Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Termiņš aviopasažiera tiesību realizācijai: vai Augstākās tiesas nostāja ir pamatota

15. Augusts 2017 /NR. 34 (988)

Nolūkā stiprināt aviopasažieru interešu aizsardzību Eiropas Parlaments 2004. gada 11. februārī ir pieņēmis Regulu (EK) Nr. 261/20041 (turpmāk tekstā – Regula). Cita starpā Regula paredz Eiropas Savienībā vienotu un tieši piemērojamu mehānismu, ar kura palīdzību pasažieris var pieprasīt no gaisa pārvadātāja kompensāciju praksē bieži sastopamos gadījumos. Regula paredz kompensāciju gadījumā, ja pasažierim pret tā gribu atsaka iekāpšanu gaisakuģī, arī virspārdošanas (overbooking) gadījumā, kā arī tad, ja lidojums ir atcelts. Papildus Eiropas Savienības Tiesa 2009. gada 19. novembrī spriedumā apvienotajā lietā Nr. C-402/07 un C-432/072 no Regulas atvasinājusi trešo pasažieru kategoriju, pielīdzinot kavēto lidojumu pasažierus atcelto lidojumu pasažieriem un nosakot, ka arī šie pasažieri var pretendēt uz kompensāciju gadījumā, ja lidojums kavējas vairāk nekā trīs stundas. ...

Rolands Kikors

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināllietā esošu pierādījumu izsniegšanas nepieciešamība civillietas vajadzībām

8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)

Raksta pamatā ir līdz šim doktrīnā un zinātniskajās diskusijās salīdzinoši maz apskatīta tēma. Tāpat raksta pamatā ir tieši normatīvā regulējuma problemātika, kurai, pēc autora domām, atbilstošākais risinājums tiks atspoguļots šajā rakstā un ko būtu vērts ņemt vērā ne tikai juridiskās nozares praktiķiem, bet arī likumdevējam. Normatīvā regulējuma apskats: Latvijas Republikas Satversme1 (turpmāk – Satversme), Krimināllikums,2 Latvijas Republikas Advokatūras likums3 (turpmāk – AL), Kriminālprocesa likums4 (turpmāk – KPL), Civilprocesa likums5 (turpmāk – CPL) un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija6 (turpmāk – Konvencija). ...

Dace Vārna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kopība kā subjekts civilprocesā

8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)

Šī raksta mērķis ir apskatīt pārvaldnieka (juridiskās personas) kā dzīvokļu īpašnieku pārstāvja statusu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, pievēršoties pārvaldnieka kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā pārstāvja statusam civilprocesā vietniecības institūta aspektā, un raisīt diskusijas juristu vidū. ...

Līva Upīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izņēmums no nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības

18. Jūlijs 2017 /NR. 30 (984)

No Kriminālprocesa likuma 360. panta pirmās un otrās daļas izriet, ka kriminālprocesa ietvaros, ja nekustamais īpašums ir iegūts noziedzīga nodarījuma rezultātā, piemēram, viltojot pilnvaru, pirkuma līgumu vai nostiprinājuma lūgumu, uz kura pamata nekustamais īpašums tiek atsavināts un nodots tālāk trešajām personām, tas atdodams pēc piederības īpašniekam. Kriminālprocesa ietvaros netiek vērtēts, vai mantas ieguvējs jeb pašreizējais īpašnieks ir labticīgs vai nē. Savukārt civillietās, vērtējot identiskus faktiskos apstākļus, kad īpašuma tiesiskais īpašnieks zaudējis nekustamo īpašumu prettiesisku darbību rezultātā, tiesu prakse līdz šim nav bijusi viennozīmīga. Dažkārt ir tikuši aizsargāti nekustamā īpašuma labticīgie ieguvēji, bet citkārt nekustamais īpašums ir ticis atdots tā tiesiskajam jeb sākotnējam īpašniekam neatkarīgi no tā, vai ieguvējs ir labticīgs. Šajā rakstā autore analizēs pašreizējo regulējumu, tiesu praksi civillietās, norādīs uz nepieciešamību atkāpties no esošās neviennozīmīgās tiesu prakses, paredzot, ka nekustamais īpašums, kas iegūts noziedzīga nodarījuma rezultātā, ir atdodams pēc piederības īpašniekam arī tad, ja šis jautājums tiek skatīts civillietas ietvaros, nevērtējot pašreizējā īpašnieka jeb ieguvēja labticīgumu. ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jēdziena “zaudējumi” izpratnes tālākas attīstīšanas nepieciešamība

11. Jūlijs 2017 /NR. 29 (983)

Jau romiešu tiesībās ar zaudējumiem saprata "interesi" (inter est) jeb starpību starp 1) to paredzamo kreditora mantas stāvokli, kāds būtu bijis, ja līgumisko saistību parādnieks būtu izpildījis vai ja delikts nebūtu izdarīts, un 2) to faktisko mantas stāvokli, kāds radies līguma neizpildīšanas vai delikta izdarīšanas dēļ. Rakstā autors analizē Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 7. jūnija spriedumu lietā Nr. SKC–7/2016, kas veido nozīmīgu pienesumu jēdziena "zaudējumi" visaptverošākas izpratnes veidošanā, kā arī sniedz ieskatu mūsdienu Vācijas un Šveices tiesībās valdošās t.s. "starpības teorijas" (Differenztheorie) izpratnē. Raksts iekļauts arī Latvijas Universitātes 75. zinātniskās konferences rakstu krājumā "Latvijas Republikas Satversmei – 95", kas klajā nācis šovasar. ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Numura tēma

Zemes dzīļu izmantošanas tiesiskais regulējums: quo vadis

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Zemes dzīļu derīgās īpašības ir iežu fizikālās īpašības (porainība, caurlaidība, blīvums, izolētspēja, termālā enerģija u.c.), kā arī ģeoloģiskās struktūras, kuras var izmantot tautsaimniecībā.1 Zemes dzīļu derīgās īpašības Latvijas Republikā līdz šim nav plaši izmantotas, jo līdz šim plaši nav tikuši iegūti nedz energoresursi, nedz citi ķīmiskie elementi vai arī izmantots, piemēram, ģeotermālais siltums, jo nav bijusi sabiedrības interese, ekonomiska rakstura stimulu un nav arī pietiekamas pētījumu bāzes par Latvijas zemes dzīļu derīgajām īpašībām, ko varētu izmantot tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Secīgi Latvijā praktiski nav bijis izmantots līdz šim spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz zemes dzīļu izmantošanu. Un tas ir radījis situāciju, ka sabiedrībā, sākoties pirmajām diskusijām, jau rodas nesapratne un kolīzijas, kā arī dažādas interpretācijas. ...

Arta Snipe, Daiga Nāckalna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepamatota komercreģistrā ierakstīto juridisko personu diskriminācija

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Rakstā autores analizē normu, kas paredz maksāt valsts nodevu 6 % apmērā no īpašuma vērtības par īpašuma tiesību uz nedzīvojamām telpām nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja juridiskā persona iegūst īpašumā dzīvokļa īpašumu. Rakstā tiek izvirzīta un pierādīta hipotēze, ka norma neatbilst Satversmei un tajā ietvertā atšķirīgā attieksme, ciktāl tā attiecas uz dzīvokļa īpašumu, kurā ietilpstošo atsevišķo īpašumu veido nedzīvojamā telpa, neatbilst samērīguma principam. ...

Jānis Griķis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izsoles apstiprināšana un īpašumtiesību nostiprināšana uz zemesgrāmatā neierakstītu īpašumu

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Neraugoties uz to, ka liela daļa normatīvo aktu par nekustamo īpašumu tiesisko regulējumu, tai skaitā likums "Par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās", valstī ir pieņemta pirms vairāk nekā 20 gadiem, joprojām konstatējamas situācijas, kurās nekustamo īpašumu ieraksti attiecīgajos reģistros nav sakārtoti atbilstoši šim regulējumam.1 Praksē joprojām ir novērojami gadījumi, ka zemesgrāmatā neierakstīti vai daļēji ierakstīti nekustamie īpašumi kalpo kā nodrošinājums īpašnieku saistībām pret kreditoriem un saistību neizpildes rezultātā tie nonāk izsolē. ...

Ģirts Strazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieskats cēloniskā sakara vērtēšanas pamatos

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Cēloniskais sakars sākotnēji var šķist pašsaprotams – ja kāda darbība izraisa sekas, tad šī darbība ir šo seku cēlonis. Jurisprudencē šāda pieeja neder. Kaitējumu parasti izraisa vairāku apstākļu sakritība un bieži nevis vienas, bet vairāku personu darbība vai bezdarbība. Un izšķiramo jautājumu nedrīkst novērtēt pārāk zemu – tiesai bieži būs jālemj, vai un kuram atņemt īpašumu, lai ar to kompensētu citam radušos kaitējumu. Tāpēc tiesai spriedumā ir pārliecinoši jāargumentē, kāpēc tieši konkrētā persona ir vai nav atbildīga par konkrētajām negatīvajām sekām. Argumentācijai ir jābūt ne tikai pārliecinošai, bet juridiski pamatotai, jo cēlonisko sakaru nevērtē pēc ētiskiem vai politiskiem apsvērumiem – "Nevis "pienākuma pārkāpējs", "bagātais" vai "apdrošinātais" ir atbildīgs, bet gan tā persona, uz kuras kontroles sfēru notikušo nelaimi var attiecināt."1 Nepareizs spriedums var novest pie personas pamattiesību aizskāruma – nepamatotas īpašuma bezatlīdzības atsavināšanas. Vai otrādi – liegs cietušajam tiesības uz taisnīgu tiesu un neatstās citu izvēli, kā ar dziļu vilšanos tiesu sistēmā meklēt taisnību saviem spēkiem. Turklāt nepareizs spriedums jebkurā gadījumā nepildīs deliktu tiesību galveno funkciju – prevenciju.2 ...

žurnāls / Tiesību politika

Piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālie un problemātiskie jautājumi

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Viena no pēdējā laikā publiskās telpas un arī plašsaziņas līdzekļu īpašajām aktualitātēm ir jautājumi par piespiedu nomas tiesisko attiecību būtību un to regulējošo normu piemērošanu, ko samezglojuši neatrisināti strīdi starp dalītā īpašumā iesaistītām personām. Šajā sakarā Tieslietu ministrija norāda, ka no 2017. gada sākuma tā regulāri saņem privātpersonu iesniegumus, kuros lūgts skaidrot piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās iesaistīto personu tiesības un pienākumus. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atklāj, ka ir saņēmis daudzu personu lūgumus palīdzēt situācijā, kad SIA "Vienotais norēķinu centrs" un AS "Pilsētas zemes dienests" iedzīvotājiem pieprasa zemes nomas parādus par periodu no 2008. gada, savukārt "Vienotais norēķinu centrs" papildus pieprasa segt parāda atgūšanas izdevumus.1 Ņemot vērā tēmas nozīmību, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi viedokli2 par piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālajiem jautājumiem, kas pilnībā publicēts šī materiāla ietvaros, bet PTAC aprīļa sākumā ir izdevis pagaidu noregulējumu, uzdodot SIA "Vienotais norēķinu centrs" tiesisku pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, pārtraucot veikt ārpustiesas parāda atgūšanas darbības AS "Pilsētas zemes dienests" vārdā vai uzdevumā. Tāpat PTAC izdotais pagaidu noregulējums aizliedz pieprasīt vai aicināt patērētājus izpildīt piespiedu zemes nomas maksājuma saistības, ja starp AS "Pilsētas zemes dienests" un patērētāju nav noslēgts tiesisks darījums vai attiecībā uz konkrēto strīdu nav stājies spēkā tiesas nolēmums, kas pamato pieprasītās maksājuma saistības. Lai rosinātu plašāku juristu diskusiju arī "Jurista Vārda" slejās, Tieslietu ministrijas skaidrojumam pilnā versijā papildus pievienots konkrētais PTAC lēmums, un redakcija aicina lasītājus par šiem jautājumiem iesūtīt argumentētus viedokļus un rakstus (juristavards@lv.lv). ...

Madara Šenbrūna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz taisnīgu tiesu un komercnoslēpumu administratīvajā procesā tiesā

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir diezgan plaši aplūkotas gan tiesu praksē, gan tiesību zinātnē. Turpretī ļoti minimāli ir pētītas tiesības uz komercnoslēpumu, tādējādi, ņemot vērā raksta ierobežoto apjomu, autore vērsīs lielāku uzmanību tieši tām. Tāpat tiks aplūkota abu minēto pamattiesību realizācija administratīvajā procesā tiesā. ...

Ilze Ziemane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Rūpes par sevi kā pienākums

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Jautājums par veselības aprūpes sistēmu, ārstniecības norisi un veselības aprūpes pakalpojumiem ir īpaši aktuāls šodienas politiskajā un ekonomiskajā situācijā. Tieši normatīvie tiesību akti regulē ne tikai minētos jautājumus, bet arī politisko reformu kopējo ietvaru. Līdzās Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 111. pantā nostiprinātajām ikviena tiesībām uz veselību un medicīniskās palīdzības minimumu Satversmes ievada daļas ceturtā rindkopa cita starpā paredz arī ikviena pienākumu rūpēties par sevi. Līdzīga norma ir iekļauta Ārstniecības likumā,1 kura 5. pants nosaka, ka ikvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu veselību. Savukārt saskaņā ar Satversmes 111. pantu ikvienai personai zināmās robežās ir tiesības veikt pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem savas veselības nodrošināšanai.2 Indivīda veselībai piemīt ne vien personiska, bet arī sociāla vērtība.3 Savu tiesību un pienākumu realizēšana ir divpusējs process, līdz ar to pamatots, efektīvs un tiesisks situācijas risinājums ir būtisks ieguldījums tiesību un tiesiskās apziņas attīstības virzienā. ...

Jānis Kārkliņš, Edijs Brants

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā

28. Marts 2017 /NR. 13 (967)

Vēlme rakstīt par šo tēmu autoriem radās pēc "Jurista Vārdā" publicētā Mg. iur. Daces Vārnas raksta "Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā".1 Iepazīstoties ar raksta saturu, autori nolēma sniegt citādu skatījumu uz negatīvām atzīšanas prasībām Latvijas civilprocesā, tādējādi veicinot zinātnisko diskusiju par šo interesanto tiesību institūtu un papildus sniedzot alternatīvu skatījumu uz negatīvās prasības esamību vai neesamību Latvijas Republikas Civilprocesa likumā2 (turpmāk – CPL). Šis raksts ir ar izteiktu zinātniskās polemikas elementu, kas vietām izpaudīsies ar krasu nepievienošanos atsevišķiem D. Vārnas un Augstākās tiesas Civillietu departamenta secinājumiem. ...

Paula Kreicšteina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zaudējumu piedziņa lietās uz Konkurences likuma pamata

21. Marts 2017 /NR. 12 (966)

Rakstā autore sniedz pārskatu par Konkurences likuma 21. panta piemērošanu praksē, kā arī analizē Konkurences likumā, Civillikumā un Civilprocesa likumā teorētiski paredzēto kārtību un praktiskās problēmas, ceļot prasību par zaudējumu piedziņu lietās, kas izriet no konkurences tiesību pārkāpumiem. Konkurences padome laika posmā no 2002. gada līdz 2016. gadam ir pieņēmusi vismaz 100 lēmumus par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu, tomēr tiesības civiltiesiskā kārtībā censties atgūt konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radītos zaudējumus tiek izmantotas tikai piecos gadījumos. Autores ieskatā, šādu prasību būtu vairāk, ja rastos tiesu prakse, kurai veidoties traucē pārlieku gramatiska un vēsturiska Civillikuma normu interpretācija zaudējumu aprēķina un pierādīšanas pienākuma sadaļās. Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas izriet no konkurences tiesību pārkāpumiem, atšķiras ar to, ka tai ir citāds juridiskais pamatojums, kurš galvenokārt izriet no Eiropas Savienības tiesībām. Vienlīdz ar atšķirīgu pieeju materiālo tiesību normu piemērošanā arī šādas prasības izskatīšanas procesuālajai pusei ir jāatšķiras no ierastās kārtības. ...

Lauris Rasnačs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas par civilprocesuālo jurisdikciju un tās regulējuma pilnveidošanas iespējām

21. Marts 2017 /NR. 12 (966)

Civilprocesa likums1 ir to Latvijas tiesību normu kodifikāciju vidū, kas pēdējo gadu laikā visai bieži un regulāri piedzīvo dažādus grozījumus. Daži no šiem grozījumiem ir saistāmi arī ar izmaiņām jurisdikcijas jeb, Civilprocesa likuma jēdzienos runājot, pakļautības un piekritības institūtu regulējumā. Šajā rakstā autors aplūkos dažus no šiem grozījumiem, to praktiskās sekas, kā arī paudīs dažus priekšlikumus civilprocesuālās jurisdikcijas regulējuma uzlabošanas iespējām. ...

Sannija Matule

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznākusi pirmā grāmata Latvijas apdrošināšanas tiesībās

21. Marts 2017 /NR. 12 (966)

Ir likts pamatakmens Latvijas apdrošināšanas tiesību doktrīnā, kuras akūtā nepieciešamība izjusta gan ikdienas darbā nozarē, gan risinot strīdus tiesas zālē, – tā par pagājušo trešdien, 15. martā, neformālā pasākumā lasītāju vērtējumam nodoto Dr. iur. Jeļenas Alfejevas monogrāfiju "Apdrošināšanas tiesības" atsaucās klātesošie viesi. Autore – zvērināta advokāte un divu augstskolu mācībspēks – sarunā ar "Jurista Vārdu" atzīst, ka grāmata primāri nav orientēta tieši uz zinātnes attīstību un problēmu analīzi, bet gan koncentrējas uz skaidrojošo funkciju atbilstoši šā brīža Latvijas praksei apdrošināšanas tiesībās. ...

Vadims Kalašnikovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nodarītā zaudējuma daļēja atlīdzināšana krimināllietā

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Jautājums par atbildību mīkstinošu apstākļu atzīšanu krimināllietās, kas saistīts ar nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu, samērā bieži sastopams krimināltiesību pētnieku darbos. Veidojas pilnīgi pamatots priekšstats, ka šajā jautājumā pastāv neizzināti aspekti, kuriem būtu pievēršama pastiprināta uzmanība. Pieņēmumu apstiprina plaši pārskati par tiesu praksi, kā arī Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta nolēmumi. Šajā sakarā vien piebilstams, ka nodarītā kaitējuma atlīdzināšana galvenokārt jāaplūko civiltiesisko normu kontekstā. Iztrūkstot apstāklī kaut vienai no tā sastāvdaļām, konstatējot neatbilstību Civillikuma (turpmāk – CL) normām un pastarpināti Krimināllikuma (turpmāk – KL) 47. panta pirmās daļas regulējumam, izmainās arī "jaunizveidota" apstākļa tiesiskā nozīme. ...

žurnāls / Tiesību politika

Advokātu procesa ietekme uz konkurenci juridisko pakalpojumu tirgū

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

Iepriekšējā "Jurista Vārdā"1 jau ziņots, ka Ministru kabinets 14. februāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas konceptuālo ziņojumu2 par advokātu procesa ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās jau no pirmās tiesu instances. Vienlaikus valdība tieslietu ministram uzdeva līdz 2018. gada 1. februārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā no koncepcijas izrietošā un atbalstu guvušā risinājuma 2.A varianta3 īstenošanai nepieciešamos tiesību aktu projektus. Ņemot vērā, ka diskusijā par advokātu procesa paplašināšanu civillietās viens no viedokļiem ir bijis, ka tas atstās būtisku ietekmi uz juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav zvērināti advokāti, šeit publicēts izvilkums no valdībā iesniegtā Tieslietu ministrijas sagatavotā ziņojuma, kurā viena sadaļa veltīta tieši šim jautājumam – par ietekmi uz konkurenci. ...

Evija Novicāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības

21. Februāris 2017 /NR. 8 (962)

Raksta mērķis ir iztirzāt likumā tieši regulētos instrumentus valdes locekļa atbrīvošanai no atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, kā arī instrumentus, kuri likumā nav tieši regulēti, bet tiek vispārēji atzīti komerctiesību doktrīnā. Īpaša uzmanība tiks veltīta šo instrumentu piemērošanas priekšnoteikumu un ierobežojumu analīzei, kā arī diskutablo jautājumu aplūkošanai, tostarp jautājumam par valdes locekļa atbildības regulējuma "mīkstināšanu" sabiedrības iekšējos tiesību aktos. ...

Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti

21. Februāris 2017 /NR. 8 (962)

Bezskaidras naudas drošība mūsdienu pasaulē, kad digitālās tehnoloģijas ieņem arvien lielāku lomu cilvēku ikdienas dzīvē, kļūst arvien aktuālāka. Ikviens reiz ir domājis, vai nauda manā bankas kontā ir drošībā. Uztraukums pamatā saistās ar interneta tehnoloģiju drošību, taču reti kurš aizdomājas, kas vispār ir bezskaidra nauda. Cik tā ir droša vērtība (manta) no juridiskā viedokļa? Sevišķi aktuāli tas ir brīžos, kad kredītiestādei rodas finanšu grūtības. Pēdējo dažu gadu laikā Latvijā ir tikuši uzsākti vairāku kredītiestāžu likvidācijas procesi, kuru ietvaros kā likvidatoriem, tā arī noguldītājiem un noguldītāju kreditoriem nācies risināt dažādus tiesiskus jautājumus, kas ikdienas attiecībās ar funkcionējošām kredītiestādēm iepriekš nebija aktuāli. Viens no šādiem mezglu punktiem, kas tiesību piemērošanas procesā ir radījis viedokļu atšķirības, ir jautājums par bezskaidras naudas līdzekļu juridisko dabu, par šo līdzekļu piederību un par kredītiestādes un klienta kā noguldītāja attiecībām. Īpaši aktuāls šis jautājums kļūst situācijās, kad pirms kredītiestādes likvidācijas uzsākšanas bankas klienta kontā esošie naudas līdzekļi ir tikuši apķīlāti civilprocesa ietvaros vai šiem naudas līdzekļiem uzlikts arests kriminālprocesa ietvaros. Vai un kādā kārtībā likvidējamas kredītiestādes klienta kreditors varēs vērst piedziņu uz apķīlātajiem naudas līdzekļiem? Vai kriminālprocesa ietvaros arestētos naudas līdzekļus valsts varēs konfiscēt vai atgriezt šos naudas līdzekļus cietušajam? Rakstā autori sniegs savu redzējumu par šiem jautājumiem. ...

Annija Mazapša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Rīcībspējas īstenošanas alternatīvas

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

Rīcībspējas ierobežošana ir smagnējs un neelastīgs līdzeklis, kā nodrošināt tiesību un interešu aizsardzību. Turklāt tas ne vienmēr risina esošo problēmu, bet ir arī ļoti grūti piemērojams, atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā noteiktajiem principiem – konkrētai situācijai pielāgots ierobežojums, kas balstīts uz individuālu izvērtējumu. Parasti tiek uzskatīts, ka personas ar garīga rakstura traucējumiem viedoklis nav svarīgs, jo to ietekmē vai nu psihiskā saslimšana vai intelektuālās attīstības traucējumi. Autore piedāvā Latvijā ieviest mehānismus, kas būtu vērsti uz atbalsta sniegšanu rīcībspējas īstenošanā. ...

Arnis Zelčs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pieredzes resursi būvuzņēmumu grupās iepirkumu tiesību kontekstā

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

Pieredzes apvienošanai ir būtiska nozīme būvdarbu publiskās un privātās sadarbības procedūrās. Empīriski šāds būvuzņēmumu sadarbības modelis vairo konkurenci būvniecības konkursos. Pieredzes apvienošana nodrošina vairāk pretendentu, lielāku konkurenci un konkursu pārraudzību. Rezultāts ir likumsakarīgs – zemākas cenas. Šī klasiskā atziņa attiecas gan uz publisko un privāto partnerību, gan uz konvencionāliem iepirkumiem Publisko iepirkumu likuma1 (turpmāk – Iepirkumu likums) izpratnē. Rakstā paustais viedoklis ir koncentrēts uz pieredzes kopīgošanu praksē būvdarbu publisko iepirkumu procedūrās. Proti, konkursos, kuros būvuzņēmumi apvieno pieredzi saskaņā ar Iepirkumu likuma 42. panta trešo daļu.2 Šobrīd varētu būt pamats uzskatīt, ka šo normu piemēro neatbilstoši tās mērķim iepirkumos, kuros piedalās vairāki saistīti būvuzņēmumi – to grupas.3 Noslēguma sadaļā koncentrēts komentārs sniegts par atbilstošu tiesību normu Publisko iepirkumu likumā, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. martā.4 Raksta mērķis ir sniegt viedokli par pieredzes kopīgošanas strīdu risināšanu iepirkumu tiesībās. ...

Ivo Klotiņš

žurnāls / Numura tēma

Šķīrējtiesu institūts un uzņēmēju vajadzības Latvijā

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

Kas notiek Latvijā? Lai izprastu, kas šodien Latvijā notiek šķīrējtiesu jomā, visuzskatāmāk to parāda interneta vietnes Google meklētāja piedāvātais meklējamais teksts pēc tam, kad lietotājs meklēšanas joslā ir ierakstījis "šķīrējtiesas Latvijā". Proti, Google meklētājs kā nākamo iespēju piedāvā apskatīt rezultātus par tēmu "šķīrējtiesas Latvijā vajadzīgas radikālas pārmaiņas". Tā kā Google meklētājs tika radīts pāris ...

Ieva Broka

žurnāls / Numura tēma

Tiesas loma maksātnespējas procesa norisē

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

Pēdējos divos gados Latvijā viena no nozarēm, kurai tiek pievērsta īpaša uzmanība un kura daudzkārt ir vērtēta kā "nesakārtota", "nepienācīgi regulētā" u.tml., ir maksātnespējas process, kas aptver gan juridiskās, gan fiziskās personas maksātnespējas procesu, gan tiesiskās aizsardzības procesu (turpmāk – TAP). ...

Ilze Celmiņa

žurnāls / Numura tēma

Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību: aktuālā prakse

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

Latvijā 2014. gada 31. martā spēkā stājas grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL), kas nodrošināja personu, kas cieš no vardarbības, pagaidu aizsardzību procesuālajā kārtībā. Izmaiņas tika izdarītas arī vairākos likumos, un pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas izveidoja vienotu mehānismu, lai nodrošinātu valsts aktīvu rīcību personas aizsardzībā pret vardarbību no tās tuviniekiem. ...

Jānis Lapsa

žurnāls / Numura tēma

Dzīvokļu īpašnieku kopība civilprocesā

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

Dzīvokļa īpašuma radīšana un ieviešana dzīvē radīja problēmas, tāpat kā pats jēdziens un lietu tiesību institūts, un arī visu dzīvokļu īpašumu pārvaldīšana un lēmumu pieņemšana dzīvojamā mājā ir problemātiska. Saprotams, ka nepietika ar Civillikuma lietu tiesību1 regulējumu, bija jārada speciālas tiesību normas. Ja iepriekš lēmumus pieņēma dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, tad tagad ir jēdziens "dzīvokļu īpašnieku kopība", kas nav viens un tas pats2 un ir plašāks jēdziens, kas, lai arī ir noteikts normatīvajos aktos, skaidrību tomēr nerada un tieši otrādi – rada problēmas lietojumā. Raksta mērķis ir sniegt risinājumus un priekšlikumus pašlaik tiesu praksē ļoti dažādi interpretētajam jautājumam par dzīvokļu īpašnieku kopības tiesībām būt pusei (prasītājam / atbildētājam) civilprocesā un pārstāvības apjomu un raisīt diskusiju juristu vidū. ...

Dace Vārna

žurnāls / Numura tēma

Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

Civilprocess nav iedomājams bez skaidriem civilās tiesvedības pamatnoteikumiem, kas balstīti uz civilprocesa principiem. Civiltiesisko attiecību nozīme rada nepieciešamību pēc pētījumiem, kas attiecas uz jēdzienu "aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības", "prasība" un "prasības priekšmets" tvērumu civilprocesā atbilstoši mūsdienu sabiedrības prasībām. ...

Mārcis Krūmiņš

žurnāls / Numura tēma

Pierādījumu apjoms prasības pamatošanai – prasītāja kompetence

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

Ceļot prasību tiesā, ikvienam prasītājam ir pamatota cerība, ka tiesa viņa prasību apmierinās. Tomēr ne katrreiz prasītājam izdodas savu prasību pierādīt, kā ir cerēts. Tam var būt visdažādākie iemesli. Apskatot un izpētot tiesu praksi, ir redzams, ka lielākajā daļā gadījumu, kad tiesas noraida prasības, ir pierādījumu trūkums, uz kuru pamata tiesa varētu apmierināt prasītāja prasījumu. ...

Rihards Gulbis

žurnāls / Numura tēma

Tiesvedība kasācijas instancē: normatīvā regulējuma prakses aktualitātes

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

2016. gada 13. jūlijā stājās spēkā Civilprocesa likuma grozījumi1 (turpmāk – CPL), kas paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas kasācijas instances darbā. Referāta mērķis ir izvērtēt svarīgākos normatīvā regulējuma grozījumus, to iespējamo ietekmi uz tiesvedību Augstākajā tiesā un sniegt pirmos novērojumus par to piemērošanas praksi. ...

Daina Ose

žurnāls / Numura tēma

Pierādījumu neiesniegšanas atšķirīgās sekas tiesu praksē

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

Sacīkstes principa ietvaros civilprocesuālajā tiesvedībā būtiska nozīme ir lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un to pietiekamībai, lai tiesa nešaubīgi varētu konstatēt noteiktu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietā. "Sacīkstes princips ir pieskaitāms pie civilprocesa kopējiem jeb vispārīgajiem principiem, kura uzdevums ir nodrošināt likumības un līdztiesības ievērošanu nolēmumu pieņemšanas procesā, vienlaicīgi garantējot tiesneša neitralitāti un objektivitāti. Tādējādi tiesnesis, kurš nav iesaistīts pierādījumu vākšanā un nerealizē objektīvo izmeklēšanu, ir daudz neitrālāks un objektīvāks",1 ja sacīkstes princips tiek saistīts ar lēmuma pieņemšanas procedūru. Tomēr būtiskākais akcents sacīkstes principa realizēšanā ir liekams tieši uz pierādījumu vākšanu, atlasi un iesniegšanu lietā, kuru veic strīda puses. ...

Laila Medina

žurnāls / Numura tēma

Lai civilprocess būtu gan efektīvs, gan tiesisks

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

2016. gada 2. decembrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes viesmīlīgajās telpās notika ikgadējā konference "Aktuālie civilprocesa problēmjautājumi", ko Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju, Latvijas Universitāti un žurnālu "Jurista Vārds" rīkoja Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros. Pateicoties Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei, konferenci varēja vērot arī tiešsaistē Juridiskās fakultātes mājaslapā. ...

Artūrs Gurskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izslēgšana par iepriekš nepildītiem līgumiem publiskajos iepirkumos

24. Janvāris 2017 /NR. 4 (958)

Dzirdot vārdus "melnais saraksts", cilvēkiem nereti rodas asociācijas ar sarakstu, kurā ir iekļautas noteiktas personas, kuras kaut ko ir pārkāpušas un kurām līdz ar to ir liegta dalība konkrētos pasākumos vai liegts veikt konkrētas darbības. Šāds piegādātāju melnā saraksta institūts, kas ierobežo riskantu piegādātāju dalību publiskajos iepirkumos, ir izveidots un jau darbojas Lietuvas publisko iepirkumu reglamentējošajos tiesību aktos. Par to rakstīju iepriekšējā publikācijā "Direktīvas 2014/24/ES pārņemšana Latvijā un Lietuvā". Lietuvas tiesību aktos piegādātāju melnā saraksta institūts pastāv kopš 2016. gada 1. janvāra. ...

Milošs Vukotičs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārskats par Serbijas mantošanas tiesībām

17. Janvāris 2017 /NR. 3 (957)

Savā rakstā autors īsumā raksturo Serbijas mantošanas tiesību raksturīgākās iezīmes. Ņemot vērā to, ka Serbijas tiesību pamatā ir Eiropas civiltiesību tradīcijas, mantojuma jomā pastāv ļoti plaši pazīstamais mantošanas iedalījums: ar testamentu vai likumiskā mantošana. Tomēr Serbijas sabiedrībā iesakņojusies tradicionālā ģimenes nozīme arī mūsdienās ietekmē mantojuma tiesību saturu praksē. Piemēram, likumiskā mantošana ir visizplatītākais mantošanas modelis, tas tiek uzskatīts par dabisku un taisnīgu. Interesanti, ka, neskatoties uz daudziem iespējamiem testamentu veidiem, Serbijā ļoti izplatīti ir uztura līgumi. ...

Arta Snipe, Normunds Šlitke

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Akcesorās atbildības trīsstūrī: zemes īpašnieks, ēkas īpašnieks un pārvaldnieks

10. Janvāris 2017 /NR. 2 (956)

Kā jau esam rakstījuši "Jurista Vārdā",1 tiesiskās attiecības dalīto īpašumu īpašnieku starpā rada izaicinājumus attiecīgo tiesību normu piemērotājiem. Iepriekšējā publikācijā apskatījām jautājumu par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu zemes nomas maksai. Šoreiz analizēsim komplicētāku jautājumu – likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta ceturtās daļas piemērošanu un no tā izrietošās zemes īpašnieka atbildētāja izvēles tiesības, vēršoties ar prasību tiesā, un šīs izvēles tiesiskās sekas. Citiem vārdiem sakot – kā pret ēkas apsaimniekotāju un pārvaldnieku celtā prasība par nomas tiesisko attiecību konstatāciju un nomas maksas piedziņu ietekmē zemes īpašnieka tiesības tiesas ceļā prasīt zemes nomas samaksu no šīs ēkas dzīvokļu īpašniekiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Kopsavilkums par Latvijas apgabaltiesu videokonferencē apspriestajiem problēmjautājumiem

10. Janvāris 2017 /NR. 2 (956)

Pagājušonedēļ, 2. janvārī, tika publicēts kopsavilkums1 par Latvijas apgabaltiesu Civillietu tiesas kolēģiju tiesnešu 2016. gada 14. oktobra sanāksmē apspriestajiem problēmjautājumiem. Tas sagatavots pēc viedokļu apkopošanas par apgabaltiesu praksi jautājumos, kuros tās pieņem galīgos nolēmumus.2 ...