"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu, " uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. Vienlaikus, svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem.

Pašreizējo izaicinājumu apstākļos primāri ir nepieciešams stabilizēt Latvijas tautsaimniecību, vienlaikus saglabājot stratēģisku kursu, lai paātrinātu produktivitātē balstītu ekonomikas strukturālu pārorientāciju. Tas ir īstenojams, tautsaimniecību savlaicīgi pielāgojot globālajām tendencēm, un radot jaunas salīdzinošās priekšrocības. Vienlaikus tautsaimniecības stabilizēšanas fāze ietver rīcības, kas ir vērstas uz eksportspējas veicināšanu un produktivitātes celšanu, kā arī uz uzņēmējdarbības vides uzlabojumu veikšanu.

"Lai mazinātu Latvijas eksportspējas kritumu ilgtermiņā, kā arī lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu, ir jāīsteno savlaicīga eksporta tirgus konkurentus apsteidzoša stratēģija - jāatbalsta eksportspējīgās industrijas un ar nākotnes izaugsmes potenciālu, jāpārorientē pieaugušo izglītības piedāvājums un jānodrošina finansējuma pieejamība pētniecībai un attīstībai un tās rezultātu - produktu komercializācijai un virzīšanai tirgū," akcentē ministrs.

"Vienlaikus, lai mazinātu ar epidemioloģisko situāciju saistīto ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības kritumu, valstij jāpielieto arī iekšzemes pieprasījuma atbalsta instrumenti, kas strukturāli stiprinātu Latvijas tautsaimniecības ilgtspēju. Iekšzemes ekonomiskās aktivitātes veicināšanas jomā būtu izmantojami valsts un pašvaldību pasūtījuma instrumenti. Papildus jāizstrādā konkrēti pasākumi finanšu instrumentu - aizdevumu un kapitāla instrumentu - formā," turpina ministrs.

Stratēģija ietver 5 rīcības virzienus - cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide eksportspējai, finanšu pieejamība un infrastruktūra, kuros pasākumi plānoti trīs secīgos soļos un attiecīgi laika posmos:

- tautsaimniecības stabilizācijas periods - 2020. gadā īstenojami pasākumi, kas vērsti uz finanšu situācijas stabilizāciju iedzīvotājiem un uzņēmējiem Covid-19 krīzes apstākļos un vīrusa izplatības ierobežošanu Latvijā;

- pārorientācijas periods - 2021.-2022. gados īstenojami pasākumi, kas, ņemot vērā Covid-19 krīzes radītās izmaiņas globālajā ekonomikā, kā arī izmantojot Latvijas tautsaimniecības priekšrocības un izaicinājumus, rada jaunas iespējas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, uzsvaru liekot uz inovāciju, digitālo transformāciju, mūžizglītību, un orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus;

- izaugsmes fāze - sākot no 2023. gada un turpmāk īstenojami pasākumi tautsaimniecības transformācijai, kas balstīti preču un pakalpojumu eksporta dinamiskā attīstībā, nodrošinot tautsaimniecības izaugsmi caur produktivitātes pieaugumu, automatizāciju, digitālo transformāciju, atbalstu uzņēmumu izaugsmei un strauji augošām nozarēm un ekosistēmām.

Stratēģija Latvijai tiks papildināta ar konkrētiem rīcības plāniem katrā no pieciem rīcības virzieniem, definējot konkrētus pasākumus, to izpildes termiņus un atbildīgās institūcijas, kā arī to izpildei paredzēto finansējumu.

Detalizēti ar Stratēģiju Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.