Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam, konstatējot teritorijas plānojuma izstrādes procedūras pārkāpumus vai neatbilstību normatīvo aktu prasībām, ministrs ir izdevis rīkojumu apturēt minētos Rīgas domes saistošos noteikumus.

Ministrs Artūrs Toms Plešs: "Būtiskākais aspekts ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna. Es patiesi vēlētos, lai nebūtu jāatceļ nevienas pašvaldības saistošie noteikumi, jo tas liecinātu par to izstrādes augsto profesionalitāti. Šī rīkojuma mērķis ir nodrošināt tiesiskumu un sabiedrības interešu ievērošanu, jo konstatējot aizskārumu, ministram ir pienākums rīkoties. Tāpat zinām, ka uzņēmēji desmit gadus gaidījuši šo dokumentu, lai ilgtermiņā plānotu savu saimniecisko darbību, taču ar normatīvajiem aktiem neatbilstošu teritorijas plānojumu tas nav iespējams. Ticu, ka Rīgas domnieki būs motivēti daudzgadu darbu pie Rīgas teritorijas plānojuma sekmīgi pabeigt pārskatāmā periodā, novēršot konstatētos pārkāpumus."

Dokumenta tapšanas laikā ministrija vairākkārt, vairāku gadu garumā sniegusi norādes par konstatētiem pārkāpumiem, taču Rīgas domes apstiprinātie noteikumi satur virkni būtisku trūkumu, tostarp neatbilstību likumam.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto Rīgas administratīvajā teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam: valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums. Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kurš grozīts vienu reizi 2013. gadā un kurš turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Ņemot vērā, ka likums nepieļauj situāciju, ka valstspilsētā var būt spēkā divi teritorijas plānojumi, turklāt teritorijas plānojuma dokumentiem ir jāatbilst augstāka spēka normatīviem aktiem, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez tiesiskam regulējumam atbilstoša teritorijas plāna.

Jāatzīmē, ka ministrijas eksperti ir konstatējuši būtiskus trūkumus Rīgas brīvostas teritorijā Spilvē, teritorijā starp Hapaka grāvi un Daugavgrīvas ielu, kā arī Kundziņsalas ziemeļu daļā, kur noteikts zonējums, kas ievērojami apgrūtinās ne tikai Rīgas brīvostas teritorijas attīstību, bet arī Rīgas un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Pret to Rīgas domei iebildušas arī Ekonomikas un Satiksmes ministrija.

Tāpat Rīgas teritorijas plānojumā vietām samazināts pieļaujamā trokšņa līmenis. Tie ir atbalstāmi centieni noteikt stingrākus vides kvalitātes rādītājus, taču tam neseko pamatots pasākumu kopums, kas ļautu to realizēt, turklāt tie nav īstenojami, neizvērtējot un nesalāgojot lietderības un samērīguma apsvērumus.

Ministrija uzsver, ka teritorijas plānojumā Rīgas domei bija iespēja tiesiski pareizi atrisināt jutīgo jautājumu par azartspēļu aizliegumu, norādot vietas, kur spēļu zāles ir aizliegtas. Ministrija arī apspriešanā uz to vairakkārt tika norādījusi, taču ministrijas eksperti ir saņēmuši Rīgas domes iesniegtu dokumentu, kur šis uzņēmējdarbības veids tiek aizliegts visā Rīgas valstpilsētas teritorijā. Tas joprojām ir pretlikumīgi.

VARAM norāda, ka teritorijas plānojuma mērķis ir nodrošināt gan ekonomisko attīstību, gan sociālo un kultūras interešu īstenošanu, kā arī vides aizsardzību. Interešu saskaņošana ir īpaši svarīga, nosakot teritorijas atļauto izmantošanu noteiktās teritorijas daļās. Nosakot funkcionālo zonējumu Rīgas teritorijas plānojumā, nav pietiekami izvērtēta tā iespējamā ietekme uz esošo uzņēmējdarbību.