Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 6 autori

Gatis Litvins, Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Vai Satversmei vajag preambulu un ko tajā rakstīt

2. Aprīlis 2013 /NR. 13 (764)

Kopš pagājušā gada 17. septembra, kad Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk – KTK) publiskoja viedokli "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"1 (turpmāk – Viedoklis) un kā vienu no ieteikumiem Satversmē ietverto pamatvērtību (kodola) nostiprināšanai izvirzīja priekšlikumu papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar izvērstu preambulu. 22. martā Konstitucionālo tiesību komisija Rīgā, Melngalvju namā, rīkoja diskusiju par Satversmes preambulu. Pasākumā piedalījās KTK locekļi, kā arī citi valststiesību un politikas zinātāji. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Karsti pīrādziņi

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Pēc divām nedēļām – 1. aprīlī – citi varēs dzīt jokus pēc sirds patikas, turpretī Latvijas krimināltiesību teorētiķiem un praktiķiem šī diena būs nopietns datums: stāsies spēkā ļoti apjomīgi grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, kā arī vēl vairākos ar šīm izmaiņām saistītos tiesību aktos. Ar šiem grozījumiem cita starpā tiek īstenota Tieslietu ministrijas jau pasen iecerētā kriminālsodu politikas reforma. Saeimas deputāts Dr. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Satversmes komentāru otrais sējums – par tiesām un valsts kontroli

26. Februāris 2013 /NR. 8 (759)

Turpinot Latvijas Republikas Satversmes pirmo sistemātisko komentāru veidošanas darbu, VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgādā izdots otrais sējums, kurā komentētas šādas Satversmes nodaļas: VI nodaļa "Tiesa" un VII nodaļa "Valsts kontrole". Grāmatas atvēršanas svētki notika Satversmes pieņemšanas gadadienā – 15. februārī, svinīgais sarīkojums simboliski noritēja Augstākajā tiesā, jo lielākā daļa šī sējuma komentāru skar tiesu varu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

Jāsaka atklāti, šīs nedēļas "Jurista Vārds" ievērojami atšķiras no redakcijas sākotnējā plāna: neskatoties uz pēdējā brīdī klātpieliktajām lappusēm, vairākus rakstus no žurnāla "izspieda" Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta lēmuma fragmenti (14.–19. lpp.) un ekspertu viedokļi (4.–14. lpp.) ne tikai par šo lēmumu, bet arī plašākā tvērumā – par aizvien līdz galam juristu vidē (nemaz nerunājot par plašāku sabiedrību) ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Ar plenārsēdi atklāj mūsdienīgu konferenču zāli

12. Februāris 2013 /NR. 6 (757)

Pagājušajā nedēļā, 6. februārī, ar juridiskās zinātnes plenārsēdi "Tiesību interpretācija un tiesību jaunrade – kā rast pareizo līdzsvaru", kas notika Latvijas Universitātes 71. konferences ietvaros, tika atklāta jaunizveidotā Juridiskās fakultātes konferenču zāle. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ceļvedis Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas praksē

22. Janvāris 2013 /NR. 3 (754)

8. janvārī Latvijas Universitātes Mazajā aulā tika svinīgi atvērts vairāk nekā 500 lappušu biezs materiālu krājums, kas iznācis UR galvenā valsts notāra prof. Dr.iur. Ringolda Baloža zinātniskajā redakcijā un ko izdevis apgāds "Zvaigzne ABC". Grāmatas nosaukums ir "Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesības, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri", bet izdevējs to kodolīgi reklamē kā "Ceļvedi Uzņēmumu reģistra juridiskajos jautājumos". Grāmatu veido trīs daļas: UR amatpersonu atziņas ar komentāriem (vairums iepriekš publicēts "Jurista Vārdā") un UR Konsultatīvās padomes sēžu protokolu izvilkumi; iepriekš nepublicēti tiesību ekspertu raksti par jautājumiem saistībā ar UR darbības jomu; shēmas un tabulas, kurās uzskatāmi attēlots uzņēmumu un biedrību reģistrēšanas process, valsts notāru lēmumu pārsūdzēšanas kārtība u.c. procesi saistībā ar UR darbības sfēru. Krājumu ievada Valsts prezidenta Andra Bērziņa ievadvārdi, kā arī profesora Dr.habil.iur. Kalvja Torgāna un UR galvenā valsts notāra, profesora Dr.iur. Ringolda Baloža priekšvārdi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kā zemē iemiets

15. Janvāris 2013 /NR. 2 (753)

Janvāra sākumā divi autoritatīvi Latvijas juristi nāca klajā ar faktiski pretējiem secinājumiem par tiesiskumu Latvijā. Saņemot Lēbera balvu, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Dr.iur.h.c. Egils Levits atzina, ka Latvijā ievērojami audzis tiesiskums (toties sarukusi demokrātija). Dažas dienas vēlāk pirmais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Aivars Endziņš, piedaloties "Delnas" rīkotajā pasākumā par korupcijas novēršanu ...

žurnāls / Notikums

Dītriha Andreja Lēbera 90 gadu jubileju pieminot

15. Janvāris 2013 /NR. 2 (753)

Šī gada 4. janvārī vācbaltu juristam un politologam, LZA ārzemju loceklim Dr.iur., Dr.h.c. Dītriham Andrejam Lēberam (4.01.1923.–24.06.2004.) būtu apritējuši 90 gadi. Pieminot ievērojamo zinātnieku un sabiedrisko darbinieku, kuram savulaik bija arī ļoti būtiska loma Latvijas tiesību sistēmas un tiesiskās kultūras atgriešanā Rietumeiropas tradīcijās, tieši viņa dzimšanas dienā, 4. janvārī, Rīgā, Mencendorfa namā, notika piemiņas pasākums, ko rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija, Mencendorfa nams un Latvijas Juristu biedrība. Svinīgajā sarīkojumā tika noturēti trīs priekšlasījumi: LZA goda doktors Egils Levits dalījās atmiņās par D.A. Lēbera darbību jurisprudencē un politoloģijā, akadēmiķis Jānis Stradiņš stāstīja par LZA sadarbību ar D.A. Lēberu, savukārt akadēmiķis Kalvis Torgāns – par viņa ieguldījumu Latvijas tiesību zinātnes attīstībā pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. D.A. Lēbera piemiņas pasākumā jau trešo reizi tika pasniegta arī viņa vārdā nosauktā balva – to saņēma viņa kādreizējais zinātniskais līdzstrādnieks un darba simbolisks turpinātājs – Dr.iur.h.c. Egils Levits. Tāpat svinīgajā sarīkojumā interesenti varēja iepazīt Mencendorfa namu, kura pēdējais pirmskara īpašnieks bija Lēbera vectēvs – senas Rīgas tirgotāju ģimenes loceklis – Augusts Mencendorfs. 1695. gadā celtais un ar ar D.A. Lēbera finansiālu atbalstu 1992. gadā atjaunotais nams šobrīd ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle un atspoguļo rīdziniekiem kādreiz tipisku dzīvesveidu. Interesanti, ka tieši Lēbera priekšteči – Mencendorfu dzimta – savulaik guvusi panākumus arī ar Rīgas (Melnā) balzama tirgošanu gan Krievijas impērijā, gan aiz tās robežām. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Jānis Bordāns

žurnāls / Intervija

Ar izpratni, nevis pēc instrukcijas

8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)

Katrs aizvadīts gads aiz sevis atstāj dažādus īpaši zīmīgus, svarīgus notikumus, un nereti, vērtējot pēc laika, dažus no tiem mēdz uzskatīt par pagrieziena punktu, kas ietekmējis turpmāko lietu kārtību. Par tādu Latvijā noteikti var uzskatīt arī 2012. gada notikumus konstitucionālo tiesību jomā, kas lika pārskatīt līdzšinējos uzskatus par valsts pamatiem un meklēt atbildes, vai 90 gadus vecajai Satversmei ir kodols un kas tajā ietilpst. Uz šādām pārdomām visos valsts varas atzaros un sabiedrībā, piemēram, mudināja gan tā sauktais valsts valodas referendums, gan iecerētā tautas nobalsošana par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, gan arī kādas interešu grupas plāni par Latgales autonomiju un atšķelšanu no pārējās Latvijas. Arī tieslietu jomā pērn bijuši vairāki notikumi, kas ikdienas steigā, iespējams, paslīdējuši garām, taču pēc būtības ir fundamentāli un liecina par citādu skatījumu uz ierastām lietām. Piemēram, par nemitīgu normatīvo aktu izstrādi un grozīšanu, kas nereti atkal noved tikai pie jaunu izmaiņu nepieciešamības, par jauna veida tiesu darba organizācijas modeli vai arī par kriminālsoda politiku, kas nu ir izrevidēta un vērsta vēl uz citu mērķu sasniegšanu, ne tikai vainīgā sodīšanu. Gada nogalē, atskatoties uz šīm aktualitātēm, savu vērtējumu par tām un skatu jaunajā gadā "Jurista Vārdam" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Lasītprieks un domātspēja

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Šoreiz jūsu datora ekrānos redzams žurnāla "Jurista Vārds" speciālizlaidums - tematisks runu, rakstu un referātu apkopojums -, kas pie drukātā žurnāla lasītājiem devās reizē ar 2012. gada pēdējo "regulāro" žurnālu 18. decembrī. Šo "Jurista Vārda" īpašo laidienu esam sarūpējuši tādēļ, lai dotu iespēju mūsu lasītājiem svētku brīvdienās pievērsties tēmām, kurām piepildītajā ikdienā, iespējams, neatliek laika. Žurnālā ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidenta pilnvaras ir kļuvušas krietni apjomīgākas

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Latvijas Valsts prezidenta institūtam šodien atzīmējam 90 gadus. Varētu sacīt, ka tas ir skaists, krietns cilvēka mūžs, bet, ja no šiem gadiem izsvītrojam to laika periodu, kad Latvijai nebija savas varas, tad runājam par 40 gadu mūžu. Un šajos 40 gados cilvēks iegūst tādu pieredzi, lai viņš – ne vairs jaunības maksimālismā un nevis vienas dienas ietekmē – ar savu pieredzējušo mūžu varētu izvērtēt un pateikt: jā, tas bija pareizi, tas nebija ...

žurnāls / Redaktora sleja

Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies

18. Decembris 2012 /NR. 51 (750)

Jācer, ka mūsu iecerētais pārsteigums lasītājiem ir izdevies un drukātā žurnāla abonenti šobrīd tur rokās vienlaikus divus vienā datumā - 18. decembrī - iznākušus "Jurista Vārdus" (elektroniskajā versijā otrs žurnāls būs pieejams no 25. decembra)! Viens no tiem (Nr. 51) ir šī gada pēdējais "normālais" žurnāls, savukārt otrs (Nr. 52) ir "Jurista Vārda" speciālizlaidums, kuru esam sarūpējuši, lai tad, kad garajās ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Tiesību politika

Gunāra Kūtra viedoklis par eiro referenduma aspektiem

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Pirms dažām nedēļām, novembra vidū, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības (turpmāk – ZZS) deputāti nosūtīja vēstuli Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim ar lūgumu izvērtēt un sniegt viedokli kā sabiedrībā atzītam juridiskās domas veidotājam par Latvijas pievienošanās eiro valūtai tiesiskajiem aspektiem. Šajā materiālā sniedzam ieskatu deputātu vēstules saturā, kā arī pilnībā atspoguļojam, ko viņiem atbildējis konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs. Minētās vēstules autori, atsaucoties uz nesen plašsaziņas līdzekļos pausto G. Kūtra viedokli par tautas tiesībām piedalīties nobalsošanā par eiro ieviešanu, norāda: Satversmes tiesas priekšsēdētājs minējis būtisku atšķirību starp brīdi, kad notika balsojums par Eiropas Savienības paplašināšanu, un šodienu, īpaši uzsverot tiesiska, nevis ekonomiska rakstura izmaiņas. Tāpat deputāti atsaucas uz G. Kūtra pausto, ka "tauta būtu pelnījusi nobalsot par valūtas maiņu, ņemot vērā visus tiesiskos aspektus", kas atbilst arī ZZS viedoklim par tautas tiesībām referendumā lemt par šādu Latvijas valstij nozīmīgu jautājumu. Kā informēja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska, "ZZS piekrīt arī G. Kūtra konstatētajam trūkumam, ka, iestājoties ES, neviens Latvijas sabiedrībai nepaskaidroja, ka šāds solis perspektīvā var nozīmēt arī atteikšanos no nacionālās valūtas". Ņemot vērā minētos apsvērumus, deputāti vēstulē Satversmes tiesas priekšsēdētājam, pirmkārt, lūdza sniegt oficiālu viedokli par juridiski korektu iespēju virzīt tautas nobalsošanai jautājumu par eiro ieviešanu, tādējādi nodrošinot, ka tā pieņemšanā piedalās likumdevējs – Latvijas tauta. Otrkārt, G. Kūtrim lūgts arī sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem: vai tautas nobalsošanai par eiro ieviešanu Latvijā būtu tiesisks pamats saistoša referenduma rīkošanai; vai pievienošanās eirozonai būtu interpretējama kā būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un Satversmes 68. panta izpratnē nododamas tautas nobalsošanai pēc vismaz puses Saeimas locekļu pieprasījuma? ...

žurnāls / Notikums

Vai ir jāgroza Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtība

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Konference "Latvijas Valsts prezidenta institūcijas darbības izvērtēšana", kas notika 14. novembrī – dienā, kad pirms 90 gadiem pirmā Latvijas Republikas Saeima ievēlēja pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti, kļuva par vienu no valstssvētku mēneša zinātniskajiem forumiem, kas raisīja vislielāko publikas pieplūdumu. Latvijas Universitātes Mazā aula bija pārpildīta, daudzi klausīties gribētāji bija spiesti stāvēt kājās, bet vēl citi nemaz netika iekšā zālē. Interesi par pasākumu, protams, noteica konferences pārdomātā programma, kurā bija apvienotas gan politoloģiskas, gan juridiskas un vēsturiskas tēmas, kuras risināja Latvijas un ārvalstu referenti. Tomēr neapšaubāmi lielāko ažiotāžu raisīja konferences atklāšanas sesija, kurā bija unikāla iespēja vienkopus redzēt četrus Latvijas Valsts prezidentus un noklausīties viņu uzrunas. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Latvietis un vara

13. Novembris 2012 /NR. 46 (745)

Izrādās, problēmas latviešu attiecībās ar varu sakņojas jau zemapziņas līmenī. Latvietis sevi neasociē ar valsti un varu, vienmēr ir opozīcijā, it kā ārpusē, it kā pret, it kā svešu gribu un likumus pildīdams un no tiem ciezdams... Uz šīs problēmas saknēm 7. novembrī, Valststiesību dienā, trāpīgi norādīja profesore Sanita Osipova. Proti, latviešu saasināti neveselīgajām attiecībām ar valsts varu cēloņi rodami gadsimtiem tālā vēsturē – jau ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Numura tēma

Satversme ir jāciena kā dokuments, ko esam paši sev pieņēmuši

6. Novembris 2012 /NR. 45 (744)

Pirms sāku pildīt konstitucionālās tiesas tiesneša amata pienākumus, es devu zvērestu par uzticību savai valstij un solīju tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi. Kopš tā brīža Satversme ir kļuvusi par manu darba rīku. Bet tā noteikti nav kļuvusi "ikdienišķa". Patiesībā, tagad es vēl vairāk apzinos un novērtēju šā apjoma ziņā nelielā akta nozīmīgumu un ietekmi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesību mehānika

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Latvijas tiesību transformācijas process – no padomu tiesību loka uz Rietumu tiesībām – ir noslēdzies! Ar šādu optimistisku slēdzienu konferences "Tiesiskums 20 gadus pēc komunisma sabrukuma" dalībniekus pagājušajā nedēļā sveica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Reformas ir beigušās, un Latvija ir pilntiesīga Rietumu tiesību loka valsts – demokrātiska un tiesiska. Šādi likumdevēja priekšstāves autoritatīvi secinājumi, ...

Dina Gailīte, Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Likumu kvalitāte kā tiesību sistēmas funkcionēšanas nosacījums

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

"Tiesības ir labā un taisnīgā māksla" (ius est ars boni et aequi) – šīs romiešu maksimas īstenošana praksē prasa nemitīgu pilnveidošanos. Arī Latvijas Universitātes rīkotā starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību aktu kvalitāte un tās nozīme mūsdienu tiesiskajā telpā", kas notika Rīgā no 2012. gada 3. līdz 5. oktobrim, bija veltīta tēmai, kas vienmēr ir bijusi un vienmēr būs aktuāla jebkurā tiesību sistēmā. Augstas kvalitātes tiesību akti ir nepieciešami tiesiskās kārtības, drošības un stabilitātes nodrošināšanai demokrātiskā valstī. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Godātie "Jurista Vārda" lasītāji!

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

"Jurista Vārds" pateicas saviem lasītājiem par līdzšinējo uzticību un arī turpmāk cer uz tikpat veiksmīgu sadarbību! Neskatoties uz uguņojošas reklāmas trūkumu, "Jurista Vārda" abonentu skaits stabili aug. Tas skaidri pamato faktu, ka pastāvīga diskusija par tieslietu sistēmas problēmām un attīstību ir nepieciešama un lietderīga un ka tā domā ne vien atsevišķi entuziasti, bet aizvien lielāks skaits Latvijas juristu. ...

Dina Gailīte, Egils Levits, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma pilnais teksts Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā tika publiskots 28. septembrī (skat.: www.president.lv). KTK atzinuma centrālais jautājums – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts, KTK secinājusi, ka Satversmes kodols ir no Latvijas valsts dibināšanas apstākļiem un rakstura, Satversmes pieņemšanas gaitas un citiem faktoriem skaidri izsecināms. Tāpat KTK ierosinājusi Satversmes kodolu vārdiskot, paplašinot konstitūcijas preambulu. Gan par KTK secinājumiem, gan ierosinājumiem jau aizsākusies plaša diskusija, turklāt tā ievērojami pārsniegusi ierastās juridiskās vides robežas. Jāatgādina, ka jēdziens "Satversmes kodols" Latvijas sabiedrības dienaskārtībā nonāca 2011. gada nogalē kā pretsvars ierosinājumam rīkot tautas nobalsošanu par otru valsts valodu. Jautājums par valsts pamatiem aktuāls ir vēl joprojām – šobrīd kontekstā ar iniciatīvu automātiski piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām ar nepilsoņa statusu. Viens no pirmajiem, vēl pirms vairākiem gadiem, gluži kā prognozējot juridisko un politisko dienaskārtību, par Satversmes kodolu un Latviju kā nacionālu valsti juristu vidē sāka diskutēt Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš ir arī KTK priekšsēdētājs kopš komisijas izveidošanas 2007. gadā. Sarunā ar "Jurista Vārdu" E. Levits dalās pārdomās gan par KTK atzinuma tapšanu un secinājumiem, gan nepieciešamajiem grozījumiem tautas nobalsošanas organizēšanas procesā, gan Satversmi kā iespējamu šķērsli Latvijas ieplūšanai federālā Eiropas valstī. ...

žurnāls / Notikums

Iezīmē Satversmes kodola aprises un aicina to vārdiskot preambulā

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Pagājušās nedēļas pirmdiena, 17. septembris, nāca ar juristu vidē ilgi gaidītu Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (turpmāk – KTK) atzinuma publiskošanu. Šoreiz tiesību eksperti izteikušies par jautājumu, kas kopš nesena laika ir Latvijas sabiedrības, bet jo īpaši politiķu, mediju un juristu, diskusiju objekts, proti – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts un tas nav arī plaši diskutēts Latvijas valststiesību zinātnē, šāds kodols, protams, pastāv – pie šāda atzinuma 170 lappušu garajā viedoklī nonākuši KTK locekļi. Latvijas valsts dibināšanas laikā nevienam nebija šaubu par topošās valsts mērķiem – tas arī ir iemesls, kādēļ konstitucionālais kodols Satversmē nav tieši atspoguļots tekstā. Tomēr tas joprojām ir izsecināms gan no valsts dibināšanas apstākļu, gan tā laika dokumentu un Satversmes teksta kopsakara. Diemžēl 50 gadus ilgā padomju okupācija atstājusi iespaidu, kura dēļ šie jautājumi aktualizējušies 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas, un valsts pamati daudziem šobrīd nešķiet tikpat pašsaprotami kā Satversmes tēviem. Tādēļ KTK iesaka nākotnē domāt par grozījumiem Satversmes preambulā, lai konstitūcijas kodolu tajā varētu vārdiskot – tādējādi ne vien tiesību zinātniekiem, bet arī "katram skolēnam" būtu skaidrs, kādēļ dibināta, kādēļ un kādā formā pastāv Latvijas valsts. Tomēr ar grozījumiem Satversmē komisijas locekļi iesaka nesteigties, jo tiem būtu nepieciešama vispusīga diskusija un ne vien politiskās vides, bet plašas sabiedrības izpratne un atbalsts. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Civilprocesa komentāri vairāk nekā tūkstoš lappušu apjomā

11. Septembris 2012 /NR. 37 (736)

Septembra sākumā pie lasītājiem devusies Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) komentāru otrā daļa. Autori norāda, ka iecerējuši darbu turpināt un nākotnē sagatavot vēl arī trešo CPL komentāru sējumu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Aborta jautājums

21. Augusts 2012 /NR. 34 (733)

Šā gada 24. jūlijā "Jurista Vārds" publicēja diskusiju "Aborts – starp sievietes un nedzimuša bērna tiesībām". Tās iemesls bija Saeimā uzsāktais darbs pie grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā ar mērķi būtiski ierobežot aborta izdarīšanas iespējas un tādējādi uzlabot demogrāfisko situāciju Latvijā. Temats izrādījās tik aktuāls, ka "aborta jautājums" kļuvis gandrīz vai par šīs vasaras " ...

Frānsiss Garijs

žurnāls / Intervija

Autortiesību izaicinājums: kā digitālajā laikmetā finansēt kultūru

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

Autortiesību aizsardzības un autoru atlīdzības jautājumi Latvijā burtiski pēdējā gada laikā strauji izrāvušies ārpus nozares ekspertu uzmanības loka un kļuvuši par plašas sabiedrības apspriešanas objektu, jo īpaši saistībā ar sabiedrības un autortiesību sargu dažādajiem priekšstatiem par publiska izpildījuma izpratni, atskaņojot un klausoties mūziku pa radio. Tāpat, Latvijas ekonomikai pēckrīzes apstākļos balansējot jaunu satricinājumu gaidās, aizvien vairāk tiek runāts par otras intelektuālā īpašuma tiesību nozares – patentu tiesību – nozīmi. Jo tieši zinātņu ietilpīga ekonomika tiek uzskatīta par teju vienīgo veidu, kas Latvijai līdzās citām Eiropas valstīm var ļaut konkurēt globālajā tirgū. Šo aktualitāšu gaismā "Jurista Vārdam" piedāvātais gods intervēt Dr. Frānsisu Gariju (Francis Gurry) – cilvēku, kas vada pasaulē ietekmīgāko intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības institūciju – Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (World Intellectual Property Organization, saīsinājumā – WIPO), – likās vēl unikālāks. Jāpiebilst, ka "Jurista Vārds" bija vienīgais Latvijas preses izdevums, kam tika dota iespēja intervēt F. Gariju, viņam viesojoties Rīgā, un redakcija pateicas Latvijas Republikas Patentu valdei par šo iespēju. Saruna notika maijā, kad, atzīmējot Latvijas Republikas Patentu valdes 20 gadu darba jubileju, Rīgā risinājās konference "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība". Pasākumu atklāja un tajā referēja arī F. Garijs. WIPO vadītājs sarunā ar "Jurista Vārdu", līdzīgi kā uzstājoties Rīgas konferencē, vēlreiz apliecināja to, cik liela loma mūsdienu zināšanu ietilpīgajās ekonomikās ir intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī to, cik svarīgi ir īstenot finansējuma modeli, kas spētu nodrošināt radošo darbu autoriem atlīdzību. Vienlaikus viņš arī pieļāva, ka nākotnē divi līdz šim zināmie autoru finansējuma modeļi (senais mecenātisms vai mūsdienu autortiesības) mainīsies un klāt nāks kādi jaunievedumi, jo jaunais – digitālais – laikmets sev līdzi nesis pārāk lielas pārmaiņas. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Satversmes iztulkošanai veltīts pētījums

3. Jūlijs 2012 /NR. 27 (726)

Ceļu pie lasītājiem tikko kā sākusi jauna grāmata – tiesību zinātņu doktora Jāņa Plepa darbs “Satversmes iztulkošana”. Grāmata tapusi, balstoties uz autora promocijas darbu “Satversmes iztulkošanas konstitucionāli tiesiskie un metodoloģiskie problēmjautājumi”, kas Latvijas Universitātē tika veiksmīgi aizstāvēts pagājušā gada pavasarī. Pirms publicēšanas grāmatā zinātniskais pētījums ir pārskatīts un atsevišķās vietās precizēts. J. Plepa grāmata “Satversmes iztulkošana” izdota VSIA “Latvijas Vēstnesis” apgādā, un ar to tiek aizsākta monogrāfiju sērija “Tiesību zinātne”, kas balstīsies galvenokārt uz augstu novērtējumu guvušiem promocijas darbiem. ...

žurnāls / Diskusija

Vai juristiem būtu jākārto vienots eksāmens: tēzes un viedokļi

19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)

Kā jau iepriekšējā "JV" vēstīts, 7. jūnijā LU Mazajā aulā izskanēja "Jurista Vārda" un LU Juridiskās fakultātes rīkotā ekspertu diskusija "Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība". Tā kā šis pasākums ilga vairākas stundas un tajā tika iztirzāti daudzi ar juridisko izglītību saistīti jautājumi, šajā materiālā piedāvājam kopsavilkumu par būtiskākajām tēzēm attiecībā uz diskusijas dalībnieku viedokļiem par diviem galvenajiem aspektiem: proti, vērtējumu par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un vienotā valsts juridiskā eksāmena nepieciešamību. Savukārt pilns diskusijas ieraksts ir pieejams: www.juristavards.lv. Jāpiebilst, ka šāda veida diskusija nav pirmā ne žurnālā "Jurista Vārds", ne arī Latvijā vispār. Tā, piemēram, jau 1999. gadā LU notika konference "Jurista profesija un juridiskā izglītība Latvijā", un jau toreiz, pirms 13 gadiem, tika izvirzīta prasība pēc vienota pārbaudījuma jurista kvalifikācijas iegūšanai. Līdzīgi aicinājumi dažādos formātos izskanējuši arī turpmākajos gados un vēl pavisam nesen, tostarp šā gada 11. aprīlī Satversmes tiesā, kad tur viesojās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Arī "Jurista Vārds" šim jautājumam pievēršas atkārtoti, jo pirms gada rīkotajai ekspertu neklātienes diskusijai tā arī nesekoja nekāda tālāka rīcība. Tādēļ šoreiz, cerot arī uz praktisku rīcību, viedokļu apmaiņa organizēta klātienē, un tai par pamudinājumu zināmā mērā kalpoja Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" secinājumi par nevienmērīgo juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši lielais bezdarbs Latvijas juristu vidū, kā arī biežā publiskā kritika par tiesu sistēmas neefektivitāti. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Jauna ārpuse, aizvien labāka iekšpuse

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Mūsu cienījamie lasītāji, jācer, ir pamanījuši un arī novērtējuši metamorfozes, kuras šopavasar piedzīvo "Jurista Vārds" – kopš 4. aprīļa žurnālam ir jauns vizuālais veidols, kas aizvien tiek papildināts. Bilde uz vāka kļuvusi lielāka, burti un rakstu salikums žurnāla lappusēs – mūsdienīgāki. Pārmaiņas tomēr ir ne vien vizuālas, bet arī saturiskas. Piemēram, esam ieviesuši jaunu rubriku "Tiesību politika" ar mērķi tajā ...

žurnāls / Informācija

Vai Latvijai nepieciešams vienots valsts juridiskais eksāmens

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesiskuma un tolerances tests

22. Maijs 2012 /NR. 21 (720)

Pagājušajā nedēļā ziņu portālos parādījās vēsts par asiņaino izrēķināšanos, ko Sanktpēterburgā ceturtdien sarīkoja neonacisti, piekaujot pret homofobiju vērsta gājiena dalībniekus. Pie vieniem priekiem "naciķi" no garām braucošiem autobusiem bija izrāvuši arī nejauši tur pagadījušos imigrantus – viesstrādniekus no dienvidu kaimiņvalstīm. Tā teikt – sadeva pa kaklu visiem "citādajiem", kas gadījās pa rokai. Šai gadījumā ...

žurnāls / Notikums

Intelektuālais īpašums kā mūsdienu ekonomikas stūrakmens

22. Maijs 2012 /NR. 21 (720)

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir viens no mehānismiem, ar kura palīdzību Eiropa var censties atbalstīt savu uzņēmēju inovatīvo komercdarbību, jo "zinātņu ietilpīga" ekonomika ir vienīgais veids, kā Eiropas valstis var konkurēt globālajā tirgū. Šāda atziņa vairākkārt izskanēja konferencē "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība", ko, atzīmējot Latvijas Patentu valdes 20 gadu darba jubileju, maija sākumā Rīgā kopīgi rīkoja Patentu valde, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (World Intellectual Property Organization – WIPO) un Eiropas Patentu iestāde (European Patent Office – EPO). Uz pasākumu bija ieradies ne vien kupls skaits Latvijas intelektuālā īpašuma tiesību ekspertu, bet arī vairāku Eiropas valstu intelektuālā īpašuma aizsardzības iestāžu vadītāji. Goda viesu statusā, bez šaubām, bija Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas ģenerāldirektors Dr. Frānsiss Garijs (Francis Gurry) un Eiropas Patentu iestādes prezidents Benuā Batistelli (Benoît Battistelli). Savukārt "Jurista Vārdam" bija īpaša iespēja intervēt WIPO ģenerāldirektoru Dr. F. Gariju – sarunu par ACTA nolīguma likteni, iespējamām vai neiespējamām alternatīvām mūsdienu autortiesību aizsardzības mehānismam u. c. jautājumiem varēs lasīt jau kādā no tuvākajiem žurnāla numuriem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Breivīks topā

24. Aprīlis 2012 /NR. 17/18 (716/717)

Procesā, kas Oslo sākās pagājušajā nedēļā, tiesājamais Bērings-Breivīks esot apgalvojis, ka viņa sarīkotā slaktiņa mērķis bijusi Norvēģijas valsts glābšana, un šai sakarā pat apraudājies. Nav zināms viņa viedoklis par blakusefektu, ko izraisījuši viņa nodarījumi, proti, par pasaules mēroga slavu, iespēju tikt atrādītam un citētam neskaitāmos ziņu raidījumos, rēgoties laikrakstu pirmajās lappusēs un interneta mājaslapās. Kaujinieciski pacelta ...

žurnāls / Redaktora sleja

Suverēna (bez)kontrole

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Šķiet, ka tik tikko esam pārdzīvojuši valodas referendumu, taču jau parādījusies jauna iniciatīva: tiek vākti paraksti likumprojektam, ar kuru iecerēts piešķirt Latvijas Republikas pilsoņa statusu visiem nepilsoņiem. Tuvojas 9. maijs, un ir liela varbūtība, ka šā datuma noskaņās likumprojektam pagaidām trūkstošās balsis tiks savāktas ar lielu uzviju. Nemaz nerunājot par šādas ieceres juridisko un politisko saturu, sekām un (realizācijas gadījumā) ...

Dina Gailīte, Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Informācija

Par noziedzības stāvokli valstī un prokuroru darbu

6. Marts 2012 /NR. 10 (709)

Pagājušā mēneša nogalē, 22. februārī, notika tradicionālā ikgadējā virsprokuroru sanāksme, kurā saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem ģenerālprokurors kā neatkarīgas tiesu varas institūcijas vadītājs atskaitījās par noziedzības stāvokli valstī, par prokuratūras izdarīto 2011. gadā, kā arī iezīmēja iestādes prioritātes šim gadam. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kuru tas nomierina

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Līdz ar neseno jau otrā Vācijas federālā prezidenta atkāpšanos no amata šī valsts, šķiet, Eiropā izvirzījusies pirmrindniekos politisko demisiju ziņā. Atgādināšu: 2010. gadā no amata atkāpās Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Horsts Kēlers (Horst Köhler) – saistībā to, ka intervijā bija neveikli centies sasaistīt Vācijas līdzdalību militārajā misijā Afganistānā ar valsts saimniecisko interešu aizstāvību. Sabiedriskajā telpā raisījās ...

žurnāls / Redaktora sleja

Referendums kā zināšanu māte

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Šaubas ir domājoša cilvēka pazīme. Jo vairāk kāds mācās un pieredz, jo mazāk viņā pārliecības par kādas patiesības absolūtumu. Juristi šai ziņā ir īpaši trenēti, jo jau skolas solā apgūst obligāto principu audiatur et altera pars (jāuzklausa arī otra puse). Tieši tādēļ daudzi kolēģi diskusijās par gaidāmo referendumu ir sākuši meklēt racionālus argumentus principā aksiomātiskajam (pašsaprotamajam) Satversmes 4. panta pirmajam teikumam – ...

žurnāls / Notikums

"Jurista Vārda" abonenti laimē balvas

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Žurnāla "Jurista Vārds" abonentu izlozes veiksminieki - grāmatas "Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa" laimīgie ieguvēji: • zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs; • Dāvids Ģīlis Rīgā; • Gvido Romeiko Rīgā; • Sabiedrība par atklātību "Delna"; • Linda Gersone Rīgā; • AS "Latvijas Balzams"; • Toms Cers Valmierā; • Gints Puriņš Jelgavas novada Svētē; • zvērinātas ...

Dina Gailīte, Ivars Bičkovičs

žurnāls / Diskusija

Reformām jābūt labi pārdomātām

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Šī gada 10. janvāra sēdē Tieslietu padome, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu, apsprieda Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā",* vislielāko vērību veltot iecerētajiem grozījumiem, kas faktiski paredz tiesu sistēmas strukturālās reformas – Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas pakāpenisku likvidāciju, visu krimināllietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot rajonu (pilsētu) tiesām, savukārt apelācijas instancē – apgabaltiesām. Šo reformu svarīgākais arguments ir ilgie lietu izskatīšanas termiņi un lietu atlikumi Krimināllietu tiesu palātā. Tieslietu padome tomēr neatbalstīja ierosinātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas no tiesu sistēmas izslēgtu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu, uzskatot, ka vispirms atbilstoši grozījumi būtu izdarāmi likumā "Par tiesu varu". Padome nolēma arī nākamajās sēdēs turpināt diskusiju un izvērtēt iespējamos modeļus saistībā ar Augstākās tiesas palātu kā apelācijas instances darbību. Tieslietu padomes apsvērumus, kas lika iebilst Tieslietu ministrijas iniciētajam projektam, sarunā ar "Jurista Vārdu" skaidro Augstākās tiesas un vienlaikus arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. ...

žurnāls / Redaktora sleja

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Situācija, kurā šobrīd esam attapušies, protams, ir ļoti bēdīga. Pēc divām desmitgadēm, kopš Latvija atkal ir neatkarīga, pēkšņi ir atklājies sen zināmais – Latvija, sabiedrības pašizpratnē, ir divkopienu valsts. Turklāt valstsnācija izturas kā mazākumtautība un pati nav droša par valsts pastāvēšanas pamatiem, kurpretī ievērojams skaits pilsoņu, ko izdarīgi polittehnologi apvienojuši zem juridiski neizprotamas izkārtnes “krievvalodīgie” (nav ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Civillikuma vēsture – tagad arī latviešu valodā

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Tiesu namu aģentūras apgādā 2011. gada nogalē klajā nācis Filipa Švarca (Philipp Schwartz) pētījums par Civillikuma vēsturi: Filips Švarcs. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 343 lpp. Grāmata balstīta uz autora 2008. gadā Greifsvaldes universitātē ar izcilību aizstāvēto doktora disertāciju, kas līdz šim bija izdota tikai pētījuma oriģinālajā, t. i., vācu, valodā: 2008. gadā izdevniecībā Shaker Verlag Āhenē (Vācijā) iznāca grāmata Philipp Schwartz. Das Lettländische Zivilgesetzbuch vom 28. Januar 1937 und seine Entstehungsgeschichte. Zinātnieka mērķis ir bijis izpētīt Civillikuma izstrādāšanas motīvus un koncepcijas tā tapšanas gaitā, tādā veidā aizpildot "baltos plankumus" Latvijas civiltiesību vēsturē no 1918. līdz 1938. gadam. ...

žurnāls / Notikums

Jurista Vārda 700. laidiens iznācis un nosvinēts

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

“Jurista Vārdu” Nr. 700 svinot: (pirmajā rindā no kreisās) Augstākās tiesas senators un JV padomes loceklis prof. Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns, JV elektroniskās versijas redaktore Sannija Matule, JV galvenā redaktore Dina Gailīte, JV literārā redaktore Baiba Saulīte, JV tieslietu redaktors Gatis Litvins, (otrajā rindā no kreisās) VSIA “Latvijas Vēstnesis” (LV) valdes loceklis Matīss Markuss, Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” galvenais redaktors un JV dibinātājs Oskars Gerts, Latvijas Republikas tiesībsargs un JV padomes loceklis Juris Jansons, LV valdes loceklis Aivars Maldups, LV valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, Satversmes tiesas priekšsēdētājs un JV padomes loceklis Gunārs Kūtris, Valsts prezidenta juridiskais un likumdošanas padomnieks un JV padomes loceklis Edgars Pastars, JV tieslietu redaktors Jānis Pleps, JV atbildīgais redaktors Leonards Pāvils un fotokorespondents Boriss Koļesņikovs. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vai tiešām jau 700?

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Laiks neskrien ar vēja spārniem. Nē, tas brāžas kā pagājušā gada decembra nogales nebeidzamie cikloni pār Latviju. Tā jāsaka, konstatējot, ka šodien “Jurista Vārds” pie lasītājiem dodas jau... 700. reizi! Neticami. Mēs redakcijā pat pārbaudījām, vai nejauši neesam izdarījuši žurnāla numuru “pierakstījumus”. Bet nē, jubileja izrādās īsta. Tas tāds iekšējs jociņš, protams. Nopietni runājot, laikam gan jāatzīst, ka “Jurista Vārds” jau ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins, Inga Reine

žurnāls / Intervija

Ekonomiskās krīzes ietekme uz cilvēktiesību izpratni

27. Decembris 2011 /NR. 52 (699)

Cilvēktiesību jautājumi ir bijuši nozīmīgi vienmēr – arī 21. gadsimtā, un nekas neliecina, ka cilvēktiesību aktualitāte prognozējamā laikā mazināsies. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Eiropas un arī visas pasaules mēroga institūcija, kura dod būtisku ieguldījumu cilvēktiesību attīstībā un aizsardzībā. No Latvijas ar to visciešāk saistītas divas personas – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese profesore Dr.iur. Ineta Ziemele un Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. Intervija ar I. Ziemeli lasāma 2011. gada 12. jūlija "Jurista Vārdā" (sk. Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm. Jurista Vārds, 12.07.2011., Nr. 28), savukārt šajā numurā lasītāji var iepazīties ar I. Reines viedokli par Eiropas Cilvēktiesību tiesas aktualitātēm un attīstības perspektīvām. I. Reines profesionalitāte izpelnījusies atzinību visā Eiropā, jo šobrīd viņa aktīvi līdzdarbojas, izstrādājot noteikumus Eiropas Savienības dalībai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēmā. ...

žurnāls / Notikums

Cicerona balva arī juristiem

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Pagājušajā pirmdienā, 28. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijā notika gadskārtējā Cicerona un Mērfija balvu pasniegšanas ceremonija. Šīs balvas dibinātas 1999. gadā, sadarbojoties Latvijas žurnālistiem un zinātniekiem. Balvas nav oficiālas, bet to ilggadējā tradīcija un izvēlētie laureāti nodrošinājuši tām zināmu "svaru" sabiedriskajā domā. Līdz ar E. Levitu un T. Jundzi šogad apbalvoto vidū bija arī mācītājs Juris Rubenis (par cilvēka garīgo vērtību skaidrojumu), bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolija Gorbunovs (par ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā) un mecenāti Boriss un Ināra Teterevi (par atbalstu kultūrai un izglītībai). Savukārt Mērfija tituls tika piešķirts Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem (par tautas dotās uzticības izniekošanu). ...

žurnāls / Domu mantojums

Pirmais Latvijas juristu žurnāls trimdā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt. Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un lasītāju), juridisko izdevumu skaits nereti mērāms simtos un pat tūkstošos, turklāt tie parasti ir ļoti specializēti (akadēmiski vai praktiskas ievirzes, veltīti konkrētām un pat ļoti šaurām tiesību apakšnozarēm utt.). Cita situācija raksturīga mazākām valstīm, kur praktisku iemeslu dēļ (neliels autoru un lasītāju skaits, līdz ar to ierobežots rakstu un finansējuma apjoms) iznāk tikai daži, turklāt bieži vien – "plaša profila" – juridiski preses izdevumi ar mērķi vienlaikus uzrunāt dažādas juristu auditorijas daļas. Gandrīz vienmēr šādi izdevumi tiek arī finansiāli atbalstīti no "ārpuses", pretējā gadījumā to eksistence būtu stipri apgrūtināta. Tā, Latvijā pirms Otrā pasaules kara valsts finansēja "Tieslietu Ministrijas Vēstnesi", savukārt citus juridiskos žurnālus izdeva sabiedriskas organizācijas: Vasilija Sinaiska dibinātā sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība "Aequitas" – žurnālu "Jurists", Vācu juridiskā biedrība – žurnālu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft", bet Krievu juridiskā biedrība – žurnālu "Закон и суд". No šī skatupunkta raugoties, unikāla situācija veidojās pēc Otrā pasaules kara beigām un otrreizējās padomju okupācijas, kad ievērojama daļa Latvijas juristu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu un vēlāk emigrēja tālāk pa visu pasauli: neraugoties uz ļoti sarežģītajiem morālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem (zaudēta Latvijas neatkarība, personiskā līmenī – arī sociālais un materiālais statuss, neziņa un nedrošība par nākotni, nepieciešamība strādāt mazkvalificētu fizisku darbu līdzšinējās intelektuālās nodarbes vietā), kā arī pilnīgi bez jebkāda cita finansējuma kā vien pašu izdevēju un abonentu ieguldījumi, Latvijas juristi trimdā (to kopskaits bija aptuveni 300) izdeva divus žurnālus – "Tiesībnieks" (1947–1950) un "Latviešu Juristu Raksti" (1959–1973). Šis raksts būs veltīts pirmajam latviešu trimdas juridiskajam periodiskajam izdevumam – "Tiesībnieks". ...

žurnāls / Redaktora sleja

Saules mūžu brīvai un demokrātiskai Latvijai!

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Šis “Jurista Vārds” iznāk starp diviem valsts svētkiem – Lāčplēša dienu, kad pieminam 1919. gada izšķirošās kaujas par Latvijas brīvību, un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu – 1918. gada 18. novembri. Abi šie latviešu tautai izšķirīgie notikumi nebūtu iespējami bez daudzu vēstures faktu veiksmīgas un pat neticamas sakritības: Krievijas un Vācijas impērijas sabrukums, lielinieku apvērsuma izraisītais pilsoņu karš un haoss Krievijā, ...

Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Juristi piedalās Pasaules latviešu zinātnieku kongresā

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Pagājušajā nedēļā, no 24. līdz 27. oktobrim, Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā noritēja Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress. Tā darbs ritēja paralēli 45 dažādu zinātņu sekcijās, un divās no tām piedalījās juristi. Abas šīs kongresa sekcijas notika 25. oktobrī. Pirmo – "Latvijas Tiesību pēctecības un identitātes meklējumi" – vadīja Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. Sanita Osipova, otru – "tiesību un juridiskās prakses ilgtspējīga attīstība" – Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns. Savukārt ar priekšlasījumiem uzstājās gan jau atzīti, gan topoši Latvijas tiesību zinātnieki – doktoranti, kā arī daži citu zinātņu nozaru pārstāvji. Sadarbībā ar abu sekciju vadītājiem "Jurista Vārds" organizēs nolasīto referātu pakāpenisku publicēšanu žurnālā. Šoreiz – ieskats izskanējušo priekšlasījumu tēzēs. ...

Dina Gailīte, Gunārs Kusiņš

žurnāls / Numura tēma

Oficiālajā saziņā, arī Saeimas debatēs, jālieto latviešu literārā valoda

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Sabiedrībā lielu uzmanību guva 11. Saeimas pirmā sēde, deputātu došanas ceremonija, kurā vairāki deputāti bija spiesti atkārtot zvērestu jeb svinīgo solījumu vairākas reizes, līdz izdevās to norunāt atbilstoši Satversmes tekstam, savukārt vēl daži deputāti zvērestu deva latgaliski. Juristu vidē attīstījās, kā tas bieži notiek, visai provokatīvas diskusijas gan par zvēresta došanu latgaliski, gan par to, cik lielas atkāpes no teksta pieļaujamas, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Lapas krīt, un cenas arī

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Lai gan mūsdienu steidzīgā cilvēka darba metode ļoti bieži ir “atliec uz parītdienu to, ko varēji izdarīt vakar”, šoreiz jūs mēģināšu pārliecināt par pretējo – “izdari šodien to, ko vari darīt līdz gada beigām”. Tūlīt pat abonē “Jurista Vārdu”! Iemesli ir vismaz divi: jo tas ir lētāk un drošāk. Drošāk tādēļ, ka, atliekot abonēšanu uz gada beigām, pirmssvētku drudzī var aizmirsties to izdarīt, var nepietikt naudas vai aptrūkties laika. Savukārt ...

Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Notikums

Konstitucionālās vērtības krīzes laikā

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Pagājušajā nedēļā, 29.–30. septembrī, Rīgā notika Satversmes tiesas un Venēcijas komisijas kopīgi organizēta konference "Konstitucionālās tiesas loma konstitucionālo vērtību aizsardzībā". Pasākums bija veltīts decembrī gaidāmajai Latvijas Republikas konstitucionālās tiesas dibināšanas 15. gadadienai un pulcināja vairāku valstu konstitucionālo tiesu tiesnešus, bijušos Satversmes tiesas tiesnešus, Latvijas vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu tiesnešus, parlamentāriešus, valsts pārvaldes un citu institūciju juristus. Konferences pamattēma – konstitucionālās vērtības un to aizsardzība – tika aplūkota no trim aspektiem: valsts varas atzaru sadarbība konstitucionālo vērtību stiprināšanā; konstitucionālo vērtību izpratne un aizsardzība krīzes periodā; dažādu valstu konstitucionālo tiesu pieredze konstitucionālo vērtību aizsardzībā. ...

žurnāls / Notikums

Jaunās Saeimas deputāti – juristi

27. Septembris 2011 /NR. 39 (686)

17. septembrī ievēlētās 11. Saeimas sastāvs šobrīd oficiāli vēl nav zināms, jo pagaidām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) publiskojusi vien provizoriskos rezultātus. Tie vēl var mainīties, jo daži deputātu kandidāti, kuri palikuši aiz "svītras", ir pieprasījuši balsu pārskaitīšanu atsevišķos vēlēšanu apgabalos (taču nevar vēl paredzēt, kā uz to reaģēs CVK). Tomēr "Jurista Vārds" nebija gatavs gaidīt līdz vēlēšanu oficiālo rezultātu paziņošanai, un jau šajā numurā esam apkopojuši informāciju, kas varētu īpaši interesēt mūsu lasītājus, proti, cik daudzi no potenciāli ievēlētajiem parlamentāriešiem ir juristi – gan tādi, kuriem ir praktiska pieredze savā profesijā, gan tie, kas tieslietas apguvuši tikai augstskolā. ...

...

10

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls