20. Janvāris 2022 16:35
Jaunumi / Satversmes tiesas prakse
Ierosināta lieta par normām, kas paredz būves īpašniekam likumiskas zemes lietošanas tiesības un nosaka šādu tiesību izmantošanas maksu
1

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2022. gada 19. janvārī ierosināja lietu “Par likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta pirmās un otrās daļas, kā arī 42. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”.

Apstrīdētās normas

Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – apstrīdētais likums) 38. panta pirmā daļa nosaka: “Ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Šāds likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi.”

Apstrīdētā likuma 38. panta otrā daļa paredz: “Būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda vienošanās nesaista nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.”

Apstrīdētā likuma 42. panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma 38., 39., 40. un 41. pants stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Augstāka juridiska spēka normas

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”

Satversmes 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

Satversmes 105. panta pirmais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.”, “Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc Gabrielas Dianas Kaplānes (Gabriela Diana Kaplan) (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. Viņai un valstij piederot kopīpašums – nekustamais īpašums, kas sastāv no zemes gabala un dzīvojamās mājas. Uz zemes gabala atrodoties vairākas daudzdzīvokļu mājas ar privatizētiem, citām personām piederošiem dzīvokļiem.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas rada viņai Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietverto tiesību uz īpašumu aizskārumu. Proti, apstrīdētās normas ierobežojot viņas tiesības rīkoties ar savu īpašumu, kā arī gūt no tā vēlamo peļņu. Pieteikumā arī norādīts, ka šāds pamattiesību ierobežojums nav samērīgs un pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības principu.

Apstrīdētās normas arī neatbilstot Satversmes 91. pantam. Ar šīm normām bez objektīva un saprātīga pamata esot paredzētas atšķirīgas sekas atkarībā no zemes īpašnieka statusa un nekustamā īpašuma objekta. Proti, attiecībā uz zemes īpašnieku – privātu personu – tiesību uz īpašumu ierobežojums stājoties spēkā jau 2022. gada 1. janvārī, savukārt attiecībā uz zemes īpašnieku – publisku personu – šīs normas esot paredzēts piemērot tikai no 2024. gada 1. janvāra. Turklāt apstrīdētajās normās noteiktie ierobežojumi neatkarīgi no nekustamo īpašumu objektu atšķirībām esot attiecināmi uz visiem zemes īpašniekiem dalītā īpašuma gadījumos, tādējādi skarot zemes īpašniekus būtiski atšķirīgi.

Tiesas process

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2022. gada 21. martam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

  • Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 19. jūnijs.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

 
 
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Modris@21.lv
24. Janvāris 2022 / 16:33
0
ATBILDĒT
Katram šādam jautājumam vai strīdam ir vismaz divas puses. Nez, kāpēc šajā jautājumā lielākā daļa nostājas vienā pusē un brēc kā apmāti, ka zemes īpašnieki ir "uzpircēji un spekulanti". Iedomājieties, ka viena pensionāre, kas pārdzīvojusi Sibīriju, vecumdienās atgūst sava tēva vai vectēva pirkto zemes gabalu, uz kura bija plānots celt ģimenes māju. Atnāca "atbrīvotāji" un atbrīvoja ģimeni no šī īpašuma pret ceļazīmi uz ilggadēju "kūrortu". Pienāca 90-tie, tev it kā atdod īpašumu, bet uz tā ir uzcelta blokmāja, dzīvokļi iedalīti tiem, kam padlaikos pienācās, bet tiesības ar zemi rīkoties ir "atbrīvotājiem", kuru ir liela daļa no dzīvokļu īpašniekiem. Standarta situācija un tādu ir daudz. Pensionārei nepieciešami līdzekļi, lai lāpītu "kūrortā" sabeigto veselību un arī paēstu, apģērbtos un nomaksātu rēķinus. Nepieciešami tūlīt, nevis pēc 30 gadiem, kā tas ir tagad, kad jau nomainījusies vesela paaudze, kopš šis jautājums tiek muļļāts un vēl gala neredz. Dzīvokļu īpašnieki interesi neizrāda, tie varbūt pat uz kopsapulcēm nenāk. Kam piedāvāt nav, lietotāji rausta plecus, sak, kam man? Vai varam uzskatīt par uzpircēju un spekulantu cilvēku, kurš atpērk no pensionāres šo nelietojamo zemes gabalu vismaz par tā laika kadastra vērtību?
Tagad par pašu rakstu. Protams, ka ir jābūt tiesībām lietot citai personai piederošu zemi, lai uzturētu savu īpašumu bet par to būtu jābūt noteiktai samērīgai samaksai. Samērīgai! Taču šobrīd, ar tiem teorētiskajiem 4% ir iebraukts grāvī. Praktiski tie ir 2.5%, jo 1.5% ir NĪN, kuri jāmaksā par īpašumu, kuru pats lietot nevari un kuru agri vai vēlu maksās lietotājs, kad viņš šo zemi izpirks īpašumā.
Un kas tagad sanāk?
1) Zemes īpašnieks pats maksā hipotekāro kredītu par savu esošo dzīvesvietu kaut kur citur no 5% un uz augšu, bet sev piederošo īpašumu spiests iznomāt par 2.5% mīnus IIN no saimnieciskās darbības mīnus iekasēšanas izdevumi, kurus likums nekādi neiekļauj tajos pašos rāmjos, kur komunālie pakalpojumi, kurus likums nenosaka iekasēt apsaimniekotājam. Un varbūt viņš maksā vēl kādu kredītu, līzingu vai overdraftu par vēl lielākiem %, jo šo zemes īpašumu lietotājs no īpašnieka atpirkt nevēlas, nav izdevīgi. Nu jau varbūt pat jau kādus 30 gadus.
2) Zemes lietotājam ir priviliģēta situācija maksāt 2.5%, kas nepavisam nemotivē šo zemi atpirkt kaut vai par kadastra vērtību, jo tad būs jāmaksā ~5% hipotekārais kredīts plus 1.5% NĪN! Priekš kam? Lai taču maksā nelaimīgais zemes īpašnieks!
3) Muļķos ir palikuši apsviedīgie dzīvokļu īpašnieki, kuri saņēmās, paņēma kredītu un izpirka zem savas mājas esošo zemi no īpašnieka par kadastrālo vai pat tirgus vērtību. Varbūt, ka ilgtermiņā būs Ok, bet šobrīd lētāk būtu nomāt, uz šo brīdi viņi ir zaudētājos.
Atkārtoju, ka es tikai par samērību. Ar lietošanas tiesībām viss šķiet kārtībā, tās likums garantē, bet kam un uz kā rēķina?
Lasītākie jaunumi
SATVERSMES TIESAS PRAKSE
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties