Runājot par izaicinājumiem cilvēktiesību jomā, Ineta Ziemele uzsvēra, ka visas cilvēktiesības ir savstarpēji saistītas un ka to starpā nepastāv hierarhija. Viņa akcentēja to, ka cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums ir mūsu kultūrtelpai raksturīgās vērtības, kuru pamatā ir brīva cilvēka virzība uz sevis pilnveidošanos.

Ineta Ziemele vērsa uzmanību, ka tieši demokrātiskas tiesiskas valsts ietvars ir tas, kura centrā ir brīvs cilvēks, un tieši tāds ietvars veido vislabvēlīgāko vidi, lai cilvēks var brīvi attīstīties, neaizkarot savu līdzcilvēku dabisko vēlmi pilnveidoties. Ineta Ziemele uzsvēra, ka valsts līmenī, ikvienu lēmumu pieņemot, būtu jāatbild uz jautājumu “Vai šī lēmuma centrā ir cilvēks?”.

Diskusijā “Tiesība uz cienīgu nāvi” Ineta Ziemele klātesošajiem sniedza ieskatu Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē un citu valstu tiesiskajā regulējumā. Īpašu uzmanību viņa pievērsa Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatītajām lietām: Pretty v United Kingdom (pieteikums Nr. 2346/02) un Gross v. Switzerland (pieteikums Nr. 67810/10).

Ineta Ziemele skaidroja, kā minētajās lietās ir dažādi faktiskie apstākļi, tomēr galvenais jautājums bija viens, proti, abās lietās personas bija nonākušās tādā situācijā, kad vēlējās pārtraukt savu dzīvi, tādējādi veidojās cilvēktiesību “sadursme” starp tiesībām uz dzīvību un cieņpilnu dzīvi, kā arī pašnoteikšanās tiesībām, kas ir tiesību uz privāto dzīvi tvērumā. Viņa uzsvēra, ka šādu vērtību sadursmi var atrisināt atbilstoši sabiedrības izpratnei par vērtībām, jo no tām izrietošais tiesiskais regulējums mainās, tas veidojas līdz ar sabiedrības attīstību. Ineta Ziemele teica, lai gan tiesiskais regulējums vēl nav rasts, un Latvijas sabiedrībā nav vēl notikusi diskusija par cieņpilnu nāvi, tāda diskusija noteikti ir jāveido. Visās Eiropas sabiedrībās šāda diskusija notiek. Citviet jau rasts sabiedrības konsensuss un līdz ar to tiesiskais noregulējums.