Valdības atbalsts ļaus īstenot jaunu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) tipveida moduļa depo uzbūvi, kur vienā ēkā varēs izvietot vairākas Iekšlietu ministrijas iestādes un dienestus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un arī Pašvaldības policiju. Projekta risinājums paredz moduļu tipa ēku būvniecību ar iespēju papildināt jebkuru tipveida projektu ar papildus nepieciešamajām telpām citu dienestu vajadzībām, tādējādi veidojot pakalpojumu centrus, kur vienuviet izvietotas iekšlietu resora iestādes, un vajadzības gadījumā arī citu nozaru iestādes.

"Nekas valstī nevar būt svarīgāks par cilvēku dzīvībām un to glābšanu. Šis valdībā apstiprinātais iekšlietu reformu plāns vienlaikus ir izdzīvošanas plāns, kas paredz būtiski uzlabot iekšlietu dienestu spējas reaģēt, nodrošinot mūsdienīgām prasībām atbilstošu tehniski materiālo bāzi un pieejamību visos Latvijas reģionos. Valsts šobrīd uztur ēkas, kas ir pat graustu stāvoklī, piemēram, būvētas pirms diviem gadsimtiem. Mūsu piedāvātais risinājums paredz uzbūvēt jaunus vai renovēt esošus 50 depo 49 pilsētās, kas ļaus arī īstenot krietna un rūpīga saimnieka funkciju un ilgtermiņā samazināt uzturēšanas izmaksas, lai tās novirzītu citu akūtu problēmu risināšanā nozarē. Esam gatavībā uzsākt projekta īstenošanu tiklīdz tiks saņemts apstiprinājums par fondu līdzekļu piešķiršanu," norāda Sandis Ģirģens.

Ministru kabinets (MK) šodien izskatīja un atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par strukturālajām reformām iekšlietu nozarē", kas paredz 50 jaunu objektu būvniecību, t.sk., 43 iekšlietu pakalpojumu centru, 6 atsevišķu ugunsdzēsības depo un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas (UCAK) ēkas izbūvi. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas provizoriskajiem aprēķiniem ieceres īstenošanai nepieciešami aptuveni 231,5 milj. euro.

Savukārt VUGD nolietotā transporta parka atjaunošanai no ES fondu instrumentiem nepieciešami 70 miljoni eiro. Šobrīd glābšanas darbos tiek izmantoti 107 VUGD transportlīdzekļi, kas ražoti uz ZIL šasiju bāzes un ir kritiskā stāvoklī.

Jaunās ēkas plānots būvēt kā tuvu nulles enerģijas patēriņa ēkas, kur energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, vienlaikus paredzot ēkās gan siltuma atguvei būtiskās rekuperācijas iekārtas un atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanu, uzstādot saules baterijas un zemes siltumsūkņus, vietās, kur tas pieļaujams. Līdz ar to tiks mazināta pieaugošā CO₂ emisija Latvijā.

Lielajās Latvijas pilsētās vienā ēkā paredzēts izvietot vairākus dienestus: VUGD, Valsts policiju (VP), Valsts robežsardzi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Nodrošinājuma valsts aģentūru (NVA) un Iekšlietu ministrijas Informācijas centru. Turpretī pēc iedzīvotāju skaita mazākās pilsētās, paredzēts uzbūvēt ēkas, kurās atradīsies tikai VUGD un VP.

Lielākā daļa Iekšlietu ministrijas valdījumā esošo ēku ir sliktā tehniskā stāvoklī, tām ir liels nolietojums (nesošo konstrukciju, jumta, fasādes un inženiertīklu nozīmīgi bojājumi), kas katru gadu sadārdzina šo ēku uzturēšanas izmaksas. Šādas ēkas rada apdraudējumu sabiedrībai un personu drošībai, veselībai un dzīvībai. Līdz ar to ir nepieciešama šo ēku atjaunošana vai pārbūve.