8. Jūlijs 2020 11:21
Studenta Vārds
Ar kampaņu #GribuStudēt vērš uzmanību uz papildu atbalsta nepieciešamību studentiem

Liela daļa augstskolās studējošo paralēli studijām veic algotu darbu, tostarp daļa strādā, lai samaksātu par studijām, taču Covid-19 izraisītā krīze un ārkārtas situācija ieviesa būtiskas korekcijas arī darba tirgū. Līdz ar citiem darbu zaudēja arī daudzi studenti, un, lai gan tam var būt ļoti negatīvas sekas,  vismaz pagaidām valsts būtisku atbalstu tiem nesola.

Aprīļa vidū tika veikta Latvijas Studentu apvienības (LSA) aptauja par studējošo finansiālo stāvokli Covid-19 krīzes ietekmē,1 un tajā piedalījās aptuveni 8,6 tūkstoši studentu – vairāk nekā 10% no kopējā Latvijā studējošo skaita. Tajā tika noskaidrots, ka 11,8% respondentu jeb nepilni 10 000 no kopējā studējošo skaita varētu pārtraukt studijas, jo prognozēja, ka bezdarba apstākļos vairs nevarēs segt studiju maksu vai ikdienas izdevumus. Vēl tikpat daudzi minēja, ka ienākumu mazināšanās dēļ plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, studijas pārtraucot uz laiku.

Pirmajos LSA rīkotās kampaņas publiskajos materiālos tika minēts, ka nolūkā pievērst politikas veidotāju uzmanību ne vien tam, cik būtiski studējošo finanses ir ietekmējusi Covid-19 krīze, bet arī jau ilgstošajām problēmām augstākās izglītības pieejamībā kopumā. Tādēļ LSA ar tiešsaistes akciju #GribuStudēt aicināja studējošos un sabiedrību vērst uzmanību uz papildu atbalsta nepieciešamību studentiem gan šobrīd, gan ilgtermiņā.

LSA sabiedrisko attiecību vadītāja Evelīna Puzo skaidro, ka “nepieciešamība nodrošināt īpašu atbalstu studējošajiem tika noskaidrota, kad apstrādājām aptaujā par studentu finansiālo situāciju Covid-19 krīzes laikā iegūtos datus – informācija, ka gandrīz 12% studējošo varētu pārtraukt studijas, turklāt ceturtdaļai studējošo ienākumi varētu sarukt vismaz par 50%, bet vēl 15% paredz, ka zaudēs ienākumus pavisam. Tā kā LSA jau ilgstoši iestājas par studiju pieejamību, tika nolemts, ka arī šajā situācijā nepieciešams vērst politikas veidotāju uzmanību uz studentu vajadzībām. Covid-19 skarto grupu ir daudz, tāpēc nolēmām veidot kampaņu, lai nepaliekam nepamanīti”.

LSA pārstāve arī norāda, ka pirmie bija jāsasniedz tie studenti, kuri gatavi dalīties ar savu pieredzi, piemēram, studiju apvienošanu ar algotu darbu, jo bez šiem stāstiem nebūtu iespējams sasniegt politikas veidotājus. Kampaņas dalībniekiem tika lūgts sociālo tīklu ierakstos atzīmēt jeb “ietagot” Saeimu, Ministru kabinetu, atbildīgās ministrijas un ministrus – Ilgu Šuplinsku un Izglītības un zinātnes ministriju, Jāni Reiru un Finanšu ministriju, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, kā arī Saeimas deputātus.

“Jā, arī jurisprudences studentiem šī kampaņa bija aktuāla. Kā norādījusi Latvijas Studentu apvienība, šī kampaņa tika veidota ne tikai saistībā ar Covid-19 krīzes radīto ietekmi uz studējošo finansēm, bet arī ilgstošajām problēmām augstākās izglītības pieejamībai. Tā kā arī daļa jurisprudences studentu ir nodarbināti, pastāv risks, ka viņi varētu saņemt mazāku atalgojumu vai pat zaudēt darbu, kā rezultātā nespēs apmaksāt studijas un tās pārtrauks,” norāda Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) 2. kursa studente un minētās fakultātes studentu pašpārvaldes (JFSP) biedre Linda Vēvere.

Savukārt LU JF 2. kursa studente un JFSP biedre Alvīne Paštore skaidro, ka “iespējas strādāt paralēli studijām jurisprudences studentiem noteikti netrūkst. Studenti izvēlas strādāt gan savā nozarē, gan arī jebkurā citā vietā, lai spētu segt ikdienas izmaksas un studiju maksu, jo budžeta vietas jurisprudences studentiem attiecībā pret studēt gribētajiem ir salīdzinoši maz. Studenti, strādājot nozarē, izvēlas darbu gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē. Tie strādā gan advokātu birojos kā juristu palīgi vai nereti kā biroju administratori, gan tiesās kā tiesu sēžu sekretāri vai tiesnešu palīgi, kā arī citās piedāvātās vietās – pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem, notāriem utt. Ārkārtējās situācijas laikā katra institūcija, iestāde vai cita darba vieta individuāli izvērtēja iespējas pārcelt darbu attālināti”.

Pēc L. Vēveres teiktā, ir studenti, kuri strādā, jo vēlas apgūt konkrētās profesijas iemaņas, taču ir arī tādi, kuru vienīgā iespēja vispār sākt un turpināt studijas ir pilnas slodzes darbs. Viņa uzskata, ka, strādājot paralēli studijām, studentam tiek atņemts laiks studiju procesam, turklāt lielās slodzes un laika trūkuma dēļ nodarbinātie studenti nereti arī mācības veic nekvalitatīvi un no tām neiegūst tik daudz, kā cerēts, un vēlāk tas var atspoguļoties profesionālajās prasmēs. Ne mazāk cieš arī studenta mentālais stāvoklis. Studentam, izvēloties studiju virzienu, būtu jāvadās pēc savām vēlmēm apgūt kādu noteiktu profesiju, nevis pēc ģimenes finansiālajām iespējām un aprēķiniem, vai spēs atļauties vairākus studiju gadus.

LU JF studente A. Paštore teic, ka konkrētu jurisprudences studentu skaitu, kas varētu pamest studijas vai doties akadēmiskajā atvaļinājumā, grūti prognozēt, jo nav veikts atsevišķs pētījums par jurisprudences studentiem, kuru finansiālo stāvokli ietekmēja pandēmija un kuri finansiālu apsvērumu dēļ varētu pamest studijas. Taču jurisprudences nozari, viņasprāt, šī ārkārtas situācija ietekmēja krietni mazāk, nekā tās nozares, kurās ir nepieciešama tieša saskarsme ar cilvēkiem.

LSA pārstāve skaidro, ka šobrīd  Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus, no kuriem daļa guvuši atbalstu, paredzot atbalstu jaunajiem speciālistiem, kā arī izveidota speciāla studējošo nodarbinātības programma. Tā ļauj studentiem, kas palikuši bez darba, strādājot savā augstskolā, apgūt prasmes un iemaņas, kas viņus sagatavo darba tirgum, un iegūt arī stipendiju līdz 200 eiro mēnesī. Nodarbinātības programmas ietvaros stipendija tiktu piešķirta aptuveni 3000 studējošajiem.

Tomēr joprojām nav panākts ilgtermiņā būtiskākais kampaņas #GribuStudēt mērķis – palielināt studējošajiem piešķirto valsts stipendiju. Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie priekšlikumi par papildu līdzekļu iekļaušanu stipendiju fondā ļautu palielināt šobrīd visos studiju līmeņos, izņemot doktorantūru, piešķirto 99,60 eiro stipendiju apmēru uz 200 eiro mēnesī, un palielināt arī to saņēmēju skaitu. LSA jau ilgstoši ir aktualizējusi problēmu, ka studējošo stipendijas ir pārāk mazas, tās nav mainījušās ilgus gadus, nav mainījies arī stipendijas saņēmēju skaits (no valsts budžetā studējošajiem to saņem aptuveni katrs desmitais). Šī stipendija visbiežāk sedz tikai nelielu daļu ikdienas izdevumu.

LSA uzskata, ka šī brīža situācija, kad Latvijā studējošie strādā daudz biežāk un garākas stundas, nekā tas ir vidēji Eiropā, negatīvi ietekmē iegūtās izglītības kvalitāti. Lai negatīvo efektu mazinātu un studējošie spētu strādāt, tam neziedojot studiju kvalitāti, stipendiju apmēram jāpieaug.

 

1 https://www.lsa.lv/12-studejoso-varetu-partraukt-studijas-covid-19-izraisito-finansialo-seku-del/

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
Lasītākie jaunumi
CITI STUDENTA VĀRDA JAUNUMI
VISS STUDENTA VĀRDS
AKTUĀLI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 203 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties