Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē šodien asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis skaidroja, ka no tā ieguvums būtu iespēja sakārtot korektas līguma attiecības ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un bankām, kā arī veikt pārskatāmu rēķinu apmaksas uzskaiti, piebilstot, ka šāda kārtība esot teju visā pasaulē, ka katra māja norēķinās par savām saistībām.

Asociācija bija pasūtījusi pētījumu par tiesisko regulējumu un attiecībām starp dzīvokļu īpašniekiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un pārvaldniekiem, kā arī bija notikušas konsultācijas ar Igaunijas profesionālu pārvaldnieku asociāciju.

Pētījuma atzinumā tika secināts, ka Latvijas normatīvo aktu regulējums nosaka daudzdzīvokļu namu pārvaldīšanas pienākumu ir tā īpašniekam, bet pārvaldnieks attiecībās ar trešajām pusēm ir kā to līgumiskais pārstāvis un darbojas to vārdā. Proti, pārvaldnieks ir norēķinu starpnieks attiecībā ar pakalpojumu sniedzējiem. Pārvaldnieka pienākums ir veikt maksājumu tādā apmērā, kā to ir saņēmis no īpašnieka, reizē pakalpojuma sniedzējiem nav tiesiska pamata pārvaldniekam prasīt lielāku samaksu nekā ir veikuši dzīvokļu īpašnieki.

Taču, pēc Beikmaņa sacītā, Latvijas praksē ir sastopami gadījumi, kad pārvaldnieks ir spiests rēķinu apmaksu veikt pilnā apmērā, ieguldot dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrātos līdzekļus vai savu līdzekļus. Šādos gadījumos to varot uzskatīt kā dzīvokļu īpašnieku kopības neuzdoto lietvedību, jo maksājumu pārvaldnieks veicis kā gādīgs saimnieks, lai pasargātu kopību no lielākiem zaudējumiem.

Beikmanis stāstīja, ka kopš 2018.gada Igaunijā ir Dzīvokļu īpašnieku un dzīvokļu biedrību likums. Latvijas biedrības pēc definīcijas nevarot salīdzināt ar Igauniju, jo kaimiņvalstī dzīvokļu biedrība ir privāto personu juridiska persona, kuras biedri ir visi dzīvokļu īpašnieki. Proti, tiklīdz tiek iegādāts dzīvoklis, īpašnieks automātiski kļūst par biedrības biedru.

Igaunijā biedrībai ir pilna tiesību un rīcību spēja, pārvaldes institūcija mājā ir īpašnieku kopsapulce un valde, kas nav obligāta. Biedrībai ir sava grāmatvedības uzskaite, gada budžets, aizturējuma ķīlas tiesības, valdes izpildītāja iecelšana un maksātnespējas procedūra. Biedrības rezerves kapitāls ir vismaz puse no gada budžeta. Dzīvokļa īpašnieku tiesības un pienākumi tiek īstenoti caur dzīvokļu biedrību.

Asociācija vēlas, lai tiktu ieviests princips, ka dzīvokļa īpašnieka parāds par pakalpojumiem, kas sniegti ar kopības starpniecību seko īpašumam. No tā ieguvums būtu gan pārējo dzīvokļa īpašnieku aizsardzība no situācijas, kurā būtu jāmaksā kaimiņu parādi, gan trešo personu aizsardzība no neatgūstamo parādu situācijas iestāšanos.

Tāpat asociācija rosina kopībai noteikt prasījuma tiesības pret dzīvokļa īpašniekiem.

Sēdē izskanēja viedoklis, ka, pārvaldniekam izveidojot biedrību, tāda sistēma ļoti labi strādā, jo visi maksājumi iet caur biedrību un pārvaldnieks ir tāds pats pakalpojuma sniedzējs kā visi citi pakalpojuma sniedzēji. Ar šo iniciatīvu esot izdevies panākt, ka parādi ir mazāk, un parādnieki ir debitori biedrībai, nemaz pakalpojumu sniedzējiem.

Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) cita starpā pauda uzskatu, ka Latvijas problēma ir risinājumu izgudrošana, tā vietā, lai balstītos citu valstu labā praksē.

Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) secināja, ka deputāti sēdē spriež par vēlmi, lai kopība uzņemtos vairāk pienākumu, taču pirms nedēļas komisijā deputāti sūkstījās par to, ka nekādi nevar savākt kopsapulces kvorumu un piespiest dzīvokļu īpašniekus piedalīties mājas apsaimniekošanā. Politiķa ieskatā, īpašniekiem, kuri nevēlas neko darīt uzticēt lielākas tiesības un pienākumus ir riskanti.

Beikmanis atbildēja, ka Latvijā ir situācija, ka dzīvokļa īpašniekam nav reāla atbildība par kopību. Pagaidām kopība ir abstrakts formulējums, jo neviens dzīvokļa īpašnieks nesajūt sevi kā kopības daļu. Asociācijas pārstāvis uzskata, kamēr netiks izveidota dzīvokļu īpašnieku kopība nevarot gribēt, ka mājas lēmumi tiks pieņemti un problēmjautājumi risināti.