Domnīcā piedalījās un viedokli pauda: Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kā arī Satversmes tiesas tiesneši. Domnīcu vadīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.

Atklājot domnīcu, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova pauda gandarījumu, ka visu konstitucionālo orgānu pārstāvji, kuri savas kompetences ietvaros ir atbildīgi par tiesiskuma stiprināšanu  Latvijā, tiekas kopīgā sarunā par Satversmes tiesas nolēmumu izpildes efektivitātes celšanu. “Aiz katra Satversmes tiesas sprieduma stāv valsts un konkrēta cilvēka liktenis. Svarīgi, lai cilvēks jūt, ka viņa tiesības un brīvības rūp valstij, un valstī ir izveidoti instrumenti, lai šīs brīvības un tiesības pasargātu,” aktualizējot domnīcas tēmu, sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja.

Valsts prezidents Egils Levits runāja par iespējām veicināt Satversmes tiesas spriedumu izpildes efektivitāti un novērotajām problēmām šī procesa norisē. Kā vienu no problēmām Valsts prezidents izcēla spriedumu izpildes koordinācijas trūkumu. “Viens iespējamais risinājums ir atgriezties pie tā, kas jau reiz ir bijis, proti, Ministru kabineta pārstāvis Satversmes tiesā. Tas labi funkcionēja, bet tika likvidēts 2008./2009. gada krīzes laikā, kad samazināja valsts pārvaldi. Taču mēs praksē redzam, ka tas labi strādāja, jo bija viena atbildīgā amatpersona, kura visu laiku uzraudzīja un bikstīja attiecīgās amatpersonas Saeimā vai Ministru kabinetā, lai izpildītu spriedumus,” pauda Valsts prezidents.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savā runā akcentēja, ka parlamentārā demokrātijā, daudzpartiju sistēmā likumdošanas process ir un paliek politisks, bet tiesas spriešana – juridisks process. Tad, kad domājam par konstitucionālo orgānu pilnvērtīgu sarunāšanos un saprašanos, ir jāsaprot, ka parlamentā likuma normas tiek pieņemtas pēc vieniem kritērijiem, bet Satversmes tiesā atceltas pēc citiem kritērijiem. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra: “Gan juridiskajam procesam Satversmes tiesā, gan politiskajam procesam Saeimā jāstiprina tiesiskums un jābūt vērstam uz demokrātijas kvalitātes uzlabošanu un sabiedrības interešu īstenošanu.”

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs atzina, ka tiesu vara respektē un, taisot spriedumus, ievēro Satversmes tiesas nolēmumos pausto tiesību normu interpretāciju. Diskutabli jautājumi tiek apspriesti tiesu dialoga ietvaros. Runājot par iespējama Satversmes tiesas spriedumu izpildes kontroles mehānisma ieviešanu, viņš pauda uzskatu, ka šādam mehānismam nevajadzētu kļūt par vienīgo autoritāti spriedumu iztulkošanas jautājumos.  Aigars Strupišs savā runā izcēla arī nepieciešamību kopīgi stiprināt sabiedrības uzticību likuma varai. “Tiesiskums nevar pastāvēt hipotētiski, likuma darbībai jābūt redzamai,” teica Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

“Lai stiprinātu tiesiskumu un iedzīvotāju uzticību valsts varai, Tieslietu ministrija apliecina gatavību uzņemties vadošo lomu Satversmes tiesas spriedumu izpildes koordinēšanā, piedāvājot konkrētu risinājumu un mazinot resorisko sadrumstalotību,” norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Viņš skaidroja, ka Satversmes tiesas spriedumu izpildes efektīvai uzraudzībai ir jābalstās uz trim pīlāriem: pietiekams laiks sprieduma pilnvērtīgai ieviešanai, pienācīga kontrole pār spriedumu izpildes vienotu izpratni un tā ieviešanu tiesību sistēmā, kā arī atvērts dialogs starp Satversmes tiesu, visiem valsts varas atzariem un sabiedrību par spriedumu ietekmi uz tiesību sistēmu un valsts politikas veidošanu. Tiesiskuma stiprināšanai ir nepieciešams vispārējs sabiedrības konsenss – īpaši par jautājumiem, kas skar mūsu tautas vērtības.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele savā runā uzsvēra: “Lai varētu efektīvi veikt Satversmes tiesas spriedumu izpildi, Satversmes tiesai jāturpina pilnveidoties un strādāt pie spriedumu motivācijas skaidrības.” Ineta Ziemele atzina, ka jaunie laikmeta izaicinājumi prasa visiem, tostarp valsts institūcijām, pārvērtēt darba metodes, lai paceltu tās jaunā kvalitātē. Viņa uzsvēra konstitucionālo orgānu dialoga nozīmību, kā arī, lai celtu Satversmes tiesas spriedumu izpildes efektivitāti, aicināja veidot starpdisciplināras darba grupas. Ineta Ziemele vērsa uzmanību uz būtisko tiesību zinātnieku lomu Satversmes tiesas spriedumu komentēšanā un mudināja informatīvajā telpā vairāk aktualizēt tiesiskuma tēmu, izceļot Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts pamatvērtības.

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris uzsvēra, ka Satversmes tiesas spriedumi kopumā tiek izpildīti. “Satversmes tiesas likums arī tiesai dod plašu rīcības brīvību ietekmēt spriedumu izpildi, nosakot termiņus, kad apstrīdētā norma zaudē spēku. Turklāt tiesa spriedumā var ietvert norādi uz izpildes mehānismu, piemēram, nosakot stingrus kritērijus, kam jābūt ietvertam jaunajā regulējumā,” teica Gunārs Kūtris. Viņš izteica priekšlikumu Satversmes tiesai informāciju par spriedumu izpildi iekļaut tiesas gada pārskatā, kā arī aicināja turpināt īstenot visus tiesas ikgadējos dialoga pasākumus, kuros var aktualizēt arī tēmas par spriedumu izpildes efektivitāti.

Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieks Aldis Laviņš izcēla Satversmes tiesas dialogu ar citiem konstitucionālo orgānu pārstāvjiem un tiesām. Tas ir nepieciešams, lai stiprinātu cieņpilnas savstarpējās attiecības un periodiski pārrunātu problēmjautājumus arī par spriedumu izpildi. “Es redzu atbildīgu virzītājspēku, kurš rosina procesu, lai tajā notiktu diskusijas un precīzi tiktu izpildīti Satversmes tiesas spriedumi,” uzsvēra Aldis Laviņš. Vienlaikus viņš atzina, ka Satversmes tiesas spriedumu izpildes uzraudzības kompetenci nevajadzētu atvēlēt tikai vienai institūcijai.

 “Mēs strādājam Latvijas suverēna vārdā, lai šī valsts būtu demokrātiska, tiesiska un neatkarīga. Tā ir mūsu pamatnorma, kuru varam nodrošināt, tikai kopīgi strādājot,” akcentēja Satversmes tiesas tiesnese Daiga Rezevska. Viņa runāja par Satversmes tiesas lomu demokrātiskā tiesiskā valstī, par labas likumdošanas principu un tiesisku lēmumu pieņemšanu. Viņa pauda pārliecību, ka Satversmes tiesas darbs nebeidzas ar sprieduma pasludināšanu, un tiesai ar tās rīcībā esošiem publiskajiem līdzekļiem ir jāveicina izpratne par spriedumu.

Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs izcēla domnīcas tēmas nozīmību Latvijā, vēršot uzmanību uz vairākām citām Eiropas valstīm, kur šāda tēma nav aktuāla, jo tur vērojami bīstami uzbrukumi tiesu varai, kas grauj demokrātiju un tiesiskumu. Viņš runāja par Satversmes tiesas tiesnešu komunikācijas robežām, sniedzot informāciju par spriedumiem. “Satversmes tiesas spriedumu izpildes efektivitātes celšanai nepieciešams koordinējošs institūts izpildvaras līmenī, kas konkrētajā situācijā sadarbotos ar iesaistītajām institūcijām un pirms izpildes veiktu arī nepieciešamo spriedumu analīzi,” teica Artūrs Kučs.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova, noslēdzot domnīcu, uzsvēra: “Valsts ir vienots organisms, kurš kopā strādā un sazinās, kura rīcība ir apzināta un vērsta uz mērķi, lai stiprinātu tiesisku, demokrātisku, neatkarīgu Latvijas Republiku.”

Domnīca tika rīkota par godu Satversmes tiesas 24. gadadienai un simboliski atklāja nākamo-  tiesas jubilejas gadu.

Domnīcas ieraksts pieejams šeit.