Valdība šos grozījumus virzījusi izskatīšanai Saeimā, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) 2023. gada spriedumu. ST pērn par neatbilstošām Satversmei pasludināja normas, kas neparedz iespēju vispārējās jurisdikcijas tiesām atcelt šķīrējtiesu spriedumus. Ar valdības virzītajām izmaiņām šāda iespēja tiks paredzēta.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu, valsts tiesu kontrole un atbalsts šķīrējtiesas procesā notiek, lemjot par prasības nodrošināšanu pirms šķīrējtiesas procesa uzsākšanas un šķīrējtiesas sprieduma izpildes stadijā. Pastāv arī iespēja vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā prasības pieteikumu par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka šādi mehānismi nav pietiekami, lai pilnvērtīgi nodrošinātu personas tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu šķīrējtiesas procesā.

ST spriedumā konstatēts, ka, lai gan pastāv atsevišķi valsts kontroles elementi šķīrējtiesas procesa uzraudzībai, tie nenodrošina minimālo tiesisko aizsardzību, ko pieprasa Satversmes 92. pants. Pašlaik Latvijā šķīrējtiesas procesa uzraudzība primāri tiek veikta izpildu raksta par šķīrējtiesas sprieduma izsniegšanas stadijā un skatot prasību par šķīrējtiesas līguma spēka esamību.

Tāpat tika konstatēts, ka nepastāv valsts uzraudzības mehānisms, kas ļautu personai, pret kuru taisīts šķīrējtiesas spriedums iebilst pret šķīrējtiesas procesa norisi un tajā, iespējams, pieļautiem būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem.

Latvijas šķīrējtiesu regulējumā ir nepieciešams pārņemt Parauglikumā ietverto regulējumu, nodrošinot starptautiskajiem standartiem un praksei atbilstošu regulējumu. Šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānisma mērķis ir nodrošināt šķīrējtiesas procesa pusēm iespēju vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, pamatojoties uz šķīrējtiesas procesā pieļautiem būtiskiem pušu tiesību pārkāpumiem. Apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu ir tiesības abām šķīrējtiesas procesā iesaistītajām pusēm, ja tās uzskata, ka ir pārkāptas to tiesības.

Ar virzītajām izmaiņām tiks paredzēta iespēja apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu Civilprocesa likuma 66. nodaļā noteiktajā kārtībā. Ar pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu šķīrējtiesas spriedums netiek pārsūdzēts pēc būtības, izskatot pieteikumu tiek vērtēts vai pastāv likumā noteiktie apstākļi, kas liedz valstij atzīt par tiesisku šādu šķīrējtiesas procesa rezultātu. Apstrīdēšanas mehānisms būs attiecināms tikai uz Latvijā taisītiem šķīrējtiesu spriedumiem.

Lai nodrošinātu vienādu tiesību un to aizsardzības apjomu visām personām, kas izvēlējušās strīdu izšķirt šķīrējtiesā, likumprojekts paredz atteikšanos no specifiska regulējuma, kas attiecināms tikai uz tām personām, kuru lietu izskatīšanu nodrošinājusi pastāvīgā šķīrējtiesa.

Kā skaidro Tieslietu ministrija (TM), šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānisma mērķis ir nodrošināt šķīrējtiesas procesa pusēm iespēju vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, pamatojoties uz šķīrējtiesas procesā pieļautiem būtiskiem pušu tiesību pārkāpumiem. Apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu ir tiesības abām šķīrējtiesas procesā iesaistītajām pusēm, ja tās uzskata, ka ir pārkāptas to tiesības.

Ar likumprojektu tiek ieviests Parauglikumā paredzētais regulējums attiecībā uz šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas iespējām, paredzot pusei tiesības viena mēneša laikā no šķīrējtiesas sprieduma vai papildsprieduma taisīšanas dienas, ja pastāv kāds no likumā noteiktajiem pamatiem šķīrējtiesas sprieduma atcelšanai.

Lai novērstu risku, ka šķīrējtiesas spriedums tiek atcelts pēc tam, kad ir uzsākta tā piespiedu izpilde, tiek noteikts, ka pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma

apstrīdēšanu var iesniegt, ja likumā noteiktajā kārtībā nav izsniegts izpildu raksts.

Pieteikuma piekritība tiks noteikta pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses, bet, ja tādas nav, – pēc parādnieka dzīvesvietas. Likumprojekts kā izņēmuma piekritību pieteikumam par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu nosaka šķīrējtiesas sprieduma izpildes vietu. Savukārt gadījumā, ja parādniekam nav dzīvesvietas vai juridiskās adreses Latvijā un šķīrējtiesas spriedumam nav nosakāma izpildes vieta, pieteikumu varēs iesniegt rajona (pilsētas) tiesā pēc šķīrējtiesas atrašanās vietas vai pēc pieteikuma iesniedzēja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

Lēmums par šķīrējtiesas sprieduma atcelšanu nav pārsūdzams, savukārt par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu, var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, līdzīgi kā tas ir jau šobrīd spēkā esošajā regulējumā attiecībā uz pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildi – puse var pārsūdzēt lēmumu par atteikšanos izsniegt izpildrakstu, bet lēmums, ar kuru pieteikums ir apmierināts, nav pārsūdzams. No minētā izriet, ka pusēm ir noteiktas tiesības pārsūdzēt ir tikai tām negatīvus lēmumus jeb lēmumus par to iesniegto pieteikuma noraidīšanu.

Ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek noteikts jauns pieteikuma veids par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu, ir saskatāma nepieciešamība noteikt jaunu valsts nodevu. Par pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu paredzētais valsts nodevas apmērs noteikts 1% no parāda summas, bet ne vairāk par 285 eiro, pielīdzinot to valsts nodevas apmēram, kas maksājama par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu un šķīrējtiesas sprieduma pamata vai ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu.

Likumprojektā ieviesti divi jauni pamati šķīrējtiesas sprieduma atcelšanai. Tiesai tiek paredzētas tiesības atcelt šķīrējtiesas spriedumu vai atteikt tā izpildi, ja tā konstatē, ka spriedums ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai, ja konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesa pat tad, ja puse nav norādījusi uz šī pamata esību.

Likumprojekts paredz paplašināt valsts kontroli un atbalstu šķīrējtiesas procesā, nosakot vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesības lemt par pieteikumiem par iecelšanu, šķīrējtiesneša noraidīšanu, šķīrējtiesneša atcelšanu un strīda pakļautību šķīrējtiesai.

"Nav pamata uzskatīt, ka, ieviešot vispārējās jurisdikcijas tiesas atbalsta funkcijas šķīrējtiesas procesā, tiks negatīvi ietekmēts šķīrējtiesas process un tā efektivitāte," uzskata TM, "gadījumi, kuros vispārējās jurisdikcijas tiesu iesaiste ir pieļaujama, ir ierobežoti un noteikti Šķīrējtiesu likumā, kā arī tie neskar strīda izskatīšanu pēc būtības. Tiesu atbalsta pasākumu ieviešana nodrošinās efektīvāku, tiesiskāku un taisnīgāku šķīrējtiesas procesu. Tiesas atbalsta funkciju mehānisma ieviešanas mērķis ir savlaicīgi novērst iespējamos trūkumus un procesuālos pārkāpumus šķīrējtiesas procesā, tādējādi īstenojot savlaicīgu valsts uzraudzību pār šķīrējtiesas procesu."