Patlaban idejas līmenī ir iecere ieviest tā sauktos "metodes vēstnešus" pirmās instances tiesās, jo tiesnešiem esot problēmas ar lietu izskatīšanas un argumentēšanas metodi. Gan saņemtajās sūdzībās, gan pārsūdzētajos nolēmumos esot redzams, ka tiesneši dažkārt neprot argumentēt.

"Joprojām ir sastopami pārāk daudz nolēmumi, kur argumentācijas fāze satur apmēram tādu formulējumu: "Izvērtējot visus lietā esošos pierādījumus kopsakarā, tiesa konstatēja to un to." Kas ir vērtēts, kādā kopsakarā, kurš ar kuru pierādījumu? Tas nav norādīts. Šāds spriedums neatbilst likumam," sūkstījās Strupišs.

Tāpat ir saņemts tiesībsarga Jura Jansona iesniegums par kādu nemotivētu tiesas lēmumu, un AT vadītājam pirmsšķietami izskatoties, ka Jansonam esot taisnība.

Daļēji šo situāciju veicinot tas, ka tiesās esot problēmas ar atbalsta personālu, proti, tiesnešu palīgu kvalifikāciju. Šis esot atsevišķi risināms jautājums, kas Tieslietu padomē skatīts pērn un ko tiek cerēts atrisināt šogad, jo Tiesu administrācija sagatavojusi reformas koncepciju.

Tāpat AT ir iecere par programmas sagatavošanu, kurā AT informētu pirmās instances tiesnešus, kā pareizi metodiski sagatavot lietu. Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums spriedumu kvalitātes uzlabošanā.

Vērtējot paša vadīto iestādi, Strupišs pauda viedokli, ka AT pērn strādājusi labi un rezultāti ir adekvāti atbilstoši tiesai pieejamiem resursiem. Efektivitāte esot uzlabojusies statistiski, jo redzams, ka rosināts mazāk lietu, kurās spriedumi un nolēmumi nolēmumi tiek atcelti. Vienlaikus ir procesi, kas jāuzlabo, piemēram, jāmeklē risinājumi termiņu samazināšanai administratīvajās lietās.

Strupišs uzskata, ka ļoti nopietni jādiskutē par spriedumu atkārtotas atcelšanas iemesliem. Kasācijas sistēmā nevar pilnībā izslēgt, ka lieta nokļūst AT atkārtoti, taču nav normāli, ja lieta nokļūst AT uz viena un tā paša pamata vairākas reizes.

AT priekšsēdētājs pozitīvi uzslavēja AT departamentu sadarbību. "Es negribu to pieteikt, kā plānotu rīcību, bet parādās tādas domas, ka varbūt kādās lietās varētu veidot arī starpdepartamentu sastāvus. Tas ir noteikti apsverams jautājums, ja tāda nepieciešamība rodas. AT ir vienota tiesa, taču šādai rīcībai ir jāveic analīze no likuma viedokļa," norādīja Strupišs.

AT esot atvērta diskutēt par jebkādiem risinājumiem, ja tas palīdz uzlabot procesu efektivitāti un aizsargāt cilvēktiesības uz tiesvedību saprātīgā termiņā.

Plēnumā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) uzsvēra tiesu dialoga ar sabiedrību nozīmību, skaidrojot Latvijas valstiskumam svarīgus spriedumus. Tāpat ministre akcentēja Latvijas tiesu lomu Eiropas Savienības tiesību judikatūras veidošanā, lai veicinātu vienotu izpratni par tiesiskumu un drošību Eiropā.

"Senātam ir jābūt, iespējams, vēl drosmīgākam un jāspēj uzņemties atbildība par Latvijas valstiskumam nozīmīgu tiesību jautājumu skaidrošanu savos nolēmumos. Nolēmumos skartajiem jautājumiem jābūt izrunātiem un izsvērtiem ne tikai tiesu varas iekšienē, bet vienlīdz svarīgi tos arī izskaidrot visai sabiedrībai. Kvalitatīvi, argumentēti, konsekventi tiesas nolēmumi var kļūt par impulsu sabiedrības domas maiņai, valsts labklājībai un augšupejai," uzsvēra ministre.