Jurista Vārda satura arhīvs

“Vērtēt, cik efektīvi likums pēc pieņemšanas darbojas praksē, ir ne mazāk būtiski par pirmslikumdošanas analīzi”

žurnāls / Numura tēma

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

Vai Latvijā nepieciešams dienests, kas izvērtē likumdošanas iniciatīvu ietekmi un efektivitāti pirms un pēc to pieņemšanas? Savās atbildēs vairāk pievērsīšos tieši pēclikumdošanas (ex post) novērtēšanas sistēmas nepieciešamībai un, ņemot vērā manus šā brīža pienākumus parlamentā, iepazīstināšu ar diskusijām, kas par šo jautājumu ir norisinājušās Latvijas Republikas Saeimā. Šobrīd likumu izstrādātāji daudz lielāku uzmanību pievērš tiesību ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai Kriminālprocesa likums jau gatavs

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

2005. gads mūsdienu kriminālprocesuālo tiesību attīstībā Latvijā iezīmēja jaunu posmu. 2005. gada 21. aprīlī Saeima pieņēma ilgi gaidīto, daudzu gadu garumā izstrādāto Kriminālprocesa likumu (turpmāk arī – KPL), kurš tika izsludināts 2005. gada 11. maijā. Jaunais likums stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī, nomainot no padomju laikiem spēkā esošo 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu, kurā gan tolaik jau bija veiktas nozīmīgas izmaiņas. KPL pieņemšanas gaitā tika ieviestas būtiskas izmaiņas kriminālprocesuālajā kārtībā, radot jaunus institūtus, atsakoties no iepriekš zināmajiem un nozīmīgi grozot līdzšinējo tiesisko regulējumu. Tomēr līdz ar KPL pieņemšanu kriminālprocesuālo tiesību būtiska reformēšana diemžēl nenoslēdzās, bet turpinājās ar lielu intensitāti gan skaitliskā, gan saturiskā aspektā. ...

Kalvis Torgāns, Jānis Kārkliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civiltiesiskās atbildības modeļi pēc vainojamības pazīmes

9

8. Septembris 2015 /NR. 35 (887)

Civiltiesiskās atbildība un tās piemērošanas priekšnoteikumi vienmēr ir bijuši aktuāli gan no teorētiskā, gan praktiskā viedokļa. Vieni no sarežģītākajiem jautājumiem ir vainas un prettiesiskas rīcības (neatļautas darbības) jēdzieni. ...

Juridiskās izglītības un jurista kvalifikācijas situācija un iespējamais risinājums

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumu Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"1 2. pielikuma 1.20. apakšnodaļā iekļauts jurista profesijas standarts. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkuma sadaļā norādīts, ka jurists atbilstoši profesionālajai specializācijai un amatam atrod, analizē, iztulko un piemēro tiesību normas, izstrādā, analizē un apliecina juridiskus dokumentus, sniedz juridiskus atzinumus un juridisko palīdzību (sniedz juridiskās konsultācijas un veic tiesību subjektu pārstāvību), veic juridiskas darbības civilprocesā, administratīvajā procesā, Satversmes tiesas procesā un kriminālprocesā un izstrādā pētījumus ar zinātnisku vērtību jurisprudencē. ...

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Ēriks Kalnmeiers: prokuratūrā ir progress visās jomās

Pirms pāris dienām, 12. jūlijā, ir sācies ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera otrais pilnvaru termiņš. Šajā amatā viņš pārvēlēts ar nedalītu Saeimas deputātu atbalstu, jo 21. maija balsojumā bez jebkādām debatēm iepretim 76 balsīm "par" nevienas nebija pret Ē. Kalnmeiera iespēju arī turpmākos piecus gadus vadīt Latvijas Republikas prokuratūru. Intervijā "Jurista Vārdam" viņš gan atzīst, ka aizklāta balsojuma gadījumā rezultāti noteikti būtu citādi un pats par savu pārvēlēšanu amatā devis vien piecdesmit procentu. ...

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Valsts prezidents: ievēlēšana un atbildība

žurnāls / Numura tēma

4

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

[1] Tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas, un diskusiju kaislības ap šo jautājumu sit augstu vilni. Taču konkrētais datums paies, un mums vajadzēs ar vēsu prātu novērtēt rezultātu: vai tas ir tas, kas Latvijai vajadzīgs. Dod Dievs, lai tā būtu! Taču mūsdienu sabiedrībai ir raksturīgi visur meklēt kļūdas, kritizēt ikvienā sīkumā (šādu attieksmi gan mēs paši mācām mūsu studentiem pētniecisko darbu izstrādē). Tomēr šādā situācijā nevajadzētu meklēt atbildi uz jautājumu: kas pie tā ir vainīgs? Mēs taču neesam novērotāji no malas. Latvija ir mūsu valsts, un mūsu pienākums ir šo valsti pārvaldīt tā, lai tajā gribētos dzīvot, un ne tikai mums pašiem. Tātad mēs katrs esam atbildīgi par to, kas notiek valstī. Viens no šīs atbildības īstenošanas veidiem ir īstu valstsvīru (vai valstssievu) ievēlēšana valsts vadītāju amatos. Tieši šī izvēle ir tautas kā suverēnās varas nesēja gan priekšrocība, gan atbildība. Zinātnieku pienākums ir piedāvāt Latvijas situācijai visatbilstošāko vēlēšanu procesa modeli. Lai gan var piekrist apgalvojumam, ka ideālu variantu pasaulē nav, tomēr, apzinoties vājos punktus esošajā kārtībā, mums ir iespēja to pilnveidot. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Studentu skaits, mācībspēku kvalitāte un citi Juridiskās fakultātes izaicinājumi

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Šopavasar noslēdzas Dr.iur. Kristīnes Stradas-Rozenbergas otrais pilnvaru termiņš Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) dekāna amatā, un viņas portrets jau drīzumā pievienosies dekānu galerijā redzamajām fotogrāfijām, kuras aizsāk 1919. gadā dibinātās Latvijas Augstskolas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes pirmā vadītāja Dr.iur. Augusta Lēbera attēls. K. Strada-Rozenberga ir ne vien pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo Latvijas tieslietu sistēmai svarīgo amatu, bet, iespējams, arī pati jaunākā, jo dekāna amatā stājusies tikai 30 gadu vecumā (arī viņas priekštecis Kaspars Balodis par dekānu kļuva pašā akadēmiskās karjeras sākotnē – 31 gada vecumā). Astoņos gados, ko K. Strada-Rozenberga nostrādājusi Juridiskās fakultātes vadībā, šajā senākajā Latvijas tieslietu studiju centrā ir notikušas daudzas pārmaiņas. No vienas puses, būtiski sarucis studējošo skaits un mazinājusies kādreiz milzīgā jurisprudences popularitāte vidusskolu absolventu vidū, no otras puses – pieaugusi fakultātes aktivitāte zinātniskajā pētniecībā, kā arī jaunu darbības virzienu meklējumos, tai skaitā profesionālo juristu tālākizglītošanā. Pa šo laiku fakultāte pārdzīvojusi likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas studentu integrāciju, atjauninājusi savu mācībspēku sastāvu, būtiski palielinot tiesību zinātņu doktoru īpatsvaru tajā. Savukārt fakultātes atbalstītā politiķu iecere par vienota juridiska eksāmena ieviešanu Latvijā, kas ļautu paaugstināt un vienādot tieslietu izglītības līmeni valstī, palikusi vien koncepcijas stadijā. Noslēdzot astoņu gadu darba posmu, K. Strada-Rozenberga sarunā ar "Jurista Vārdu" atskatās uz dekāna amatā paveikto. ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu vērtības un atbildība

3

14. Aprīlis 2015 /NR. 15 (867)

"[..] dziesma nav par krekliem, // bet ir par sirdsapziņām." – M. Čaklais Tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt aplūkotas no dažādiem aspektiem, viens no tiem – tiesnešu vērtību loma personu tiesību aizsardzībā. ...

Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Advokātu padome: mīts par advokātu vīzdegunību un nesodāmību ir pārspīlēts

32

7. Aprīlis 2015 /NR. 14 (866)

10. aprīlī, notiks ikgadējā Latvijas zvērināto advokātu kopsapulce. Tajā tradicionāli faktos un skaitļos izskanēs pārskata ziņojumi par aizvadītā gada darbu un advokatūrai būtiskiem konceptuāliem jautājumiem. Tādēļ ieskatu zvērinātu advokātu kolēģijas aktualitātēs sarunā ar "Jurista Vārdu" sniedz ilggadējais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs un viņa vietniece Guna Kaminska. ...

Aktuālie grozījumi Maksātnespējas likumā: kas un kāpēc mainījies

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

24

3. Marts 2015 /NR. 09 (861)

Sākotnēji tika noteikts, ka 2015. gada 1. janvārī stāsies spēkā apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā.1 Tomēr pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija neatbalstīja attiecīgi saistīto Civilprocesa likuma redakciju, tika nolemts, ka šie grozījumi Maksātnespējas likumā stāsies spēkā ar 2015. gada 1. martu2 līdz ar iespējamiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Par grozījumu mērķi gan Tieslietu ministrija,3 gan Saeima ir noteikusi maksātnespējas procesa regulējuma uzlabošanu. Šajā rakstā autors iepazīstinās ar atsevišķiem būtiskākajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, sniedzot to skaidrojumu. ...

2014. gads likumdevēja darbā – būtiskas pārmaiņas visās nozarēs

žurnāls / 2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

23. Decembris 2014 /NR. 50 (852)

Šis gads likumdēvējam bijis ar ļoti nozīmīgām pārmaiņām itin visās jomās, turklāt ir mainījies arī tā sastāvs, jo šoruden notika kārtējās Saeimas vēlēšanas. Iepriekšējais sasaukums savā pēdējā darba gadā paveica jo īpaši daudz nozīmīgu lietu, turklāt visās nozarēs. Satversme papildināta ar preambulu Saeima šā gada 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Latvijas valsts jēgu un būtību ...

Tiesību zinātne 2014. gadā: nekoordinēti aktīva, pļāpīga, cerīga

žurnāls / 2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

23. Decembris 2014 /NR. 50 (852)

Pretēji brīdinājumam, ka nedrīkst ignorēt tiesību zinātni, dalot visai niecīgo valsts pabalstu zinātnei kopumā, un ka pretējā gadījumā šai nozarei draud nekrologs In memoriam, šī zinātnes nozare 2014. gadā izrādījusi sīkstu dzīvotspēju un pat izaugsmi. Tas, ka pēc samērā asas diskusijas Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro zinātņu nodaļas sanāksmē un divām publikācijām presē1 tika rasts neliels finansējums no Zinātnes padomes (LZP) dalītajiem ...

Trieciens samākslotām tiesiskās aizsardzības shēmām

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

39

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Šai rakstā meklēti cēloņi un risinājumi problēmai, kuras sakarā novembra sākumā četras bankas – AS "Norvik Banka", AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Reverta" – atklātā vēstulē vērsās pie jaunās 12. Saeimas deputātiem ar aicinājumu veikt efektīvus pasākumus. Vēstulē teikts: "Ļaunprātīgo maksātnespēju gadījumi jau sasnieguši tādu mērogu, kas šo negatīvo parādību padara par nacionālās drošības jautājumu. Valstī atkārtoti tiek realizētas līdzīgas krāpšanas shēmas, izmantojot negodprātīgu tiesnešu, maksātnespējas administratoru un citu amatpersonu palīdzību, kuri savas rīcības tiesiskumu pamato ar formālu atsaukšanos uz tiesību aktiem un tajos piešķirtajām pilnvarām un uzliktajiem pienākumiem."1 Raksta ietvaros aplūkots judikatūras veidošanai nozīmīgs 2014. gada 31. oktobra Augstākās tiesas spriedums, kas lasāms šajā pašā "Jurista Vārda" laidienā. ...

Arvīds Dravnieks

žurnāls / Tiesību politika

Vēlēšanu mitoloģija jeb dažas īsdomas par vēlēšanu tikumiem un vēlēšanu likumiem

2. Decembris 2014 /NR. 47 (849)

Šīs ir tikai reflektējošas tiesībfilosofiskas pārdomas jaunu mītu veidošanās sakarā. ...

Referendumi jeb tautas nobalsošanas: cik tas ir reāli

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Vai pēc Satversmes tiesas sprieduma, kas atzīst kādu normu par atbilstošu Satversmei, likumdevējs nav tiesīgs šīs normas vietā izdot jaunu? Un kā īsti ir ar tautas varu jeb demokrātiju Latvijā, ja Saeima izlēmusi likumā noteikt papildu ierobežojumus tautas tiesībām pašai pieņemt likumus? Raksta pamatā – parakstu vākšana par likumprojektu "Par 2012. gada 8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu". Tā mērķis ir atcelt 2012. gadā pieņemtos grozījumus likumā, kas ievērojami apgrūtina iespēju tautai pašai uzsākt tautas nobalsošanas procedūru. Šādu referendumu dēvē par tautas veto. ...

Kā rīkoties, kad vienas nocirstas pūķa galvas vietā drīz vien izaug citas

žurnāls / Numura tēma

21. Oktobris 2014 /NR. 41 (843)

2013. gada 2. maijā Saeima pieņēma grozījumus Komerclikumā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā, un ar tiem saistītos grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", lai ierobežotu reiderismu un stiprinātu kapitālsabiedrību dalībnieku, akcionāru un kapitālsabiedrību potenciālo pircēju tiesisko aizsardzību. Pirms dažiem gadiem viens no biežāk sastopamajiem veidiem kapitālsabiedrības prettiesiskai pārņemšanai bija ...

Tiesnesis ir tiesu sistēmas "atslēgas amats"

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

3

30. Septembris 2014 /NR. 38 (840)

Tieslietu padome tika izveidota pēc ilgstošām un plašām diskusijām gan speciāli izveidotajā Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijā, gan arī Juridiskajā komisijā. Tieslietu padomes izveidošanas mērķis bija nodrošināt līdzsvaru ar pārējiem valsts varas atzariem – Saeimu un Ministru kabinetu. Likumdevējs uzskatīja, ka tiesu sistēmai svarīgu jautājumu apspriešanā un izlemšanā vairāk jāiesaista pati tiesu vara. ...

Mārtiņš Mits

žurnāls / Tiesību politika

Par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanas procedūru

8. Jūlijs 2014 /NR. 26 (828)

Atbildot uz Jūsu 2014. gada 22. maija vēstulē Nr. 9/3-2u/94-11/14 pausto lūgumu sniegt viedokli par to, vai Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) prasa nodrošināt obligātu tautas nobalsošanu par Satversmes papildināšanu ar tādu ievadu, kāds ir sagatavots uz otro lasījumu likumprojektam Nr. 1075/Lp11 (turpmāk – Ievads), tika konstatēts sekojošais. 1. No visiem Satversmes tekstā paredzētajiem tautas nobalsošanas gadījumiem šā ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Diskusija

Privilēģijas amatpersonām kriminālprocesā – bezatbildība vai nožēlojama nezināšana?

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Kāda ziņa par kādu it kā starp citu pieminētu grozījumu pieņemšanu Kriminālprocesa likumā atsauc atmiņā kādu sen dzirdētu Čārlza Koltona atziņu: "Likums un taisnīgums – divas lietas, ko Dievs ir apvienojis, bet cilvēks šķīris." Lai kā tam negribētos piekrist, gadījumu, kad par to pārliecināmies, kļūst arvien vairāk. Arī Saeimas deputātu darbībā. 2014. gada 29. maija Saeimas deputātu balsojums par Kriminālprocesa likuma 14. panta ...

Likumprojekta mērķis ir celt šķīrējtiesu prestižu

žurnāls / Numura tēma

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Kā vērtējat Šķīrējtiesu likuma nepieciešamību un projekta izstrādes gaitu un rezultātu? Jau 2007. gadā tika izstrādāts Šķīrējtiesu likums, kas gan neguva atbalstu ekspertu vidū, tādēļ to tālāk nevirzīja. Tomēr no tā brīža par Šķīrējtiesu likuma nepieciešamību ir daudz runāts. Esošā likumprojekta mērķis ir noteikt šķīrējtiesu izveides kārtību un darbības pamatprincipus, lai nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanas ...

Kristīne Strada-Rozenberga

domnīca / Eseja

Privilēģijas amatpersonām kriminālprocesā–bezatbildība vai nožēlojama nezināšana?

7

2. Jūnijs 2014

Kāda ziņa par kādu it kā starp citu pieminētu grozījumu pieņemšanu Kriminālprocesa likumā atsauc atmiņā kādu sen dzirdētu Čārlza Koltona atziņu: "Likums un taisnīgums – divas lietas, ko Dievs ir apvienojis, bet cilvēks šķīris." Lai kā tam negribētos piekrist, gadījumu, kad par to pārliecināmies, kļūst arvien vairāk. Arī Saeimas deputātu darbībā. ...

Jaunā Būvniecības likuma kroplības

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Rakstā tiek aplūkotas atsevišķas 2013. gada 9. jūlijā pieņemtā, bet vēl spēku neieguvušā Būvniecības likuma problēmas – būvniecības procesa nepārskatāmība un terminoloģijas neskaidrība, patvaļīgas būvniecības legalizācijas iespējas un sabiedrības līdzdalības nozīme būvniecības procesā. ...

8. Aprīlis 2014 /NR. 14 (816)

Mārtiņš Mits

žurnāls / Informācija

Par iecietības veicināšanu Latvijā: konferences kopsavilkums

18. Marts 2014 /NR. 11 (813)

Rīgas Juridiskajā augstskolā 2013. gada 6. decembrī notika konference "Veicinot iecietību Latvijā – likumdošana, politika un prakse". Šī konference bija turpinājums jau 2012. gadā uzsāktajai diskusijai par naida noziegumiem, un tās mērķis bija analizēt Latvijas un starptautisko pieredzi trijās jomās: naida noziegumu kā atbildību pastiprinošu apstākļu regulējums Krimināllikumā, rīcībpolitikas izstrāde un īstenošana iecietības veicināšanai Latvijā, kā arī politiķu loma un atbildība naida runas un iekļaujošas sabiedrības kontekstā. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Administratīvās tiesas juridiskās kultūras telpā

Administratīvajai tiesai 2014. gadā aprit 10 gadi. 2004. gada 1. februārī stājās spēkā Administratīvā procesa likums, 2. februārī darbu uzsāka Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa, bet 6. februārī – Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments. Lai uzzinātu, kādi ir bijuši šie 10 gadi, raugoties no Augstākās tiesas puses, "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju Veroniku Krūmiņu, kas ir departamenta priekšsēdētāja kopš 2007. gada. Par Augstākās tiesas tiesnesi ievēlēta 2005. gadā, līdz tam bijusi tiesnese Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā, kā arī Tieslietu ministrijā Kodifikācijas departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos un valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos, strādājusi Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā. ...

4. Februāris 2014 /NR. 5 (807)

Jurista Vārds

žurnāls / Numura tēma

Administratīvais process Latvijā: no idejas līdz likumam un tiesai

4. Februāris 2014 /NR. 5 (807)

Sagaidot Administratīvā procesa likuma un administratīvo tiesu desmito gadadienu, žurnāls "Jurista Vārds" 2014. gada 23. janvārī aicināja uz tikšanos un diskusiju par administratīvā procesa izveidi Latvijā, kurā piedalījās Administratīvā procesa likuma projekta izstrādes dalībnieki – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Dr.iur.h.c. Egils Levits, pensionēta juriste Gunta Višņakova, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese Dr.iur. Jautrīte Briede. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes tiesas priekšsēdētājs: "Tiesa ir spējusi noņemt lietu politisko slāni.."

12

28. Janvāris 2014 /NR. 4 (806)

2014. gada 6. februārī beigsies Gunāra Kūtra desmit gadu pilnvaru termiņš Satversmes tiesas tiesneša amatā. Šajā amatā Saeima viņu apstiprināja 2004. gada martā. Divus gadus vēlāk, 2006. gadā, viņš tika ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieku, 2007. gada sākumā – par tiesas priekšsēdētāju. Konstitucionālās tiesas vadība viņam tika uzticēta kopumā trīs reizes pēc kārtas, pēdējo reizi – 2013. gada sākumā (Satversmes tiesas priekšsēdētāju tiesneši no sava vidus ievēlē uz trim gadiem). Tuvojoties G. Kūtra Satversmes tiesas tiesneša desmit gadu pilnvaru beigām, viņš likumsakarīgi nonācis Latvijas mediju uzmanības centrā – gan vērtējot amatā padarīto, gan apspriežot sabiedrībā labi pazīstamā jurista un administratora tālākās darbības plānus, tai skaitā iespējamo iesaistīšanos politikā. Kaut arī "Jurista Vārds" G. Kūtri iztaujāja galvenokārt par tiesas darbu un tā organizāciju, kā arī sarežģītākajām un diskutablākajām viņa pilnvaru laikā izskatītajām lietām, viņš dalījās pārdomās arī par Satversmes tiesas neatkarību, īpašībām, kas nepieciešamas Satversmes tiesas tiesnesim, bet jo īpaši tiesas priekšsēdētājam, Satversmes kodola teoriju un citiem jautājumiem. ...

Galvojums kā akcesoriska jeb papildu (blakus) saistība parādnieka fiziskās personas maksātnespējas procesā

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

36

10. Decembris 2013 /NR. 50 (801)

2011. gada 27. aprīļa Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKC – 86/20111 (turpmāk tekstā – Spriedums) tika norādīts uz iespējamiem izņēmumiem no galvojuma akcesoritātes principa. Sprieduma galvenā tēze: "[..] Galvojuma akcesoritātes princips nav absolūts, un tādos gadījumos, kad galvojuma kā papildu saistības daba nonāk pretrunā ar galvojuma mērķi, ir pieļaujami izņēmumi no tā." ...

Neatļautas darbības izpausmes Eiropas deliktu tiesībās

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Deliktu tiesības ir civiltiesību apakšnozare, kas regulē tiesiskās attiecības, kas rodas no ārpuslīgumiska tiesību aizskāruma, respektīvi, no kaitējuma nodarīšanas personas veselībai, mantai, godam, cieņai, brīvībai, privātumam un citām mantiskām un nemantiskām tiesībām. Šajā rakstā izklāstītas dažas pārdomas sakarā ar Milānā nesen notikušo konferenci,1 kurā tika formulēti uzdevumi trešā sējuma sagatavošanai deliktu visaptverošas analīzes projektā, par kuru informācija sniegta turpinājumā. Latvijā deliktu tiesības ir tāda kā novārtā palikusi civiltiesību apakšnozare, kurā netiek izvirzīti un prasīti nekavējoši likumu grozījumi, lai gan tiesu praksē lietas par kaitējuma atlīdzību sakarā ar transporta negadījumiem, cilvēku veselības bojājumiem, sakropļojumiem, goda un cieņas aizskārumiem, mantas bojājumiem, kļūmēm ārstniecībā sastāda nozīmīgu daļu un ikvienā lietā parādās neskaidrības un būtiski teorētiskie jautājumi. Par dažādiem deliktu tiesību jautājumiem rakstus ir publicējuši Agris Bitāns, Inese Lībiņa-Egnere, Solvita Olsena, Līga Mazure, Jānis Kubilis, šo rindu autors un daži citi, taču jāatzīst, ka deliktu tiesības ir zinātnes virziens, kurā sevi apliecināt varētu krietni lielāks zinātnieku pulks. ...

Andrejs Vilks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Psihotehnoloģijas un neirotehnoloģijas tiesībaizsardzības iestāžu darbībā

7

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

"Acis vienmēr novēroja, balss visur sekoja. Guļot vai nomodā, strādājot vai ēdot, istabā vai ārā, vannā vai gultā – izbēgt nebija iespējams. Pašam piederēja tikai daži kubikcentimetri telpas galvaskausā." – Džordžs Orvels Mūsdienu sabiedrībā aizvien lielāku nozīmi iegūst cilvēkdrošība un sabiedrisko apdraudējumu novēršanas problēmas. Moderno tehnoloģiju laikmetā, lai cik tas nebūtu paradoksāli, sabiedrībā drošības potenciāls nepalielinās, bet palielinās apdraudējumu līmenis, paplašinās apdraudējumu veidi, formas un negatīvās ietekmes sekas. Indivīdu ietekmēšanā, tai skaitā izdarot pret viņiem vērstus noziedzīgos nodarījumus, tiek izmantotas inovatīvas tehnoloģijas, kuras nav pietiekami apzinātas un izzinātas. Raksta autors publikācijā vēlas pievērst uzmanību jaunas pieejas tiesībaizsardzības iestāžu darbībā – psihotehnoloģiju un neirotehnoloģiju – tēmas aktualitātei. Rakstā ir iekicēti psihotehnoloģiskās izziņas un ietekmēšanas atsevišķi aspekti, neirotiesībzinātnes (Neirolaw) attīstības kontūras, kā arī psihotehnoloģijas studiju kursu realizācijas prakse un iespējas juristu profesionālajā izglītībā, nepretendējot uz tēmas plašu un dziļu izklāstu. ...

Arvīds Dravnieks

žurnāls / Numura tēma

Satversme bija, ir un būs

22. Oktobris 2013 /NR. 43 (794)

Vai šāds juridisks instruments – Satversmes ievads – varētu kalpot par valsti stabilizējošu un sabiedrību saliedējošu elementu? Tiesību avotu preambulas parasti skaidro tiesību akta mērķus. Jebkuru tiesību aktu piemēro atbilstoši tā mērķim. Likuma mērķus pieņemts norādīt 2. pantā. Likuma grozījumu mērķus varam atrast likumprojekta anotācijā. Mērķi ir arī tiesību vai valsts pārvaldes nozarēm un apakšnozarēm. Mērķi ir arī sabiedrībai kopumā. ...

Preambula kā Latvijas valstiskuma nostiprināšanas priekšnoteikums

žurnāls / Numura tēma

22. Oktobris 2013 /NR. 43 (794)

Pirms gada Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) izstrādāja atzinumu "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu". Šajā atzinumā, balstoties uz moderno konstitucionālo tiesību teoriju, KTK pārliecinoši pierādīja, ka pastāv neaizskarams Satversmes kodols, kas atspoguļo Latvijas valsts konstitucionālo identitāti. Tobrīd Juridiskā komisija apsprieda vairāku Saeimas ...

Sandra Jakušenoka

žurnāls / Numura tēma

Būtiski atšķiras drošības prasības papīra un elektroniskiem dokumentiem

13

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Komerclikumā, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. Likuma 9. panta grozījumi paredz: ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) ir apliecināms notariāli, šī prasība ir izpildīta, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs, komercreģistra iestādes amatpersona vai ja dokuments sastādīts elektroniskā formā, tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. ...

Ierosinājums atlikt lēmumu D. Čalovska lietā

žurnāls / Tiesību politika

7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)

Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas rīcības sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis, Aija Branta, Kristīne Krūma, Uldis Ķinis un Sanita Osipova, tiesas rīcības sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemtos Denisa Čalovska (turpmāk − Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumus par lietu ierosināšanu (pieteikumi Nr. 72/2013, Nr. 73/2013 un Nr. 74/2013), Satversmes tiesa konstatēja: 1. Pieteikumu iesniedzējs ...

Saistību izbeigšanās un dzēšana fiziskās personas maksātnespējas procesā

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

11

2. Aprīlis 2013 /NR. 13 (764)

Raksta mērķis ir noskaidrot, kādas sekas iestājas gadījumā, ja kreditors nepiesaka savu prasījumu maksātnespējas procesa administratoram fiziskās personas maksātnespējas procesā. Autors analizē noilguma institūtu un tā mērķi maksātnespējas procesā. Rakstā aplūkoti aktuālie tiesu prakses nolēmumi un sniegts ieskats atsevišķās likumdevēja iniciatīvās. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Numura tēma

Grozījumi Kriminālprocesa likumā un Krimināllikuma grozījumu ietekmētās izmaiņas kriminālprocesa praktiskajā norisē

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā nav beidzies – šādu apgalvojumu droši var attiecināt uz šī brīža situāciju Latvijā. Kopš laika, kad publicējām iepriekšējo rakstu "Jurista Vārdā" par kārtējām izmaiņām kriminālprocesuālajās tiesību normās, t.i., JV 23.02.2010. numurā, pagājuši trīs gadi. 2010. gada 23. februāra rakstā pievērsāmies Kriminālprocesa likumā (turpmāk - KPL) kārtējo, 11. (!) grozījumu apskatam. Šobrīd, kad pagājuši trīs gadi, atkal pienācis laiks apskatīt kārtējos, nu jau 17. (!!) KPL grozījumus. ...

Pēteris Dzalbe, Zigmants Gencs, Veronika Krūmiņa, Jānis Neimanis, Sandra Strence, Zita Kupce, Iveta Andžāne, Jānis Bordāns, Kristīne Līce, Guna Kaminska, Sandra Jakušenoka, Inga Reine, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Meklējot risinājumus tiesu sistēmas pilnveidošanai

54

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Lai sabiedrība uzticētos valstij, visām valsts varām ar savu darbību jāpārliecina iedzīvotāji, ka tās darbojas sabiedrības interesēs. Šobrīd tiesu sistēma ir sabiedrības uzmanības centrā. Nerimstošais jautājums ir par to, vai tiesneši ir godīgi un tiesā iespējams aizstāvēt savu taisnību, kā arī vai to ir iespējams izdarīt maksimāli ātri. Turklāt pirms trešā lasījuma Saeima izskata grozījumus likumā "Par tiesu varu". Ņemot vērā šos uzdotos jautājumus un likumdošanas aktivitātes, žurnāls "Jurista Vārds" noskaidroja tiesnešu, pie tiesu sistēmas piederošu personu un ekspertu, kā arī žurnāla elektroniskās versijas lasītāju viedokļus par šādiem jautājumiem: ...

Veronika Krūmiņa, Egils Levits, Gunārs Kusiņš, Aivars Endziņš, Iveta Kažoka, Edgars Pastars, Mārtiņš Paparinskis, Inese Nikuļceva

žurnāls / Diskusija

Senāts aptur tiesvedību nepilsoņu referenduma lietā un vēršas Satversmes tiesā

5

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par notikumiem saistībā ar 12 686 vēlētāju iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredzētu faktiski automātisku Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, kā arī par Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk arī – CVK) atteikumu nodot šo projektu tālākai parakstu vākšanai, šo lēmumu pamatojot ar to, ka projekts nav pilnībā izstrādāts. Pārsūdzot CVK lēmumu, administratīvajā tiesā tika iesniegti divi pieteikumi par CVK lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu CVK nodot iesniegto likumprojektu parakstu vākšanai likuma ierosināšanai (viena pieteikuma autors – Jānis Kuzins, otru pieteikumu iesnieguši Andris Tolmačovs, Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina). Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī paziņoja lēmumu šajā lietā, kas tika ierosināta, pamatojoties uz pieteikumiem par CVK lēmumu: Senāts apturēja tiesvedību un nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai. ...

Līgumsods nosakāms konkrētā summā

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

34

29. Janvāris 2013 /NR. 4 (755)

Pirmās atsauksmes par ierosinājumu grozīt Civillikuma (turpmāk – CL) normas attiecībā uz līgumsodu, ja neskaita vienprātību "līgumsodi bieži ir pārmērīgi", liecina vai nu par ierosināto grozījumu būtības neizpratni, vai demagoģisku tieksmi bremzēt radikālas izmaiņas. Priekšlikuma būtība nav izslēgt procentos izteiktu līgumsodu vispār, bet pārtraukt periodiski (ilgstoši pieaugošu) aprēķināmu līgumsodu piemērošanu, kas dublē procentu maksājumus. Mērķis ir novērst kļūdu līgumsoda būtības izpratnē un kopš padomju laikiem ierastu, bet Civillikuma būtībai neatbilstošu traktējumu. Pārmaiņas nevar panākt vienīgi ar zinātnisku pamatojumu par citādu CL 1716. un turpmāko pantu iztulkojumu, jo judikatūrā ilgstoši atzīts procentos izteikts līgumsods un tāda izteiksme netiek noliegta vispār. Jautājums ir par nenoteiktību un pārmērībām, ko rada pieaugošs vai atkārtoti maksājams līgumsods. Tāpēc ir vajadzīga CL normu skaidrāka izteiksme, precizējot vispirms, kas saprotams ar vārdu "pametums" un kādas sekas izriet no tāda precizējuma. Galvenā dziļi iesakņojusies kļūda ir tā, ka blakus procentiem kā tirgus ekonomikā pamatotai un taisnīgai maksai par sveša kapitāla lietošanu pastāv legāla iespēja piedzīt vēl otrreiz procentiem līdzīgu maksu, tikai saucot to par līgumsodu. ...

Valsts prezidenta pilnvaras ir kļuvušas krietni apjomīgākas

žurnāls / Numura tēma

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Latvijas Valsts prezidenta institūtam šodien atzīmējam 90 gadus. Varētu sacīt, ka tas ir skaists, krietns cilvēka mūžs, bet, ja no šiem gadiem izsvītrojam to laika periodu, kad Latvijai nebija savas varas, tad runājam par 40 gadu mūžu. Un šajos 40 gados cilvēks iegūst tādu pieredzi, lai viņš – ne vairs jaunības maksimālismā un nevis vienas dienas ietekmē – ar savu pieredzējušo mūžu varētu izvērtēt un pateikt: jā, tas bija pareizi, tas nebija ...

Ēriks Kalnmeiers, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Būtiski pilnveidojumi prokuratūras darbā

1

18. Decembris 2012 /NR. 51 (750)

Aizvadītajā nedēļā, 12. decembrī, ir izsludināti apjomīgi grozījumi Prokuratūras likumā, kas pilnveido prokuratūras darba tiesisko regulējumu attiecībā uz prokuroru disciplināratbildību, prokuratūras amatpersonu kompetenci, prokuroru profesionālās darbības novērtējumu, ģenerālprokurora amata kandidātu izvirzīšanu, kā arī ievieš dažādu – minimālā un maksimālā – vecuma cenza piemērošanu u.c. Šie jauninājumi spēkā stāsies nākamā gada 1. janvārī. Turklāt arī šobrīd Saeimā atrodas jauns likumprojekts, kurā piedāvāts no Prokuratūras likuma svītrot normu par prokurora administratīvo imunitāti. Tādēļ JV uz sarunu aicināja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lūdzot sniegt savu vērtējumu par prokuratūras darbā paredzamajām izmaiņām un norādot uz svarīgākajiem jauninājumiem. ...

Gunāra Kūtra viedoklis par eiro referenduma aspektiem

žurnāls / Tiesību politika

58

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Pirms dažām nedēļām, novembra vidū, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības (turpmāk – ZZS) deputāti nosūtīja vēstuli Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim ar lūgumu izvērtēt un sniegt viedokli kā sabiedrībā atzītam juridiskās domas veidotājam par Latvijas pievienošanās eiro valūtai tiesiskajiem aspektiem. Šajā materiālā sniedzam ieskatu deputātu vēstules saturā, kā arī pilnībā atspoguļojam, ko viņiem atbildējis konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs. Minētās vēstules autori, atsaucoties uz nesen plašsaziņas līdzekļos pausto G. Kūtra viedokli par tautas tiesībām piedalīties nobalsošanā par eiro ieviešanu, norāda: Satversmes tiesas priekšsēdētājs minējis būtisku atšķirību starp brīdi, kad notika balsojums par Eiropas Savienības paplašināšanu, un šodienu, īpaši uzsverot tiesiska, nevis ekonomiska rakstura izmaiņas. Tāpat deputāti atsaucas uz G. Kūtra pausto, ka "tauta būtu pelnījusi nobalsot par valūtas maiņu, ņemot vērā visus tiesiskos aspektus", kas atbilst arī ZZS viedoklim par tautas tiesībām referendumā lemt par šādu Latvijas valstij nozīmīgu jautājumu. Kā informēja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska, "ZZS piekrīt arī G. Kūtra konstatētajam trūkumam, ka, iestājoties ES, neviens Latvijas sabiedrībai nepaskaidroja, ka šāds solis perspektīvā var nozīmēt arī atteikšanos no nacionālās valūtas". Ņemot vērā minētos apsvērumus, deputāti vēstulē Satversmes tiesas priekšsēdētājam, pirmkārt, lūdza sniegt oficiālu viedokli par juridiski korektu iespēju virzīt tautas nobalsošanai jautājumu par eiro ieviešanu, tādējādi nodrošinot, ka tā pieņemšanā piedalās likumdevējs – Latvijas tauta. Otrkārt, G. Kūtrim lūgts arī sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem: vai tautas nobalsošanai par eiro ieviešanu Latvijā būtu tiesisks pamats saistoša referenduma rīkošanai; vai pievienošanās eirozonai būtu interpretējama kā būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un Satversmes 68. panta izpratnē nododamas tautas nobalsošanai pēc vismaz puses Saeimas locekļu pieprasījuma? ...

Satversme ir jāciena kā dokuments, ko esam paši sev pieņēmuši

žurnāls / Numura tēma

6. Novembris 2012 /NR. 45 (744)

Pirms sāku pildīt konstitucionālās tiesas tiesneša amata pienākumus, es devu zvērestu par uzticību savai valstij un solīju tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi. Kopš tā brīža Satversme ir kļuvusi par manu darba rīku. Bet tā noteikti nav kļuvusi "ikdienišķa". Patiesībā, tagad es vēl vairāk apzinos un novērtēju šā apjoma ziņā nelielā akta nozīmīgumu un ietekmi. ...

Līgumsoda anomālijas Direktīvas 2011/7/ES normu kontekstā

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

7

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Izlasot Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas paredz enerģiskāk apkarot komercdarbību negatīvi ietekmējošos kavētos maksājumus, rodas jautājums, kāpēc tajā ne reizi nav minēts līgumsods. Latvijā tieši līgumsods ir tas, kas visbargāk soda maksājumu kavējumu gadījumos. Vai ES institūcijas, sekojot anglosakšu koncepcijai, jau būtu atteikušās no sodošām sankcijām privāttiesībās? ...