Hāgas vizītes laikā divpusējās sarunās ar Starptautiskās Krimināltiesas (Tiesas) amatpersonām – prezidentu Piotru Hofmanski (Piotr Hofmański), prokuroru Karimu Kanu (Karim A.A. Khan) un cietušo trasta fonda izpilddirektores pienākumu izpildītāju Francisku Ekelmani (Franziska Eckelmans) – tieslietu ministre pauda skaidru Latvijas atbalstu Tiesai tās centienos izmeklēt Krievijas īstenotos noziegumus Ukrainā, saukt pie atbildības vainīgos un nodrošināt atbalstu cietušajiem.

I. Lībiņa-Egnere: “Mūsu vārdiem ir jāsaskan ar mūsu darbiem. Tāpēc Latvija turpinās sniegt visu nepieciešamo finansiālo, cilvēkresursu un diplomātisko atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai, lai palielinātu tās spējas izmeklēt Krievijas īstenotos noziegumus pret Ukrainas iedzīvotājiem. Meklējot risinājumus, kā saukt pie atbildības Krievijas augstākās amatpersonas par agresijas noziegumu, jāturpina nostiprināt pierādījumus.”

Latvija ir nosūtījusi divus ekspertus, kas jau šobrīd atbalsta prokurora darbu Hāgā. Latvija ik gadu veic obligātās dalībvalsts iemaksu Starptautiskās Krimināltiesas budžetā. 2023. gada Latvija ir veikusi 162,524 eiro maksājumu. Papildu Latvija 2022. gadā veica brīvprātīgo iemaksu 100 000 eiro apmērā, bet 2023. gadā 200 000 eiro apmērā, no kuriem 50 000 eiro novirzot Cietušo atbalsta fondā.

Puses arī pārrunāja iespējamo sadarbību Starptautiskās Krimināltiesas spriedumu izpildē Latvijas teritorijā, kā arī Tiesas liecinieku aizsardzības programmu īstenošanu Latvijas teritorijā.

Tikšanās laikā ar Eurojust prezidentu Ladislavu Hamranu un Latvijas pārstāvi Eurojust prokurori Dagmāru Skudru, tieslietu ministre pārrunāja turpmākos soļus pierādījumu un liecību iegūšanā par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, kā arī par jauniem tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības mehānismiem, lai iegūtu pierādījumus par agresijas noziegumu. 

I. Lībiņa-Egnere: “Eurojust ir neatsverama nozīme koordinējot dalībvalstu izmeklēšanu par Krievijas pastrādātājiem noziegumiem Ukrainā. Latvija turpinās aktīvi iesaistīties dažādos izmeklēšanas formātos un sniegs visu nepieciešamo atbalstu, lai nodrošinātu vainīgo saukšanu pie atbildības”.

Latvijas ģenerālprokuratūra aktīvi darbojas Eurojust, kur speciāli izveidotajā apvienotajā izmeklēšanas grupā (Joint investigation team) kopš 2022. gada maija līdzdarbojas valstu nacionālo izmeklēšanu koordinēšanā, lai sniegtu atbalstu Ukrainai.

Darba vizītes pēdējā dienā – 20. aprīlī – ministre tiksies ar Starptautiskās Tiesas (International Court of Justice) kancelejas vadītāju Filipu Gautieru (Philippe Gautier) un Pastāvīgās Šķīrējtiesas (Permanent Court of Arbitration) ģenerālsekretāru Marcinu Čepeļaks (Marcin Czepelak). Tāpat vizītē ministre apmeklēs Latvijas vēstniecību Nīderlandē.