Tiesības saņemt izdienas pensiju ir atsevišķos amatos un profesijās strādājušajiem, kuriem pēc noteikta laika nostrādāšanas turpmākais darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai sociālo bīstamību.

Izdienas pensiju izmaksu prognozes rāda, ka 2025. gadā šis apjoms sasniegs 135 miljonus eiro, bet līdz 2030. gadam tas var pieaugt līdz 207 miljoniem eiro. Šobrīd izdienas profesijās Latvijā strādā ap 23 tūkstošiem cilvēku, un vidējais vecums, kad tiek piešķirta izdienas pensija, ir 49,7 gadi. Statistika liecina, ka gandrīz puse no pensiju saņēmējiem pēc pensionēšanās darba tirgū vairs neiesaistās vai to dara ļoti ierobežoti, turklāt 59 % gadījumu ienākumi nesasniedz pat minimālās algas līmeni.

Plānotā izdienas pensiju sistēmas sakārtošana paredz gan piešķiršanas nosacījumu pārskatīšanu, gan stāža un pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu, kā arī pensijas aprēķina principu maiņu, piemēram, pāreju uz vidējo atlīdzību desmit gadu periodā. Tiek vērtēts arī tas, kādas profesiju grupas nākotnē būtu pamatoti iekļaut izdienas pensiju sistēmā, ņemot vērā darba pienākumu raksturu un ar tiem saistītos riskus. Šajā kontekstā tiek apsvērta iespēja pārskatīt izdienas pensiju piemērošanu noteiktām profesijām, piemēram, diplomātiem, prokuroriem un māksliniekiem, vienlaikus izvērtējot atbilstošākus atbalsta mehānismus šo grupu vajadzībām. 

Izdienas pensiju sistēmas pārskatīšana ir svarīgs solis virzienā uz sabalansētāku un ilgtspējīgāku sociālo garantiju sistēmu. Tā mērķis ir nodrošināt taisnīgumu visā pensiju sistēmā, sasaistot valsts atbalstu ar reālo darba specifiku, sabiedrības interesēm un valsts budžeta iespējām.

Lai nodrošinātu plašāku izpratni un atbildētu uz sabiedrībā izskanējušiem jautājumiem, Valsts kanceleja organizēja trīs tematiskus tiešsaistes seminārus. Tajos piedalījās Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks, kurš skaidroja piedāvājuma būtību un atbildēja uz gan iepriekš iesūtītiem, gan tiešsaistē uzdotiem jautājumiem.