Ikgadējie Latvijas krīžu topa dati tiek veidoti, analizējot iepriekšējā gada notikumus un aptaujājot ekspertus ar pieredzi valsts un privātā sektora organizāciju pārvaldē.

Aizvadītā gada Latvijas krīžu topā ir Aizsardzības ministrijas noslēgtais līgums par pārtikas iepirkumu 220 miljonu eiro apmērā ar mazpazīstamu uzņēmumu, kā arī maksātnespējas draudi Rēzeknes pašvaldībā.

Izceļams esot arī Saeimas un vadošo banku publiskā un nepubliskā cīņa par atbalstu hipotekārajiem aizņēmējiem un virspeļņas nodokli un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nespēja nodrošināt ID karšu izsniegšanu pietiekamā skaitā, kā rezultātā Saeima groza agrāk pieņemtu likumu.

Topā iekļuvušas arī draudu vēstules skolām un bērnudārziem, kā arī situācija, kad Konkurences padome piemēroja sodu trim ceļu būves uzņēmumiem par dalību kartelī.

Ekspertu vērtējumā, atzīmējams ir sašutums sabiedrībā par ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumiem saistībā ar Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātes profesionālo darbību un Ogres domes vēršanās pret pilsētas muzeju, uzsākot "reorganizāciju" pēc tam, kad tika iebilsts pret Krievijas oligarha porcelāna izstādi. 

"Aizvadītā gada notikumu izvērtējums liecina, ka organizāciju vadītājus satrauc valsts un pašvaldību pārvaldes kvalitāte, - seši no desmit notikumiem ir saistīti ar to. Tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka to vidū ir arī pozitīvi krīzes situāciju pārvarēšanas piemēri. Par tādu var uzskatīt drošības iestāžu reakciju uz Latvijas skolām un bērnudārziem nosūtītajām draudu vēstulēm. Šajā gadījumā komunikācija ar sabiedrību kopumā bija vērtējama kā pārdomāta, vērsta uz notiekošā skaidrošanu un satraukuma mazināšanu," komentējot rezultātus, saka Stūre.

Latvijas Krīžu top 10 tiek veidots kopš 2019. gada, un šis ir piektais šāda veida pētījums. Tā mērķis ir konstatēt un izvērtēt iepriekšējā gada nozīmīgākās krīzes situācijas organizāciju pārvaldē. Šoreiz ekspertu grupa apkopoja un izanalizēja 22 publiski izskanējušus aizvadītā gada notikumus, kuriem bija vērojamas krīzes situācijas pazīmes. No tiem tika atlasīti 15 notikumi, kuri tika piedāvāti izvērtēšanai plašākam ekspertu lokam ar pieredzi valsts un privātā sektora organizāciju pārvaldē. Respondentiem tika lūgts novērtēt katra notikuma sabiedrisko nozīmīgumu skalā no 1 līdz 10. Kopumā tika saņemtas 88 speciālistu atbildes. Topā ir iekļauti desmit notikumi, kuri saņēma visaugstāko novērtējumu.

Topa izveidē piedalījās Stūre, Latvijas Universitāte profesors Daunis Auers, pārmaiņu arhitekte, vadības konsultante Anita Gaile, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" direktors Filips Rajevskis, KPMG mārketinga un komunikācijas vadītāja Lita Krafa, stratēģiskās personālvadības eksperte Daiga Ērgle un finansists, investors Māris Mančinskis.