Godātais Valsts prezidenta kungs!

Godātais Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja kungs!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Godātie klātesošie un tiešsaistē esošie!

Satversmes tiesas jaunais darba gads jau sesto reizi tiek atklāts ar svinīgo sēdi, kurā Satversmes tiesa ziņo ikvienam Latvijas cilvēkam par iepriekšējā gadā paveikto un šajā gadā paveicamo.

Ir aizvadīts ražīgs darba gads, kurā esam izskatījuši Latvijas sabiedrībai nozīmīgas lietas, kā arī īstenojuši dinamisku dialogu Latvijas un starptautiskajā tiesiskajā telpā. Iedvesmojoties no aizvadītajā gadā spoži izskanējušo Dziesmu un deju svētku vīzijas, esam virzījušies “kopā augšup”, lai paaugstinātu ikvienas personas pamattiesību aizsardzības standartu, kā arī nostiprinātu drošības, gandarījuma, piederības un sociālā miera sajūtu.

Ar šā gada ziņojumu par konstitucionālo tiesību attīstību Latvijā tiek turpināta nupat iesākto pasākumu virkne par godu divdesmitajai gadadienai kopš brīža, kad Latvija kļuvusi par vērtību un tiesību kopienas – Eiropas Savienības – dalībvalsti.

Vizionāri un Eiropas Savienības dibinātāji, tostarp Robērs Šūmanis un Alčide de Gasperi, savas cerības saistīja ar tādu nākotnes Eiropas Savienības Tiesu, kura globāli un kontinentālā mērogā kalpotu kā taisnīguma bāka, stiprinot tiesiski vienotas un pārtikušas Eiropas pamatus. Kā tad šajā, nu jau īstenotajā, iecerē kopš 2004. gada ir iederējusies Satversmes tiesa, un kādas dinamiskas izmaiņas tā piedzīvojusi gadu gaitā?

Vēl tikai pirms nepilniem septiņiem gadiem Satversmes tiesa pieņēma pirmo lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma sniegšanai lauksaimnieku pensionēšanās atbalsta mantošanas lietā, bet šobrīd Eiropas Savienības tiesību piemērošana un prejudiciālu jautājumu uzdošana Eiropas Savienības Tiesai ir kļuvusi par Satversmes tiesas ikdienu. Pašlaik gaidām atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem trijās lietās par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas regulējumu.

Dalība Eiropas Savienībā nozīmē vienotību dažādībā. Tādējādi valstu konstitucionālās identitātes un kopējās Eiropas vērtības cita citu papildina, nevis šķeļ un ļauj panākt līdzsvaru, piemērojot gan nacionālās tiesības, gan Eiropas Savienības tiesības un starptautiskās tiesības demokrātijas un tiesiskuma aizsardzībai. Pēc Satversmes tiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā par privātajām augstskolām noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz studiju programmu īstenošanu svešvalodās Eiropas Savienības Tiesa secināja, ka valsts valodas aizsardzība ir mērķis, kas var attaisnot uzņēmējdarbības un darījumdarbības brīvības ierobežojumus.

Secīgi Satversmes tiesa atzina, ka sabiedrības ieguvums no komersanta pamattiesību ierobežojuma ir lielāks nekā nelabvēlīgās sekas, kas rodas privātajām augstskolām saistībā ar to, ka tām tiek ierobežotas tiesības veikt komercdarbību – īstenot studiju programmas svešvalodās, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas. Demokrātijas un citu Satversmes negrozāmo kodolu veidojošo konstitucionālo vērtību aizsardzība garantē nācijas pastāvēšanu un tādējādi veido arī mūsu valsts konstitucionālo identitāti. Minētā Satversmes tiesas lieta ir uzskatāms piemērs tam, ka valsts konstitucionālā identitāte var harmoniski pastāvēt līdzās no Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma izrietošajām prasībām.

Varu sacīt, ka Eiropas Savienības Tiesa kā bāka jeb viens no mūsu daudzpusējā dialoga orientieriem ir lielā mērā sekmējusi to, ka mēs ar savām izskatāmajām lietām piedalāmies arī visas Eiropas tiesiskās domas veidošanā.

Aizvadītajā gadā Satversmes tiesas tiesneši vairākkārt tikās ar Eiropas Savienības Tiesas tiesnešiem un apsprieda gan aktuālo judikatūru un problēmas ar Eiropas Savienības tiesību efektīvu piemērošanu, gan tiesu darba organizāciju un pētniecības metodes. Tieši pēc mēneša tepat Latvijā ar kolēģiem no Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas  diskutēsim par dalībvalstu konstitucionālo identitāšu saskaņošanu ar kopējām Eiropas vērtībām un par Eiropas sabiedrisko kārtību veidojošo Eiropas konsensu.

Esam gandarīti, ka nu jau ierastais Eiropas Savienības Tiesas un dalībvalstu tiesu konferenču “Vienoti dažādībā” cikls aizsācies tieši Rīgā. Arī nākamā konference, kas notika Nīderlandē, neformāli tika dēvēta par Rīga Divi. Tās ietvaros Satversmes tiesa ir piedāvājusi kritērijus tam, kā konkrēta nacionāla vērtība varētu tikt atzīta par valsts konstitucionālās identitātes daļu.

Tikai sadarbībā dzimst jaunas idejas attīstības, tiesiskuma, Eiropas vienotības un saliedētības stiprināšanai. Paldies visiem, kas veidoja šo dialoga ceļu, un novēlēsim mūsu darba turpinātājiem drosmi un aizrautību neapstāties, formulēt jaunas ambīcijas un virzīties uz priekšu, lai padarītu labākas mūsu kopīgās mājas – Eiropu.

Tieši ar šādu mērķi šajā darba gada atklāšanas svinīgajā sēdē piedalās arī mūsu goda viesis un ciešās sadarbības partneris – Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Kūns Lēnartsa kungs.

Godātie klātesošie!

Turpinājumā pievērsīšos tiesas komandas 2023. gadā paveiktā darba kvantitatīvajiem rezultātiem tiesvedībās, kā arī Satversmes tiesas nolēmumos paustajām atziņām.

2023. gadā tiesa izskatīja 22 lietas. Spriedumi pieņemti 17 lietās, savukārt lēmumi par tiesvedības izbeigšanu – piecās lietās. Spriedumos izvērtēta 49 tiesību normu satversmība. Par Satversmei atbilstošām tika atzītas 23 tiesību normas, bet par Satversmei neatbilstošām – 26. Visbiežāk apstrīdētās normas tika atzītas par neatbilstošām Satversmes 1. un 92. pantam.

2023. gadā Satversmes tiesā kopumā ierosinātas 47 lietas. Visvairāk lietu – 40 – ierosināts pēc privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Pēc tiesu pieteikumiem ierosinātas sešas lietas – piecas pēc administratīvo tiesu pieteikumiem un viena pēc vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikuma. Viena lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Līdzīgi kā 2022. gadā, arī 2023. gadā saglabājusies tāda tendence, ka liela daļa no tiesā iesniegtajiem pieteikumiem un ierosinātajām lietām skar dažādus kriminālprocesa jautājumus. Tāpat ievērojams skaits lietu ir ierosinātas par tiesību normām, kas noteic vispārējās izglītības iegūšanu valsts valodā.

Attiecībā uz tiesas darba saturiskajiem aspektiem Satversmes tiesa savā judikatūrā 2023. gadā ir formulējusi vairākas vērtīgas atziņas, kuras stiprina tiesiskumu un ir vērā ņemamas tiesību jaunrades procesā. Dažas no tām vēlos īpaši izcelt.

Pirmkārt, ikviens cilvēks ir Latvijas vērtība, un to esam uzsvēruši arī aizvadītajā gadā, konstatējot, ka ikvienai trūcīgai personai joprojām nav pieejams visu tās pamatvajadzību apmierināšanai pietiekams atbalsts. Paredzētā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība līdz ar sociālās drošības sistēmas pasākumiem tomēr nenodrošina ikvienam iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Likumdevēja pienākums ir ieviest un pastāvīgi pilnveidot tādu sociālās palīdzības sistēmu, kas nodrošinātu pārredzamu, efektīvu un mērķētu atbalsta sniegšanu. Uzsvēršu, ka tādu sociāli atstumtu cilvēku esība, kuri neizjūt valsts atbalstu un tādējādi nejūtas piederīgi šai valstij vai pat zaudē šo piederības sajūtu, var radīt arī valsts drošības riskus.

Otrkārt, šajā sarežģītajā laikā arīdzan mums ik dienu ir jāstāv demokrātijas sardzē, tāpēc par nozīmīgām uzskatu tās atziņas, kuras Satversmes tiesa izteikusi lietā par ierobežojumiem, kuri liedza pret Covid-19 nevakcinētam deputātam pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā. Tiesa uzsvēra tautas priekšstāvja – Saeimas deputāta – īpašo lomu Latvijā kā parlamentārā demokrātijā. Ikviena deputāta tiesību īstenošana veicina efektīvu demokrātijas funkcionēšanu, tostarp likumdevēja leģitimitāti un viedokļu plurālismu parlamenta sastāvā atbilstoši tautas paustajai gribai. Arī tāds viedoklis, kuru pauž tikai viens vai daži deputāti, Saeimas darbā ir būtisks, jo ir svarīga izsvērtu lēmumu pieņemšana, ko var panākt tikai tad, ja ikvienam deputātam ir iespēja paust savu viedokli. Deputāts var pilnvērtīgi pārstāvēt tautu tikai tad, ja viņam tiek nodrošināta iespēja izmantot tās tiesības, kurām ir izšķiroša nozīme Saeimas darbā.

Treškārt, par nozīmīgu uzskatu spriedumu attiecībā uz regulējumu, atbilstoši kuram pirmsskolas izglītības pedagogu zemākā darba algas likme atšķīrās no pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem noteiktās likmes. Šī bija pirmā lieta, kurā Satversmes tiesa konkretizēja vienādas darba samaksas principu. Tiesa atzina, ka minētais princips ir attiecināms ne tikai uz vienādu vai līdzīgu darbu, bet arī uz vienādas vērtības darbu. Izvērtējusi pedagogu darbam nepieciešamās prasmes, personisko ieguldījumu un atbildību, kā arī darba apstākļus, tiesa secināja, ka minētie pedagogi veic vienādas vērtības darbu. Satversmes tiesa atzina, ka pret pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa, jo valsts budžeta un pašvaldību budžetu stabilitāte pati par sevi nevar tikt izmantota par atšķirīgas attieksmes attaisnojumu.

Ceturtkārt, lietā par Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu Satversmes tiesa atzina, ka lielo Latvijas ostu attīstības mērķi ir pakārtoti valsts kopējam labumam un likumdevējam ir rīcības brīvība izvēlēties efektīvāko ostu pārvaldības modeli. Tas, ka pašvaldības noslēgto līgumu rezultātā vēsturiski izveidojusies tāda situācija, ka uz ostas teritorijā esošās zemes atrodas pašvaldībai un privātpersonām piederošas būves, neietekmē ostas teritorijas izveides mērķus. Proti, ostas pārvaldes valdījumā ir jābūt nodotai tikai tādai mantai, kas nepieciešama likumā noteikto ostas funkciju izpildei.

Piektkārt, ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir svarīgi jautājumi gan par tiesībām brīvi pārvietoties, gan par tiesībām uzturēties labvēlīgā vidē. Interešu sadursme rodas, ja persona vēlas ar transportlīdzekli, kas rada kaitējumu apkārtējai videi, iebraukt teritorijā, kurai tieši nolūkā aizsargāt vidi ir noteikts īpašs statuss. Satversmes tiesa atzina: pat ja likumdevējs ir pilnvarojis pašvaldības savā teritorijas plānojumā noteikt īpaša režīma zonu un secīgi arī maksu par iebraukšanu tajā, attiecīgās nodevas likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai.

Sestkārt, lietā par pilsonības atņemšanas termiņa skaitījumu gadījumos, kad persona pilsonības iegūšanas procesā rīkojusies negodprātīgi, Satversmes tiesa papildināja savu judikatūru attiecībā uz pilsonības institūtu. Tiesa aplūkoja lojalitāti un no tās izrietošo godprātīgumu kā vienu no galvenajiem pilsonības elementiem, kā arī valsts rīcības brīvību lemt par pilsonības atņemšanu personai saistībā ar tās negodprātīgu rīcību pilsonības iegūšanas vai atjaunošanas brīdī.

Septītkārt, arī 2023. gadā diemžēl turpinājās Krievijas agresija Ukrainā. Šādos apstākļos valsts drošību ar tiesību spēku sargā arī konstitucionālās tiesas.  Pašlaik ģeopolitiskais konteksts ieguvis ne tikai politisku, bet arī juridisku nozīmi, tostarp Satversmes tiesā izskatāmajās lietās. Piemēram, lietā par normām, kas uzliek pašvaldībām pienākumu demontēt padomju režīmu slavinošus objektus, Satversmes tiesa konkretizēja Latvijas valsts nepārtrauktības principu un tā nozīmi vēsturiskā taisnīguma un 1918. gadā dibinātās Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošanā. Minētajā lietā Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdēto normu pieņemšanu ir motivējusi arvien aktīvākā padomju režīmu slavinošo objektu izmantošana propagandas mērķiem un arvien nopietnākais Latvijas valstiskuma apdraudējums, kuru nepieciešams novērst. Satversmes tiesa uzsvēra, ka okupācijas seku novēršanai un sabiedrības vienotības veicināšanai ir nepieciešama tāda uz vienu mērķi vērsta un solidāra sadarbība starp visiem valsts varas līmeņiem, kas aptvertu gan centrālo varu, gan arī pašvaldības.

Tāpat arī lietā par aizliegumu profesionālā dienesta karavīram būt par politiskās partijas biedru Satversmes tiesa uzsvēra, ka pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā nepieciešamība pēc politiski neitrāliem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir īpaši izteikta. Nacionālo bruņoto spēku politiskā neitralitāte veicina valsts aizsardzības funkcijas efektīvu izpildi, un tādā veidā tiek nodrošināta demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzība.

Vēlos uzsvērt, ka, īstenojot Satversmes tiesas pamatuzdevumu – spriest tiesu –, Latvijas sabiedrībai būtiskās lietās noturētajās tiesas sēdēs ar lietas dalībnieku piedalīšanos pērnajā gadā pavadīts līdz šim nepieredzēti daudz darba dienu, rūpīgi iztaujājot lietas dalībniekus un pieaicinātās personas. Tā rezultātā ar mērķi skaidrot pieņemtos nolēmumus arī dialogs ar sabiedrību ir ieguvis jaunas aprises, jo Satversmes tiesa daudz biežāk rīkoja preses konferences gan pēc publiskā procesā izskatītajām lietām, gan arī par tādiem nolēmumiem, kuri pieņemti rakstveida procesā.

Par nākamā gada izaicinājumiem.

Arī 2023. gadā ierosinātās lietas norāda uz konstitucionālo tiesību attīstības tendencēm un to, kādas judikatūras aktualitātes mūs varētu sagaidīt šogad. Satversmes tiesā tiks skatīti vairāki jautājumi, kuros saduras dažādas pamattiesības un tiesiskās intereses. Piemēram:

1. Lieta par normām, kas paredz Krievijas Federācijas pilsoņiem izsniegto pastāvīgās uzturēšanās atļauju termiņa izbeigšanos un priekšnoteikumus atkārtotas atļaujas iegūšanai.

2. Tās ir arī lietas par pāreju uz mācībām valsts valodā gan privātajās, gan valsts izglītības iestādēs.

3. Lietā par galvenās cirtes caurmēra samazināšanu, kas pieļauj atsevišķu koku sugu nociršanu ātrāk, kā arī lietā par aizliegumu audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei uzņēmējdarbības un tautsaimniecības attīstības intereses konkurēs ar vides aizsardzības interesēm un personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.

4. Pilsētvides attīstības jautājumi tiks aplūkoti lietā par azartspēļu pakalpojumu sniegšanas ierobežojumiem Rīgas administratīvajā teritorijā.

5. Interesants tiesību jautājums tiks skatīts lietā par izložu un azartspēļu laimestu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar laimestu saprotot visu summu, kuru laimētājam izmaksā azartspēles vai izlozes organizētājs neatkarīgi no šā spēlētāja sākotnējām iemaksām, ko tas veicis dalībai konkrētajā spēlē.

6. Bērnudārza vecuma bērnu vecākiem būtiska būs lieta par kārtību, kas paredz, ka sešus gadus vecs bērns var tikt uzņemts 1. klasē Rīgas pašvaldības skolās tikai brīvu vietu gadījumā.

7. Ikvienam Latvijas cilvēkam varētu būt svarīgs arī tāds visnotaļ sadzīvisks jautājums kā dzīvokļa īpašnieka pienākums samaksāt ūdens patēriņa starpību, ja nav iesniegta informācija par ūdens skaitītāja rādījumu.

Satversmes tiesai ļoti svarīgam cilvēkam, pagājušajā gadā mūžībā aizgājušajam tiesas pirmajam priekšsēdētājam Aivaram Endziņam, bija sapnis – sapnis par tiesu, kura kalpo cilvēkam un sabiedrībai tiesiskā valstī. Ņemot vērā nupat aprakstīto Satversmes tiesas pienesumu Latvijas tiesiskās sistēmas attīstībā un ikviena cilvēka pamattiesību aizsardzībā, varam būt droši, ka šis sapnis ir īstenots viņa dzīves laikā – tieši tāda ir Satversmes tiesa, kurā mēs pašlaik strādājam.

Endziņa kunga vārdi “viens nav karotājs” trāpīgi raksturo mūsu saimes vērtības un darba tikumu, jo tikai vienotā komandā ir iespējams sasniegt Satversmes tiesas mērķus demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību aizsardzībā. Par pagājušajā gadā paveikto gan tiesvedības jomā, gan arī tiesas administratīvajā vadībā, starpinstitucionālajā un starptautiskajā sadarbībā vēlos no visas sirds pateikties Satversmes tiesas tiesnešiem, stiprajai un saliedētajai darbinieku komandai! Paldies jums!

Par Satversmes tiesas starptautisko sadarbību.

Aizvadītajā gadā Satversmes tiesa īstenoja dinamisku starptautisko sadarbību, jo demokrātijas, tiesiskuma un drošības aizsardzības nodrošināšanā pašreizējo ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos īpaši nozīmīga ir vienotība un pārnacionāla dialoga uzturēšana. Pastāv vesela virkne tādu tiesību jautājumu, kurus izolēti, nacionālās tiesību sistēmas ietvaros atrisināt ir sarežģīti. No Latvijas konstitucionālo tiesību attīstības viedokļa ir svarīgi tas, lai Satversmes tiesas tiesneši pastāvīgi atrastos tiesiskās domas attīstības centrā un aktīvi piedalītos tās dienaskārtības veidošanā.

Mums ir jāizmanto iespēja proaktīvi apzināt dažādus ar demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu saistītus riskus, kuri īstenojušies citu valstu pieredzē. Atcerēsimies Robēra Šūmaņa vārdus, ka nākotnes Eiropa netiks izveidota uzreiz vai pēc vienota plāna. To veidos konkrēti, pēctecīgi sasniegumi. Vienveidīgāku un efektīvāku pamattiesību aizsardzību varam nodrošināt tikai tad, ja pastāvīgi apmaināmies domām ar kolēģiem no citām pie Rietumu tiesību loka piederīgajām valstīm un mācāmies cits no cita. Tikai tā varam veidot kopīgu Eiropas nākotni.

Satversmes tiesa ir sadarbības un starptautiskā dialoga atbalstītāja un virzītāja. 2023. gadā tika sarīkotas divpusējas tikšanās ar Nīderlandes, Somijas un Lietuvas kolēģiem. Tāpat nemainīgi nozīmīgs ir Baltijas valstu konstitucionālo tiesu trīspusējais dialogs un sadarbība kā būtisks priekšnosacījums demokrātijas ilgtspējas un tiesiskuma stiprināšanai, kā arī pamattiesību un cilvēka cieņas aizsardzībai reģionā.

Viens no aizvadītā gada nozīmīgākajiem notikumiem bija Satversmes tiesas un Augstākās tiesas sarīkotā starptautiskā konference “Tiesu varas loma Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildē”, kas bija veltīta Latvijas prezidentūrai Eiropas Padomes Ministru komitejā. Ar šo konferenci mēs sekmējām to vērtību aizsardzību, uz kurām nu jau vairāk nekā 70 gadus balstās Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un tās piemērošana.

Demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana Ukrainā ir arī visas Eiropas un Latvijas drošības un tiesiskuma garants. Eiropas Padome šomēnes uzsāks projektu “Atbalsts konstitucionālās justīcijas attīstībai Ukrainā”. Esam pagodināti un gandarīti, ka Satversmes tiesa izraudzīta par šā projekta galveno sadarbības partneri. Šāds uzticības kredīts apliecina ticību tām vērtībām, kuras ievērojam savā darbībā, jo atbalsts Ukrainas tiesību sistēmas integrācijai vienotas Eiropas tiesiskajā telpā ir viena no galvenajām mūsu sadarbības prioritātēm.

Drošības aspekta nozīmi Satversmes tiesa apliecina arī ar savu aktīvo līdzdalību Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferencē, kas ir stratēģiski nozīmīgs forums tiesiskās kārtības uzturēšanai un visas pasaules konstitucionālo tiesu dialoga veicināšanai. Starptautisko tiesību eksperti jau daudzus gadus vērš uzmanību uz to, ka lietu kārtības noteikšanā pasaulē arvien vairāk sāk dominēt militāro līdzekļu spēks, nevis starptautisko tiesību saistošais spēks un autoritāte. Tāpēc Satversmes tiesa, pārstāvot visu Eiropas konstitucionālo tiesu intereses, šīs organizācijas izpildinstitūcijai iesniedza  rezolūcijas projektu, kurā aktualizēta nepieciešamība atjaunot starptautisko tiesisko kārtību.

Uzskatu, ka pasaules konstitucionālo tiesu saime ar savu nostāju var stiprināt starptautiskās sabiedrības izpratni par pamatprincipiem, kas sekmētu starptautiskās tiesiskās kārtības atjaunošanu un nodrošinātu visaptverošu, taisnīgu un noturīgu mieru, kā arī ļautu saukt pie atbildības par agresorvalsts pastrādātajiem noziegumiem atbildīgās personas.

Skaudrā realitāte ir tāda, ka šodien ir kara 709. diena, tātad jau gandrīz divi gadi paskrējuši, taču starptautiskā tiesiskā kārtība joprojām nav atjaunota. Konstitucionālajām tiesām ir ievērojams resurss, ko varētu ieguldīt miera un tiesību virsvadības nodrošināšanā visā pasaulē. Tomēr joprojām ir atsevišķas valstis, kuru konstitucionālās tiesas tam liek šķēršļus. Ieilgušais karš ir pierādījums tam, ka lokāla vienaldzība rada globālas sekas. Mūsu spēkos ir panākt to, lai pasaules lietu kārtību noteiktu tiesības, nevis ieroči!

Dāmas un kungi!

Tagad pievērsīšos mūsu artavai tiesiskuma stiprināšanai Latvijā, raugoties plašāk par Satversmes tiesas procesu.

Dialogā ar konstitucionālajām valsts varas institūcijām uzsvērām, ka mēs visi – katrs savā valsts varas atzarā – kalpojam vienam kopīgam virsmērķim – tiesiskumam – un Latvijas interesēs ir visu konstitucionālo orgānu mērķtiecīga, uz demokrātijas attīstību vērsta sadarbība.

Paužu patiesu gandarījumu par aktīvo dialogu starp Satversmes tiesu un valsts iestādēm, tostarp citām tiesām. Šāds dialogs palīdz stiprināt tiesiskas valsts vērtības un sabiedrības uzticēšanos valsts varai. Dialogs ir būtisks valsts institūciju sadarbībai Latvijas iedzīvotāju pamattiesību aizsardzības nodrošināšanā, labas likumdošanas principa konkretizācijā, Satversmes tiesas procesa efektīvā norisē un nolēmumu izpildē.

Visa gada garumā Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki strādāja ar iespējamiem Satversmes tiesas likuma grozījumiem, lai uzlabotu tiesas procesa efektivitāti. Tāpat, lai nodrošinātu iespējami augstāku ikviena Latvijas sabiedrības locekļa tiesību aizsardzības standartu, Satversmes tiesa ir pievērsusi uzmanību tam, ka Latvija nav ratificējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16.  protokolu, un tāpēc Satversmes tiesai joprojām nav procesuālu līdzekļu, kas tai ļautu nepieciešamības gadījumā vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai saņemtu sarežģītā tiesiskā situācijā piemērojamās tiesību normas interpretāciju. Uzskatu, ka šā protokola izskatīšanai Saeimā un tā ratifikācijai ir jākļūst par valsts prioritāti, kas nodrošinās plašākas iespējas aizsargāt ikviena Latvijas iedzīvotāja cilvēktiesības.

Vēršu uzmanību uz nākamo aspektu. No 40 gadījumiem, kuros 2023. gadā Satversmes tiesā lietas ir ierosinātas pēc konstitucionālajām sūdzībām, absolūtā vairumā gadījumu pieteikumu parakstījuši pārstāvji – zvērināti advokāti, juristi vai izpildinstitūcijas locekļi. Valsts apmaksātā juridiskā palīdzība saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu tika piešķirta tikai vienā gadījumā pieteikuma par lietas ierosināšanu sagatavošanai. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka pagājušajā gadā publiskajā telpā notiekošo diskusiju ietvaros tika aktualizēts jautājums par to, ka piekļuve Satversmes tiesas procesam ir pārāk dārga, un tas nebūt neliecina par pienācīgām iespējām Latvijā aizsargāt ikvienas personas tiesības. Lai sekmētu Satversmes tiesas procesa pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam un nodrošinātu mazāk aizsargāto cilvēku pamattiesību aizstāvību, esam aicinājuši atbildīgās institūcijas pārskatīt tiesisko regulējumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā, tostarp atceļot personas pienākumu pirms palīdzības pieprasīšanas pašai vērsties Satversmes tiesā, kā arī piešķirot Tiesu administrācijai kompetenci izvērtēt, vai personai Satversmē noteiktās pamattiesības varētu būt aizskārusi tiesību norma, kas varētu neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, un vai attiecīgajai personai būtu nodrošināma juridiskā palīdzība Satversmes tiesas procesā.

Sabiedrības informēšana par pamattiesībām un to aizsardzības instrumentiem caur tiesas sniegto Satversmes pantu tvēruma skaidrojumu un piemērošanu ir iemesls, kura dēļ pakāpeniski apkopojam atziņas par katru Satversmes VIII nodaļas pantu. Pērn klajā nākusi jau trešā publikācija Satversmes tiesas aizsāktajā sērijā – grāmatžurnāls par Satversmes 105. pantu. Arī šāds darbs vairo ikvienas personas iespējas aizsargāt savas pamattiesības.

Satversmes tiesa iespējami plaši raugās arīdzan uz nacionālās tiesiskās sistēmas attīstību kopumā. Pašlaik Tieslietu padomē risinās diskusijas par tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanu. Mūsu aktualizētie priekšlikumi par efektīvāku tiesu sasaucas ar Augstākās tiesas plēnumā aktualizēto nepieciešamību pilnveidot Senāta kompetenci, kā arī rast jaunas sadarbības iespējas ar zemāku instanču tiesām.

Satversmes tiesa aizvadītajā gadā turpināja dialogu arī ar Latvijas sabiedrību, uzrunājot visdažādākās sabiedrības grupas. Muzeju naktī Satversmes tiesa jau otro reizi savas durvis vēra ikvienam Latvijas cilvēkam. No sirds priecājos, ka apmeklētāji pēc iepazīšanās ar Satversmes tiesu sniedza tādu vērtējumu, ka tā ir “mūsu visu tiesa”, ka tā ir atvērta, gatava uzklausīt ikvienu un nevairās sarunāties. Tas mūs iedvesmoja ikgadējās Sarunās par Latviju ar dažādu jomu pārstāvjiem šķetināt jautājumu par to, kā mazināt plaisu starp valsts varu un sabiedrību. Tāpat, atbalstot riskam pakļautus bērnus un jauniešus, Satversmes tiesas saime piedalījās labdarības maratonā “Dod pieci!”.

Godātie klātesošie!

Atskatoties uz tik piepildītā gadā padarīto, varam gūt apstiprinājumu tam, ka mūsu kopīgā prioritāte ir demokrātijas un valsts drošības aizsardzība! Pašaizsargājošā demokrātija ir nevis stāvoklis, bet gan nerimstošs process, kas ir pastāvīgi uzraugāms un pilnveidojams, izglītojot par tā nozīmi arī nākamās paaudzes, turklāt ne tikai juristu paaudzes. Novēlu ikvienam novērtēt to, ka mūsu dzīvi nosaka nevis ieroči un nedemokrātiski ietekmes līdzekļi, bet gan Satversme un tiesību spēks!

Būsim modri un kopīgi sargāsim ikviena cilvēka cieņu, pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un mūsu brīvo Latviju!

Paldies!