Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 15 autori

žurnāls / Nedēļas jurists

17. Aprīlis 2012 /NR. 16 (715)

Gaidis Bērziņš

žurnāls / Numura tēma

Dubultās pilsonības nepieciešamība

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Taču šis jautājums ir tik svarīgs, ka tam vajadzētu būt nozīmīgai Latvijas prioritātei. Tas ir nacionāls un valstisks jautājums. ...

Ilma Čepāne, Ministru kabinets

žurnāls / Numura tēma

Pilsonības likuma reforma Latvijas valsts un latviešu nācijas interesēs

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Par dubultpilsonību Pilsonība blakus valsts varai, teritorijai un valodai ir viens no neatkarīgas valsts elementiem. Atjaunojot Latvijas neatkarību de facto, Augstākā padome, kura tika ievēlēta daļēji brīvās vēlēšanās, bet kuras sastāvā man liktenis bija lēmis būt, apzinājās savas rīcības brīvības robežas un pilsonības tiesisko regulējumu veidoja, balstoties uz valsts nepārtrauktības doktrīnu. (Šeit un turpmāk izcēlums mans –I.Č.) Atbilstoši ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Intervija

Pilsoņiem jāspēj integrēties un jādod pienesums valsts attīstībā

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Kā Jūs vērtējat neseno referendumu par otru valsts valodu naturalizācijas procesa kontekstā? Tas ir svarīgs jautājums, kā naturalizācija ir ietekmējusi pilsoņu kopumu un kāpēc naturalizējušies pilsoņi, solot uzticību Latvijas Republikai, dodas balsot par otru valsts valodu. Tāpēc es uzņēmos izpētīt citu valstu praksi tieši par šiem lojalitātes nosacījumiem pilsonības iegūšanai (skat. intervijas beigās.). Uz naturalizāciju mēs nevaram ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldes iestāžu divi statusi ir realitāte

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

Izlasot E. Danovska un J. Briedes rakstu "Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss"1 (turpmāk – komentāru raksts), rodas sajūta, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums (VPIL) 2002. gadā ir pilnībā pārvērtis ne tikai valsts pārvaldes kārtību, bet visu strīdu izskatīšanas kārtību un beidzot paveicis nepaveicamo, proti, noteicis izsmeļošu publisko personu tiesībspēju gan privāto (!), gan publisko tiesību jomā un pasargājis publiskās personas no identitātes zaudēšanas. Raksts varējis nebūt, ja vien K. Torgāns iepriekš nebūtu publicējis netradicionālu viedokli. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības pieteikumi maza apmēra prasībām

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Turpinot meklējumus civilo strīdu ātrākai un efektīvākai izšķiršanai un tiesu noslodzes mazināšanai, Saeima civilprocesā ir ieviesusi īpašu procedūru maza apmēra prasību izskatīšanai (CPL 30.3 nodaļa). Nosakot par maza apmēra prasības kritēriju Ls 1500, ir pausts ieskats, ka šādas prasības ir relatīvi vienkāršas, tāpēc nav pieļaujama to atkārtota izskatīšana apelācijas kārtībā. Taču strīdi par mazām summām nereti kļūst par principu jautājumu ar daudziem sarežģījumiem. Līdz ar to jautājums, kas ir maza apmēra prasība, jau pirmajos jaunās CPL nodaļas piemērošanas mēnešos ir izraisījis daudz diskusiju. Rakstā nav iecerēts sniegt atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem, bet dot dažus padomus, kā aizpildīt Ministru kabineta apstiprinātās divas prasības pieteikuma veidlapas gadījumos, kad prasītājs savu prasījumu uzskata par atbilstošu jēdzienam "maza apmēra prasība". ...

Gaidis Bērziņš

žurnāls / Intervija

Uz tieslietām raugos no profesionāļa, ne politiķa skatupunkta

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Tieslietu ministra Gaida Bērziņa vārds "Jurista Vārda" lasītājiem nav svešs, un ne tādēļ vien, ka ar pāris gadu starplaiku viņš atkārtoti ieņēmis šo amatu. G. Bērziņš ir arī viens no žurnāla pastāvīgajiem autoriem, kura pirmā publikācija lasītāju vērtējumam tika nodota gandrīz pirms deviņiem gadiem, un tai sekojušas vēl daudz citas. Tādēļ jaunā gada pirmajā un "Jurista Vārdam" zīmīgajā 700. numurā G. Bērziņu aicinājām uz sarunu, lasītājiem iezīmējot tuvējās nākotnes vīziju tieslietu nozarē. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Taisnīgums kriminālprocesā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Ir noticis noziedzīgs nodarījums. Šis fakts, lai cik bieži ir sastopams, lai cik ikdienišķa parādība būtu kļuvis, vienmēr izraisa satraukumu, nepatiku, neizpratni un daudzas citas emocijas, starp kurām viena no spilgtākajām ir vēlēšanās sodīt. Sodīt to, kurš šo pārkāpumu ir veicis. Īpaši šīs emocijas skar cilvēkus, kuri cietuši no pāridarītāja. Jo personīgāk izjūtams un smagāks ir pārkāpums, jo dziļākas un negatīvākas emocijas. No šī emociju pilnā brīža līdz lietas juridiskajam risinājumam paiet laiks, laiks, kas bieži slāpē emocijas, laiks, kas pilns juridiskām procedūrām, laiks, kurā mums jārod tiesiski korekts risinājums. Un tas ir kriminālprocess – tiesiska norise, kuras mērķis ir taisnīgs krimināltiesisko attiecību risinājums, ievērojot gan cietušā, gan noziedzīgā nodarītāja, gan sabiedrības intereses un vajadzības. Ja pamatprasības kriminālprocesam vajadzētu raksturot vienā vārdā, tad šis vārds ir taisnīgs. Taisnīgs ir vārds, kurš šajā gadījumā vienlaikus ir tik vienkāršs un tik sarežģīts. Tas ir vārds, kas mums šķiet dabisks un ārpus jurisprudences esošs, un tajā pašā laikā tā sastāvā ir tik daudz juridisku nianšu. Šī raksta kontekstā atzīstams, ka taisnīgs ir juridiska, tiesiska pamatprasība ar piepildāmu saturu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību uz īpašumu un labvēlīgu vidi līdzsvara meklējumi Satversmes tiesas praksē

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

[1] Gan tiesības uz īpašumu (Satversmes 105. pants), gan arī tiesības uz labvēlīgu vidi (Satversmes 115. pants) ir konstitucionāli aizsargājamas vērtības. Izvērtējot šīs vērtības no valsts ilgtspējīgas attīstības principa viedokļa, Satversmes tiesai ir jāatrod līdzsvars starp šīm abām pamattiesībām. Satversmes 115. pants kalpo kā atsvars Satversmes 105. pantam. Analizējot gan Satversmes 105. panta, gan 115. panta saturu, Latvijai kā ES ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mantiskā atbildība privātajās un publiskajās tiesībās

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Ilgus gadu desmitus zaudējumu atlīdzība tika uztverta vienīgi kā civiltiesiskas atbildības veids un tika uzskatīts, ka atbildību tajā var uzlikt vai nu fiziskai, vai juridiskai personai. Taču šī gadsimta sākumā Latvijā pieņemti vairāki likumi, kas nosaka pienākumu atlīdzināt zaudējumus un kompensāciju par personisku (morālu) aizskārumu valsts pārvaldes jomā, kur atbildību var uzlikt valstij kopumā vai noteikta veida pārvaldes institūcijai. Turklāt jautājumi risināmi administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos gadījumos iesaistot administratīvo tiesu. Šīs pārmaiņas ir radījušas neskaidrības par atbildības veidiem un atbildīgajiem subjektiem, kā arī "pārejas laika grūtības". Tās analizētas šajā rakstā. ...

Sandra Jakušenoka

žurnāls / Nedēļas jurists

Sandra Jakušenoka

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Ēriks Kalnmeiers, Sannija Matule

žurnāls / Numura tēma

Zādzība prokuratūrā ir ārkārtējs notikums

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Piecpadsmit gadu laikā divas zādzības no prokuratūras, līdzi ņemot krimināllietu materiālus, ne vien skaitliski, bet arī pēc nodarījuma objekta neļauj šos noziegumus ierindot ikdienišķo notikumu klāstā. Uz to norāda arī ģenerālprokurors ĒRIKS KALNMEIERS, atzīstot, ka augusta nogalē notikušajai zādzībai no Zemgales tiesas apgabala prokuratūras ēkas Jelgavā sekojušas gan pārdomas, gan vairāki būtiski secinājumi. Tajos viņš dalās šajā sarunā ar "Jurista Vārdu", savukārt par citiem aspektiem, kas izriet no minētās zādzības, piemēram, zaudēto krimināllietu materiālu atjaunošanas teorētisko un praktisko īstenošanu vai valsts atbildību par tās rīcībā esošu datu glabāšanu, šajā pašā numurā rubrikā "Numura tēma" varat lasīt vēl vairāku citu ekspertu viedokļus. Tie atklās, vai tiesību zinātnieki, nozares politikas veidotāji un praktiķi ir vienoti savos uzskatos. ...

Gaidis Bērziņš

žurnāls / Nedēļas jurists

Gaidis Bērziņš

27. Septembris 2011 /NR. 39 (686)

Ēriks Kalnmeiers

žurnāls / Intervija

Ģenerālprokurors: spēlītes ar savu sirdsapziņu nespēlēju

2. Augusts 2011 /NR. 31 (678)

Atskatoties uz aizvadīto pirmo darba gadu ģenerālprokurora amatā, Ē. Kalnmeieram ir ko sacīt – gan par padarīto, gan vēl iecerēto. Arī viņa kolēģiem un līdzbiedriem, kā tas izriet no šai intervijai pievienotajiem viedokļiem, savs priekšstats par jauno priekšnieku un būtiskas tiesu varas institūcijas vadītāju jau ir izveidojies. ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Diskusija

Saeimas atlaišanas procesa juridiskā analīze

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu 1) Satversmes 48. pants nosaka, ka Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa ...

Viktorija Jarkina, Guna Kaminska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas advokatūrai deviņdesmitā gadadiena

15. Marts 2011 /NR. 11 (658)

"Mainās advokātu paaudzes, bet nedrīkst mainīties ieliktie Latvijas advokatūras principi un pamati kopsakarībā ar tiesas sistēmas pamatiem. Kas necildina un nespodrina savas profesijas godu, kas nemācās no pagātnes kļūdām, nevar cerēt uz tās godināšanu no citiem," tā savā uzrunā advokatūras 85. gadadienā teica zvērināta advokāte Ilze Krastiņa. ...

Gaidis Bērziņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fiziskās personas maksātnespējas process

8. Marts 2011 /NR. 10 (657)

Šā raksta pamattēzes 2011. gada 11. februārī tika nolasītas Latvijas Universitātes 69. konferences Civiltiesisko zinātņu sekcijas sēdē referātā "Jaunais Maksātnespējas likums – teorētiskie un praktiskie aspekti". Savukārt "Jurista Vārda" lasītājiem tās piedāvāju papildinātā un izvērstā veidā. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Vēstules

Par informāciju par Satversmes tiesas tiesnešu atalgojumu

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Laikrakstā "Jurista Vārds" 2010. gada 7. decembra numurā ir publicēts raksts "Kāda ir tiesnešu atlīdzība šobrīd un kāda tā varētu būt". Minētajā rakstā ir citastarp norādīts Satversmes tiesas tiesnešu atalgojums un rakstā minētie skaitļi attiecībā uz Satversmes tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atalgojumu neatbilst realitātei. Tiesnešu atalgojums tiek aprēķināts saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Juridiskā literatūra

Nozīmīgs ieguldījums ģimenes tiesību izpratnē

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Jāatzīst, ka kopš Civillikuma darbības atjaunošanas Latvijas tiesību zinātnē līdz šim pat ļoti pietrūcis monolītu pētniecisku darbu ģimenes tiesībās. Dažādu autoru apjomīgajam nelielo, atsevišķiem problēmjautājumiem veltīto zinātnisko publikāciju klāstam un uzkrātajai plašajai tiesu praksei bija nobriedusi nepieciešamība pēc vienojoša un analītiska zinātniska skatījuma.Tādējādi ar prieku varu secināt, ka šo trūkumu šobrīd godam aizpilda Erlena Kalniņa monogrāfija "Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās" (Kalniņš E. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2010, 361 lpp.). ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prettiesiski iegūta īpašuma tālākpārdošanas sekas

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Tikai studentiem dotos kāzusos kāds praksē noticis gadījums ir vienkāršots, uzsverot vienu, divus risināmos jautājumus. Tiesu praksē šāda vienkāršošana nenotiek, kaut arī jāizceļ mezglu punkti. Kā liecina profesora Jāņa Rozenfelda plašā spriedumu kolekcija lietās par tādu īpašumu atsavināšanu, kurā pirmais darījums atzīstams par spēkā neesošu (Tiesu prakse lietu tiesību jomā // Jurista Vārds, 26.10.2010., Nr. 43), stabila judikatūra vēl nav izveidojusies. Tas izskaidrojams gan ar teorētiskām neskaidrībām, gan Civillikuma dažādās nodaļās izvietoto normu pretrunām un atšķirīgu iztulkošanu, neizslēdzot arī kādu tiesas kļūdu. Pēc pamatīgā teorētiskā ievada, ko "Jurista Vārdā" devis profesors J. Rozenfelds, apskatīsim principu un argumentu sadursmes četrās konkrētās lietās, kurās spriedumus 2008.–2010. gadā taisījis Augstākās tiesas Senāts, iezīmējot judikatūras attīstības virzienus. ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas tiesībzinātnieku atziņas Augstākās tiesas nolēmumos

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Kāds viedais savulaik teicis – teorija bez prakses ir tukša, bet prakse bez teorijas ir akla. Bezierunu piekrišana šādai atziņai un zinātniskais pasākums, kas veltīts judikatūras lomai mūsdienu sabiedrībā, – konference "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskas domas attīstībā Latvijā" vedināja uz domu pievērsties jautājumam par to, cik lielā mērā mūsdienu tiesību zinātne ir ietekmējusi mūsdienu tiesībpiemērošanas praksi Latvijas Republikas Augstākajā tiesā. Šim nolūkam tika veikts neliels pētījums par Latvijas tiesībzinātnieku atziņu izmantošanu Augstākās tiesas tiesu palātu un Senāta departamenta nolēmumos laika periodā no 2007. līdz 2010. gadam. Pētījums vērtējams kā pirmie soļi šīs tēmas tālākā ieskatā un šobrīd ir aprobežots ar secinājumiem par esošo situāciju un to raksturojošām tendencēm. Domājams, ka nākotnē temata izpēte tiks turpināta jau padziļinātā līmenī. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Galvojuma saistības īstenošanas civilprocesuālais aspekts

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Rakstā "Galvojuma mērķis ir saistību nodrošināšana", ko "Jurista Vārdā" (Nr. 40, 05.10.2010.) publicējis Mg.iur. Rolands Neilands, skarti nozīmīgi jautājumi, kuru risinājumos neiztikt bez procesuālo aspektu noskaidrošanas. Paldies raksta autoram par cieņpilno polemikas stilu. Paldies arī maniem atbalstītājiem, kas tic, ka profesors var saskatīt problēmas, kas pirmajā skatījumā neliekas būtiskas. ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Nedēļas jurists

Inese Lībiņa-Egnere

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Ēriks Kalnmeiers

žurnāls / Nedēļas jurists

Ēriks Kalnmeiers

14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumu

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Tiesu prakses apkopojums par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ko veikusi Augstākā tiesa 2008. gadā,1 sniedz visai plašu un detalizētu ieskatu gan par kļūmēm šķīrējtiesu un rajonu tiesu darbā, gan arī par attiecīgo likuma normu traktējumu. Taču prakse vēl un vēl izvirza jaunus jautājumus, kā arī liek sīkāk noskaidrot dažu tiesību normu saturu. Pēc Civilprocesa likuma (turpmāk tekstā – CPL) 2009. gada 5. februāra grozījumiem par izpildu rakstu izsniegšanu lemj rajona (pilsētas) tiesa pēc parādnieka dzīves vai atrašanās vietas, nevis pastāvīgās šķīrējtiesas atrašanās vietas kā iepriekš. Līdz ar to ir paplašinājies to rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu skaits, kam nākas izlemt šos jautājumus. Šajā rakstā apskatīti daži jautājumi, kas nav skarti jau minētajā tiesu prakses apkopojumā vai parādījušies jau pēc tā pabeigšanas. ...

Gatis Litvins, Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Dana Rone, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska

žurnāls / Diskusija

Personas koda lietošana publiski pieejamos dokumentos

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

"Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska, Dana Rone. Jautājumi ekspertiem: 1. Kāds ir personas koda statuss un aizsardzības līmenis? 2. Vai normatīvajos aktos (likumos, Ministru kabineta noteikumos un pašvaldību saistošajos noteikumos) un oficiālajos sludinājumos ir pieļaujams lietot personas kodu kopā ar vārdu un uzvārdu? 3. Kā pareizāk ...

Mārtiņš Mits

žurnāls / Nedēļas jurists

Mārtiņš Mits

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Nedēļas jurists

Kristīne Strada-Rozenberga

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Mārtiņš Mits

žurnāls / Numura tēma

Latvija iztur Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārbaudi

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Ņemot vērā Kononova lietas sarežģīto juridisko un politisko kontekstu, šis spriedums Latvijai ir īpaši nozīmīgs. Spriežot pēc ažiotāžas, kas tika sacelta pēc Latvijai nelabvēlīgā pirmā sprieduma Kononova lietā, šī lieta ir ļoti svarīga arī Krievijai. Droši var apgalvot, ka jautājums par "uzvarētāju" tiesāšanu ir nozīmīgs visas Eiropas kontekstā. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Jānis Grīnbergs, Guna Kaminska

žurnāls / Numura tēma

Par priekšlikumu valstij atteikties no "Jurista Vārda" izdošanas

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Ar šo vēlamies iebilst pret Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikumu valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" pārtraukt nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" izdošanu. Mūsu rīcībā nonākusi informācija, ka jau tuvākajā laikā valdībā saskaņā ar LDDK priekšlikumu reizē ar elektroniskās oficiālās publikācijas koncepciju tiks izskatīts jautājums par iespējamu VSIA "Latvijas Vēstnesis" izdotā nedēļas žurnāla " ...

Kristīne Strada-Rozenberga, Sanita Osipova

žurnāls / Numura tēma

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumu

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

[..] Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" darbības mērķis ir tiesiskas domas un prakses veicināšana Latvijā. "Jurista Vārda" izdevumos Latvijas Republikas tiesu vara uzzina aktualitātes, kas ir saistītas ar tiesnešu, zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru u. c. tiesu varai piederīgu personu profesionālo karjeru, darbību, biroju reorganizāciju u. c. Tiesu varas vienotība ir reāla problēma Latvijas Republikā. Tiesa nav ekvivalenta ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kārtējie jaunumi Kriminālprocesa likumā

23. Februāris 2010 /NR. 8 (603)

Rakstā apskatīti Kriminālprocesa likuma grozījumi, kuri Saeimā pieņemti 2010. gada 14. janvārī, "Latvijas Vēstnesī" izsludināti 2010. gada 3. februārī ("Latvijas Vēstnesis" Nr. 19(4210)) un stājušies spēkā 2010. gada 4. februārī. Grozījumu straume Kriminālprocesa likumā (KPL) nerimst – tā varētu raksturot šī gada sākumu. 2010. gada janvāra sākumā tika pieņemti kārtējie, nu jau vienpadsmitie, grozījumi KPL, kuri izsludināti 2010. gada 3. februārī un spēkā stājās jau 4. februārī. Raksturojot tos skaitliski, var norādīt, ka grozīti 36 panti, 24 no tiem t. s. vietējā kriminālprocesā (KPL A un B daļas), 12 – normās, kurās reglamentēta starptautiskā sadarbība kriminālprocesa ietvaros (KPL C daļa). Šajā rakstā pievērsīsimies tuvākam KPL A un B daļas normu grozījumu komentāram grozījumu izdarīšanas secībā, lielāku uzmanību veltot būtiskākajiem grozījumiem, kā arī tiem, kuru izstrāde, mūsuprāt, nav bijusi pietiekami rūpīga vai kuri nav iederīgi kopējā KPL jau tā nesakārtotajā sistēmā. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jurista īpašais pienākums pret valsti

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

[1] Satversmes tiesā pašlaik izskatīšanā ir samērā daudz lietu, kas tieši ir saistītas ar konkrēto situāciju valstī – finansiālajām grūtībām (valstisko satricinājumu). Tāpēc pastāv dažādi ētiski un tiesiski priekšraksti, kas noteic, kāpēc man nav tiesību komentēt šīs lietas. Tomēr arī tiesneši ir sabiedrības sastāvdaļa un es esmu šīs valsts pilsonis, kuram rūp tās liktenis. 1985. gadā Milānā apstiprinātie tiesu neatkarības pamatprincipi citastarp ...

Jānis Načisčionis

žurnāls / Nedēļas jurists

Jānis Načisčionis

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krīze un juridiskā izglītība Latvijā

15. Decembris 2009 /NR. 50 (593)

Dižķibeles jeb krīzes ietekme ir nenoliedzama visās mūsu dzīves jomās, visos virzienos un izpausmēs. Ir jāatzīst acīmredzamais – valstī naudas nav vai vismaz nav tik daudz, lai pietiku visam. Ir jāatzīst, ka šajā nozīmīgajā brīdī jābūt solidāriem. Tomēr visas dzīves jomas nav vienādas. Ir tādas, kurām var atņemt, tās brīdi pacietīsies un dzīvos tālāk – sliktākajā gadījumā – bez progresa, stāvot uz vietas. Taču ir jomas, kur finansējuma samazinājums var būt izšķirošs un kurās finansējuma samazinājums ne tikai liedz progresu, bet izraisa regresu. Šajās jomās kaut neliela apstādināšana vai regress nozīmē ilgstošu, krīzes ilgumu daudzkārt pārsniedzošu negatīvu iespaidu. Tas var izpausties gan kā palielināta finanšu ieguldījuma nepieciešamība, gan kā neatgriezenisks zudums, kura pārvarēšanai būs nepieciešami daudzi gadi. Pirmais, ar ko tas asociējas, ir veselība – mēs saprotam, ka, slimību neārstējot, stāvoklis tikai pasliktināsies. Tikpat svarīga ir izglītība un zinātne. Lietas, kas ir attīstības pamatā, lietas, kuras neizveido ne vienā dienā, ne mēnesī, ne gadā, lietas, kur vajadzīgi gadu desmiti. Tāpēc pret tām nevar attiekties pavirši – likvidēsim, samazināsim un, kad varēsim, – atjaunosim. Jo varbūt atjaunot vairs nebūs iespējams, vismaz ne tik ātri, cik tas būtu nepieciešams. Raksts veltīts krīzes ietekmei uz juridisko izglītību. Tajā tiks pievērsta uzmanība vairākiem aspektiem, lielākoties tiem, ko šī krīzes radījusi, nedaudz arī tiem, ko krīze ļāvusi apzināt vai likusi uztvert saasināti. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Plaģiāts, kas noved pie darba zaudēšanas

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

"Ak, kāds nu tur liels ļaunums, ja mazliet "pašpikošu" no cita autora" – šāda nostāja diemžēl ir plaši izplatīta bakalaura un maģistra darbu rakstītāju vidū. Gandrīz visi zina, ka uzdot cita autora rakstītu tekstu par savējo nedrīkst. Tāpat vairums zina, ka bakalaura vai maģistra darbus neraksta, neiepazīstot un neizmantojot agrāk jau uzrakstītas publikācijas, tikai jādod atsauces uz izmantoto avotu. "Tad vai nu liela starpība: ir vai nav tās atsauces? Honorāru taču par maģistra darbu neprasīšu" – turpina spriedelēt literārie zagļi. Starpība tomēr ir liela un būtiska. Studējošais bieži vien jūt, ka viņa projektā ir izklāstītas jau atklātas patiesības un samērā trūcīgi ir ar jaunām atziņām, vispārinājumiem, priekšlikumiem. Šādā situācijā visai vilinoši liekas paņemt kādus jau gatavus vispārinājumus vai labi formulētus ierosinājumus un iekļaut darbā kā savējos. Tikai naivais teiks, ka tas nav negodīgi. No godīguma viedokļa vien jau tas ir pietiekami bīstami. Tikpat bīstami tas ir no profesionālās kvalifikācijas viedokļa: rakstītājs uzdodas par gudrāku nekā viņš īstenībā ir. Piedevām viņš sevi apliecina kā vieglas dzīves tīkotāju, varbūt karjeristu, varbūt mazvērtības kompleksu mocītu utt. Bet tas nav tik nesavtīgi un nevainīgi. Tas ir Autortiesību likuma pārkāpums! No ilggadējās docētāja prakses vēl tagad prātā ap divdesmit gadu vecs gadījums, kad plaģiātā tika atmaskots diplomdarba autors, kas iesniedza darbu par autortiesību aizsardzību, cītīgi savāca daudz argumentu par to, ka pārkāpt autora tiesības ir prettiesiski, tikai pats ignorēja rakstīto, ka jānorāda citētie autori. Un mērķis, kā noskaidrojās, bija iegūt labu amatu autortiesību aģentūrā, kas tolaik pastāvēja. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Gatis Litvins, Andrejs Judins, Pāvels Gruziņš, Ēriks Kalnmeiers, Iveta Štrausa

žurnāls / Diskusija

Policijas kontrole: aktualitātes un perspektīvas

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Šā gada 5. oktobrī notika diskusija, kuras mērķis bija apspriest aktuālus jautājumus, kas saistīti ar Krimināllikumā paredzēto papildsodu – policijas kontrole. Diskusija tika organizēta, lai pievērstu uzmanību grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, kā arī lai veicinātu vienotas prakses veidošanu, piemērojot tiesību normas, kas regulē policijas kontroles piespriešanu, izpildi un aizstāšanu ar brīvības atņemšanu. Diskusijā piedalījās Augstākās tiesas Senāta krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeiers, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas galvenā inspektore Iveta Štrausa un Sabiedriskās politikas centra "Providus" krimināltiesību eksperts, Latvijas Policijas akadēmijas asociētais profesors Andrejs Judins. ...

Gaidis Bērziņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai nodrošinātā kreditora tiesības ir samērojamas ar likuma mērķi

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Šajā rakstā autors plašāk analizē šobrīd praksē aktuālo problēmjautājumu, vai Maksātnespējas likumā noteiktās nodrošinātā kreditora tiesības fiziskās personas (parādnieka) maksātnespējas procesā ir samērojamas ar likuma mērķi. ...

Ilma Čepāne, Agris Bitāns, Edvīns Danovskis, Mārtiņš Paparinskis, Ainārs Gorenko, Aivars Graudiņš

žurnāls / Diskusija

Ķīla kā vienīgais mājokļa hipotekārā kredīta garants

13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)

Pagājušajā nedēļā, 6. oktobrī, tika publiskota Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīva veidot principiāli jaunu garantiju sistēmu mājokļu hipotekārajā kreditēšanā Latvijā: aģentūra LETA ziņoja, ka premjers, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, ir uzdevis Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem. Premjers vēlas, lai grozījumi normatīvos paredzētu, ka kredītņēmēja – fiziskas personas – atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi būtu aprobežota ar ķīlas vērtību, bet pēc ķīlas realizācijas nebūtu iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nebūtu iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas. Papildus tam valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, tostarp premjers vēlētos, lai bankām tiktu noteikts pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām. Tā kā vieni no lielākajiem kreditētājiem Latvijā ir ar Zviedriju saistītas bankas, gatavojot grozījumus, V. Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā. Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne sarunā ar "Jurista Vārdu" atzina, ka grozījumus iecerēts attiecināt arī uz tām līgumattiecībām, kas starp kredītņēmējiem un bankām jau nodibinātas līdz šim, jo tieši pašreizējiem kredītņēmējiem saistību izpilde sagādā grūtības. Jaunā kārtība, kuras tiesisko pamatu Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā paredzēts izstrādāt mēneša laikā, protams, vēl būs jāapstiprina valdībā un Saeimā. Pēc L. Krapānes domām, tas varētu notikt jau šogad. Tādā gadījumā grozījumi varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā. Ņemot vērā ieceres iespējamo ietekmi uz lielāko daļu Latvijas banku un milzīgu skaitu kredītņēmēju, "Jurista Vārds" aicināja uz neklātienes diskusiju vairākus civiltiesību un finanšu tiesību lietpratējus. Jāatzīst, ka Ministru prezidenta ideja Latvijas juristus pārsteidza acīmredzami nesagatavotus: vairāki eksperti savu viedokli līdz žurnāla nodošanai nepaspēja formulēt vai arī politiskā konteksta dēļ atturējās to darīt. Daži uzaicinātie sniedza atbildes uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem (zvērināts advokāts, juridiskā biroja "Eversheds Bitāns" vadošais partneris Agris Bitāns, Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents Aivars Graudiņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ņujorkas universitātes programmas "Hauzeres pētījumi" (Hauser Research) zinātnieks Mārtiņš Paparinskis), citi formulēja "vispārīgu" viedokli par Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvu, nepiesaistot to uzdotajiem jautājumiem (LU profesore Dr.iur. Ilma Čepāne, LU doktorants Mg.iur. Edvīns Danovskis, Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko). ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Tiesvedības vispārīgie noteikumi [1] Vairāki būtiski, praksē nozīmīgi grozījumi veikti KPL 40. nodaļā, kurā reglamentēta krimināllietu piekritība tiesai. Saskaņā ar grozījumiem KPL 442. pantā notikušas ievērojamas izmaiņas jautājumā par lietu piekritību apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai. Grozījumu rezultātā to lietu skaits, kuras pirmajā instancē tiek skatītas apgabaltiesā, ievērojami samazināts. Salīdzinoši, no šādu lietu loka izslēgti ...

Gatis Litvins, Gaidis Bērziņš, Aleksejs Dimitrovs, Mīkols Romeris

žurnāls / Diskusija

Vai Latvija ir nacionāla valsts

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Latvijas Republikas Satversme noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Ievērojot tiesības, kas piemīt Latvijas tautai kā indivīdu kopumam, secināms, ka to veido Latvijas Republikas pilsoņi, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem. Tomēr ik pa laikam tiek pieminēts nacionālas valsts princips. Dažādi aizliegumi ieņemt amatus vai baudīt citas politiskās tiesības tiek pamatoti arī ar nacionālo drošību. Interpretējot Latvijas tiesību normas starptautisko tiesību aktu gaismā, nereti tiesību piemērotājs lieto jēdzienu “nacionālie normatīvie akti”. Tiek arī piesaukta pamatnācija.1 Rietumeiropā pastāv divi nācijas tipi – valstsnācija un kultūrnācija. Valstsnācija ir valstiski orientēta nācija, kultūrnācija ir etniski orientēta nācija. Kā tipiskākais valstsnācijas piemērs ir Francija, kurā franču nāciju veido Francijas pilsoņu kopums. Tā rezultātā Francijā valda viendabīgās nācijas princips un tā noliedz nacionālo minoritāšu eksistenci savā teritorijā. Visi Francijas pilsoņi tiek uzskatīti par frančiem. Savukārt kā kultūrnācijas tipa piemēru varētu nosaukt Vāciju. Nācijas jēdziens tiek saistīts ar kopīgo vēsturi, kultūru un valodu. Tomēr jāsaka, ka Vācijas nācijas izpratne ir paplašinājusies un nevar viennozīmīgi apgalvot, ka to veido tikai trīs minētie elementi. No Pamatlikuma 116. panta izriet gan šis valstsnācijas, gan kultūrnācijas elements. Līdz ar to precīzāk būtu teikt, ka Vācija reprezentē jaukto tipu. Turklāt, kā tika uzsvērts 1949. gada 23. maija Vācijas Pamatlikuma 60. gadadienas atzīmēšanas pasākumos, tieši Pamatlikumā ietvertās vērtības vāciešus ir spējušas apvienot vienā valstī.2 Būtisks ir jēdzienu “nācija” un “nacionāla valsts” saturs un izpratne – ar ko būtu jāsaprot nācija Latvijā, kas to veido un kādām attiecībām tai būtu jābūt ar valsti. No atbildēm tad arī varētu izsecināt, vai Latvijā ar nāciju būtu jāsaprot tikai latviešu nācija, kurai blakus pastāv nacionālās minoritātes, kā arī nepilsoņi, vai arī latviešu nācija ir pilsoņu kopums. Konkrēto jautājumu var aplūkot gan no valststiesību, gan no politiskā viedokļa. “Jurista Vārda” iepriekšējā numurā (JV Nr. 38(581), 22.09.2009.) tika publicēta Dr.iur.h.c. Egila Levita intervija, kurā viņš komentē nacionālas valsts jēdzienu konstitucionālo tiesību izpratnē. Savu skatījumu uz Latviju kā nacionālu valsti un nacionālas valsts principa saturu “Jurista Vārdam” šoreiz sniedz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Mg.iur. Gaidis Bērziņš un Mg.iur. Aleksejs Dimitrovs.3 Sniedzam ieskatu arī lietuviešu konstitucionālo tiesību autoritātes M. Romera atziņās. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Kriminālprocesa uzsākšana un atsevišķi vispārīgi jautājumi [1] KPL 30. nodaļa nodēvēta "Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana". Tajā pašā laikā šajā nodaļā ietvertas ne tikai normas, kas attiecas uz kriminālprocesa uzsākšanu un izbeigšanu, bet arī normas, kas attiecas uz citiem, vispārīgiem (uz visu procesu attiecināmiem) jautājumiem, piemēram, procesa apturēšana, atjaunošana, kriminālprocesa reģistrs, izlīgums u. tml. Līdz ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Nedēļas jurists

Kalvis Torgāns

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Šajā rakstā apskatīti un tuvāk komentēti, pēc autoru domām, nozīmīgākie Kriminālprocesa likuma (KPL grozījumi), kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā. Tāpat arī analizēta šo izmaiņu ietekme uz spēkā esošo kriminālprocesuālo kārtību un problēmsituācijas, kas saglabājušās vai radušās līdz ar grozījumu spēkā stāšanos attiecībā uz kriminālprocesuālajiem piespiedu līdzekļiem, termiņiem, dokumentiem un mantiskajiem jautājumiem kriminālprocesā. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Ikgadējais atvaļinājums Latvijas un Eiropas Kopienu civildienestā

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Katrā valstī darbojas speciālu institūciju kopums, kas veic noteiktas valsts pārvaldes funkcijas, – valsts pārvaldes iestādes. Valsts pārvaldes iestādēs strādā darbinieki, kas pilda savus pienākumus uz darba līguma pamata, kā arī īpaša darbinieku kategorija – ierēdņi, kuri piedalās publisko tiesību realizēšanā. Visi ierēdņi kopā veido valsts civildienestu. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Nobeigums. Sākums "JV" Nr. 32, 11.08.2009. [40] Vairāki grozījumi izdarīti apsūdzētā tiesiskā statusa reglamentācijā. Tā, KPL 70. pantā, kurā reglamentētas apsūdzētā tiesības pirmstiesas procesā, veikti trīs grozījumi. Grozīts panta pirmās daļas 1. punkts (tas, starp citu, kopumā grozīts jau trīs reizes). Šis grozījums uzskatāms par visai būtisku, jo samazina to krimināllietas materiālu apjomu, kuru kopijas izsniedzamas vai ar ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskās paļāvības un sociāli atbildīgas valsts principi

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Ar šo nelielo rakstu1 vēlētos vērst uzmanību uz divām konstitucionālām vērtībām, kurām, kā to apliecina Satversmes tiesas prakse, ir vislielākā nozīme valsts sociāli ekonomiskās politikas noteikšanā un īstenošanā: 1) sociāli atbildīgas valsts principu kā valsts sociāli ekonomisko procesu stimulētāju, 2) tiesiskās paļāvības principu kā procesu stabilizētāju. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Pēc rakstu kopas pirmās publikācijas tapšanas izsludināti vēl divi grozījumi KPL, līdz ar to šī raksta pirmajā daļā autores neplānoti sākumā iekļāvušas vispārīgas norādes par veiktajiem grozījumiem. Pārējā rakstā aplūkoti un sīkāk komentēti, pēc autoru domām, nozīmīgākie KPL grozījumi, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā un 2009. gada 14. jūlijā, kā arī apskatīta šo grozījumu ietekme uz spēkā esošo kriminālprocesuālo kārtību un problēmsituācijas, kas saglabājušās vai radušās līdz ar grozījumu spēkā stāšanos attiecībā uz kriminālprocesā iesaistītām personām, pierādījumiem un izmeklēšanas darbībām. Kā jau norādīts šīs rakstu kopas pirmajā publikācijā (JV, 30.06.2009.), liela daļa no grozījumiem attiecināmi uz mūsu iepriekšējās publikācijās apzinātajām KPL normu nepilnībām un atbilst mūsu ieteikumiem to novēršanai. Līdz ar to iepriekšējās publikācijās (norādītas rakstu kopas pirmajā rakstā) iekļauto argumentāciju par veiktajiem grozījumiem un par vēl nenovērstām KPL nepilnībām šajā un arī nākamajās rakstu kopas publikācijās nenorādīsim. ...

4

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls