Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Notikums

Konstitucionālās vērtības krīzes laikā

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Pagājušajā nedēļā, 29.–30. septembrī, Rīgā notika Satversmes tiesas un Venēcijas komisijas kopīgi organizēta konference "Konstitucionālās tiesas loma konstitucionālo vērtību aizsardzībā". Pasākums bija veltīts decembrī gaidāmajai Latvijas Republikas konstitucionālās tiesas dibināšanas 15. gadadienai un pulcināja vairāku valstu konstitucionālo tiesu tiesnešus, bijušos Satversmes tiesas tiesnešus, Latvijas vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu tiesnešus, parlamentāriešus, valsts pārvaldes un citu institūciju juristus. Konferences pamattēma – konstitucionālās vērtības un to aizsardzība – tika aplūkota no trim aspektiem: valsts varas atzaru sadarbība konstitucionālo vērtību stiprināšanā; konstitucionālo vērtību izpratne un aizsardzība krīzes periodā; dažādu valstu konstitucionālo tiesu pieredze konstitucionālo vērtību aizsardzībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Politisko organizāciju (partiju) atbildība par likumā noteikto to finansēšanas noteikumu pārkāpumu

27. Septembris 2011 /NR. 39 (686)

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 10. panta regulējums ietver ne tikai soda noteikšanu, bet paredz atbildību par šā likuma prasību neievērošanu, kas kopumā vērsta uz prettiesiskā stāvokļa pilnvērtīgu novēršanu. Minētā likuma 10. panta otrajā daļā un 2.1 daļā noteiktais atbildības līdzeklis ir vērsts tieši uz kaitējuma atlīdzinājumu, nedublējot panta pirmajā daļā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto administratīvo atbildību. Pienākumam novērst pārkāpuma sekas (ieskaitīt valsts budžetā prettiesiski saņemtos un izlietotos finanšu līdzekļus) nepiemīt soda raksturs, kas atbilstoši dubultās sodīšanas aizlieguma principam liegtu tā piemērošanu līdztekus naudas sodam administratīvā pārkāpuma lietā. Pārkāpjot likumdevēja noteiktos ierobežojumus partiju un to priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu finansējumam, tiek pārkāpti arī vienlīdzīgu un brīvu vēlēšanu principi, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu gan vēlētāju, gan deputātu kandidātu tiesībām un tiesiskajām interesēm un valsts pārvaldības kārtībai kopumā. Izdevumi, kas uzskatāmi par priekšvēlēšanu izdevumiem un norādāmi vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā, ir saistāmi ar priekšvēlēšanu aģitācijas darbību, kas noteiktas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.1 panta otrajā daļā, veikšanas laiku. Tas atbilst priekšvēlēšanu perioda noteikšanas jēgai. Izdevumu attiecināšanai uz priekšvēlēšanu izdevumiem 270 dienu periodā nav nepieciešams konstatēt abu pazīmju, proti, gan darbības, gan samaksas izpildes šajā periodā, kopumu. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķim neatbilstošs būtu tāds 8.4 panta piektās daļas iztulkojums, kas pārkāpuma esību darītu atkarīgu no tā, kādā veidā partija panākusi lielāku (par pieļaujamo) līdzekļu izlietojumu vēlēšanu kampaņā. Citiem vārdiem, vai tā pārkāpumu pieļāvusi atklāti, izdevumus, kas veido pārtēriņu, maksājot no savas kases, vai rīkojusies vēl nelabticīgāk, atrodot citu ceļu, kā "apiet" ierobežojumus, un tādēļ tos pārkāpusi slēptā veidā. Otrais gadījums prasa atklāt slēpto veidu, kas ietver nepieciešamību konstatēt partijas lomu tajā jeb saistību ar to. "Tiešas saiknes" kritērijs izriet no Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta piektās daļas jēgas, lai noskaidrotu, vai citu personu darbības nav pašas partijas iniciētas un tādēļ pieskaitāmas pašai partijai. Likuma "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" 28. panta pirmā, otrā un trešā daļa regulē ar partiju nesaistītu personu tiesības savā vārdā veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, par kādu nav uzskatāma partijas, kas iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus, aģitācija. Partijas veikta (arī ar citu personu starpniecību) un minētā likuma 28. panta kārtībā veikta aģitācija jebkurā gadījumā ir nošķiramas. Lai arī minētais regulējums tādu personu, kuras nevarētu uzskatīt par nesaistītām, vidū nenosauc partijas biedrus un partijas vēlēšanu kampaņas organizētājus, tas neizslēdz iespēju (pienākumu) kontrolējošām institūcijām konstatēt citas personas veiktas aģitācijas nepieļaujamu saistību ar partiju. Nesaistītu personu tiesības veikt aģitāciju nepieļauj partijas tiesības caur šādu mehānismu veikt savu kampaņu. ...

žurnāls / Notikums

Kā realizēt likumdošanas procesa noslēdzošo posmu

20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)

Tiesiskās un tehniskās problēmas, ar kurām sava darbā saskaras Eiropas valstu oficiālie izdevēji, kuru galvenā misija ir tiesību aktu izsludināšana, bija galvenie temati astotajā Eiropas oficiālo izdevēju tikšanās reizē. Sanāksme notika 15.–16. septembrī Rīgā, un to organizēja Latvijas Republikas oficiālais izdevējs – VSIA "Latvijas Vēstnesis" sadarbībā ar Tieslietu ministriju. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības tiesības noteikt maksu par informācijas sniegšanu

6. Septembris 2011 /NR. 36 (683)

Likumdevējs ir noteicis principus informācijas sniegšanā (ka vispārpieejama informācija, kas nav jāapstrādā, ir bez maksas; ka maksa nedrīkst pārsniegt informācijas papildu apstrādes izdevumus) un deleģējis Ministru kabinetu noteikt konkrētus maksas pakalpojumus un to apmēru. Līdz ar to atbilstoši vispārējam regulējumam informācijas sniegšanas jautājumos pašvaldībām nav tiesību noteikt maksu par informācijas sniegšanu. Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem" 2. punktā paredzētais attiecībā uz pašvaldību tiesībām noteikt maksu par informācijas sniegšanu ir ārpus Informācijas atklātības likuma 13. pantā ietvertā deleģējuma, kas vienlaikus arī nozīmē, ka norma šajā daļā nav spēkā. Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem" 8. punkts piešķir iestādei tiesības pēc personas pamatota iesnieguma saņemšanas pieņemt lēmumu par maksas apmēra samazināšanu privātpersonām, kas nav minētas šo noteikumu 5. un 6. punktā. Iestāde, izvērtējot privātpersonas mantisko stāvokli un pieprasītās informācijas nepieciešamību, pieņem attiecīgu lēmumu. Tādējādi minētā norma piešķir iestādei tiesības lemt par maksas apmēra samazināšanu par informācijas sniegšanas pakalpojumu katrā konkrētā gadījumā. No minētās normas neizriet deleģējums iestādei noteikt konstantu maksu par tāda pakalpojuma sniegšanu, par ko maksas apmērs ir noteikts Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumos Nr. 940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem". ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vecāku tiesību dot vārdu savam bērnam ierobežojuma pamatotība demokrātiskā sabiedrībā

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

Vārds ir viens no cilvēka privātuma kodola elementiem, viens no cilvēka sevis kā personības apzināšanās pamatiem. Vecākiem ir dota vara izvēlēties tikko piedzimušajai personībai tai atbilstošu vārdu. Citiem cilvēkiem nenozīmīgas nianses attiecīgā vārda izrunā vai rakstībā vecākiem var šķist ļoti būtiskas. Personvārdu nianses, tostarp vārda vizuālā uztvere, var būt izšķirošas bērna vārda izvēlē. Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur ir garantēta latviešu valodas lietošana, un ar latviešu valodas lietošanu ir saistīta latviešu kā nācijas pastāvēšana. Tā ir sargājama vērtība, tomēr ne jebkura atkāpe no valodas sistēmas ietekmē valodas sistēmu tik ļoti, lai īsākā vai ilgākā laikā grautu tās pamatus. Leģitīmais mērķis saglabāt latviešu valodu pats par sevi nav pietiekams, lai konstatētu tiesību uz privāto dzīvi ierobežojuma pamatotību. Valstij ir jābūt būtiskiem argumentiem, lai ierobežotu vecāku vārda došanas tiesības savam bērnam. Liela nozīme ir tam, vai valsts ir konsekventa ierobežojumu piemērošanā. ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trokšņa novērtēšana administratīvo pārkāpumu lietās

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

Pēdējo mēnešu laikā ažiotāžu presē un interneta vietnēs izpelnījās lieta, kurā iesaistīta dziedātāja Ella, precīzāk, viņas vadītais klubs "Dstyle".1 Būtība: klubs tiek sodīts par trokšņu radīšanu, kas traucē kaimiņu mieru. Taču tas nav vienīgais klubs, kas Rīgas pašvaldības teritorijā ticis administratīvi sodīts par šāda veida pārkāpumiem. Tāpat Rīgas pašvaldības policija par kaimiņus traucējošu trokšņu radīšanu soda arī fiziskas personas. Līdzīgs administratīvo pārkāpumu – trokšņu radīšanas – regulējums saistošo noteikumu formā ir arī citās pašvaldībās, piemēram, Daugavpilī. Rakstā tiks analizēta Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktās administratīvās atbildības par trokšņošanu juridiskā daba un sodīšanas pamatotība pierādījumu ticamības kontekstā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piezīmes pie Latvijas Republikas Satversmes 66. panta

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

"Mēdz sacīt, ka saimniecība ir politiskās dzīves pamats un ka labi nostādīta saimniecība dod iespēju taisīt labu politiku. Šāda saimniecības un politikas sakarība ir nenoliedzama, bet zināmos gadījumos šai formulai arī otrādi apgrieztai ir daudz patiesības, proti, ka politikai var būt liels sekmējošs vai traucējošs iespaids uz saimniecisko dzīvi."1 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Attaisnojuma dokumentu noformēšanas prasību neievērošanas sekas

9. Augusts 2011 /NR. 32 (679)

Tas, ka kādā no attaisnojuma dokumentiem nav kāda no likuma "Par grāmatvedību" 7. pantā norādītajiem rekvizītiem, nav pamats neatzīt šo dokumentu par attaisnojuma dokumentu, ja vien attiecīgā rekvizīta trūkums nerada šaubas par iegrāmatojuma atbilstību faktiski notikušam darījumam. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cilvēktiesību ierobežošana izņēmuma stāvoklī

9. Augusts 2011 /NR. 32 (679)

Saeimas atlaišanas laikā sabiedrības uzmanību piesaistīja Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli".1 Likumprojekts izstrādāts ar mērķi "nodrošināt valsts augstāko amatpersonu un institūciju efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, lai tās spētu aizsargāt iedzīvotājus un teritoriju no apdraudējuma situācijas vai tās radītajām sekām, izsludinot īpašu tiesisko režīmu un tādējādi efektīvi veicot apdraudējuma pārvarēšanu vai tā radīto seku likvidāciju".2 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Disciplinārlietas izskatīšana iestādē

26. Jūlijs 2011 /NR. 30 (677)

Par disciplinārlietas ierosināšanas termiņa sākumu nav uzskatāma vispārīgas informācijas nonākšana iestādē. Ir jābūt noskaidrotiem apstākļiem, kuri norāda uz konkrētās personas iespējami prettiesisku, disciplināri sodāmu rīcību. Atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 27. panta pirmajai daļai ierēdnim ir pienākums piedalīties lietas izmeklēšanā, lai tiktu noskaidroti apstākļi, kas saistīti ar iespējamo disciplinārpārkāpumu. Tāpat atbilstoši šā panta otrajai daļai ierēdnim ir pienākums sniegt paskaidrojumus. Tas nozīmē, ka disciplinārlietu izskatīšanā ne tikai iestādei ir pienākums vispusīgi noskaidrot lietas apstākļus, bet arī attiecīgajam ierēdnim ir jāsadarbojas ar iestādi, lai palīdzētu šos apstākļus noskaidrot. Ja persona pati neuzskata kādu apstākli par savas rīcības priekšnosacījumu un nenorāda uz to disciplinārlietas izmeklēšanas gaitā, šis apstāklis nevar atstāt ietekmi uz šīs personas vainu (subjektīvo attieksmi). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanas priekšnoteikumi

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumi Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi" ietver pilnīgu noregulējumu attiecībā uz to, kādas ziņas būvniecības ierosinātājam, iesniedzot būvniecības iesniegumu-uzskaites karti, jāsniedz par būvniecības ieceri, un likumdevējs nav paredzējis katrai pašvaldībai ieviest savu individuālu būvniecības procesa veidu, citastarp ar citu iesniedzamo dokumentu klāstu. Pašvaldība var labas pārvaldības nolūkā precizēt, padarīt personai ērtu to prasību izpildi, kas izriet no Būvniecības likuma un Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumiem Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi", nevis aizstāt šo normatīvo aktu prasības ar citām vai tās pēc būtības papildināt. Turklāt nav pieļaujama jaunu prasību izvirzīšana privātpersonai ar iekšējiem normatīvajiem aktiem. Būvvaldei pirms plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanas nav iespējams un nav arī tās pienākums izvērtēt būvniecības ieceres atbilstību ikvienai apbūves noteikumu prasībai. Būtībā būvvaldei ir jāizvērtē, vai noteikta veida būve, ciktāl tā precizējama no būvniecības iesnieguma-uzskaites kartes un tai pievienotā situācijas plāna, noteiktā vietā vispār ir pieļaujama atbilstoši konkrētā zemesgabala izmantošanas veidam un citām normatīvo aktu prasībām un vai būvniecības iecere ir nododama publiskajai apspriešanai. Savukārt sīkākas no teritorijas plānojuma (arī apbūves noteikumiem) izrietošas prasības būvvalde norāda plānošanas un arhitektūras uzdevumā. Tādējādi tā ir paša būvniecības ierosinātāja interese un atbildība – saskaņot visas norādītās prasības vienā būvprojektā. Tādi būvniecības ieceres rādītāji, kas neizriet no būvniecības iesnieguma-uzskaites kartes un var mainīties būvniecības ieceres izstrādāšanas laikā, vispārīgi nevar būt šķērslis plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanai. Būvvaldes uzdevums ir būvniecības ierosinātāju līdz ar plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanu informēt par prasībām, no kuru ievērošanas būs atkarīgs, vai izstrādātais būvprojekts varēs tikt akceptēts. ...

Reinis Bērziņš

žurnāls / Diskusija

Rīkojuma Nr. 2 iespējamā neatbilstība Satversmei

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011. gada 28. maijā pieņemtā rīkojuma Nr. 2 (turpmāk – Rīkojums Nr. 2) atbilstība Satversmei ir diskutabla. No vienas puses, Satversmes spēkā esošā redakcija neparedz formālus ierobežojumus Valsts prezidentam izmantot tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Tādējādi, interpretējot šā lēmuma atbilstību konstitūcijai gramatiski, varētu šķist, ka nepastāv juridiski šķēršļi Valsts prezidentam izmantot šīs tiesības (pat tajā gadījumā, ja piecas dienas vēlāk Saeima balso par viņa otrreizēju ievēlēšanu amatā). Tomēr, analizējot Rīkojuma Nr. 2 atbilstību Satversmes garam, kļūst skaidrs, ka situācija ir sarežģīta un neviennozīmīga. ...

žurnāls / Diskusija

Saeimas atlaišana: Satversme un neskaidrie jautājumi

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

Valsts prezidenta 2011. gada 28. maija rīkojums Nr. 2 raisījis daudzas un dažādas ekspertu diskusijas par Satversmes 48. panta piemērošanu un iespējamiem procedūras sarežģījumiem. Tā kā Valsts prezidents pirmo reizi izšķīries piemērot Satversmes 48. pantu, šajos apstākļos ļoti nepieciešams tiesību zinātnieku vērtējums un situācijas vērtējums. Atzinīgi vērtējama Rīgas pils iniciatīva, nākot klajā ar juridisku skaidrojumu par Valsts prezidenta ierosinājuma sekām. Tajā pašā laikā vēl joprojām ir pietiekami daudz neskaidru vai dažādi traktējamu jautājumu, uz kuriem ir nepieciešamas atbildes. Arī "Jurista Vārds" iesaistās šajā diskusijā, piedāvājot atzītu ekspertu domas par dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. Ceram, ka lasītājam šī viedokļu apmaiņa būs noderīga ceļa karte sarežģītajos Saeimas atlaišanas jautājumos. Jāuzsver, ka eksperti savus viedokļus pauda, nezinot Saeimas 2. jūnija balsojuma par Valsts prezidentu rezultātus. ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Diskusija

Saeimas atlaišanas procesa juridiskā analīze

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu 1) Satversmes 48. pants nosaka, ka Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa ...

Aivars Endziņš

žurnāls / Diskusija

Tautai nevar liegt tiesības paust viedokli referendumā

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

Līdz ar nākamā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanu publiskajā telpā izskanējušas arī viedokļu versijas par Valda Zatlera izdotā rīkojuma Nr. 2 iespējamu atcelšanu.Šai sakarā, kā piektdien tīmeklī vēstīja žurnāls "Ir", jaunievēlētais Valsts prezidents A. Bērziņš jau norādījis, ka, neraugoties uz dažādām, tostarp juristu, diskusijām, negrasās atcelt Valsts prezidenta V. Zatlera rīkojumu Nr. 2. Viņš arī paskaidroja, ka par šo jautājumu ir konsultējies ar Saeimas Juridisko biroju un secinājis, ka atpakaļceļa nav, proti, tautai ir tiesības paust savu viedokli referendumā. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Valsts prezidents ierosina Saeimas atlaišanu

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

Aizvadītā nedēļa bijusi karsta ne tikai sinoptiķu prognozēs un termometra stabiņa rādījumos. Arī politiskajās un juridiskajās diskusijās valdīja īsts tropu karstums. Politisko aktualitāšu vienas nedēļas ietvaros bijis tik daudz, ka šķiet – ar uzviju izpildīta pusgada vai gada karsto ziņu norma. Valsts prezidenta vēlēšanas, Valsts prezidenta amata kandidātu apspriešana un vērtēšana, viņu debates, sabiedrības pulcēšanās ielās un emocionālā viļņošanās. Neapšaubāmi, vislielāko satricinājumu izraisīja Valsts prezidenta 2011. gada 28. maija paziņojums Latvijas tautai un viņa parakstītais rīkojums Nr. 2. Valsts prezidents pirmo reizi Latvijas Republikas vēsturē ir ierosinājis tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Plašsaziņas līdzekļos jau plaši ir izskanējis tēlainais salīdzinājums, ka šādas tautas nobalsošanas ierosinājums par parlamenta atlaišanu ir kodolierocis Valsts prezidenta arsenālā. ...

Natālija Lazukina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Viendzimuma laulību legalizācija ir antikonstitucionāla un nav pieļaujama

31. Maijs 2011 /NR. 22 (669)

Sakarā ar jauno Partnerattiecību reģistrācijas likumprojektu amatpersonām būs jāpieņem lēmums, vai pieļaut šādu attiecību legalizāciju Latvijā. Iepazīstoties ar Reģistrēto partnerattiecību likumprojektu paketi, jāsecina, ka likumprojekta autori vēlas sev iegūt nesamērīgas un antikonstitucionālas privilēģijas. Latvijas Juristu biedrība par minēto likumprojektu 24. maijā ir nosūtījusi juridisku vērtējumu Latvijas augstākajām amatpersonām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mīti un patiesība par viendzimuma pāru tiesisko regulējumu

31. Maijs 2011 /NR. 22 (669)

Pēdējo nedēļu laikā kļuvusi aktuāla diskusija par viendzimuma pāru tiesiskā regulējuma ieviešanas nepieciešamību Latvijā. Biedrība "LGBT un viņu apvienība "Mozaīka"" (turpmāk tekstā – Mozaīka) ir izstrādājusi Reģistrēto partnerattiecību likuma (turpmāk tekstā – PAL) projektu, kā arī projektus grozījumiem vairākos citos normatīvajos aktos, kas paredzētu iespēju viendzimuma pāriem reģistrēt savas attiecības, tādējādi gūstot noteiktu tiesisku aizsardzību, tiesības un pienākumus. ...

Sandijs Statkus

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par izmaiņām detālplānojuma apstiprināšanas un pārsūdzēšanas kārtībā

31. Maijs 2011 /NR. 22 (669)

2011. gada 24. martā Latvijas Republikas Saeima izskatīja un pirmajā lasījumā pieņēma Teritorijas attīstības plānošanas likumprojektu (turpmāk – Likumprojekts).1 Iecerēts, ka šis likums aizstās 2002. gada 22. maijā pieņemto Teritorijas plānošanas likumu2 un tā nosaukums būs identisks 1998. gada 15. oktobra likumam.3 Likumprojekta anotācijā kā pamatojums tā pieņemšanas nepieciešamībai citastarp norādīts uz to, ka tiek plānots mainīt līdz šim pastāvošo vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma detalizācijas instrumenta – detālplānojuma – apstiprināšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Šajā nelielajā rakstā tiks aplūkoti jautājumi, kas attiecas uz minēto ieceri, un tiks norādīts uz atsevišķiem problēmjautājumiem teritorijas plānošanas jomā, kuru risināšanai būtu pilnveidojams esošais tiesiskais regulējums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Valsts noslēpuma statusa piešķiršanas procesa atklātība

24. Maijs 2011 /NR. 21 (668)

Likuma "Par valsts noslēpumu" 4. panta ceturtā daļa nosaka, ka ir aizliegta informācijas un citu par valsts noslēpumu atzīstamo objektu sarakstā iekļautās slepenās informācijas un objektu statusa un apjoma patvaļīga paplašināšana. Tādēļ nav pamata atzīt, ka informācija par to, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata ir piešķīrusi informācijai valsts noslēpuma statusu, arī ir valsts noslēpums. Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" 53. punkts paredz, ka informācijas pieprasītājam sniedzams atteikuma pamatojums. Lai informācijas pieprasītājs varētu efektīvi izmantot apstrīdēšanas tiesības, tam ir jādara zināms, kad un uz kādu tiesību normu pamata un kāda institūcija ir noteikusi informācijai valsts noslēpuma statusu. Tikai tā informācijas pieprasītājs var gūt pārliecību, ka iestādes rīcība nav bijusi patvaļīga un ka pieprasītā informācija ietverta valsts noslēpuma objektu sarakstā, kā arī sagatavot argumentētu sūdzību augstākai iestādei. ...

Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvās atbildības regulējuma konceptuālās problēmas

17. Maijs 2011 /NR. 20 (667)

Šogad apritēs piecgade, kopš Ministru kabinets pieņēmis Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju, ar kuru nolemts izstrādāt jaunu Administratīvo sodu likumu.1 Jauna likuma vēl nav. Tā vietā Tieslietu ministrija sākusi apsvērt administratīvās atbildības regulējuma dekodifikāciju, administratīvās sankcijas nosakot nevis vienā likumā, bet vairākos.2 Šāda ideja nav jaunums – tā jau savulaik apsvērta Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijā.3 Jautājums par to, vai administratīvo atbildību (un ne tikai) regulēt vienā vai vairākos likumos, ir diezgan triviāls. Protams, administratīvās atbildības regulējums ir pilnveidojams, taču jāšaubās, vai par galveno problēmu jāuzskata administratīvo pārkāpumu sastāvu formulēšana vienā likumā. Šajā rakstā tiks aplūkotas divas konceptuālas problēmas, kas risināmas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) vai arī topošā likuma vispārīgajā daļā un tieši saistītas ar konkrētu administratīvo pārkāpumu formulējumiem: administratīvo pārkāpumu atkārtotība un juridisko personu administratīvā atbildība. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības lēmumu par atļauju apbūvēt iznomāto zemi tiesiskā daba

10. Maijs 2011 /NR. 19 (666)

Pašvaldība var būt zemes īpašnieks, kas iznomā tai piederošu zemi citai personai, un kā zemes īpašnieks var ļaut vai neļaut iznomāto zemi apbūvēt. Zemes īpašnieka lēmums par to, vai iznomāto zemi atļaut apbūvēt, ir gribas izteikums privāto tiesību jomā. Šāds pašvaldības lēmums administratīvā procesa ietvaros (būvvaldē vai administratīvajā tiesā) ir jānoskaidro kā fakts – ir vai nav dota zemes īpašnieka piekrišana būvniecībai. Ja tādas piekrišanas nav, atkrīt jebkāda tālāka iecerētās būvniecības tiesiskuma vērtēšana publisko tiesību jomā. Lai noteiktu, vai lieta ir izskatāma administratīvā procesa kārtībā, ir jānoskaidro, vai pašvaldība būvniecības ieceri (vai jebkādu iesniegumu tās sakarā) vērtējusi kā zemes īpašnieks privāto tiesību jomā vai kā būvniecības tiesiskumu kontrolējošais subjekts publisko tiesību jomā. ...

žurnāls / Informācija

Tiesībsargs noteicis tuvējās nākotnes svarīgākos uzdevumus

3. Maijs 2011 /NR. 18 (665)

Kad amatā kopš zvēresta nodošanas aizvadīts nedaudz vairāk par mēnesi, jaunais tiesībsargs Juris Jansons nācis klajā ar Tiesībsarga stratēģiju 2011. – 2013. gadam. Tajā noteikti tuvējā nākotnē sasniedzamie mērķi un uzdevumi to īstenošanai, vienlaikus iezīmējot prioritātes katrā no pamatdarbības jomām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pret amatpersonu: teorija un prakse

26. Aprīlis 2011 /NR. 17 (664)

Turpinot tēmu par amatpersonas ārpuslīgumiskās atbildības jautājumiem,1 šajā rakstā plašāk komentēts no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 90. panta izrietošais amatpersonas atbildības institūts un tā piemērošanas aspekti. ...

Artūrs Gaveika

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Robežkontroles punktu režīma tiesiskā regulējuma tendences

19. Aprīlis 2011 /NR. 16 (663)

Valsts robežsardzes (VRS) likuma 2. pantā ir noteikts: "Robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Robežsardze ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana."1 Saskaņā ar Robežsardzes likumu, Latvijas Republikas valsts robežas likumu un citiem normatīvajiem aktiem Valsts robežsardzei kā valsts pārvaldes institūcijai ir jānodrošina iespēja personām pārvietoties pāri valsts robežai no vienas valsts uz citu2 un jāveic šo personu kontrole, nepieļaujot nelegālo migrāciju. Visu veidu satiksme un pārvietošanās pāri ārējai3 valsts robežai notiek Ministru kabineta noteiktajās robežas šķērsošanas vietās.4 ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Juristu dienās apspriež Satversmes grozījumus

19. Aprīlis 2011 /NR. 16 (663)

Latvijā ierasto Juristu dienu nedēļu aizvadītajā pirmdienā iesāka Latvijas Zinātņu akadēmijā rīkotā konference, kurā tika apspriesta Valsts prezidenta Saeimai iesniegtā likumdošanas iniciatīva par iespējamiem Satversmes grozījumiem. Šīs iniciatīvas kontekstā eksperti diskutēja par Valsts prezidenta vietu valsts konstitucionālo orgānu vidū un tā efektivitātes uzlabošanas iespējām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Daudzdzīvokļu mājas jēdziens; mājas statuss; nedzīvojamās ēkas jēdziens

12. Aprīlis 2011 /NR. 15 (662)

No likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 1. panta 1. punkta kopsakarā ar citām tiesību normām interpretācijas secināms, ka, lai kādu māju atzītu par daudzdzīvokļu māju minētā likuma izpratnē, tajā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir jābūt vismaz vienam dzīvoklim, kā arī vēl vismaz vienam dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai vai neapdzīvojamai telpai. Nav pamata uzskatīt, ka ar daudzdzīvokļu māju minētā likuma izpratnē domāta dzīvojamā māja, kurā obligāti ir vismaz divi dzīvokļi. Likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pamatā reglamentē (tostarp garantē) tieši īrnieku tiesības privatizēt savus īrētos dzīvokļus. Tomēr, ņemot vērā, ka dzīvojamās mājās ir arī telpas, kuras netiek izmantotas dzīvošanai, bet nav arī funkcionāli saistītas ar dzīvojamām telpām, likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo telpu privatizāciju" reglamentē arī šo telpu privatizāciju, apzīmējot tās kā neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas. No likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 1. panta 1. punkta izriet, ka, lai konstatētu, vai kāda māja ir atzīstama par daudzdzīvokļu māju minētā likuma izpratnē, būtisks ir arī mājas statuss, proti, tai ir jābūt dzīvojamai mājai. Pēc administratīvā procesa sakarā ar nedzīvojamo telpu privatizāciju mājā uzsākšanas, mainot mājas statusu un attiecīgi iesniedzot zemesgrāmatā dokumentus par mājas statusa maiņu, iestāde nevar izbeigt tās tiesības, kuras piešķir likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Nedzīvojamās ēkas likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" izpratnē ir specifiska rakstura ēkas, kas paredzētas noteiktu publisku funkciju veikšanai. Apstāklis, ka ēkā līdztekus dzīvoklim ir arī neapdzīvojamās telpas, kas var tikt izmantotas, piemēram, kā tirdzniecības telpas, nenozīmē, ka šāda ēka tādēļ vien atzīstama par nedzīvojamo ēku. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmē garantētās tiesības uz advokāta palīdzību

12. Aprīlis 2011 /NR. 15 (662)

Man ir ne vien liels gods, bet arī patiess prieks sveikt Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un visus Latvijas zvērinātus advokātus Latvijas advokatūrai nozīmīgajā jubilejā. Lai arī šobrīd pildu Satversmes tiesas tiesneša pienākumus, tomēr nevaru noliegt, ka Latvijas advokatūras deviņdesmit gadu jubilejai veltītajos pasākumos es, tēlaini izsakoties, jūtos starp savējiem – tā, it kā laika mašīna būtu mani pārnesusi atpakaļ dzīves posmā, kad es pats četrpadsmit gadus biju zvērināts advokāts. Liktenim ir labpaticies, ka esmu pirmais un pagaidām vienīgais Satversmes tiesas tiesnesis, kuram ir zvērināta advokāta pieredze. Nevaru noliegt, ka man šī pieredze ļoti palīdz tiesneša darbā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2010. gadā

29. Marts 2011 /NR. 13 (660)

1. 2010. gadā Satversmes tiesā saņemti 596 iesniegumi. No tiem 246 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem, bet 335 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās. Šī proporcija liecina par to, ka iesniegumi kļūst būtiski kvalitatīvāki: agrākajos gados pieteikuma formālajām prasībām parasti atbilda ap 30 procentiem iesniegumu. 2. 2010. gadā Satversmes tiesa ir ierosinājusi 75 lietas, no tām 64 lietas ierosinātas ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atļaujas forma valsts amatpersonu amatu savienošanas gadījumos

29. Marts 2011 /NR. 13 (660)

Atļauja savienot amatus valsts amatpersonai kā problēmjautājums pēdējā laikā izskan visvairāk saistībā ar policijas darbiniekiem. Taču tā ir tikai viena amatpersonu daļa, kuru skar normatīvais regulējums – saņemt atļauju savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtajiem datiem Latvijā valsts amatpersonu skaits 2010. gada 1. aprīlī bija 58 439.1 Tāpat KNAB sniegtā informācija liecina, ka par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – Interešu konflikta likums) prasību pārkāpšanu KNAB 2010. gada pirmajos 11 mēnešos administratīvi sodījis 86 valsts amatpersonas, kopumā uzliekot naudas sodu 5820 latu apmērā. 2010. gada 11 mēnešos KNAB administratīvi sodīto valsts amatpersonu skaits ir bijis par 28% lielāks nekā 2009. gadā.2 ...

Sandra Sondore-Kukule

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidenta kreatīvā funkcija izpildvaras jomā

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

2011. gada 14. martā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija iesniedza Valsts prezidentam gala secinājumus viedoklim par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros, uz kuru pamata tapa Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011. gada 16. martā Saeimā iesniegtā likumdošanas iniciatīva par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Minētajā iniciatīvā skarti vairāki ar Valsts prezidenta institūciju un Valsts prezidenta pilnvarām saistīti jautājumi. Ja daži no tiem gan tiesību zinātnieku vidū, gan sabiedriski politiskās diskusijās jau ir apspriesti, piemēram, Valsts prezidenta īpašas atlaišanas procedūra jeb impīčments vai Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu, tad jautājums par Valsts prezidenta lielāku iesaisti valdības veidošanas procesā un viņa ietekme uz jaunveidojamās valdības sastāvu zināmā mērā ir jauninājums, kas iepriekš nopietni nav pētīts. Autore piedāvā iepazīties ar citu Eiropas Savienības parlamentāro valstu konstitūciju tiesisko regulējumu minētajā jautājumā. ...

žurnāls / Numura tēma

Par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļa gala secinājumi 1. Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis balstās uz pašreizējo Satversmē noteikto Latvijas parlamentārās demokrātijas institucionālo izkārtojumu. Viedokļa mērķis ir novērtēt Valsts prezidenta funkciju normatīvo aprakstu un izvirzīt priekšlikumus izmaiņām un papildinājumiem Satversmē un citos Latvijas tiesību aktos, lai iespējami lietderīgi izmantotu Valsts prezidenta institūcijas ...

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidenta Satversmes grozījumu ierosinājums

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

Valsts prezidents 2011. gada 16. martā izmantoja Satversmes 47. pantā paredzētās likuma ierosināšanas tiesības un nosūtīja Saeimai ierosinājumu veikt grozījumus Satversmē. Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam Valsts prezidenta ierosinājuma pilnu tekstu. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidents piesaka Satversmes reformu

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

V. Zatlera Satversmes grozījumu projekts paredz veikt apjomīgus grozījumus piecos Satversmes pantos, kā arī papildināt Satversmi ar diviem jauniem pantiem. Šā grozījumu projekta pamatojums izvērsti izklāstīts Saeimai iesniegtajā likumdošanas iniciatīvā. Jāuzsver, ka sagatavotais Satversmes grozījumu projekts balstīts uz Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas sagatavoto atzinumu par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās ...

žurnāls / Tiesību prakse

Konkurences padomes aktuālā lēmuma atziņas

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Līdz ar šo "Jurista Vārda" numuru paplašinām rubrikas "Tiesību prakse/Atziņas" saturisko klāstu, un turpmāk tajā publicēsim arī Konkurences padomes un Patērētāju tiesību aizsardzības centra aktuālos un būtiskos lēmumus ar tajos paustajām atziņām. Šo tradīciju aizsākam, redakcijas saīsinātā versijā* publicējot vienu no pēdējiem Konkurences padomes lēmumiem, kurā, pirmo reizi piemērojot Konkurences likuma 13. panta otrās daļas 5. punktu, kas paredz aizliegumu par piegādātajām precēm piemērot vai uzspiest netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus, definēts taisnīga un pamatota termiņa aprēķina algoritms. Proti, taisnīgs un pamatots termiņš, kad mazumtirgotājam kā pircējam ir jānorēķinās par piegādāto produkciju, ir šo preču vidējais aprites laiks konkrētajā mazumtirdzniecības tīklā, pieskaitot tam līdz 10 dienām, kas varētu būt nepieciešamas, lai veiktu savstarpējo norēķinu salīdzināšanu un citas ar norēķiniem saistītās darbības. ...

žurnāls / Notikums

Valsts prezidents rosina grozīt Pilsonības likumu

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Latvijā jau vairākus gadus notiek diskusijas par nepieciešamību pilnveidot 1994.gada 22.jūlijā pieņemto Pilsonības likumu. Pēdējo reizi šis likums grozīts 1998.gada 22.jūnijā. Kopš tā laika pilsonības jautājumi bijuši sabiedrības uzmanības lokā, jo īpaši – pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO. Jaunā realitāte likusi daudziem pārvērtēt Pilsonības likumā ietvertos regulējumus par bērnu pilsonību, ja tikai viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, kā arī dubultpilsonības aizliegumu. Vairākas reizes Satversmes tiesa vērtējusi atsevišķu Pilsonības likuma normu satversmību. Taču Satversmes tiesas pozīcija šajos jautājumos ir pietiekami skaidra: pilsonības jautājumu tiesiskā regulējuma pieņemšanai piemīt politiskais aspekts, kas netieši nosaka arī Satversmes tiesas īstenotās kontroles robežas, proti, visi būtiskie jautājumi, kas attiecas uz pilsonības institūtu, ir visupirms likumdevēja kompetencē. Valsts prezidents Valdis Zatlers 2011.gada 1.februārī izmantoja Satversmes 47.pantā noteiktās likuma ierosināšanas tiesības un nosūtīja Saeimai ierosinājumu grozīt Pilsonības likumu. Ņemot vērā pilsonības jautājumu nozīmīgumu un plašāku diskusiju nepieciešamību par Pilsonības likuma pilnveidošanu, "Jurista Vārds" lasītājiem piedāvā iepazīties Valsts prezidenta likuma ierosinājuma pilnu tekstu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ministru un autonomo iestāžu ārējie normatīvie akti

1. Februāris 2011 /NR. 5 (652)

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme) tiesības izdot ārējos normatīvos aktus ir tautai un Saeimai. Tomēr šie nav vienīgie subjekti, kas faktiski izdod ārējos normatīvos aktus. Šobrīd ārējos normatīvos aktus izdod arī Ministru kabinets, pašvaldības un iestādes, kurām ar likumu ir noteikta no Ministru kabineta neatkarīga kompetence jeb tā sauktās autonomās iestādes (turpmāk – autonomās iestādes). Pēdējos gados, it sevišķi saistībā ar gaidāmajām strukturālajām reformām valsts pārvaldē, aktuāla ir kļuvusi ideja piešķirt ministram tiesības vienpersoniski izdot ārējos normatīvos aktus. Tādā veidā varētu tikt veicināta izpildvaras efektivitāte un atslogots Ministru kabineta darbs. Šā raksta mērķis ir apskatīt likumdošanas funkcijas un likumpakārtoto aktu izdošanas savstarpējās sakarības un izvērtēt, vai, pirmkārt, Latvijas tiesību sistēmā ir ieviešams jauns ārējo normatīvo aktu veids – ministra noteikumi un, otrkārt, vai autonomo iestāžu tiesības izdot ārējos normatīvos aktus atbilst Satversmei. Šajā rakstā netiks aplūkotas pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus un šo normatīvo aktu vieta Satversmes kontekstā. Šī problēma jāvērtē kopsakarā ar pašvaldību statusu un vietu Satversmē, un šī problēma nav aptverama ar aplūkojamo jautājumu loku. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apakšuzņēmēja tiesības vērsties tiesā par iepirkuma līguma noteikumu grozīšanu

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

Tā kā iepirkuma līgums par izglītības iestādes rekonstrukciju ir darījums, kas nepieciešams pašvaldības darbības nodrošināšanai, tas ir noslēgts privāto tiesību jomā. Personai, kas iepirkumā piedalās kā apakšuzņēmēja, Publisko iepirkumu likums nepiešķir subjektīvās tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par iepirkuma līguma noteikumu grozīšanu. ...

Kaspars Druvaskalns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā saprast jēdzienu "ārkārtējā situācija"

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

Jēdziens "ārkārtējā situācija" ir minēts Nacionālās drošības likumā,1 Civilās aizsardzības likumā,2 Meža likumā,3 kā arī atsevišķos Ministru kabineta tiesību aktos, bet neviens no tiem nesniedz minētā jēdziena definīciju un skaidrojumu. Faktiski ārkārtējā situācija ir īpašs tiesisks režīms, kuru var izsludināt valsts apdraudējuma, katastrofu4 vai to draudu gadījumos, kā arī kritiska infrastruktūras apdraudējuma gadījumā, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publiskā un privātā partnerība Latvijā Eiropas Savienības kontekstā

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

Latvijā par publisko un privāto partnerību (turpmāk – PPP) tiek diskutēts jau vairākus gadus, taču tikai 2009. gada 1. oktobrī stājās spēkā Publiskās un privātās partnerības likums1 (turpmāk – PPP likums). Tomēr līdz PPP likuma spēkā stāšanās brīdim PPP nebija pilnīgi svešs institūts Latvijā, jo daļēji to regulēja gan tolaik spēkā esošais Koncesiju likums,2 gan arī Publisko iepirkumu likums.3 Šobrīd PPP likumā ir pārņemtas un ieviestas prasības, kas izriet gan no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) direktīvām, gan arī dažādiem skaidrojošajiem paziņojumiem. Līdz ar to regulējums attiecībā uz PPP ir samērā jauns un tādējādi var radīt daudz neskaidrību tā piemērošanā un pareizā interpretācijā. Šobrīd PPP likuma regulējumā ir saskatāmas vairākas būtiskas nepilnības, tostarp tādas, kas ir ne vien pilnībā nepamatotas no tautsaimniecības attīstības viedokļa, bet arī pretējas ES normatīvajiem aktiem. Līdz ar to raksta mērķis ir, analizējot PPP jēdzienu un būtību, kā arī PPP veidus, norādīt uz šīm PPP likuma nepilnībām un to iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbību un Latvijas tautsaimniecības turpmāko attīstību PPP jomā, kā arī piedāvāt attiecīgus risinājumus konstatēto problēmu novēršanai. ...

Zane Veidemane-Bērziņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Netaisnīgas cenas jēdziena piemērošanas problēmas

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

Raksta pamatā ir pašlaik aktuāls gadījums no autores prakses, kad kapitālsabiedrība ir apstrīdējusi Konkurences padomes tai izdoto nelabvēlīgo administratīvo aktu, ar kuru konstatēts, ka kapitālsabiedrība vairāku gadu garumā ir piemērojusi netaisnīgas (pārāk augstas) sniegtā pakalpojuma cenas. Pamatojoties uz kapitālsabiedrības pieteikumu, Administratīvā apgabaltiesa ir ierosinājusi lietu par Konkurences padomes attiecīgā lēmuma atcelšanu, un autore ir kapitālsabiedrības pilnvarotā pārstāve tiesā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Dubultās sodīšanas aizlieguma principa (ne bis in idem) pārkāpums

4. Janvāris 2011 /NR. 1 (648)

Nodokļu soda nauda var tikt uzskatīta par kriminālsodu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē. Dubultās sodīšanas aizlieguma princips aizliedz personu apsūdzēt vai tiesāt par otru nodarījumu tiktāl, ciktāl tas izceļas no identiskiem faktiem vai faktiem, kas būtībā ir tie paši, par kuriem persona reiz jau ir sodīta. Ja persona sodīta gan ar nodokļu soda naudu, gan administratīvo sodu par vienu un to pašu nodarījumu, abu sodu piemērošana ir pretēja dubultās sodīšanas nepieļaujamības principam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Prekluzīvs termiņš, tā atjaunošanas iespēja; cilvēktiesību ievērošana

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Materiāli tiesiska prekluzīva termiņa atjaunošana nav paredzēta. Šādam termiņam no seku viedokļa ir izšķirošs, absolūts un liktenīgs raksturs, kas nodrošina tiesiskās noteiktības un citu leģitīmu mērķu sasniegšanu. Izņēmuma gadījumos prekluzīvais termiņš var tikt atjaunots. Tiesai jāvērtē, vai kādas personai piemītošas cilvēktiesības ievērošana neņem virsroku pār materiālajā tiesību normā noteiktas procesuālās kārtības ievērošanu. ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārīgā jēdziena "saprātīgā laikā" ietekme uz bezdarbnieka pabalsta pārmaksas atgūšanu

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Latvijas iedzīvotāju vidū pēdējos gados aktualizējies jautājums par bezdarbnieku pabalstu pārmaksu – no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk tekstā – VSAA) daudz personu saņēma paziņojumus par konstatēto bezdarbnieka pabalstu pārmaksu ar tiem sekojošiem lēmumiem, kuriem bija administratīvā akta pazīmes.1 Liela daļa no šiem cilvēkiem piekrita atmaksai un arī veica to. Taču daļa pauda neizpratni par šo pabalstu atmaksāšanas tiesisko pamatu un vērsās administratīvajā tiesā pārsūdzēšanas kārtībā. Rakstā analizēta bezdarbnieka pabalsta pārmaksas konstatēšanas un pārmaksas apstākļu juridiskā daba. ...

žurnāls / Vēstules

Par apolitiskām amatpersonām Saeimā jābalso atklāti

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 84. pantam Latvijas tiesnešus apstiprina Saeima. Deputātiem kā tautas pārstāvjiem ir tiesības atbalstīt vai arī noraidīt izvirzīto kandidatūru. Neatkarīgi no tā, vai deputāti balso "par", "pret" vai slēpj noraidošo attieksmi neitrālajā "atturos",1 Saeimas pieņemtais lēmums atbilst likuma burtam. Sarežģītāk ar tā atbilstību tiesību garam. Saskaņā ar likuma "Par ...

Līna Kovalevska

žurnāls / Notikums

Tiesas pieteikums Satversmes tiesai

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Šā gada 3. decembrī Satversmes tiesa rīkoja ikgadēju konstitucionālo tiesību konferenci. Šā gada konferences tēma bija "Tiesas pieteikums Satversmes tiesai". Satversmes tiesas likuma normām, kas regulē jautājumu par tiesas pieteikumu Satversmes tiesai, šogad ir desmit gadu jubileja, tās pieņemtas 2000. gada 30. novembrī. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Būtisks spriedums konstitucionālajās tiesībās

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Abu Valda Dombrovska vadīto Ministru kabinetu aktuālākais jautājums allaž ir bijis valsts budžeta projekts. Gan par tā sastādīšanas procedūru, gan projektā atrodamajiem skaitļiem un finansējuma griezieniem gandrīz ik dienu ir debatējuši politiķi, plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība. Šīs debates atgādinājušas par nozīmīgu konstitucionālo tiesību jomu – budžeta tiesībām, kurās mūsdienās diemžēl nav veikti plaši zinātniski pētījumi, kā arī nebija rodama relevanta tiesu prakse. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Publiskas lietas pieejamība un tās nodošana sevišķajai izmantošanai

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Valstij piederošais galvaspilsētas Stacijas laukums ir lieta, kura tāpat kā tilti un ostas kalpo sabiedrības vajadzībām. Tādējādi Stacijas laukumam ir publiskas lietas statuss. Publiskās lietas parasti ir sabiedriski izmantojamas, proti, tās bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa. Atsevišķos gadījumos sabiedrības tiesības izmantot publisku lietu var tikt ierobežotas, piešķirot tās izmantošanas tiesības kādai konkrētai personai vai personām. Tādā gadījumā lieta iegūst sevišķi izmantojamās publiskās lietas statusu. Valstij ir pienākums nodrošināt, lai tās īpašumā esošās publiskās lietas tiktu izmantotas atbilstoši sabiedrības interesēm. Sabiedrības intereses ir jāievēro gan gadījumos, kad publisko lietu var izmantot ikviens, gan gadījumos, kad publiskā lieta tiek nodota sevišķajai izmantošanai. Līdz ar to, nosakot kādai publiskai lietai sevišķi izmantojamas lietas statusu, valstij ir jāizvērtē šādas rīcības lietderība, proti, jāvērtē, vai lēmums par publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai ir nepieciešams, lai sasniegtu tiesisku mērķi, vai lēmums ir piemērots šā mērķa sasniegšanai un vai lēmums ir samērīgs ar sabiedrības interešu ierobežojumu. Nododot publisko lietu sevišķajai izmantošanai, valsts netiek atbrīvota no publisko tiesību principu, tostarp vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu, ievērošanas. Līdz ar to, ja iestāde atzīst, ka publiskās lietas nodošana sevišķajai izmantošanai ir lietderīga, tai saskaņā ar vienlīdzības principu ir jānodrošina, lai ikvienam būtu vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai. Lemjot par publiskas lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai, iestādei jāvērtē arī tas, vai ir attaisnojami publiskās lietas izmantošanu piešķirt tikai noteiktam personu lokam un vai tādā veidā netiek sniegts nepamatots valsts atbalsts kādam atsevišķam komersantam. Nododot publisko lietu sevišķajai izmantošanai, valsts pārvaldes iestāde rīkojas publisko tiesību jomā. Tādējādi uz publisko lietu nodošanu sevišķajai izmantošanai attiecas administratīvā procesa tiesiskais regulējums. Ceļa zīmes ir īpaša veida administratīvie akti, kas ietver vispārēju rīkojumu. Proti, ceļa zīmes regulē nenoteikta skaita satiksmes dalībnieku rīcību nenoteikta skaita gadījumos. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajai daļai šāda veida administratīvie akti tiek dēvēti par vispārīgajiem administratīvajiem aktiem – lēmumiem, kurus likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos. Ceļa zīmju gadījumā par administratīvā akta izdevēju atzīstama iestāde, kura uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojumu, kā arī saskaņo šo līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu. Personai, kas nodarbojas ar taksometru pakalpojumu sniegšanu un kas vēlas, lai tiktu atzītas tās tiesības izmantot pieeju (publiskas taksometru stāvvietas veidā) Stacijas laukumā, ar attiecīgu prasību ir jāvēršas pie iestādes, kuras kompetencē ir noteikt Stacijas laukumam sabiedriski izmantojamas lietas statusu vai sevišķi izmantojamas lietas statusu. Prasība ceļa zīmju izdevējiestādei uzstādīt ceļa zīmi, kas atļauj pieeju Stacijas laukumam publiskas taksometru stāvvietas veidā, šādā situācijā nav pamatota, jo šī iestāde nav kompetenta noteikt Stacijas laukuma kā publiskas lietas pieejamības apmēru. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Sagatavoti būtiski pilnveidojumi vienotā atalgojuma sistēmā

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Ministru kabinets 16. novembra sēdē akceptēja Tieslietu ministrijas rosinātos likumprojektus, kas paredz veikt būtiskus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk tekstā – Atlīdzības likums), likumā "Par tiesu varu", Satversmes tiesas likumā un Prokuratūras likumā. Tiesu sistēmu šo likumprojektu kontekstā droši vien visvairāk interesēs tiesnešu, Satversmes tiesas tiesnešu un prokuroru iekļaušana vienotajā atalgojuma sistēmā. Papildus tam vienotajā atalgojuma sistēmā ar šiem grozījumiem tiek iekļauti arī Saeimas deputāti, kā arī tā ar solidaritātes klauzulas starpniecību tiek attiecināta uz Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Sagatavotajiem likumprojektiem pievienotas apjomīgas anotācijas, kurās sniegts attiecīgās reformas pamatojums, kā arī atspoguļoti likumdevēja apsvērumi, piedāvājot šādas reformas veikšanu. Tā kā attiecīgo likumprojektu apspriešana tuvākajās nedēļas droši vien būs nozīmīgs diskusiju priekšmets, "Jurista Vārds" piedāvā nelielu ieskatu likumdevēja apsvērumos. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Patvaļas aizlieguma princips un iestādes lēmuma pamatojums

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Patvaļas aizlieguma princips pieprasa, lai valsts rīcībai būtu saprātīgs attaisnojums un lai ikviens varētu pārliecināties par šī attaisnojuma esamību. Tā kā valsts rīcības attaisnojums tiek atspoguļots pamatojumā, tad patvaļas aizlieguma princips ir cieši saistīts ar pamatojuma principu. Tiesai, pārbaudot iestādes lēmumu, ir jāvērtē, vai iestāde ir izvērtējusi visus jautājuma izšķiršanai būtiskos faktus un vai iestādes lēmuma pamatojumā norādītais ir balstīts uz šādiem faktiem un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Tas, ka tiesā atbildētāja pusē nav bijusi pieaicināta tieši tā iestāde, kuras izdoto lēmumu pieteicējs pārsūdzējis, ne vienmēr būtu vērtējams kā būtisks procesuāls pārkāpums, kas pats par sevi ir pamats tiesas sprieduma atcelšanai. Tas, vai šāda tiesas rīcība varēja vai nevarēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, jāizvērtē katrā konkrētā gadījumā. ...

...

17

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

2. Jūlijs 2024

saturs abonēt

e-žurnāls