5. Februāris 2021 13:56
Studenta Vārds
Kurš formāts lasīšanai ir piemērotāks – drukas vai digitāls?

Viens no cilvēces attīstību virzošiem faktoriem nešaubīgi ir prasme lasīt un lasīšana. Kopš pirmie cilvēki iemācījās lasīt, attīstība notika ļoti strauji. Lasīšana ir arī viens no ceļiem uz izglītošanos, kā arī uz laimīgāku un drosmīgu lēmumu pieņemšanas dzīvi. Grāmatas ir bijis mūsu sabiedrotais dažādu laiku caurvijā. Attīstoties tehnoloģijām, drukātās grāmatas kļuva par e-grāmatām, un arī cita veida lasāmvielu, ko agrāk mēdzām izdrukāt, nu lasām digitāli. Ņemot vērā šīs tendence, rodas pamatots jautājums: kā katrs lasīšanas veids mūs ietekmē? Vai, lasot materiālu drukātā un taustāmā veidā, vairāk atceramies lasīto nekā tad, ja saturs pieejams elektroniski?

Speciālistu ieskatā, atšķirības iezīmējas paaudzēs. Jauni cilvēki, protams, vairāk izmanto priekšrocības, ko sniedz e-grāmatas un digitālā lasīšana. Savukārt gados vecāki cilvēki apzināti izvairās no garāku tekstu lasīšanas digitālā formātā. Katra tehnoloģija nodrošina savus ieguvumus – ātrumu, ērtību un pieejamību. Tomēr, neskatoties uz šīm priekšrocībām, ko piedāvā tehnoloģijas, ir svarīgi apzināties arī to mīnusus. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docente Jeļena Vrubļevska skaidro, ka pārmērīga digitālo tehnoloģiju izmantošana var negatīvi ietekmēt miega kvalitāti. Tas ir saistīts ar veidiem, kā centrālā nervu sistēma reaģē uz šo ierīču radīto gaismas līmeni – it īpaši, ja tie tiek lietoti pirms miega. Turpretim drukāto grāmatu lasīšana pirms miega raisa gluži pretēju efektu – veicina iemigšanu un var sekmēt labāku miega kvalitāti.

“Datoriem arī ir savas priekšrocības. Tā izgudrošana mums ir pacēlusi tādu kā priekškaru par to, kā strādā smadzenes, jo tā arī tās strādā. Tomēr šeit ir jautājums par robežām. Cik tālu mēs mērām, ka dators ir lielisks cilvēces sasniegums, bet kur tas varbūt nav tik brīnišķīgs? Jāizvērtē arī tas, kur tomēr datori mums var kaitēt. Tas ir principa jautājums. Līdz tam brīdim, kad mēs varam mākslīgo intelektu kontrolēt, dators ir lielisks. Tomēr, ja mēs nespēsim kontrolēt savas izdomātās tehnoloģijas un algoritms sāks kontrolēt mūs, ir skaidrs, ka mēs būsim zaudētājos. Datoram ir sava vieta un arī robeža,” uzskata RSU Psihosomatikas un psihoterapijas katedras profesore Gunta Ancāne.

Novērots, ka cilvēks vairāk un ātrāk nogurst, gan strādājot, gan lasot datorā. Darbs ātrāk kļūst mazāk efektīvs. Tāpat ir ar digitālā materiāla lasīšanu – tas norit lēnāk un mazāk aptveroši, salīdzinot ar lasīšanu no papīra. “Ilgstoša digitālo ierīču izmantošana var veicināt uzmanības un koncentrēšanās grūtības, kā arī nogurumu. Var paiet ilgāks laiks, lai veiktu uzdevumus, turklāt šajā procesā var pieļaut vairāk kļūdu. Uzņemot informāciju tiešsaistē, sastopamies ar dažādu vizuālo un dzirdes informāciju (vārdi, videoklipi, hipersaites, reklāmas utt.). Kā rezultātā lasīšana ir nelineāra un, iespējams, iegūtā informācija tiek apstrādāta virspusēji,” skaidro J. Vrubļevska.

Arī G. Ancāne piekrīt: “Mirdzošais ekrāns, mainīgais ekrāna spilgtums – tas maina, ko mēs uztveram gan apzināti, gan neapzināti. Tas vēl nav pētīts, bet noteikti kaut kāds efekts tam ir. Tāpēc visdrīzāk, ja kāds izvēlēsies iemācīties, piemēram, dziesmas vārdus, viņš droši vien izvēlēsies paņemt papīra lapu un šos vārdus iemācīties, jo tajā brīdī, iespējams, darbosies viņa redzes atmiņa.”

Būtiski ir arī tas, ka šobrīd lasīšana datorā ir milzīgs ierocis redzes bojāšanai – ievērojami vairāk nekā drukāta papīra lasīšana. Elektroniskā lasīšana var izraisīt acu apsārtumu, sausumu, kairinājumu. Drukātu grāmatu lasīšana ir acīm krietni labvēlīgāka. Turklāt kādas ir sajūtas, ko cilvēks izjūt, lasot, piemēram, drukāto grāmatu? Vai šīs sajūtas spēj aizvietot e-grāmatas lasīšana? J. Vrubļevska skaidro: “Dažādu pētījumu dati liecina, ka mūsdienīgie ekrāni un e-grāmatas nespēj reproducēt tās taktilās sajūtas, kas rodas, lasot papīra formātu, ko var gan pataustīt, gan arī sajust tā smaržu. Būtiski, ka daudziem cilvēkiem šī teksta taktilā sajušana, kā arī iespēja pāršķirt lapas ir svarīga, palīdz orientēties apjomīgā lasāmvielā un arī veicina labu izlasītā materiāla izpratni. Salīdzinot ar lasāmvielu uz papīra, ekrāni var arī iztukšot mūsu garīgos resursus lasīšanas laikā un arī apgrūtināt atcerēšanos.”

Tātad, lasot drukātā veidā, spējam sajust grāmatas veidolu, kā tā smaržo un izskatās, kā lappuses pāršķiras viena pēc otras, redzam lasāmo apjomu, kā izvietojas burtu zīmes. Papīrs piespiež fokusēties – turot, piemēram, grāmatu rokās, smadzenes fokusējas intensīvāk. Turot grāmatu rokās, cilvēks ir tiešā kontaktā ar to. Turpretim kompakta ierīce var glabāt lielu lasāmo materiālu bibliotēku, kas ir lieliski piemērots risinājums ceļotājiem. Tomēr ir cilvēki, kuriem ir svarīgi sajust taustāmu grāmatu, ir nozīmīgs tās izskats, smarža un lappušu tekstūra. Bet kā tad ir labāk atcerēties lasāmo – lasot drukātā vai digitālā veidā?

“Par to, ka labāk atmiņā paliks tas teksts, kas ir uz papīra, nav šaubu. Mums ir redzes atmiņa. Mums ir izstrādājušies savi mehānismi, savas pozas. Piemēram, lasām, turot grāmatu rokās vai uz galda. Dators bieži vien nozīmē, ka mēs skatāmies sev tieši priekšā, un ne vienmēr tas ir pareizajā leņķī, kādā mums to iesaka turēt speciālisti. Neskatoties uz tūkstošiem ilgu gadu cilvēces attīstību, pēkšņi mācāmies jaunas ķermeņa pozas un acis koncentrēt uz savādāku redzējumu – datoru. Tas ir kaut kas jauns,” secina G. Ancāne.

Tam piekrīt arī J. Vrubļevska: “Pētnieki ir secinājuši, ka e-grāmatu lasīšana ir saistāma ar sliktāku izlasītās informācijas atsaukšanu atmiņā, savukārt lasīšana papīra formātā veicina labāku atcerēšanos. Papīra grāmatas un dokumenti, pateicoties iespējai tās ātri pāršķirt un tādējādi orientēties tekstā, var būt labāk piemēroti teksta izpratnei un iegaumēšanai. Drukāto grāmatu lasītāji labāk uztver un atceras sižetu nekā e-grāmatu lasītāji.”

Tomēr jāņem vērā, ka katrs cilvēks ir citāds. Katrs uztveram un apstrādājam informāciju atšķirīgi, tādēļ arī izvēle starp drukātu vai digitālu materiālu lasīšanu katram būs individuāla. Tāpēc vissvarīgāk ir tas, ka grāmatu un dažādu materiālu lasīšana jebkādā formātā ir būtisks solis ceļā uz izziņu un sevis pilnveidošanu.

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
Lasītākie jaunumi
CITI STUDENTA VĀRDA JAUNUMI
VISS STUDENTA VĀRDS
AKTUĀLI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 220 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties