Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Oļegs Burovs precizēja, ka atbildība par pašvaldības ļaunprātīgu novešanu līdz maksātnespējai Krimināllikumā būtu paredzama gan pašvaldību deputātiem, gan ierēdņiem. Viņš uzsvēra, ka pašlaik normatīvajos aktos ir paredzēta atbildība par uzņēmumu ļaunprātīgu novešanu līdz maksātnespējai, kamēr pašvaldībā šādas atbildības neesot.

Deputāte Skaidrīte Ābrama (P) izteica priekšlikumu mainīt arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normu, kas reglamentē publiskas personas iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, norādot, ka pašreiz šai normai esot tikai rekomendējošs raksturs.

Tāpat komisiju kopīgajā lēmumā noteikts, ka, sākot finanšu stabilizācijas procesu Rēzeknes pašvaldībā, izskatāma iespēja piesaistīt starptautisku auditorkompāniju šī procesa kontrolei.

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins atzīmēja, ka pašlaik Rēzeknē nav zvērināta revidenta. Rēzeknes pilsētas pašvaldība šim pakalpojumam ir izsludinājusi iepirkumu, kurš noslēdzas rīt, 11. janvārī. Atkarībā no iepirkuma rezultātiem varēs lemt par tālāko rīcību. Ja iepirkums noslēgsies bez rezultāta, tad šis darbs būs jāveic Valsts kontrolei.

Finanšu ministrijā Rēzeknes pilsētas pašvaldībai līdz 22. janvārim jāiesniedz sabalansēta budžeta projekts 2024. gadam. Pēc tam ministrija lems par aizdevuma piešķiršanu pašvaldībai, kas šai situācijā esot neizbēgami.

Pašvaldības priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai") norādīja, ka pašlaik plānotais aizdevuma apjoms ir aptuveni 5 miljoni eiro, ko pašvaldība varētu segt 20 gadu laikā. Tāpat vairāki pasākumi, uz kuru nepieciešamību norādījusi Valsts kontrole, jau tiekot veikti, tostarp vienotas grāmatvedības sistēmas izveide pašvaldībā.

Tāpat tika nolemts 28. februārī Rēzeknes pašvaldības vadību aicināt sniegt ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē tika uzklausīts Valsts kontroles starpziņojums "Vai Rēzeknes budžeta un finanšu vadība ir atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajam?".

VK raksturoja atzinumu kā "ar ierobežotu pārliecību", jo neesot pārliecības par sniegtās informācijas precizitāti un tās pilnīgumu.

Kā LETA jau rakstīja, revīzijā VK sniegusi negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

VK padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp, kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība. VK revīzijas fokuss bija Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības "mugurkaulu" - grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot regulējumam atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību.

VK norāda, ka Rēzeknes kopbudžetu veido deviņu institūciju budžeti, ko katra no tām atsevišķi sagatavo un iesniedz Rēzeknes Finanšu pārvaldē apkopošanai un pārbaudei.

Tāpat budžeta izstrādes virzību nodrošina arī Finanšu un budžeta komiteja, kuras viens no uzdevumiem ir izskatīt un apstiprināt pašvaldības budžetu pirms tā virzīšanas apstiprināšanai domes sēdē.

Šā gada budžeta izstrādē - no sākotnējā institūciju pieprasījuma līdz budžeta apstiprināšanai domes sēdē 10. februārī, budžeta projekts tika vairākkārt vērtēts Budžeta vadības grupā. Revīzijā konstatēts, ka, neraugoties uz pieejamo informāciju par budžeta līdzekļu iztrūkumu vairākās pozīcijās, budžeta izdevumu kontrolskaitlis, kas tika noteikts 2022. gada līmenī, tika samazināts vēl par 8%.

Rezultātā 2023. gada budžets tika virzīts un apstiprināts bez izdevumiem un resursiem to segšanai vismaz trim mēnešiem jeb neieplānojot vismaz 8,68 miljonus eiro.

Vienlaikus Finanšu komiteja, kurai ir jāizskata un jāapstiprina budžets pirms tā virzīšanas apstiprināšanai domes sēdē, netiek iesaistīta budžeta projektu caurskatīšanas sēdēs, kad tiek lemts par budžeta iespējām, tādējādi visiem Finanšu komitejas deputātiem var nebūt pieejama pilnīga informācija par institūciju budžetu vajadzībām, norāda VK.