Tiesību nozaru katalogs: Civiltiesības un process

Civiltiesības un process Tiesību teorija, vēsture un filozofija

Sadarbības fakta ar VDK konstatēšana: tiesiskie aspekti un tiesvedības procesa būtība

21. Maijs 2019 /NR. 20 (1078)

Kopš likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" spēkā stāšanas dienas, tas ir, 1994. gada 3. jūnija, pagājuši 25 gadi, un Latvijas Republikas Saeima atklātībā sabiedrībai nodeva Latvijas valsts rīcībā esošos VDK dokumentus. Šobrīd ikvienam ir tiesības iepazīties un pētīt plašu sabiedrības rezonansi izraisījušo informāciju, kas pēc savas būtības ir bijusi ļoti spēcīgs un ietekmīgs totalitārā režīma elements. ...

Anita Zikmane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai ir nostiprinājusies Eiropas Savienības tiesību piemērošana civillietu izskatīšanā

14. Maijs 2019 /NR. 19 (1077)

Tiesību normu piemērošana ir tiesnešu darba ikdiena. Ikkatrā lietā tiek izlemts jurisdikcijas, piemērojamā likuma, materiālās tiesību normas satura un procesuālās tiesību normas satura jautājums. Tomēr vai būtu pamats teikt, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesības ir ikdiena? Novērojumi praksē liecina, ka vispārējs iespaids rodas, ka nē, tomēr, ielūkojoties dziļāk un iepazīstot tiesību principu būtību vai normu mērķi, secinājumi mainās. Tādēļ būtiskas tās nozares, kurās tiesvedības procesā mainījusies izpratne par atbilstošo ES tiesību tvērumu. Šajā rakstā, aplūkojot praktiskus piemērus, noskaidrosim, vai būtiski mainījies tiesību normu piemērošanas process, kopš Latvijā jāpiemēro arī ES tiesību normas. Raksta pirmajā daļā īsumā atgādināti Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) attīstītie ES tiesību ievērošanas nodrošināšanas principi. Otrajā daļā atgādināti ES tiesību piemērošanas principi, vienlaikus sniedzot ieskatu dažādu ES tiesību aktu veidu piemērošanā civiltiesību jomā, kas gan ilustrēs tiesnešu pielāgošanos jaunajiem tiesību avotiem, gan arī noderēs izpratnei par ES tiesību normu pareizu piemērošanu. ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Netaisni iedzīvotā atprasījums tiesiskā pamata vēlākas atkrišanas dēļ (II)

9. Aprīlis 2019 /NR. 14 (1072)

4. Atceļoša nosacījuma iestāšanās [13] Tiesiskā pamata vēlāka atkrišana var balstīties uz līdzēju vienošanos,96 t.i., izpausties kā līdzēju gribētas un ar līgumu pielīgtas tiesiskās sekas tam gadījumam, ja iestāsies kāds nākotnē iespējams notikums, attiecībā uz kuru līguma noslēgšanas brīdī vēl tomēr nav droši zināms, vai šāds notikums iestāsies. Šeit ir runa par līgumā pielīgtu atceļošu nosacījumu jeb tādu nākamu un nezināmu ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Netaisni iedzīvotā atprasījums tiesiskā pamata vēlākas atkrišanas dēļ (I)

2. Aprīlis 2019 /NR. 13 (1071)

I. Ievads [1] Civillikuma (turpmāk – CL) 2369.–2392. panta noteikumi, kas regulē prasījumus no netaisnas iedzīvošanās, pēc būtības negrozītā, taču saīsinātā veidā ir tikuši pārņemti no attiecīgajiem 1864. gada Vietējo civillikumu kopojuma (turpmāk – VCL) 3680.–3736. panta noteikumiem par atprasījumu neesoša parāda izpildījuma dēļ.1 Vispārēji raksturojot minētās VCL un CL normas, kas regulē netaisnas iedzīvošanās institūtu, ...

Toms Rajunčus

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Puses procesuālo tiesību pārņemšanas ietekme uz lietas izskatīšanas gaitu

19. Februāris 2019 /NR. 7 (1065)

Laikietilpīgajā civillietas iztiesāšanas gaitā var notikt dažādas faktisko apstākļu izmaiņas, tostarp izmaiņas prāvas dalībnieku un citu personu civiltiesiskajās attiecībās, kas saistās ar tiesību pāriešanu un subjektu maiņu. Civilprocesa likuma1 (turpmāk – CPL) 77. pants nostiprina kārtību, kādā ir iespējams lūgt puses procesuālo tiesību pārņemšanu civillietā. Vēl salīdzinoši nesenā pagātnē, 2017. gadā, šī CPL norma ir piedzīvojusi grozījumus, kas ir ieviesuši būtiskas izmaiņas puses procesuālo tiesību pārņemšanas kārtībā. ...

Toms Dreika

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piespiedu nomas tiesiskās attiecības – būtība un īstenošanas iespējas Latvijas tiesību sistēmā

5. Februāris 2019 /NR. 5 (1063)

Piespiedu nomas tiesiskās attiecībās, lai arī tiesību sistēmā pastāv jau vairāk nekā 25 gadus,1 vēl joprojām ir aktuālas gan likumdevējam, meklējot taisnīgu līdzsvaru starp tajās iesaistīto personu interesēm, gan arī pašiem tiesību normu piemērotājiem, praksē noregulējot no tām izrietošās tiesiskās attiecības. Līdz šim lielākās diskusijas, kā arī visaktīvākā likumdevēja darbība ir bijusi tieši jautājumā par nomas maksu. Savukārt citi aspekti par šā institūta būtību ir daudz mazāk pētīti, kaut arī ir ne mazāk būtiski, lai sasniegtu taisnīgu līdzsvaru starp tajās iesaistīto personu interesēm. Ievērojot minēto, raksta mērķis ir rosināt plašāku diskusiju par piespiedu nomas institūtu, tā subjektiem, no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem, kā arī tā kā speciāla tiesību institūta iekļaušanos vispārējā saistību tiesību sistēmā. ...

Barons B. Disterlo

žurnāls / Domu mantojums

Daži vārdi par kodifikācijas būtību un vēsturi

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Krievijas likumdošanā un juridiskajā literatūrā pēdējos 35 gadus pirms revolūcijas (1882–1917) vārds "kodifikācija" ir lietots īpašā nozīmē, kas būtiski atšķiras no vispārējās šī jēdziena nozīmes, kādu mēs varam atrast definētu jebkurā konversācijas vārdnīcā. Kamēr vispārēji ar šo no latīņu codex aizgūto jēdzienu saprotama attiecīgo valsts orgānu darbība, kuras uzdevums ir nodibināt jaunas tiesību normas, kuras kā ...

Lauris Rasnačs

žurnāls / Juristu likteņi

Barons Balduins fon Disterlo un viņa veikums Latvijas tiesību sistēmas tapšanā

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Vācbaltu jurists barons Balduins fon Disterlo ir devis būtisku ieguldījumu Latvijas tiesību sistēmas un latviešu juridiskās terminoloģijas izveidē un attīstībā. Nodibinoties Latvijas valstij, labi izglītotais un pieredzējušais jurists izveidoja un vadīja Tieslietu ministrijas Kodifikācijas nodaļu, kas veica gan jaunradīto normatīvo aktu projektu izskatīšanu, gan arī Latvijas teritorijā spēkā bijušo Krievijas impērijas likumu aktualizēto redakciju izstrādi un publicēšanu. Neilgu laiku viņš bija arī augstākās tiesu instances – Senāta – loceklis, kā arī tieslietu ministrs. Arī 21. gadsimtā joprojām aktuālas ir daudzas viņa publikācijas par konstitucionālo tiesību, kodifikācijas un latviešu juridiskās terminoloģijas jautājumiem. Balduins fon Disterlo bija nozīmīga personība Latvijas 20. gadsimta 20.–30. gadu tiesiskajā sistēmā, un mūsdienu juristiem ir vērts apzināties ne vien viņa lomu Latvijas tiesību vēsturē, bet arī joprojām aktuālo juridiskās domu mantojumu, kas turpina dzīvot latviešu terminoloģijā un spēkā esošajos tiesību aktos. ...

Jeļena Alfejeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Transportlīdzekļa pasažiera durvju atvēršanas dēļ radītie bojājumi – turpmāk OCTA gadījums

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

1997. gada 1. septembrī Latvijā stājās spēkā tiesiskais regulējums, ar kuru tika noteikts, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība ir obligāti apdrošināma (tā dēvētā OCTA). Jau kopš minētās apdrošināšanas ieviešanas tika pieņemts, ka gadījums, atverot transportlīdzekļa durvis un tā rezultātā sabojājot blakus esošo transportlīdzekli, nevar tikt atzīts par apdrošināšanas gadījumu, bet zaudējumu atlīdzināšanas pienākums gulstas uz pašu personu, kas neuzmanīgi rīkojusies. Šobrīd nostādne ir mainījusies. ...

Viktorija Jarkina, Andris Tauriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība: aktuālie jautājumi

18. Decembris 2018 /NR. 51/52 (1057/1058)

Šajā publikācijā autori vēlas apskatīt atsevišķus Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) konstatētus problēmjautājumus saistībā ar pagaidu aizsardzību un prasības nodrošināšanu.1 ...

Gvido Zemribo

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likuma "Par tiesu varu" nozīme Civilprocesa likuma izstrādāšanā

18. Decembris 2018 /NR. 51/52 (1057/1058)

[1] Šis gads Latvijas vēsturē ieņem un arī nākotnē ieņems īpašu vietu, jo tas ir Latvijas valsts simtgades gads, lielās jubilejas, 1918. gada 18. novembra atceres gads. Šī izcilā notikuma ēnā ir palikusi Latvijas juristiem ne mazāk svarīgs notikums. No pirmajām jaunās Latvijas valsts pastāvēšanas dienām jaunā Pagaidu valdība sāka veikt pasākumus jaunās Latvijas patstāvīgās tiesu sistēmas radīšanai. Jau 1918. gada 6. decembrī ...

Viktors Makucevičs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trešo personu regulējuma problēmjautājumi

18. Decembris 2018 /NR. 51/52 (1057/1058)

[1] Atbilstoši Civilprocesa likuma1 1. panta pirmās daļas noteikumiem katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Vēršoties pēc savu tiesību aizsardzības tiesā, personai saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes2 92. pantu, kā arī starptautiskajiem cilvēktiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Cilvēktiesību ...

Krista Bērziņa, Zelma Lapiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts nodeva un prasības nodrošināšana darījumu apstrīdēšanas prasībās: problemātiskie aspekti

18. Decembris 2018 /NR. 51/52 (1057/1058)

Civilprocesa likuma 1. pants nosaka, ka “katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā”. Tomēr, lai šim pantam nebūtu tikai deklaratīva nozīme, likumā un praksē jānodrošina efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi personas tiesību aizskāruma novēršanai. ...

Jānis Lapsa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civilprocesuālais regulējums atlīdzībai par advokāta pakalpojumiem

18. Decembris 2018 /NR. 51/52 (1057/1058)

Civilprocesa likuma1 44. pantā ietvertās normas nosaka kārtību, kā atlīdzināmi ar lietu saistītie izdevumi, tostarp arī izdevumi advokāta palīdzības samaksai. Tomēr pastāvošo regulējumu nevar uzskatīt par pilnīgu, un tas neaptver visus iespējamos gadījumus praksē. Jautājums ir aktuāls gan tāpēc, ka tiesu prakse ir atšķirīga, gan arī tāpēc, ka nākotnē "advokātu process" tiks paplašināts, līdz ar to ir nepieciešami skaidri un saprotami spēles noteikumi, kas būtu zināmi tiesai un pārējiem procesa dalībniekiem. Rakstā tiek analizēts likuma regulējums, apskatīta tiesu prakse un sniegts argumentēts viedoklis strīdīgu gadījumu risināšanā. Raksta mērķis ir panākt konsekvenci tiesu praksē, piemērojot attiecīgās tiesību normas, kā arī piedāvāt jaunus risinājumus, to skaitā Civilprocesa likuma grozījumus. ...

Dace Vārna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vienveidīga tiesu prakse kā daļa no tiesībām uz taisnīgu tiesu

18. Decembris 2018 /NR. 51/52 (1057/1058)

No Civilprocesa likuma 1. panta pirmās daļas, kā arī Satversmes 92. panta 1. teikuma izriet, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir pieskaitāmas pie nozīmīgākajām personas pamattiesībām. Šo tiesību attīstības pakāpe lielā mērā uzskatāma par priekšnoteikumu, lai persona spētu īstenot vai aizsargāt citas Satversmē vai likumā noteiktās tiesības. Satversmes 92. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu ietver ne tikai tiesības uz taisnīgu tiesas procesu, bet arī tiesisko paļāvību uz tiesas nolēmumu prognozējamību. Savukārt no Satversmes 91. pantā nostiprinātā, ka “visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”, izriet taisnīguma princips: līdzīgi gadījumi izspriežami līdzīgi. Ar vienveidīgu tiesu praksi tiek nodrošināta taisnīguma principa ievērošana un tiesiskā noteiktība un veicināta sabiedrības uzticēšanās tiesām.1 Savukārt tiesību principu ievērošana ļauj izdarīt secinājumus par tiesas taisnīgumu un tiesas sprieduma leģitimitāti.2 ...

Dana Rone

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izdevumi advokāta palīdzības samaksai un to atlīdzināšanas apmēra noteikšana

18. Decembris 2018 /NR. 51/52 (1057/1058)

Normatīvais regulējums un tiesu prakse advokāta palīdzības samaksas jomā laika gaitā ir būtiski attīstījušies. Tā kā šis jautājums rada tiesvedības dalībniekiem finansiālas sekas, ir svarīgi, lai Civilprocesa likuma normām būtu vienota un paredzama interpretācija. ...

Valts Nerets

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ārvalsts likumu piemērošana civillietu iztiesāšanā

18. Decembris 2018 /NR. 51/52 (1057/1058)

Kolīziju normas norāda, kuras valsts tiesības ir piemērojamas konkrētajām tiesiskajām attiecībām. Kolīziju normas tiesām ir jāpiemēro civillietās ar ārvalsts elementu, un tikai šādās civillietās kolīziju normas pilda trīs galvenās funkcijas. Šīs funkcijas ir, pirmkārt, noteikt priekšnoteikumus, saskaņā ar kuriem tiesa ir kompetenta izskatīt lietu; otrkārt, noteikt piemērojamās tiesību normas strīda izšķiršanai; treškārt, noteikt apstākļus ārvalsts tiesu nolēmumu atzīšanai un izpildīšanai.1 ...

Jurista Vārds

žurnāls / Informācija

Civilprocesa problēmjautājumi

18. Decembris 2018 /NR. 51/52 (1057/1058)

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju Eiropas Sociālā fonda projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros oktobrī rīkoja ikgadējo tiesību zinātnieku un praktiķu konferenci “Aktuālie Civilprocesa problēmjautājumi”. Konferences mērķis bija apvienot un aicināt tiesību zinātniekus un likuma piemērotājus diskutēt par aktualitātēm civilprocesā, veicināt juridiskās domas attīstību civilprocesuālo tiesību jomā un rast risinājumus nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai civilprocess būtu efektīvs un nodrošinātu lietas dalībnieku tiesību un interešu aizsardzību. ...

Daina Ose

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Negodprātīgas tiesību un pienākumu izmantošanas un ļaunprātīgas rīcības izpratne civilprocesā

18. Decembris 2018 /NR. 51/52 (1057/1058)

Godprātīga savu tiesību izmantošana ir normatīvi nostiprināts princips, pēc kura jāvadās jebkurai personai neatkarīgi no tā, vai viņa iesaistās privāttiesiskajās attiecībās ar otru tiesību subjektu, vai arī vēršas ar prasību tiesā, lai aizsargātu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses. Civillikuma1 1. pantā nostiprinātā norma noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. ...

Madara Marija Ose

žurnāls / Juridiskā literatūra

Izdota Vadima Mantrova monogrāfija apdrošināšanas tiesībās

11. Decembris 2018 /NR. 50 (1056)

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā izdota LU Juridiskās fakultātes (JF) docenta, Juridiskās zinātnes institūta direktora Vadima Mantrova monogrāfija "Apdrošināšanas tiesības", kurā lasītājs atradīs koncentrētu informāciju par vispārīgiem apdrošināšanas tiesību jautājumiem. Monogrāfiju recenzējuši LU JF profesors Dr. iur. Jānis Rozenfelds, Rīgas Juridiskās augstskolas docente Dr. iur. Inese Druviete un Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnese Dr. iur. Zane Pētersone. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Viedoklis

Tiesību principu, likumu un zinātnes atziņu loma civiltiesisku strīdu risināšanā

4. Decembris 2018 /NR. 49 (1055)

Dzīvē ne reizi vien bijušas situācijas, kad esmu jutis netaisnību, un arī jutis, ka spētu juridiski pamatot tās novēršanas nepieciešamību. Taču tiesībās nav tik vienkārši – izdomāju, sagatavoju un publicēju rakstu, un viss uzreiz mainās. Tāpēc, balstoties uz personīgo pieredzi, dalos šajās pārdomās par Latvijas civiltiesībās vēl darāmo un to, vai tiesību zinātne spēj palīdzēt mainīt likumus un tiesu praksi. ...

Latvijas Zvērinātu notāru padome

žurnāls / Informācija

Papildu drošība darījumos ar pilnvarotu personu – pilnvaras pārbaude

4. Decembris 2018 /NR. 49 (1055)

Latvijas zvērinātu notāru klientu portālā ir ieviests e-pakalpojums "Pilnvaras pārbaude", kas dod iespēju ne tikai pārbaudīt, vai personas rīcībā esošā pilnvara nav atsaukta, kā tas bija līdz šim, bet arī pārliecināties par tās īstumu un salīdzināt saturu ar dokumentu, kas reģistrēts Pilnvarojuma reģistrā. Papildu iespēja pārbaudīt arī dokumenta saturu attiecas uz pilnvarām, kas pie Latvijas zvērinātiem notāriem apliecinātas, sākot ar šā gada 1. jūliju. ...

Gundega Miķelsone

žurnāls / Viedoklis

No kura brīža jāmaksā likumiskie nokavējuma procenti, ja pastāv strīds par parādu

4. Decembris 2018 /NR. 49 (1055)

Praktizējošs jurists uz šādu, virsrakstā uzdotu, klienta jautājumu diemžēl var atbildēt vien to, ka tas atkarīgs no tiesas sastāva vai tā brīža noskaņojuma, vai varbūt vēl no citiem apstākļiem, jo tiesu prakse šajā jomā ir pretrunīga. Tā kā viena un tā paša tiesību jautājuma atšķirīgs risinājums tiesu praksē neatbilst ne tiesiskās vienlīdzības, ne tiesiskas valsts principam, vēlos vērst uzmanību uz tiesu praksē pastāvošajām pretrunām un aicināt tiesas, jo īpaši Augstākās tiesas Civillietu departamentu (turpmāk – AT CLD), tās novērst. Atļaušos izteikt arī savu viedokli par jēdziena "pastāv strīds par parādu" adekvātu izpratni. ...

Jānis Kubilis

žurnāls / Viedoklis

Satversmes tiesas atziņas Latvijas deliktu tiesību kontekstā

27. Novembris 2018 /NR. 48 (1054)

Ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra spriedumu lietā Nr. 2017-33-03 nospriests atzīt Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumu Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi" 3.1. un 15.2. punktu par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam. Satversmes tiesa minētajā spriedumā atzinusi, ka, tā kā no Pacientu tiesību likuma 16. panta pirmās daļas izriet pacienta ...

Dita Plepa

žurnāls / Juristu likteņi

Jānis Čakste: Latvijas valstiskuma simbols cauri laikiem

13. Novembris 2018 /NR. 46 (1052)

Jānis Čakste (1859–1927) bija viens no Latvijas spilgtākajiem līderiem, kurš ar savu dzīvi un darbu iedvesmojis katru nākamo paaudzi rūpēties par valstiskuma pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.1 Latvijas valsts proklamēšanas simtajā gadskārtā ir vērts paraudzīties uz J. Čakstes atstāto tradīciju mantojumu, jo to ievērošana un izkopšana veidojusi tādu Latvijas valsti, kādā tā ir mūsdienās. ...

Ieva Deksne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atsevišķas aizgādības nodibināšana un aizgādības tiesību atņemšana

6. Novembris 2018 /NR. 45 (1051)

Tiesu praksē pastāv atšķirīgas interpretācijas par atsevišķās aizgādības nodibināšanas tiesiskajām sekām. Šie atšķirīgie viedokļi, kā arī tas, ka par ģimenes tiesību jautājumiem publiski tiek diskutēts salīdzinoši reti, ir pamudinājuši raksta autori pievērsties atsevišķās aizgādības nodibināšanas un aizgādības tiesību atņemšanas nošķiršanas analīzei. Tāpat arī rakstā izvērtēti citi ar atsevišķo aizgādību un vecāku tiesībām un pienākumiem saistītie problēmjautājumi. ...

Jānis Lapsa

žurnāls / Viedoklis

Civilprocesam un normu piemērotājam ir jānodrošina godprātīga tiesību izmantošana

30. Oktobris 2018 /NR. 44 (1050)

2018. gada 19. oktobrī Tieslietu ministrijā izskanēja ikgadējā tiesību zinātnieku un praktiķu konference "Aktuālie civilprocesa problēmjautājumi". Šogad tā bija īpaši nozīmīga, jo Civilprocesa likumam kopš tā pieņemšanas apritējuši 20 gadi. Būdams Tieslietu ministrijas Civilprocesa likuma grozījumu pastāvīgās darba grupas dalībnieks, regulāri piedalos civilprocesam veltītajās konferencēs kā referents, bet pēdējos gados man ticis uzticēts arī vadīt daļu no konferences un kopsavilkuma formā paust pasākuma noslēguma runu. Tāda iespēja tika dota arī šoreiz, gan analizējot referentu pausto, gan sniedzot ieskatu tālākam darbam tiesiskuma stiprināšanā. Tādēļ, balstoties uz konferences noslēguma runas tēzēm, tās pielāgojot rakstveida formātam un papildinot vai precizējot, šajā rakstā sniegts ieskats konferencē izskanējušajās aktualitātēs. ...

Ģirts Strazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civillikuma 1635. panta atbildības priekšnoteikumi

30. Oktobris 2018 /NR. 44 (1050)

Raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu katrā no Civillikuma 1635. pantā minētajiem atbildības priekšnoteikumiem, izņemot cēlonisko sakaru, par kuru neliels raksts jau publicēts iepriekš.1 Prasību apmierinot vai noraidot, tomēr ir jāpamato, kāpēc faktiskie apstākļi atbilst vai neatbilst konkrētai tiesību normai – prasījuma pamatam. Līdz šim jo īpaši deliktu lietās strīda puses un arī tiesas parasti vispārīgi atsaucas uz vairākām tiesību normām un tad pēkšņi nonāk pie secinājuma, tā arī neatklājot, kā un uz kuras normas pamata. Tā nedrīkst. ...

Mārtiņš Drēģeris

žurnāls / Juristu likteņi

Kārlis Ducmanis: intelektuālis, diplomāts un Latvijas Senāta Spriedumu biroja vadītājs

23. Oktobris 2018 /NR. 43 (1049)

Viens no Latvijas diplomātijas spožākajiem prātiem, publicists, Latvijas Senāta senators un Spriedumu biroja vadītājs Kārlis Ducmanis ir sniedzis būtisku devumu Latvijas diplomātiskā dienesta un tiesiskās sistēmas nostiprināšanā un attīstībā. K. Ducmanis ir arī viens no psiholoģiskās tiesību skolas pamatlicēja Leona Petražicka audzēkņiem un viņa ideju popularizētājiem Latvijā. Savā dzīves laikā K. Ducmanis ir sarakstījis vairāk nekā 20 grāmatas, monogrāfijas un neskaitāmus rakstus, ko veltījis tiesību teorijas, tiesību vēstures, filozofijas un politikas, valststiesību un starptautisko tiesību jautājumiem, kas viņu ierindo starp ievērojamākajiem tiesību teorijas pamatlicējiem Latvijā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Plāno ieviest limitu liela apmēra piedziņas lietu pieņemšanai izpildē

23. Oktobris 2018 /NR. 43 (1049)

Otrdien, 16. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, paredzot jau drīzumā praksē ieviest vairākus būtiskus jauninājumus. To skaitā ir gan jauna amata darbība – mantojamās nereģistrējamās kustamās mantas saraksta sastādīšana, gan izmaiņas attiecībā uz lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņiem, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības un statistiskās uzskaites kārtību. Īpaši atzīmējams jauninājums līdzšinējā kārtībā ir attiecināms uz tiesu izpildītāju darba organizēšanu, proti, turpmāk plāno noteikt limitu liela apmēra piedziņas lietu pieņemšanai izpildē, lai samazinātu to koncentrāciju atsevišķu zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā. Turpinājumā – izvilkums no likumprojekta1 anotācijas daļas, kurā raksturota pašreizējā situācija un iezīmēts iecerētā regulējuma mērķis un būtība tieši attiecībā uz minēto "griestu" noteikšanu. ...

Jānis Sīlis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Aktuālie mājasdarbi jauno nekustamo īpašumu projektu attīstībai Latvijā

23. Oktobris 2018 /NR. 43 (1049)

Šī raksta mērķis ir atgādināt aizejošajai un jaunajai Saeimai1 par dažām aktuālām normatīvo aktu iniciatīvām, kuras gaida savu apstiprinājumu Saeimā vai Ministru kabinetā, un ieskicēt pastāvošās tirgus tendences jaunu mājokļu un nedzīvojamo telpu tirgū Baltijas valstīs salīdzinošā aspektā ar mērķi izcelt minēto normatīvo aktu iniciatīvu nepieciešamību un pamatotību tieši Latvijā. ...

Modrīte Mazure-Vucāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedrības vērtības Latvijā caur pagasttiesu darbības prizmu

16. Oktobris 2018 /NR. 42 (1048)

Latvija 20. gs. 20.–30. gados. Šī perioda Latvijas – paradīzes un ideālas sabiedrības – tēls ticis glabāts un iznests cauri padomju okupācijas gadiem, un tas palīdzējis atjaunot neatkarību un turpināt Latvijas valstiskumu. Katras nācijas izdzīvošanai vajadzīgi gan mīti, gan ideāli, kas veido sabiedrības tiesisko apziņu un virza sabiedrības attīstību. Tomēr sabiedrības attīstībai nepieciešams arī racionāls vēstures izvērtējums, kas ļauj salīdzināt un domāt par iepriekšējo vērtību noderīgumu mūsdienās. 20. gs. 20.–30. gadu sabiedrības vērtības atklājas arī pagasttiesu – vēsturiski seno, tiesu sistēmai piederīgo tiesu – darbībā. Raksta mērķis ir noskaidrot, kā sabiedrības vērtības atspoguļojas pagasttiesu funkcijās, kas nesaistās ar pagasttiesu kā aizbildnības iestādi un turklāt līdz šim nav pētītas. Šā mērķa sasniegšanai izvirzīts uzdevums izpētīt atsevišķas pagasttiesu funkcijas: aktu apliecināšanu; vispārējo tiesu un miertiesu spriedumu izpildīšanu; palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsargāšanu uz attiecīgā miertiesneša rīkojuma pamata. ...

Edgars Puriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai kapitāla zaudēšana rada ienākumu no kapitāla pieauguma

16. Oktobris 2018 /NR. 42 (1048)

Visticamāk, uz virsrakstā izteikto jautājumu ikviens pirmšķietami atbildētu noliedzoši, jo kapitāla zaudēšanas rezultātā kapitāla vairs nav, kur nu vēl tas pieaug, turklāt kapitāla zaudēšanas rezultātā acīmredzami rodas zaudējums, bet ne ienākums. Taču praksē, kad galvotājs spiests faktiski zaudēt kapitālu, lai izpildītu savas galvojuma saistības, galvotājam tiek uzlikts par pienākumu vēl maksāt nodokli par kapitāla zaudēšanu, kā arī par ienākumu no kapitāla pieauguma. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk – likums) piemērošanas problemātikai šādos gadījumos arī tiek veltīts šis raksts. Publiskās tiesības nodokļu jomā ir pakārtotas privātajām tiesībām, kad valsts ar publisko tiesību palīdzību vēlas aplikt ar nodokli kādus ienākumus, kas gūti konkrētu privāttiesisko attiecību rezultātā starp privātpersonām. Taču, lai publiskajās tiesībās, gan pieņemot likumus, gan vēlāk tos piemērojot, pareizi varētu noteikt ienākumu, kas gūts konkrētu privāttiesisko attiecību starp privātpersonām rezultātā, pareizi jāsaprot šo konkrēto privāttiesisko attiecību saturs un sekas. Izņēmums nav arī galvojuma saistības, uz kuru satura un izpildes seku civiltiesisko izpratni galvojuma saistību izpildes gadījumos ir balstāma gūtā ienākuma konstatēšana un aplikšana vai neaplikšana ar nodokli publiskajās tiesībās. ...

Lauris Ķesteris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nodomu protokols un priekšlīgums – dokumenti pirms galvenā līguma noslēgšanas

9. Oktobris 2018 /NR. 41 (1047)

Šajā rakstā tiek aplūkots nodomu protokola un priekšlīguma jēdziens un saturs, pirmslīgumisko attiecību un priekšlīguma tiesiskais regulējums Civillikumā, konstatēti tā trūkumi, kā arī izvirzīti ieteikumi tiesiskā regulējuma uzlabošanai. Tāpat tiek apskatīta nodomu protokola un priekšlīguma alternatīva – līgums ar dažādu veidu nosacījumiem. ...

Arta Snipe

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Tiesību avotos maldoties: tiesām un tiesību zinātnei izvirzāmās prasības

2. Oktobris 2018 /NR. 40 (1046)

Rakstā autore turpina "Jurista Vārdā" jau iesākto diskusiju par komerctiesisko noilgumu regulējošā Komerclikuma 406. panta piemērošanu prasījumiem, kas izriet no zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, tostarp, gan nošķirot prasījumus, kas izriet no nomas attiecību konstatācijas, gan no jau noslēgta nomas līguma izpildes. Raksts satur arī pretargumentus iepriekš publikācijā "Jurista Vārdā" paustam viedoklim, ka Komerclikuma 406. pants būtu attiecināms uz ikvienu komersanta prasījumu. ...

Aleksandrs Gubens

žurnāls / Domu mantojums

Kāds vārds par valsts atzīšanu "de facto" un "de jure"

2. Oktobris 2018 /NR. 40 (1046)

Jau pirmatnējos vecajos laikos mēs, pēc vēstures ziņām, atrodam to, ko sauc par "starptautiskām tiesībām". Valstis savā starpā veda sarunas caur sūtņiem, kurus uzskatīja par neaizskaramiem. Pastāvēja noteikumi vai arī ar reliģiju svētīti ieradumi par kara pasludināšanu un miera slēgšanu. Vecajā Itālijā turienes tautām vai valstīm bij sevišķa garīdznieku šķira "fetiales", kuriem bij jāuzrauga starptautiskās ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Juristu likteņi

Aleksandrs Gubens: tiesnesis ar ticīgu sirdi

2. Oktobris 2018 /NR. 40 (1046)

Atskatoties uz Latvijas tiesu sistēmas un Latvijas Senāta vēsturi pirmsokupācijas laikā, pieminēšanu neapšaubāmi pelnījis arī Latvijas Senāta senators, Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs un Senāta Apvienotās sapulces pēdējais priekšsēdētājs Aleksandrs Gubens. Viņa karjera Latvijas tiesu sistēmā bija spoža – strādājis tajā no pirmās neatkarīgās valsts tiesu izveidošanas dienas 1918. gada decembrī līdz padomju okupācijai 1940. gadā, A. Gubens, savā būtībā nebūdams karjeras cilvēks, no Tiesu palātas tiesneša izauga līdz valsts pirmajam tiesnesim – Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājam. ...

Toms Bordāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekspertīzes problemātika civilprocesā

25. Septembris 2018 /NR. 39 (1045)

Civilprocesa likums paredz skaidru kārtību, kādā ir veicama ekspertīze. Tomēr tajā pašā laikā tiesa pieļauj arī dažādu ārpustiesas speciālistu atzinumu pievienošanu lietas materiāliem, kvalificējot tos kā rakstveida pierādījumus. Vēl jo vairāk – nereti tiesa vērtē ārpustiesas speciālistu atzinumus ar tādu rūpību kā tiesas procesa ceļā iegūtus eksperta atzinumus. Tā rezultātā rodas pat situācijas, ka abas puses iesniedz savus ārpustiesas ceļā iegūtos speciālistu atzinumus ar pretējiem secinājumiem, bet neprasa ekspertīzes veikšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma regulējumu. Ar šo rakstu autors vēlētos uzsākt diskusiju par nepieciešamību risināt problēmas, kas saistītas ar eksperta atzinuma kā pierādīšanas līdzekļa izpratni civilprocesā. Autors norādīs uz vairākām problēmām līdzšinējā izpratnē par eksperta atzinuma novērtējumu tiesu praksē un piedāvās iespējamos risinājumus. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Tiesību politika

Stabila, pārdomāta, uz efektivitāti orientēta attīstība

25. Septembris 2018 /NR. 39 (1045)

Kā jau vēstīts iepriekšējā "Jurista Vārda" izdevumā, Augstākās tiesas plēnums 2018. gada 10. septembrī par Civillietu departamenta priekšsēdētāju ievēlēja tiesnesi Aigaru Strupišu. Tādēļ, lai iepazīstinātu "Jurista Vārda" lasītājus ar A. Strupiša viedokli par Civillietu departamenta līdzšinējo un turpmāko darbu, piedāvājam viņa vēl kā jaunā amata kandidāta uzrunu kolēģiem Augstākās tiesas plēnumā. ...

Jūlija Valpētere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Interneta starpnieku atbildība par trešo personu publicēto saturu

18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)

Interneta laikmetā lietotāju veidotās informatīvās platformas ļauj personām izveidot, izplatīt un piekļūt saturam dažādos formātos visā pasaulē. Lai arī tas padara informācijas iegūšanu vēl nebijuši vieglu, tas rada arī zināmas problēmas atbildības noteikšanā gadījumos, kad publicētais saturs ir aizsargāts ar autortiesībām. ...

Artūrs Caics

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību aizsardzības līdzekļi pret aizskarošiem anonīmiem komentāriem internetā

18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)

Informācijas tehnoloģijas attīstās, un to ietekme uz sabiedriskajām attiecībām pieaug. Šīs tehnoloģijas ir kļuvušas par līdzekli un platformu, kas tiek plaši izmantota ziņu, uzskatu un viedokļu paušanai, kas nereti arī aizskar kādu personu. Ja publicētās informācijas autors ir atklāts, situācija ir relatīvi vienkārša; bet ko iesākt, ja ir anonīmi publicēta aizskaroša informācija? Raksts pievēršas jautājumam par iespējamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ja anonīmi publicēta aizskaroša informācija internetā. ...

Sandra Lielbārde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības un lēmums par to pārņemšanu

11. Septembris 2018 /NR. 37 (1043)

2018. gadā stājās spēkā normatīvais regulējums, kura viens no mērķiem ir veicināt Rīgas pašvaldības teritorijā esošo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku aktīvāku iesaisti dzīvojamo māju kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā, tas ir, pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu. Minētais, raksta autores personiskā pieredze saistībā ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas organizēšanu, kā arī publikācija saistībā ar šo tēmu vienā no žurnāla "Jurista vārds" jūlija numuriem1 ir iemesli šī raksta tapšanai. ...

Erlends Baļķens

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Judikatūra pievienotās vērtības nodokļa jautājumos zemes likumiskās nomas attiecībās

4. Septembris 2018 /NR. 36 (1042)

2018. gada 27. jūnijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments lietā Nr. SKC-5/2018 (C39102313) paplašinātā tiesnešu sastāvā nosprieda, ka daudzdzīvokļu māju likumiskās nomas apmērā 6 % ir iekļauti visi zemes īpašnieka nodokļi, tai skaitā pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN), ja zemes īpašnieks ir PVN maksātājs. Šādam viedoklim nespēja pievienoties trīs sastāva tiesneši no deviņiem. Tika uzrakstītas atsevišķās domas, un tas tikai radīja vairāk jautājumu nekā atbilžu. Šā raksta autors uzskata, ka esošo judikatūru jāvērtē kritiski, jo pretējā gadījumā tas valstij var atstāt smagas sekas. ...

Denniss Geislers, Ģirts Strazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Volkswagen dīzeļgeitas privāttiesiskie aspekti

28. Augusts 2018 /NR. 35 (1041)

2015. gada septembrī kļuva zināms, ka vairākās Volkswagen AG un tās koncerna meitasuzņēmumu Porsche un Audi automašīnās ar dīzeļdzinējiem ir iebūvētas aizliegtas pārveidošanas ierīces. Kopš tā laika Vācijas tiesās ir iesniegts tūkstošiem prasību. Pārveidošanas ierīce ir dzinēja kontroles mehānisms, kas samazina izmešu daudzumu atgāzu pārbaudes laikā. Bet parastos braukšanas apstākļos auto kaitīgo izmešu daudzums ir lielāks, un tas būtiski pārsniedz likumā atļautās maksimālās emisiju robežas. Šī iemesla dēļ daudzi skarto auto pircēji ir izvēlējušies vērsties tiesā. ...

Etjēns Forstjē-Peirā

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Vai PSRS pastāvēja federālisms, un kāds tas bija

14. Augusts 2018 /NR. 33 (1039)

Esmu novērojis neticības un pārsteiguma parādīšanos savu kolēģu acīs ik reizi, kad pastāstu par savu nodarbošanos ar padomju federālisma vēstures pētīšanu.1 Vai tiešām var pētīt ko tādu, kas acīmredzami nav samērojams ar tiem standartiem, kurus parasti izvirza federālismam? Kā var nopietni apsvērt pat domu aplūkot federālas valsts pazīmes šādā autoritārā un centralizētā valstī? Vai tā nebūtu padošanās padomju režīma politiskajai propagandai? Šie jautājumi ir pavisam nopietni, un nekad tos nevīžīgi nenoraidu. Tomēr uzskatu, ka var droši pārvarēt "Potjomkina ciematu" attieksmi attiecībā uz padomju federālismu.2 ...

Edgars Grīvnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

No kauzālā darījuma izrietošā prasījuma neesamība kā pamats vekseļa apstrīdēšanai

14. Augusts 2018 /NR. 33 (1039)

Latvijas tiesu praksē vekseļa saistības spēkā esamība tiek pilnībā atdalīta no pamatdarījuma, norādot, ka vekseļa devējam ir jāmaksā tikai tādēļ, ka viņš to izdevis un neatkarīgi no materiālajām saistībām, kas rodas no pienākuma samaksāt noteiktu naudas summu. Līdz ar to Latvijas tiesu praksē parādniekam galvenokārt netiek atzīta iespēja apstrīdēt no vekseļa saistības izrietošo prasījumu sakarā ar vekseļa pamatā esošo materiālo saistību (kauzālā darījuma) spēkā neesamību. Šajā publikācijā pausts aktuālajai tiesu praksei daļēji alternatīvs viedoklis. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

No 1. jūlija – būtiskas izmaiņas maksātnespējas jomas normatīvajos aktos

31. Jūlijs 2018 /NR. 31 (1037)

Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā 2018. gada 31. maijā Saeimā pieņemtie savstarpēji saistītie likumi "Grozījumi Maksātnespējas likumā" un "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas paredz efektīvāku kreditoru tiesību aizsardzību juridiskas personas maksātnespējas procesā, izskatot strīdus tiesā paātrinātā un vienkāršotā kārtībā. ...

Signe Terihova

žurnāls / Juristu likteņi

Dītrihs Andrejs Lēbers: demokrātiskai un tiesiskai Latvijai veltīts mūžs

24. Jūlijs 2018 /NR. 30 (1036)

Veidojot šo rakstu "Jurista Vārda" projektam, kas apzina izcilāko Latvijas juristu likteņus, nākas secināt, ka, iespējams, esmu uzņēmusies vienu no grūtākajiem uzdevumiem. Tādēļ, ka daudzi no žurnāla lasītājiem ir pazinuši D.A. Lēberu personīgi, tikušies ar viņu dažādos pasākumos, klausījušies lekcijas vai bijuši viņa studenti. Tāpēc, sniedzot šeit apkopojumu par D.A. Lēbera dzīvi un darbu, centīšos neradīt kolīzijas, bet gan tikai atsvaidzināt daudzu lasītāju vēl spilgtās atmiņas par šo izcilo personību. Protams, arī šis vēstījums tomēr būs subjektīvs, jo man ir bijis gods iesaistīties dažādos Lēbera iniciētos projektos un līdz ar to iepazīt viņu vairāk par "ierindas lasītāju". Uzskatu profesoru arī par vienu no saviem skolotājiem, man apgūstot juridiskās literatūras izdošanai nepieciešamās specifiskās prasmes. Īsu ieskatu Lēbera nopelnos Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā un tiesību zinātnes attīstībā "Jurista Vārda" lasītāji varēja gūt jau šī gada sākumā – janvāra numurā publicētajā prof. Jāņa Lazdiņa rakstā. Esmu jau publicējusi arī pētījumu par D.A. Lēbera lomu Latvijas tiesiskās sistēmas atjaunošanā.* Tomēr viņa pienesums Latvijas valstij, tiesībām, zinātnei, manuprāt, ir tik nozīmīgs, lai par to ne tikai atkal un atkal runātu, bet arī turpinātu pētīt, apzināt un noteikti arī izmantot. ...

Patentu valde

žurnāls / Informācija

Labās prakses veicināšanai publicēti dizaina tipveida līgumu paraugi

10. Jūlijs 2018 /NR. 28 (1034)

29. jūnijā visā pasaulē tika atzīmēta Rūpnieciskā dizaina diena. Par godu šai dienai Patentu valde, Latvijas Dizaineru savienība un patentpilnvarnieku birojs SIA "Pētersona Patents" publicējusi dizainparaugu tipveida līgumus. Plānots, ka šis projekts palīdzēs nodrošināt labāku intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu dizaina nozarē. ...

Alise Janševska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Substitūcija mantojuma tiesībās

10. Jūlijs 2018 /NR. 28 (1034)

Mantojuma tiesībās galvenā ideja jeb vadlīnija ir mantojuma atstājēja griba. Mantojuma atstājējs savu gribu var paust mantojuma līgumā vai testamentā, kur viens no galvenajiem elementiem ir mantinieka iecelšana. Tomēr nereti dzīvē gadās situācijas, kad ieceltais mantinieks kaut kādu apstākļu dēļ negrib vai nevar mantojumu pieņemt. Tādēļ, lai secīgi paredzētu mantinieku loku arī šādam gadījumam, mantojuma atstājējam ir iespējams iecelt mantinieka atvietotāju jeb substitūtu. Šādu mantinieka aizstājēja tiesību institūtu dēvē par substitūciju.1 Gan tiesību zinātnieku vidū, gan arī tiesu praksē ir pausti atšķirīgi viedokļi, vai substitūcija ir spēkā, ja ieceltais mantinieks nomirst pirms mantojuma atklāšanās. Raksta mērķis ir sniegt nelielu ieskatu substitūcijas institūta būtībā, attīstībā un substitūcijas veidos mantojuma tiesībās. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

14. Maijs 2024

Nr 20 (1338)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"