Nopietni vēršam uzmanību uz publiskajā telpā izplatītu tendenciozu faktu interpretāciju par apstākļiem kādā krimināllietā, kas vērtējama kā mēģinājums īstenot tiesāšanās sabiedriskās attiecības ar mērķi radīt sabiedrībā maldīgu iespaidu par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu maznozīmīgumu un tiesvedības ilgumu.
Atgādinām, ka lietu par attālā pagātnē veiktiem noziedzīgajiem nodarījumiem Rīgas apgabaltiesa sāka izskatīt pagājušā gada nogalē saistībā ar valsts apsūdzības uzturētāja apelācijas protestu. Tas tika iesniegts par 2017. gada 11. novembrī pirmās instances tiesā pieņemto attaisnojošo spriedumu.
Ņemot vērā sabiedrības interesi, tiesvedības gaita šajā krimināllietā jau ir sīki izklāstīta šeit.
Tiesvedības procesā pašlaik notiek tiesas izmeklēšana, un tiesa to nekomentē. Taču apsūdzības rakstā ietvertais noziedzīgo nodarījumu uzskaitījums neapstiprina vairākos medijos izskanējušo faktu interpretāciju par šo nodarījumu maznozīmīgumu.
Krimināllietā līdz ar citiem apsūdzētajiem par iespējamu līdzdalību vairākās 1994. un 1995. gadā notikušās zādzībās apsūdzība tika uzrādīta 2001. gadā. Nepieciešamības gadījumā tiesa var izskatīt iespēju pilnībā publiskot anonimizētu apsūdzības rakstu, lai novērstu nepatiesu faktu izplatīšanu par apsūdzības būtību, taču jāņem vērā, ka apsūdzētā atbildību pastiprinošos un atbildību mīkstinošos apstākļus, kā arī pierādījumus tiesa vērtēs nolēmumā.
Daži no konkrētiem faktiem, kas minēti apsūdzībā, par apsūdzētajam inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir šādi:
Faktu izklāsts sniegts, lai norādītu uz mēģinājumiem plašsaziņas līdzekļos sašaurināt apsūdzībā minētos faktus un no apsūdzētās personas puses pievērst uzmanību tikai divām citām mazāk nozīmīgām zādzību epizodēm. Līdz ar to norādām, ka šādi faktiskie apstākļi neatbilst izmeklēšanas laikā konstatētajam un kopējais epizožu skaits ir četras.
Pārdomas raisa arī tas, ka tiesāšanās sabiedriskajās attiecībās intensīvāk nekā pats apsūdzētais ir iesaistījies viņa advokāts. Vēršam uzmanību, ka zvērināti advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuru funkcijās ietilpst arī tiesiskuma nodrošināšana valstī, tostarp tajās ietverta patiesas informācijas paušana, nemēģinot selektīvi izcelt kādus atsevišķus faktus.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.