1. Pasākumi, kuru mērķis dot parādniekam papildu laiku saistību izpildei, kuras tas nevar izpildīt ne savas vainas dēļ sakarā ar Covid-19 izplatību (likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību"):

1) Komercķīlas likuma 42. panta sestajā daļā noteiktais 30 dienu termiņš lēmuma pieņemšanai par komercķīlas izlietošanu pagarināts līdz 60 dienām, kā arī paredzēts, ka komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmēji paziņojumu (Komercķīlas likuma 42. panta pirmā daļa) par komercķīlas izlietošanu var apstrīdēt tiesā arī gadījumā, kad ārkārtēji apstākļi liedz komercķīlas izlietošanu (likuma 16. panta pirmā un otrā daļa);

2) Civilprocesa likuma 204.¹pantā noteiktais maksimālais termiņš spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgas izpildes noteikšanai ir pagarināts no 10 dienām līdz 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties (likuma 16. panta trešā daļa);

3) pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt tikai tad, ja brīdinājums parādniekam ir izsniegts ne vēlāk kā 60 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas (likuma 16. panta ceturtā daļa);

4) Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktais termiņš parādnieka iebildumu izteikšanai kreditoram vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu pagarināts no 21 dienas līdz 60 dienām no paziņojuma par parāda esamību saņemšanas dienas (likuma 16. panta piektā daļa);

5) noteikts minimālais termiņš – ne agrāk kā 60 dienas no saistību izpildes termiņa iestāšanās, kurā kreditors Notariāta likuma 107.⁴ panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā notariālo aktu var iesniegt izpildei zvērinātam notāram (likuma 16. panta sestā daļa).

2. Terminētas izmaiņas civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā (likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 30. pants):

Laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevar pārsniegt Civillikuma 1765. panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto likumisko procentu apmēru.

Mērķis – mazināt papildu negatīvo seku ietekmi uz tiesību subjektiem, kuri jau šobrīd sakarā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju nespēj vai tuvākajā laikā nespēs nodrošināt savlaicīgu civiltiesisku saistību izpildi.

3. Saistību tiesību noilguma termiņa apturēšana (likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 31. pants):

Laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 1. jūlijam tiek apturēts likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējums, un šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina.

Mērķis - Noilguma termiņa apturēšana uz ārkārtas situācijas laiku radītu mazākus satricinājumus šobrīd ietekmētajai civiltiesiskajai apgrozībai. Likumā noteiktais noilguma termiņa tecējuma apturējums attiecināms vienīgi uz civiltiesību materiāli tiesiskajiem noilguma termiņiem, jo ir iespēja prasīt atjaunošanu nokavētajiem civilprocesuāliem termiņiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kā arī nav attiecināms uz administratīvo pārkāpumu lietu un administratīvā akta izpildes noilguma termiņiem, jo minētos jautājumus reglamentē Iestāžu darbības likums sakarā ar COVID-19 izplatību.

4. Tiesu un tiesu sistēmai piederīgo personu darbība ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību (likums "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”):

1) Mutvārdu tiesas sēdes tiesās tiek noturētas lietās, kas saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību. Par mutvārdu tiesas sēžu pārcelšanu tiesa laikus informē procesā iesaistītās personas. Civillietas tiesa izskata rakstveida procesā, ja ir iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa laikus informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai (likuma 4. panta pirmā un otrā daļa);

2) Ārkārtējai situācijai beidzoties, tiesa nodrošina to lietu izskatīšanu ārpus kārtas, kurās saistībā ar ārkārtējo situāciju iztiesāšana tika atlikta vai iztiesāšanā tika izsludināts pārtraukums (likuma 4. panta piektā daļa);

3) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Latvijas Zvērinātu notāru padome var noteikt ierobežojumus apmeklētāju pieņemšanai klātienē vai lemt par tās pārtraukšanu zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru prakses vietās. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Latvijas Zvērinātu notāru padome var noteikt nosacījumus, atbilstoši kuriem zvērināts tiesu izpildītājs un zvērināts notārs var lemt par amata darbības atlikšanu, ja tās izpilde nav saistīta ar nozīmīgu tiesību aizskārumu vai objektīvu steidzamību un tās izpilde var būt saistīta ar paaugstinātu risku iesaistītajām personām inficēties ar Covid-19 (likuma 7. pants).

5. Attālināta dalība un balsošana dalībnieku un akcionāru sapulcē (Komerclikuma 214.¹ pants un 277.¹ pants), biedrību un kooperatīvo sabiedrību biedru kopsapulcē (likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību"  32. pants):

Likums “Grozījumi Komerclikumā”, kas stājās spēkā šā gada 22. martā paredz SIA dalībniekiem un AS akcionāriem (turpmāk – dalībnieki) tiesības piedalīties dalībnieku sapulcēs attālināti, t.i., vai nu balsojot pirms sapulces vai klātienes sapulcei pieslēdzoties ar elektroniskās saziņas līdzekļiem. Minētais likums paredz arī trešo attālinātās dalības veidu – pilnīgi virtuāla dalībnieku sapulce, taču šādā veidā dalībnieku sapulci var noturēt tikai tad, ja tas paredzēts kapitālsabiedrības statūtos.

Atbilstoši grozījumiem likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas stājās spēkā šā gada 5. aprīlī, arī biedrību un kooperatīvo sabiedrību biedriem ir piešķirtas tiesības piedalīties biedru kopsapulcē attālināti, t.i., balsojot pirms sapulces, vai klātienes sapulcei pieslēdzoties ar elektroniskās saziņas līdzekļiem.

6. Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumi (likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību"):

1) līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm (likuma 17. pants);

2) tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras laikā ārkārtējās situācijas periodā un sešus mēnešus pēc tās beigām varēs lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoram veikšanas laika pārcelšanu, pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu (likuma 33. pants);

3) paredzētas tiesības piedalīties un balsot kreditoru sapulcēs attālināti, izmantojot elektronisko saziņas līdzekļus, kā arī balsot rakstveidā (likuma 34. pants; 35. panta trešā daļa);

4) pagarināti tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņi –  iesniedzot pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu vai grozīšanu, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu nosaka ne ilgāku par četriem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu (likuma 35. panta pirmā daļa).

Savukārt gadījumos, kad tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš jau ticis pagarināts un ar Covid-19 izplatību radītās nelabvēlīgās sekas liedz parādniekam izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteikto, ārkārtējās situācijas periodā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par vienu gadu, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums (likuma 35. panta otrā daļa);

5) iespēja tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegt elektroniski (likuma 36. pants).

7. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību nodrošināšana:

Likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”  25. pants paredz, ja attiecībā uz personu, kurai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā jāveic īpaši epidemioloģiskās drošības pasākumi, pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu vai tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas aizliedz atrasties mājoklī, un tā pati nav spējīga nodrošināt pašizolāciju, pašvaldība iespēju robežās nodrošina šai personai pašizolācijas vietu. Persona (izņemot personu ar invaliditāti un personu, kura atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu) sedz izdevumus, kas saistīti ar pašizolācijas vietas nodrošināšanu.

Skat. arī: Jautājumi un atbildes par tiesu procesu norisi atbilstoši likumam "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību"