Šis ir mūsu – juristu – gads, šis ir mūsu simtgades gads.”
Latvijas Universitātes un Juridiskās fakultātes simtgadei veltītā lekcija dalījas divās daļās – Egila Levita priekšlasījumā un kopīgajā diskusijā par tēmu. Pirmajā daļā EST tiesnesis klausītajus iepazīstināja ar Eiropas Savienības konstitucionālo kultūru un EST lomu tajā. E. Levits ieskicēja demokrātiskas un konstitucinālas valsts vērtības un principus, kā arī izdalīja abus jēdzienus un skaidroja to atšķirības. E. Levits savā priekšlasījumā gan skaidroja dažādus judikatūras jēdzienus un konstitucionālo kultūru, padziļinot klausītāju izpratni aktuālajā jautājumā, gan arī izskatīja vairākus, saistītus judikatūras piemērus.
Pēc E. Levita referāta priekšlasījuma, klātesošajiem bija iespēja piedalīties diskusijā par judikatūru un Eiropas Savienības konstitucionālo kultūru. Daudzi interesenti lūdza precizēt un izskaidrot vairākus terminus, kā arī padziļināti interesējās par izskanējušo referātu.
Maijā, septembrī un oktobrī lekciju ciklu turpinās Latvijā zināmi juristi, kuri vienmēr bijuši ar LU Juridiskās fakultātes cieši sadarbības partneri visdažādākajās jomās. To noslēgs starptautiski zinātniskā konference.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.