MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Diskusija
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
"Jurista Vārds" jau ziņoja par 22. oktobrī notikušo Saeimas balsojumu, ar kuru jaunā – Augstākās tiesas tiesneša – amatā pretēji Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumam netika apstiprināts Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants. Šis Saeimas lēmums raisīja plašas debates gan plašsaziņas līdzekļos, gan tiesnešu aprindās, turklāt izskanēja pieņēmums, ka negatīvā balsojuma iemesls ir bijis fakts, ka M. Vīgants savulaik pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Administratīvo tiesnešu biedrība savā paziņojumā pat secināja, ka "pēc šāda Saeimas lēmuma neviens tiesnesis Latvijā nevar būt drošs, ka viņš netiks sodīts par to, ka, spriežot tiesu, ir ievērojis savu padotību vienīgi likumam un tiesībām." (Pilnu paziņojuma tekstu sk.: JV, 27.10.2009., Nr. 43) Profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, komentējot deputātu 22. oktobra lēmumu, atzina: kamēr nav pieņemts jaunais Tiesu iekārtas likums, ar ko paredzēts šādas pilnvaras dot Tieslietu padomei, par tiesneša apstiprināšanu amatā būtu jālemj nevis Saeimai, bet gan Valsts prezidentam. Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers šī gadījuma sakarā paziņoja, ka atzinīgi vērtē ideju par nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt tiesu varas un tiesnešu neatkarību no iespējamas politiskās ietekmes un sagaida aktīvāku diskusiju par šo jautājumu Saeimas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumprojektu vēl 8. Saeimas laikā. V. Zatlers arī uzsvēra, ka jāvērtē, vai vispār ir jāatkārto Saeimas balsojums, apstiprinot augstākā amatā tiesnesi, kurš reiz jau Saeimā tiesneša amatā ir apstiprināts un ir neatkarīgas tiesu varas sastāvdaļa. Viņš atgādināja, ka, piemēram, tiesnešu svinīgo solījumu Valsts prezidentam tiesnesis dod tikai vienu reizi, stājoties tiesneša amatā, nevis katru reizi kāpjot pa tiesu sistēmas kāpnēm. "Jurista Vārds" uzrunāja gan tieslietu nozares atbildīgās amatpersonas, tiesnešus, politiķus un tiesību zinātniekus, lai noskaidrotu, vai Saeimas negatīvais balsojums par M. Vīgantu varētu kļūt par iemeslu mainīt kārtību, kādā tiek lemts par tiesneša karjeru Latvijā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)
Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets skata likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Likumprojekts ir slepens. Publiski pieejams sākotnējais likumprojekta teksts, kurā tiesneša darba samaksa ir iekļauta vispārējā regulējumā (sk.: www.ecb.int/ecb/legal/pdf/lv_draft_law_con_2009_47.pdf). Arī no Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra protokollēmuma teksta secināms, ka tiesneša amats ir atstāts vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā. Speciāli minētās situācijas izvērtējumam 2009. gada 8. oktobrī tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā pieņēma lēmumu aicināt Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt tiesnešu darba samaksas sistēmas regulējumu likumā "Par tiesu varu" (plašāk par AT Plēnumu sk.: JV Nr. 41, 13.10.2009.). Gatavojoties Plēnumam, šā raksta autors kolēģiem sagatavoja atzinumu par to, vai tiesneša darba samaksas noteikšana vienā normatīvajā aktā un pēc vienotas sistēmas ar ierēdņu darba samaksu atbilst tiesneša neatkarības principam – minētais atzinums ir šī raksta pamatā. Domāju, ka arī "Jurista Vārda" lasītājiem, tostarp valsts pārvaldē un likumdevējiestādē strādājošajiem, būs noderīgas izpētes rezultātā iegūtās atziņas. Izpētei izmantoti Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumi par tiesnešu un ierēdņu darba samaksas normām un Vācijas Federālais likums par atlīdzību (Bundesbesoldungsgesetz), kura normas līdzinās mūsu sākotnējā likumprojekta redakcijai, protams, ar visai nozīmīgām variācijām. Autora piezīme: pēc raksta nodošanas redakcijā Ministru kabinets turpināja skatīt likumprojektu par vienoto darba samaksu un kļuva zināms, ka tiesnešu darba samaksa netiks vienoti noregulēta vienā likumā ar citiem valsts darbiniekiem. Ministru kabinets nolēmis arī svītrot no likumprojekta teksta Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu. Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (2009. gada 13. oktobra sēdes prot. Nr. 69 79. § 3. punkts) un citos tiesu varas institūciju darbību regulējošajos likumos, iekļaujot tajos atlīdzības sistēmu, tai skaitā vienkāršotu mēnešalgu noteikšanas principu (attiecīgi piemaksa par kvalifikācijas klasi vai piemaksa par amata pakāpi ir iekļauta mēnešalgā, kura nepārsniedz Ministru prezidenta mēnešalgu) atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam. Tātad secināms, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amati netiks pakļauti vienotai darba samaksas sistēmai. Autoram nav saprotama Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu nošķiršana no vienotās darba samaksas sistēmas, ja reiz ir nolemts veidot vienotu darba samaksas noregulējumu visiem valsts darbiniekiem. Ja tas ir attaisnots ar neatkarības argumentu, tad tā ir kļūda un neatkarības pārspīlējums. Starp citu, Vācijas federālajā likumā ir iekļauts arī Federālās bankas valdes priekšsēdētāja amats un nekādas problēmas ar nacionālās bankas neatkarību Vācijas likumdevēji te nav saskatījuši. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)
Latvijas Republikas Satversme noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Ievērojot tiesības, kas piemīt Latvijas tautai kā indivīdu kopumam, secināms, ka to veido Latvijas Republikas pilsoņi, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem. Tomēr ik pa laikam tiek pieminēts nacionālas valsts princips. Dažādi aizliegumi ieņemt amatus vai baudīt citas politiskās tiesības tiek pamatoti arī ar nacionālo drošību. Interpretējot Latvijas tiesību normas starptautisko tiesību aktu gaismā, nereti tiesību piemērotājs lieto jēdzienu “nacionālie normatīvie akti”. Tiek arī piesaukta pamatnācija.1 Rietumeiropā pastāv divi nācijas tipi – valstsnācija un kultūrnācija. Valstsnācija ir valstiski orientēta nācija, kultūrnācija ir etniski orientēta nācija. Kā tipiskākais valstsnācijas piemērs ir Francija, kurā franču nāciju veido Francijas pilsoņu kopums. Tā rezultātā Francijā valda viendabīgās nācijas princips un tā noliedz nacionālo minoritāšu eksistenci savā teritorijā. Visi Francijas pilsoņi tiek uzskatīti par frančiem. Savukārt kā kultūrnācijas tipa piemēru varētu nosaukt Vāciju. Nācijas jēdziens tiek saistīts ar kopīgo vēsturi, kultūru un valodu. Tomēr jāsaka, ka Vācijas nācijas izpratne ir paplašinājusies un nevar viennozīmīgi apgalvot, ka to veido tikai trīs minētie elementi. No Pamatlikuma 116. panta izriet gan šis valstsnācijas, gan kultūrnācijas elements. Līdz ar to precīzāk būtu teikt, ka Vācija reprezentē jaukto tipu. Turklāt, kā tika uzsvērts 1949. gada 23. maija Vācijas Pamatlikuma 60. gadadienas atzīmēšanas pasākumos, tieši Pamatlikumā ietvertās vērtības vāciešus ir spējušas apvienot vienā valstī.2 Būtisks ir jēdzienu “nācija” un “nacionāla valsts” saturs un izpratne – ar ko būtu jāsaprot nācija Latvijā, kas to veido un kādām attiecībām tai būtu jābūt ar valsti. No atbildēm tad arī varētu izsecināt, vai Latvijā ar nāciju būtu jāsaprot tikai latviešu nācija, kurai blakus pastāv nacionālās minoritātes, kā arī nepilsoņi, vai arī latviešu nācija ir pilsoņu kopums. Konkrēto jautājumu var aplūkot gan no valststiesību, gan no politiskā viedokļa. “Jurista Vārda” iepriekšējā numurā (JV Nr. 38(581), 22.09.2009.) tika publicēta Dr.iur.h.c. Egila Levita intervija, kurā viņš komentē nacionālas valsts jēdzienu konstitucionālo tiesību izpratnē. Savu skatījumu uz Latviju kā nacionālu valsti un nacionālas valsts principa saturu “Jurista Vārdam” šoreiz sniedz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Mg.iur. Gaidis Bērziņš un Mg.iur. Aleksejs Dimitrovs.3 Sniedzam ieskatu arī lietuviešu konstitucionālo tiesību autoritātes M. Romera atziņās. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)
Šajā vasarā par ierastu kļuva ziņa, ka Satversmes tiesa slīkst iedzīvotāju konstitucionālajās sūdzībās, kurās tiek lūgts pārvērtēt vairāku grozījumu normatīvajos aktos atbilstību Satversmei. Līdztekus tam ar zināmu regularitāti plašsaziņas līdzekļos notiek Satversmes tiesas priekšsēdētāja diskusija ar politiķiem, kur, no vienas puses, tiek atgādināts, ka Satversme arī šodien turpina noteikt politikas ietvarus, savukārt, no otras puses, tiesa tiek aicināta nenovest valsts budžetu līdz bankrotam. Kopumā konstitucionālo tiesību jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos nav zaudējuši savu aktualitāti, bet tieši pretēji – tie nonākuši plašas sabiedrības apspriešanā. Tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesa, sociālā solidaritāte un citi jēdzieni jau vairākus mēnešus ir aktuālu diskusiju atslēgas vārdi. Šobrīd ir daudz jautājumu. Skaidru atbilžu mazāk, vairāk ir versijas un varbūtības. Lai lasītājam piedāvātu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī par dažiem citiem valststiesību jautājumiem (pilsonisko līdzdalību, nacionālu valsti), "Jurista Vārds" uz plašāku sarunu aicināja autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr.iur.h.c. Ass.iur. Dipl.-Pol. Egilu Levitu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)
Raksta mērķis ir noteikt, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir piemērojams speciāls tiesiskais regulējums un kādas ir personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu. Uzmanība ir veltīta publisko lietu institūta izcelšanās vēsturei, kā arī šā institūta pastāvēšanas nepieciešamībai. Tālāk aplūkoti Latvijas normatīvie akti, kas regulē publiskās lietas, lai noteiktu, kādas attiecības ir starp publisko personu un publiskajām lietām, un, balstoties uz tiesību normu analīzi, lai definētu, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir attiecināms īpašs tiesiskais regulējums. Noslēgumā noskaidrotas personu subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanas tiesību iegūšanu, klasificējot tās, pamatojoties uz dažādo subjektīvo publisko tiesību saturu katrai no publisko lietu grupām. Rakstā nav analizēts publisko lietu un publisko lietu tiesību jēdziens – šā jēdziena un šo lietu definēšanai Latvijas tiesībās ir nepieciešams atsevišķs pētījums. Raksta pamatā ir Vācijas tiesību zinātnē sniegtās definīcijas, saskaņā ar kurām publiskās lietas ir lietas, ko izmanto pārvalde vai sabiedrība, ja tās, pamatojoties uz speciālajām tiesību normām, kalpo publisko uzdevumu veikšanai.1 Lai arī saskaņā ar Senāta judikatūru arī privatizācijai paredzētās lietas ir pakļautas publiskajām tiesībām un to principiem, darba autors piekrīt Senāta lietotajiem apzīmējumiem un privatizācijai nododamās lietas neuzskata par publiskajām lietām,2 jo tās per se nekalpo publisko funkciju veikšanai. Tāpat autora nolūks nav detalizēti analizēt to, kā publisko personu īpašumā esošās lietas var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem, un aplūkot, kādas tiesiskās sekas un attiecības iestājas, ja lieta ir uzskatāma par publisku un piederīgu vienai vai citai publisko lietu kategorijai. Ar rakstā paustajām atziņām par publiskajām lietām piemērojamo regulējumu autors nav vēlējies norādīt, ka pārējās publiskās personas īpašumā esošās lietas nav pakļautas speciālam regulējumam – gan normatīvie akti, gan citi tiesību avoti speciālu regulējumu paredz arī pārējām publiskas personas lietām. Rakstā izmantotais publiskās personas jēdziens aptver Valsts pārvaldes iekārtas likumā ar šo jēdzienu apzīmētos tiesību subjektus – Latvijas Republiku un atvasinātās publiskās personas,3 kā arī publiskās personas kapitālsabiedrības. Darbs ilustrēts ar atsevišķiem piemēriem, tomēr šo piemēru izmantošana nav uzskatāma par pilnīgu uzskaitījumu – to mērķis ir attiecināt paustās idejas uz iespējamām faktiskajām situācijām, ar kurām nākas saskarties administratīvajās tiesībās vai publisko lietu tiesībās. Svarīgi atzīmēt, ka lietas jēdziens publisko lietu tiesībās ne vienmēr atbildīs lietas jēdzienam civiltiesībās, piemēram, gaiss un publiskā telpa, kā arī jūra nav uzskatāma par lietu privāttiesībās, bet ir uzskatāma par lietu publisko lietu tiesībās. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)
Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas netiek paziņotas kopā ar tiesas spriedumu, bet tiek pievienotas lietas materiāliem slēgtā aploksnē. Atsevišķās domas tiek publiskotas trīs mēnešus pēc sprieduma pasludināšanas (Satversmes tiesas reglamenta 225. punkts). Pēc tam Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas tiek publicētas Satversmes tiesas mājaslapā un Satversmes tiesas spriedumu krājumā. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls "Jurista Vārds" turpina iesākto praksi publicēt Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķās domas. Šajā reizē lasītāju uzmanībai piedāvājam Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina 2009. gada 21. aprīļa atsevišķās domas par Satversmes tiesas 2009. gada 7. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2008-35-01 "Par likuma "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam". Sprieduma teksts publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2009. gada 9. aprīlī. Spriedumā Satversmes tiesa atzina, ka likums "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" ir pieņemts Latvijas Republikas Satversmē noteiktajā kārtībā un līdz ar to atbilst Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)
Līdzīgi kā citas pasaules valstis, arī Latviju ir skārusi finanšu un ekonomiskā krīze. Uzņēmējdarbības aktivitātes kritums, kas mazinājis nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un vienlaikus palielinājis izdevumus sociālajām vajadzībām, nepieciešamība ievērot stingru fiskālo disciplīnu un pildīt starptautisko aizdevēju nosacījumus, samazinot tēriņus valsts pārvaldē, tai skaitā pašvaldībās, – tie ir šī brīža aktuālie jautājumi. Situācija Latvijas tautsaimniecībā izskatās pietiekami bēdīga. Un vēl sliktāku to padara fakts, ka joprojām nav piedāvāts komplekss krīzes situācijas risinājums. Šķiet, visi gaida, lai situācija atrisinās pati no sevis. Visdrīzāk, tā tomēr nebūs. Līdz šim piedāvātie politikas plānošanas dokumenti un tiesību aktu grozījumi galvenokārt ir orientēti uz finanšu līdzekļu taupīšanu un valsts pārvaldes sektora pakalpojumu optimizēšanu, nevis uz valsts attīstības veicināšanu. Ja par šo jautājumu mēs laikus nedomāsim, tad var gadīties, ka pēc pāris gadiem, kad citas pasaules valstis sāks atgūties no ekonomiskās lejupslīdes, Latvija joprojām cīnīsies ar krīzi un tai nebūs stabila pamata turpmākai izaugsmei. Šā raksta uzdevums ir piedāvāt iespējamos rīcības variantus tiesiskajam regulējumam – kompleksam valsts krīzes situācijas risinājumam, kā arī ieskicēt tos jautājumus, kuriem šajā tiesiskajā regulējumā būtu jāpievērš īpaša uzmanība. ...
Pievienot mapei
1 ... 11 12 13 14 15 ... 22
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties