Tiesību nozaru katalogs: Konstitucionālās tiesības

2010. gada 11. februārī Satversmes tiesa izplatīja paziņojumu, ka plašsaziņas līdzekļos aizsākušos diskusiju par Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu algu iesaldēšanas lietā1 un izskanējušos viedokļus par šo spriedumu uzskata par spiedienu uz tiesu. Tāpat Satversmes tiesa pauda bažas, ka šāda diskusija par iespējamo sprieduma izpildi uzskatāma par sava veida atmaksu tiesai par tās spriedumu. Jebkurā demokrātiskā tiesiskā valstī šāda veida oficiāls konstitucionālās tiesas paziņojums būtu ārkārtīgi nozīmīgs notikums. To varētu uzskatīt par sava veida lakmusa papīru, kas signalizē, ka tiesas un politiķu savstarpējās attiecībās vai sabiedrības diskusijās ir pārkāpta tā trauslā līnija, aiz kuras tiesneši jūtas komfortabli spriest tiesu. Savukārt tas jau varētu likt apšaubīt tiesu varas neatkarības konstitucionālo garantiju ievērošanu šajā valstī, kā arī uzmanīgāk raudzīties uz nākamajiem tiesas nolēmumiem. ...

23. Februāris 2010 /NR. 8 (603)

žurnāls / Numura tēma

Par starptautisko aizdevumu saņemšanu bija jāizšķiras pašam likumdevējam

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Fragments no Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" 2. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam" ...

žurnāls / Numura tēma

Par Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmumu saņemšanai

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Šajā Konstitucionālo tiesību komisijas (turpmāk tekstā – Komisija)1 viedoklī (turpmāk tekstā – Viedoklis) analizēts jautājums par nepieciešamību Saeimai lemt par apstiprinājumu līdzšinējai Ministru kabineta darbībai apjomīga starptautiska finanšu aizņēmuma darījuma noslēgšanā, Latvijas Republikas vārdā uzņemoties kredītsaistības, kas būtiski un ilgstoši ietekmē Latvijas ekonomiku. Viedoklī analizēta Satversmes tiesas spriedumos attīstītās "būtiskuma teorijas" un parlamentāras demokrātijas principa piemērošana un no šīs teorijas izrietošās konsekvences. Viedoklī tiek noskaidrota parlamenta gribas veidošanās un izpausmes formas, ieteicamās parlamenta gribas izpauduma expressis verbis apstiprinājuma formas, no "būtiskuma teorijas" viedokļa vērtēta Saeimas lēmuma pieņemšanai noteiktā procedūra, kā arī mēģināts atrast piemērotu risinājumu, kas nodrošinātu līdzsvarotu un Satversmes tiesas spriedumam atbilstošu faktisko un tiesisko apstākļu kopumu, norādīts arī uz nepieciešamību nākotnē ar Saeimas vispārēju likuma regulējumu noteikt, kādos gadījumos Ministru kabinets ar formālu Saeimas likumu vai lēmumu tiek pilnvarots ņemt tāda apjoma aizņēmumu, kas būtiski un ilgstoši ietekmē Latvijas ekonomiku. ...

Viborgas uzsaukums: parlamenta kompetence un starptautiskie aizņēmumi

žurnāls / Numura tēma

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes biogrāfijā atrodams interesants fakts. Krievijas Impērijas laikā viņš ticis notiesāts ar cietokšņa sodu uz trim mēnešiem un liegumu ieņemt sabiedriskus amatus.1 Cariskās Krievijas apstākļos daudziem vēlāk ievērojamiem Latvijas politiķiem nācies izciest cietumsodus vai izsūtījumu, taču lielākoties sodi tika piespriesti par revolucionāro darbību. Savukārt J. Čakstes piemērs ir gana savrups šajā ziņā. Kā prezidenta jubilejas reizē ticis atzīmēts, "Čakste bija stingrs demokrātijas atbalstītājs, un ne tikai vārdos. Viņu var uzskatīt par vienu no retajiem latviešiem, kurš ir bijis gatavs sēdēt cietumā tikai un vienīgi par savu uzticību demokrātijai".2 ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas attīstītās "būtiskuma teorijas" analīze

6

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Atbalsta vienošanās un nodomu vēstule neveido starptautiskus līgumus Lai izvērtētu Satversmes tiesas viedokļa par aizņēmumiem nepieciešamību un pamatotību, ir jāskatās Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 (turpmāk tekstā – Spriedums) 30.1. punkta vieta tiesas argumentācijā. Sprieduma 25. punktā secinot, ka apstrīdētie likuma grozījumi ierobežo Satversmes 109. pantā noteiktās pamattiesības, Satversmes ...

Reinis Bērziņš

žurnāls / Numura tēma

Visatbilstošākais starptautisko aizņēmumu noformēšanas veids

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Satversmes tiesa pamatoti vērtēja aizņēmumu satversmību Satversmes tiesa rīkojās pareizi, konkrētās lietas ietvaros vērtējot ārējo aizņēmumu satversmību. Jāuzsver, ka tieši Saeima un Ministru kabinets kā vienu no svarīgākajiem apstrīdēto normu pieņemšanas pamatojumiem vairākkārt norādīja saistības pret starptautiskajiem aizņēmējiem. Uzskatu, ka minētās rīcības dēļ lietā tika vērtēta ārējo aizņēmumu uzņemšanās satversmība, jo ar uzņemtajām ...

Māris Lejnieks

žurnāls / Numura tēma

Latvijas Republikas starptautisko aizņēmumu tiesiskie aspekti

1

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

2009. gada 1. jūlijā 25 Saeimas deputāti vērsās Satversmes tiesā ar pieteikumu, kurā apstrīdēja 2009. gada 29. janvāra Latvijas Republikas, kuru pārstāvēja Latvijas Banka, un Eiropas Komisijas noslēgto aizdevuma līgumu par 3 100 000 000 eiro aizņemšanos atbilstību Satversmei. ...

Saeimas loma starptautisko aizdevumu noslēgšanā

žurnāls / Numura tēma

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Viens no visvairāk apspriestajiem Satversmes tiesas nolēmumiem nenoliedzami ir 2009. gada 21. decembra spriedums lietā Nr. 2009-43-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" 2. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam" jeb, folklorizējot, – "Pensiju lieta". Viens no tajā analizētajiem jautājumiem ir "būtiskuma teorija". Satversmes tiesa konstatēja, ka konceptuālā izšķiršanās par starptautisko aizdevumu saņemšanu un tās nosacījumiem atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas, ievērojot Satversmē noteikto kārtību, bija jāizlemj pašam likumdevējam. Kaut arī Saeima ir pieņēmusi ekonomikas stabilizācijas programmu, lēmusi par grozījumiem 2009. gada valsts budžetā un pieņēmusi 2010. gada valsts budžetu, tomēr šie lēmumi nevar aizstāt Satversmē noteiktās tiesības un vienlaikus arī pienākumu izlemt visus būtiskos jautājumus, kas attiecas uz minētajiem aizdevumiem, tostarp jautājumus par iespējamo pilnvarojumu Ministru kabinetam (sk. sprieduma daļu par "būtiskuma teoriju" šā "Jurista Vārda" 28.–29. lpp.). ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jurista īpašais pienākums pret valsti

7

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

[1] Satversmes tiesā pašlaik izskatīšanā ir samērā daudz lietu, kas tieši ir saistītas ar konkrēto situāciju valstī – finansiālajām grūtībām (valstisko satricinājumu). Tāpēc pastāv dažādi ētiski un tiesiski priekšraksti, kas noteic, kāpēc man nav tiesību komentēt šīs lietas. Tomēr arī tiesneši ir sabiedrības sastāvdaļa un es esmu šīs valsts pilsonis, kuram rūp tās liktenis. 1985. gadā Milānā apstiprinātie tiesu neatkarības pamatprincipi citastarp ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (III)

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Lai uzskatītu, ka valsts nodrošina informācijas atklātības kodolu, nepietiek vien ar starptautisko cilvēktiesību dokumentu, kur minēta informācijas atklātība, ratifikāciju. Informācijas atklātība kā ar cilvēka piedzimšanu radusies brīvība un arī kā starptautiski atzīta cilvēka pamatbrīvība uzliek valstij vairākus pienākumus. Var identificēt vismaz četrus pamatpienākumus. Pirmkārt, valstij jārada priekšnosacījumi informācijas atklātības īstenošanai tās tiesiskajā sistēmā. Otrkārt, valstij jārada informācijas atklātības ierobežojumu sistēma. Treškārt, valstij jāizveido efektīva informācijas atklātības aizsardzības sistēma. Visbeidzot, valstij jādefinē nosacījumi tās dalībai brīvā informācijas apritē. ...

Sanita Osipova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vadonisma atdzimšana Latvijā

8

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Arvien vairāk ekonomiski smagajā laikā Latvijā tiek runāts par vadonismu. Par vadoni runā kā par iespēju, lai Latvijā novērstu krīzi un likvidētu nejēdzības. Tāpēc rakstā tiks apskatīta vadonisma tēma, ar to saistītās idejas un vadonisma sekas. ...

Viola Supe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārstāvniecības jēdziens, vēsturiskā attīstība un aktuālās problēmas

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Pēdējā laikā Latvijā ir aizsāktas diskusijas par nepieciešamību izdarīt grozījumus Saeimas vēlēšanu normatīvajā regulējumā. Kā galvenā problēma, kuras dēļ šie grozījumi nepieciešami, tiek minēta vēlētāju neuzticēšanās parlamentam, kas pēdējā gada laikā, kā var spriest no socioloģisko aptauju datiem, svārstās 14 līdz 19 procentu robežās, un tas tiek vērtēts kā zemākais rādītājs pēdējos gados.1 Vērojama arī strauja vēlētāju aktivitātes samazināšanās parlamenta vēlēšanās (sk. tabulu).2 ...

Eiropas Savienības nākamais attīstības solis – valsts

žurnāls / Informācija

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Lai diskutētu un vērtētu konstitucionālo tiesu nostādnes Eiropas integrācijas jautājumā saistībā ar Lisabonas līgumu, šā gada 11. decembrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes telpās Baltijas un Vācijas Augstskolu birojs pulcēja Latvijas un ārvalstu konstitucionālo tiesību ekspertus un interesentus uz simpoziju “Konstitucionālo tiesu prakse. Ceļā no suverenitātes uz integrāciju (III)”. ...

Anita Kovaļevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

To, ka tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni ir cilvēktiesības, apliecināja to iekļaušana ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā 1948. gadā. Satversmē šādas tiesības nav minētas expressis verbis. Līdz ar to aktuāls ir jautājums par to, vai Satversme aizsargā šīs tiesības un kāds ir to saturs. Šī raksta mērķis nav visaptveroši analizēt tiesību uz atbilstošu dzīves līmeni saturu, bet gan pievērsties atsevišķiem to aspektiem. Rakstā autore analizē, vai Satversme aizsargā šīs tiesības un kāds ir minimālais ienākumu līmenis, kas cilvēkam būtu jāgarantē atbilstoši šīm tiesībām. Tāpat tiks aplūkots arī jautājums par to, vai šīs tiesības ierobežo valsti attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļu noteikšanu. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (II)

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Daudzas indivīda tiesības ir grūti vai pat neiespējami īstenot valstī, kas neatzīst informācijas atklātību. Tā, piemēram, vārda brīvība zaudētu savu vērtību tāpēc, ka uzskati un viedokļi būtu pamatoti ar nepilnīgu, subjektīvu un gandrīz visos gadījumos kļūdainu informāciju par faktiem. Arī tiesības piedalīties savas valsts lietu kārtošanā būtu apdraudētas. Tā kā sabiedrībai nebūtu pieejama informācija par faktiem, nebūtu iespējams uzraudzīt un kontrolēt valsts rīcību. Turklāt valsts varas īstenotājs sliektos noslēpt vai arī īstenībai neatbilstoši attēlot konkrēto situāciju. Pat tiesības uz taisnīgu tiesu būtu neiespējami īstenot, jo sabiedrībai nebūtu informācijas par tiesisko sistēmu, tādēļ persona nevarētu izmantot savas tiesības un pienācīgi pildīt savus pienākumus. Nereti, risinot civiltiesiskus strīdus (lai tā būtu ģimenes, mantojuma, lietu vai saistību tiesību joma), personai var būt svarīgi zināt valsts varas īstenotāja rīcībā esošo informāciju, piemēram, valsts varas īstenotāju līdzšinējo administratīvo praksi jautājuma risināšanā. ...

Iveta Kažoka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jauni tiešās demokrātijas instrumenti

3

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Kopš 2007. gada Latvijā ir notikušas trīs tautas nobalsošanas. Pasaules kontekstā tas ir ievērojams skaits, kas ļauj Latviju ierindot starp tām valstīm, kur tiek plaši izmantoti tiešās demokrātijas instrumenti (referendumi, tautas iniciatīvas, amatpersonu atsaukšana no amata). Paralēli vietējiem procesiem visā pasaulē ir vērojama tendence pilsoņiem aizvien biežāk pieņemt lēmumus tieši un patstāvīgi, nevis paļauties uz vēlēšanās ievēlētajiem deputātiem.1 Var pat runāt par īpašu līdzdalības demokrātijas uzplaukumu, kura rezultātā gandrīz visas valstis saviem pilsoņiem nacionālā vai reģionālā līmenī piedāvā kaut vai vienu tiešās demokrātijas instrumentu.2 Referendumi un iedzīvotāju likumdošanas iniciatīvas palēnām kļūst par obligātu demokrātisko valstu elementu. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vēlētāju likumdošanas iniciatīva Latvijā

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Daudzi no Latvijas pilsoņiem ir piedalījušies parakstu vākšanā par kādu likumprojektu, kā arī tautas nobalsošanās pēc tam, kad Saeima to noraidījusi. 2008. gadā bija divas šādas parakstu vākšanas un tautas nobalsošanas – par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē un par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". Parakstu vākšana parasti ir bijusi veiksmīga, proti, tika savākts nepieciešamais parakstu skaits, tomēr veiksmīgu tautas nobalsošanu par vēlētāju iesniegtu likumprojektu Latvija vēl nav piedzīvojusi – nevienā gadījumā nav bijis nepieciešamā kvoruma. Šī raksta mērķis ir salīdzināt Latvijas un citu valstu likumus par vēlētāju likumdošanas iniciatīvu un izteikt priekšlikumus par vēlētāju likumdošanas iniciatīvas regulējuma iespējamiem uzlabojumiem Latvijā. ...

Dzintra Pededze

žurnāls / Notikums

Konstitucionālā sūdzība: jaunumi un problēmjautājumi

17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)

2009. gada 6. novembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa ar Eiropas Padomes komisijas "Demokrātija ar tiesību palīdzību" (Democracy through law) finansiālu un organizatorisku atbalstu rīkoja starptautisku konferenci "Piekļuve tiesai: konstitucionālās sūdzības iesniedzējs" ...

žurnāls / Diskusija

Vai Saeimai ir jālemj par katru tiesneša karjeras soli

9

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

"Jurista Vārds" jau ziņoja par 22. oktobrī notikušo Saeimas balsojumu, ar kuru jaunā – Augstākās tiesas tiesneša – amatā pretēji Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumam netika apstiprināts Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants. Šis Saeimas lēmums raisīja plašas debates gan plašsaziņas līdzekļos, gan tiesnešu aprindās, turklāt izskanēja pieņēmums, ka negatīvā balsojuma iemesls ir bijis fakts, ka M. Vīgants savulaik pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Administratīvo tiesnešu biedrība savā paziņojumā pat secināja, ka "pēc šāda Saeimas lēmuma neviens tiesnesis Latvijā nevar būt drošs, ka viņš netiks sodīts par to, ka, spriežot tiesu, ir ievērojis savu padotību vienīgi likumam un tiesībām." (Pilnu paziņojuma tekstu sk.: JV, 27.10.2009., Nr. 43) Profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, komentējot deputātu 22. oktobra lēmumu, atzina: kamēr nav pieņemts jaunais Tiesu iekārtas likums, ar ko paredzēts šādas pilnvaras dot Tieslietu padomei, par tiesneša apstiprināšanu amatā būtu jālemj nevis Saeimai, bet gan Valsts prezidentam. Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers šī gadījuma sakarā paziņoja, ka atzinīgi vērtē ideju par nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt tiesu varas un tiesnešu neatkarību no iespējamas politiskās ietekmes un sagaida aktīvāku diskusiju par šo jautājumu Saeimas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumprojektu vēl 8. Saeimas laikā. V. Zatlers arī uzsvēra, ka jāvērtē, vai vispār ir jāatkārto Saeimas balsojums, apstiprinot augstākā amatā tiesnesi, kurš reiz jau Saeimā tiesneša amatā ir apstiprināts un ir neatkarīgas tiesu varas sastāvdaļa. Viņš atgādināja, ka, piemēram, tiesnešu svinīgo solījumu Valsts prezidentam tiesnesis dod tikai vienu reizi, stājoties tiesneša amatā, nevis katru reizi kāpjot pa tiesu sistēmas kāpnēm. "Jurista Vārds" uzrunāja gan tieslietu nozares atbildīgās amatpersonas, tiesnešus, politiķus un tiesību zinātniekus, lai noskaidrotu, vai Saeimas negatīvais balsojums par M. Vīgantu varētu kļūt par iemeslu mainīt kārtību, kādā tiek lemts par tiesneša karjeru Latvijā. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša neatkarības saturs bieži tiek pārprasts vai pārspīlēts

20

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets skata likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Likumprojekts ir slepens. Publiski pieejams sākotnējais likumprojekta teksts, kurā tiesneša darba samaksa ir iekļauta vispārējā regulējumā (sk.: www.ecb.int/ecb/legal/pdf/lv_draft_law_con_2009_47.pdf). Arī no Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra protokollēmuma teksta secināms, ka tiesneša amats ir atstāts vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā. Speciāli minētās situācijas izvērtējumam 2009. gada 8. oktobrī tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā pieņēma lēmumu aicināt Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt tiesnešu darba samaksas sistēmas regulējumu likumā "Par tiesu varu" (plašāk par AT Plēnumu sk.: JV Nr. 41, 13.10.2009.). Gatavojoties Plēnumam, šā raksta autors kolēģiem sagatavoja atzinumu par to, vai tiesneša darba samaksas noteikšana vienā normatīvajā aktā un pēc vienotas sistēmas ar ierēdņu darba samaksu atbilst tiesneša neatkarības principam – minētais atzinums ir šī raksta pamatā. Domāju, ka arī "Jurista Vārda" lasītājiem, tostarp valsts pārvaldē un likumdevējiestādē strādājošajiem, būs noderīgas izpētes rezultātā iegūtās atziņas. Izpētei izmantoti Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumi par tiesnešu un ierēdņu darba samaksas normām un Vācijas Federālais likums par atlīdzību (Bundesbesoldungsgesetz), kura normas līdzinās mūsu sākotnējā likumprojekta redakcijai, protams, ar visai nozīmīgām variācijām. Autora piezīme: pēc raksta nodošanas redakcijā Ministru kabinets turpināja skatīt likumprojektu par vienoto darba samaksu un kļuva zināms, ka tiesnešu darba samaksa netiks vienoti noregulēta vienā likumā ar citiem valsts darbiniekiem. Ministru kabinets nolēmis arī svītrot no likumprojekta teksta Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu. Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (2009. gada 13. oktobra sēdes prot. Nr. 69 79. § 3. punkts) un citos tiesu varas institūciju darbību regulējošajos likumos, iekļaujot tajos atlīdzības sistēmu, tai skaitā vienkāršotu mēnešalgu noteikšanas principu (attiecīgi piemaksa par kvalifikācijas klasi vai piemaksa par amata pakāpi ir iekļauta mēnešalgā, kura nepārsniedz Ministru prezidenta mēnešalgu) atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam. Tātad secināms, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amati netiks pakļauti vienotai darba samaksas sistēmai. Autoram nav saprotama Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu nošķiršana no vienotās darba samaksas sistēmas, ja reiz ir nolemts veidot vienotu darba samaksas noregulējumu visiem valsts darbiniekiem. Ja tas ir attaisnots ar neatkarības argumentu, tad tā ir kļūda un neatkarības pārspīlējums. Starp citu, Vācijas federālajā likumā ir iekļauts arī Federālās bankas valdes priekšsēdētāja amats un nekādas problēmas ar nacionālās bankas neatkarību Vācijas likumdevēji te nav saskatījuši. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (I)

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Daudzos gadījumos, kas saistīti ar informācijas atklātību, rodas pamatoti jautājumi par tajos iesaistīto personu rīcības tiesiskumu un atbilstību starptautiskajām un nacionālajām prasībām, turklāt šie gadījumi apliecina nepieciešamību skaidrot informācijas atklātības, jo sevišķi tās daļas – tiesību uz publiskas informācijas pieejamību –, tiesisko saturu. Ievērojot minēto, ar šo rakstu iesāktās rakstu sērijas mērķis ir ieskicēt informācijas atklātības kā cilvēka pamatbrīvības vēsturisko attīstību un aktuālās tendences. ...

Viola Supe

žurnāls / Domu mantojums

Proporcionālās pārstāvniecības rašanās un transformācija vēlēšanu sistēmā

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Proporcionālās vēlēšanu sistēmas raksturojums Proporcionālā vēlēšanu sistēma radās deviņpadsmitajā gadsimtā kā pretmets mažoritārajai sistēmai, kas nodrošināja relatīvu politiskās sistēmas stabilitāti, taču nedeva pārstāvniecības iespēju visām sabiedrības grupām. Proporcionālās vēlēšanu sistēmas pamatā ir divi principi: vēlēšanu apgabali vienmēr ir daudzmandātu, tas nozīmē, ka no katra apgabala tiek ievēlēti vairāki kandidāti un katrā apgabalā ...

Ginta Sniedzīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu tiesību konstitucionālais pamats (II)

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Tiesas kompetences robežas tiesību normu jaunradē Varas dalīšanas princips pieļauj tiesai realizēt tiesību normu jaunradi, tomēr nosaka arī šīs rīcības robežas. Tiesiskuma robežas ir jāidentificē gan attiecībā uz situācijām (priekšnoteikumiem), kurās tiesa var realizēt tiesību normu jaunradi, gan attiecībā uz metodēm, kā tiesai šī vara ir jārealizē. Jautājumu par tiesas kompetences robežām jārisina no vairākiem aspektiem. Bez minētajiem ...

Gatis Litvins, Gaidis Bērziņš, Aleksejs Dimitrovs, Mīkols Romeris

žurnāls / Diskusija

Vai Latvija ir nacionāla valsts

2

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Latvijas Republikas Satversme noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Ievērojot tiesības, kas piemīt Latvijas tautai kā indivīdu kopumam, secināms, ka to veido Latvijas Republikas pilsoņi, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem. Tomēr ik pa laikam tiek pieminēts nacionālas valsts princips. Dažādi aizliegumi ieņemt amatus vai baudīt citas politiskās tiesības tiek pamatoti arī ar nacionālo drošību. Interpretējot Latvijas tiesību normas starptautisko tiesību aktu gaismā, nereti tiesību piemērotājs lieto jēdzienu “nacionālie normatīvie akti”. Tiek arī piesaukta pamatnācija.1 Rietumeiropā pastāv divi nācijas tipi – valstsnācija un kultūrnācija. Valstsnācija ir valstiski orientēta nācija, kultūrnācija ir etniski orientēta nācija. Kā tipiskākais valstsnācijas piemērs ir Francija, kurā franču nāciju veido Francijas pilsoņu kopums. Tā rezultātā Francijā valda viendabīgās nācijas princips un tā noliedz nacionālo minoritāšu eksistenci savā teritorijā. Visi Francijas pilsoņi tiek uzskatīti par frančiem. Savukārt kā kultūrnācijas tipa piemēru varētu nosaukt Vāciju. Nācijas jēdziens tiek saistīts ar kopīgo vēsturi, kultūru un valodu. Tomēr jāsaka, ka Vācijas nācijas izpratne ir paplašinājusies un nevar viennozīmīgi apgalvot, ka to veido tikai trīs minētie elementi. No Pamatlikuma 116. panta izriet gan šis valstsnācijas, gan kultūrnācijas elements. Līdz ar to precīzāk būtu teikt, ka Vācija reprezentē jaukto tipu. Turklāt, kā tika uzsvērts 1949. gada 23. maija Vācijas Pamatlikuma 60. gadadienas atzīmēšanas pasākumos, tieši Pamatlikumā ietvertās vērtības vāciešus ir spējušas apvienot vienā valstī.2 Būtisks ir jēdzienu “nācija” un “nacionāla valsts” saturs un izpratne – ar ko būtu jāsaprot nācija Latvijā, kas to veido un kādām attiecībām tai būtu jābūt ar valsti. No atbildēm tad arī varētu izsecināt, vai Latvijā ar nāciju būtu jāsaprot tikai latviešu nācija, kurai blakus pastāv nacionālās minoritātes, kā arī nepilsoņi, vai arī latviešu nācija ir pilsoņu kopums. Konkrēto jautājumu var aplūkot gan no valststiesību, gan no politiskā viedokļa. “Jurista Vārda” iepriekšējā numurā (JV Nr. 38(581), 22.09.2009.) tika publicēta Dr.iur.h.c. Egila Levita intervija, kurā viņš komentē nacionālas valsts jēdzienu konstitucionālo tiesību izpratnē. Savu skatījumu uz Latviju kā nacionālu valsti un nacionālas valsts principa saturu “Jurista Vārdam” šoreiz sniedz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Mg.iur. Gaidis Bērziņš un Mg.iur. Aleksejs Dimitrovs.3 Sniedzam ieskatu arī lietuviešu konstitucionālo tiesību autoritātes M. Romera atziņās. ...

Dzintra Pededze

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parakstītāju daudzums neatsver trūkumus pieteikuma saturā

82

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Acīmredzami nekvalitatīva advokātes I. Bašas darba dēļ Satversmes tiesa ir spiesta atteikties ierosināt lietu par pieteikumu Satversmes tiesai, ko parakstījuši vairāk nekā trīs simti vecāku. ...

Egils Levits, Jānis Pleps, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos

18

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Šajā vasarā par ierastu kļuva ziņa, ka Satversmes tiesa slīkst iedzīvotāju konstitucionālajās sūdzībās, kurās tiek lūgts pārvērtēt vairāku grozījumu normatīvajos aktos atbilstību Satversmei. Līdztekus tam ar zināmu regularitāti plašsaziņas līdzekļos notiek Satversmes tiesas priekšsēdētāja diskusija ar politiķiem, kur, no vienas puses, tiek atgādināts, ka Satversme arī šodien turpina noteikt politikas ietvarus, savukārt, no otras puses, tiesa tiek aicināta nenovest valsts budžetu līdz bankrotam. Kopumā konstitucionālo tiesību jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos nav zaudējuši savu aktualitāti, bet tieši pretēji – tie nonākuši plašas sabiedrības apspriešanā. Tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesa, sociālā solidaritāte un citi jēdzieni jau vairākus mēnešus ir aktuālu diskusiju atslēgas vārdi. Šobrīd ir daudz jautājumu. Skaidru atbilžu mazāk, vairāk ir versijas un varbūtības. Lai lasītājam piedāvātu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī par dažiem citiem valststiesību jautājumiem (pilsonisko līdzdalību, nacionālu valsti), "Jurista Vārds" uz plašāku sarunu aicināja autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr.iur.h.c. Ass.iur. Dipl.-Pol. Egilu Levitu. ...

Ginta Sniedzīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu tiesību konstitucionālais pamats

1

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Rakstā analizēti tiesnešu tiesību tiesiskuma priekšnoteikumi, tiesu varas un politiskās varas attiecības, varas dalīšanas principa īstenošana kontekstā ar tiesas tiesībām identificēt tiesību normas un tiesnešu tiesību kontroles mehānismi. ...

Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vietējo pašvaldību institucionālā sistēma

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Ar vietējo pašvaldību visbiežāk saprot vietējo iedzīvotāju ievēlētu domi, kas īsteno likumos noteikto kompetenci un nodrošina publisko pakalpojumu sniegšanu saviem iedzīvotājiem. Lai gan dome, neapšaubāmi, ir būtiskākā pašvaldības institūcija, jo veido iedzīvotāju likumīgo interešu pārstāvniecību, tomēr lielā mērā kompetenci īsteno un publiskos pakalpojumus sniedz domes izveidotas iestādes, aģentūras, citas izpildinstitūcijas, kas līdz ar domi veido pašvaldību institucionālo sistēmu. Lai gan Valsts pārvaldes iekārtas likums nostiprina visu valsts pārvaldes institūciju institucionālo sistēmu un likums "Par pašvaldībām" nosaka pašvaldības domes kompetenci administrācijas izveidošanā, ne viss, kas ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likumā, der pašvaldībām un ne viss, kas ir noteikts likumā "Par pašvaldībām", atbilstošā veidā tiek noteikts pašvaldību nolikumos un īstenots pašvaldību darbā. Šajā rakstā autore analizēs pašvaldības institucionālo sistēmu, galvenokārt pievēršoties jautājumam par pašvaldību administrāciju, pašvaldības izpilddirektora statusu, dažādiem pašvaldību institucionālās sistēmas modeļiem, atsevišķu iestāžu īpatnībām un citiem ar pašvaldību institucionālo sistēmu saistītiem jautājumiem. ...

Andris Rimša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu

2

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Raksta mērķis ir noteikt, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir piemērojams speciāls tiesiskais regulējums un kādas ir personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu. Uzmanība ir veltīta publisko lietu institūta izcelšanās vēsturei, kā arī šā institūta pastāvēšanas nepieciešamībai. Tālāk aplūkoti Latvijas normatīvie akti, kas regulē publiskās lietas, lai noteiktu, kādas attiecības ir starp publisko personu un publiskajām lietām, un, balstoties uz tiesību normu analīzi, lai definētu, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir attiecināms īpašs tiesiskais regulējums. Noslēgumā noskaidrotas personu subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanas tiesību iegūšanu, klasificējot tās, pamatojoties uz dažādo subjektīvo publisko tiesību saturu katrai no publisko lietu grupām. Rakstā nav analizēts publisko lietu un publisko lietu tiesību jēdziens – šā jēdziena un šo lietu definēšanai Latvijas tiesībās ir nepieciešams atsevišķs pētījums. Raksta pamatā ir Vācijas tiesību zinātnē sniegtās definīcijas, saskaņā ar kurām publiskās lietas ir lietas, ko izmanto pārvalde vai sabiedrība, ja tās, pamatojoties uz speciālajām tiesību normām, kalpo publisko uzdevumu veikšanai.1 Lai arī saskaņā ar Senāta judikatūru arī privatizācijai paredzētās lietas ir pakļautas publiskajām tiesībām un to principiem, darba autors piekrīt Senāta lietotajiem apzīmējumiem un privatizācijai nododamās lietas neuzskata par publiskajām lietām,2 jo tās per se nekalpo publisko funkciju veikšanai. Tāpat autora nolūks nav detalizēti analizēt to, kā publisko personu īpašumā esošās lietas var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem, un aplūkot, kādas tiesiskās sekas un attiecības iestājas, ja lieta ir uzskatāma par publisku un piederīgu vienai vai citai publisko lietu kategorijai. Ar rakstā paustajām atziņām par publiskajām lietām piemērojamo regulējumu autors nav vēlējies norādīt, ka pārējās publiskās personas īpašumā esošās lietas nav pakļautas speciālam regulējumam – gan normatīvie akti, gan citi tiesību avoti speciālu regulējumu paredz arī pārējām publiskas personas lietām. Rakstā izmantotais publiskās personas jēdziens aptver Valsts pārvaldes iekārtas likumā ar šo jēdzienu apzīmētos tiesību subjektus – Latvijas Republiku un atvasinātās publiskās personas,3 kā arī publiskās personas kapitālsabiedrības. Darbs ilustrēts ar atsevišķiem piemēriem, tomēr šo piemēru izmantošana nav uzskatāma par pilnīgu uzskaitījumu – to mērķis ir attiecināt paustās idejas uz iespējamām faktiskajām situācijām, ar kurām nākas saskarties administratīvajās tiesībās vai publisko lietu tiesībās. Svarīgi atzīmēt, ka lietas jēdziens publisko lietu tiesībās ne vienmēr atbildīs lietas jēdzienam civiltiesībās, piemēram, gaiss un publiskā telpa, kā arī jūra nav uzskatāma par lietu privāttiesībās, bet ir uzskatāma par lietu publisko lietu tiesībās. ...

Staņislavs Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krievija un Latvija: strīds par Pitalovu

16

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Ne tik sen kārtējo reizi starptautiskajā politikā aktualizējās jautājums par Pitalovas pilsētas piederību, kas izraisīja saspīlējumu Krievijas un Latvijas attiecībās. ...

Gatis Litvins, Anita Kovaļevska, Edgars Pastars, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Sociālās tiesības zem ekonomiskās krīzes spiediena

12

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Valsts nodrošinātās sociālo tiesību garantijas gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi ir atkarīgas no valsts ekonomiskā stāvokļa. Latvijas Republikas Satversme paredz tikai minimālo sociālā nodrošinājuma slieksni. Līdz ar to ekonomiskās krīzes apstākļos sociālās tiesības izjūt vislielāko spiedienu, jo valsts var nolemt atteikties no tā nodrošinājuma, kas pārsniedz minimālo slieksni. Lai gūtu plašāku priekšstatu par ekonomiskās krīzes ietekmi uz sociālajām tiesībām, ekspertiem tika uzdoti pieci jautājumi. LU Juridiskās fakultātes lektore un doktorante Mg.iur. Anita Kovaļevska un Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Mg.iur. Edgars Pastars atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem, savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Dr.iur. Ineta Ziemele sniedza tikai nelielu komentāru – tā kā jautājumi ir ļoti konkrēti un prasa arī konkrētas atbildes, diskusijas par tiem varētu sniegt priekšstatu par to, kā, piemēram, potenciāli tāda lieta varētu tikt skatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskās paļāvības un sociāli atbildīgas valsts principi

Ar šo nelielo rakstu1 vēlētos vērst uzmanību uz divām konstitucionālām vērtībām, kurām, kā to apliecina Satversmes tiesas prakse, ir vislielākā nozīme valsts sociāli ekonomiskās politikas noteikšanā un īstenošanā: 1) sociāli atbildīgas valsts principu kā valsts sociāli ekonomisko procesu stimulētāju, 2) tiesiskās paļāvības principu kā procesu stabilizētāju. ...

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Valsts prezidents pirmo reizi vēršas Satversmes tiesā

žurnāls / Informācija

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Šā gada 3. augustā Valsts prezidents Valdis Zatlers Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu lietas ierosināšanai par likumu atbilstību Satversmei, apstrīdot Saeimas 2009. gada 16. jūlijā pieņemtā likuma “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” regulējuma atbilstību Satversmei. Šis notikums ir nozīmīgs ar to, ka kopš Satversmes tiesas likuma pieņemšanas pirmo reizi kāds no valsts prezidentiem izmanto tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. ...

Gagiks Arutjunjans

žurnāls / Intervija

Konstitucionālās tiesas likvidācija nav iedomājama

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Armēnijas Konstitucionālās tiesas delegācija šā gada jūnija vidū ieradās oficiālā vizītē Latvijā, lai pārrunātu Latvijas un Armēnijas konstitucionālās tiesas darba aktualitātes un piedalītos seminārā “Konstitucionālās tiesvedības aktuālie jautājumi”. Vizītes laikā Armēnijas tiesu pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, tieslietu ministru Mareku Segliņu un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējiem. Neraugoties uz saspringto vizītes grafiku, Armēnijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Gagiks Arutjunjans (Gagik Harutyunyan) tikās arī ar žurnāla “Jurista Vārds” pārstāvjiem un sniedza īsu redzējumu par konstitucionālās tiesvedības attīstību Armēnijā un tās attīstības paralēlēm ar pasaules notikumiem. ...

Valststiesību aktualitātes Bīriņu seminārā

žurnāls / Notikums

Ierasti jūlija nogalē Latvijas valststiesību teorētiķi un praktiķi pulcējas uz kopēju domu apmaiņu vairāku dienu garumā Bīriņos. Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās politikas seminārs šajā gadā notika jau sesto reizi. Pa šiem gadiem Bīriņu seminārs gan pēc dalībnieku loka, gan pēc apspriesto tēmu un aktualitāšu skaita neapšaubāmi kļuvis par autoritatīvāko un prestižāko valststiesību forumu Latvijā. Atklājot šā gada diskusijas Bīriņos, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece uzsvēra: līdzās vispārējiem tiesību principiem un rakstītajām tiesību normām juristiem publisko tiesību jomā ir vēl viens nozīmīgs avots – Bīriņu konstitucionālās politikas semināru materiāli. ...

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas nepilsoņi un balsstiesības: kompromisi un risinājumi

3

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Sakarā ar pašvaldību vēlēšanām vēlreiz uzjundīja diskusija par Latvijas nepilsoņu statusu un balsstiesībām pašvaldību līmenī. Tādējādi rakstā tiks sniegta Latvijas nepilsoņa statusa un tiesību analīze un salīdzinājums ar Igaunijas regulējumu.1 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina atsevišķās domas

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas netiek paziņotas kopā ar tiesas spriedumu, bet tiek pievienotas lietas materiāliem slēgtā aploksnē. Atsevišķās domas tiek publiskotas trīs mēnešus pēc sprieduma pasludināšanas (Satversmes tiesas reglamenta 225. punkts). Pēc tam Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas tiek publicētas Satversmes tiesas mājaslapā un Satversmes tiesas spriedumu krājumā. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls "Jurista Vārds" turpina iesākto praksi publicēt Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķās domas. Šajā reizē lasītāju uzmanībai piedāvājam Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina 2009. gada 21. aprīļa atsevišķās domas par Satversmes tiesas 2009. gada 7. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2008-35-01 "Par likuma "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam". Sprieduma teksts publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2009. gada 9. aprīlī. Spriedumā Satversmes tiesa atzina, ka likums "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" ir pieņemts Latvijas Republikas Satversmē noteiktajā kārtībā un līdz ar to atbilst Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai. ...

Ieskats Robežlīguma sprieduma tapšanā

žurnāls / Juridiskā literatūra

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Jaunā grāmata savā ziņā ir eksperiments, piedāvājot lasītājam iespēju nokļūt tiesneša lomā un, patstāvīgi iepazīstoties ar galvenajiem dokumentiem, izvērtēt to, cik pareizs un tiesisks ir attiecīgās lietas risinājums. Šo aspektu grāmatas priekšvārdā uzsvēris arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris: "Pateicoties šai grāmatai jeb, precīzāk, krājumam, ikviens lasītājs varēs iepazīties ar daļu no tiem dokumentiem, kas veidoja ...

Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana

14

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Publiskās pārvaldes jēdziens mūsdienu demokrātiskajās valstīs ietver ne tikai valdības lēmumus un likumu ieviešanu vai administratīvo lēmumu pieņemšanu, bet arī politikas izstrādi un politisko padomu sniegšanu. Parasti valsts pārvaldes definīcija aptver arī publiskos pakalpojumus, faktiski visas publiskās funkcijas, izņemot komercdarbību.1 Lai īstenotu publiskās funkcijas, ir izveidota valsts pārvaldes institucionālā sistēma, kuras mērķis ir kalpot sabiedrībai. Šā mērķa īstenošana var izpausties vismaz divos veidos. Pirmkārt, tādas pārvaldes sistēmas izveidošana, kas nodrošina kvalitatīvu un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pārvaldes funkciju veikšanu. Otrkārt, pašas sabiedrības iesaistīšana valsts pārvaldīšanas lietu kārtošanā, atsevišķu pārvaldes uzdevumu izpildi deleģējot privātpersonām. ...

Latvijas nepilsoņu balsstiesības kā integrācijas līdzeklis

žurnāls / Informācija

Jau ierasti plašu Latvijas un starptautiskās sabiedrības uzmanību bieži vien izpelnās Latvijas nepilsoņu tiesību stāvoklis. Jautājums par nepilsoņu balsstiesībām aktualizējas laikā, kad pilsoņiem ir iespēja aktīvi izmantot savas politiskās tiesības – doties vēlēt. Izņēmums nebija arī pirms mēneša notikušās pašvaldību vēlēšanas. Šā gada 4. jūnijā Sorosa fonda – Latvija telpās tika prezentēti pētījuma “Latvijas nepilsoņi un tiesības vēlēt: vai kompromiss ir vajadzīgs un vai tas ir iespējams?” secinājumi. Pētījums tapa sabiedrības “Euro Civitas” projekta “Latvijas nepilsoņi un balsstiesības: kompromisi un risinājumi” ietvaros, kuru finansēja Sorosa fonds – Latvija. ...

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Aivars Endziņš

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ieguldījums konstitucionālās kontroles izpratnē

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Plašam lasītāju lokam tiek nodots juridisko zinātņu doktores Anitas Rodiņas monogrāfisks pētījums par konstitucionālās sūdzības teoriju un praksi Latvijā. Latvijas juridiskajā literatūrā tas ir pirmais apkopojošs un analītisks darbs par konstitucionālo kontroli, kas neapšaubāmi palīdzēs pilnveidot konstitucionālās sūdzības iesniegšanas, lietu ierosināšanas un izskatīšanas praksi Satversmes tiesā. ...

Jānis Pleps, Satversmes tiesa

žurnāls / Juridiskā literatūra

Satversmes tiesas gada veikums – grāmatas vākos

5. Maijs 2009 /NR. 18 (561)

Tiesu namu aģentūra jau tradicionāli klajā laidusi Satversmes tiesas spriedumu krājumu par kārtējo gadu (Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi. 2007. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009, 682 lpp.). Kā ierasts, krājumā publicēti visi konkrētajā – 2007.gadā ierosinātajās lietās pieņemtie Satversmes tiesas spriedumi, kā arī šiem spriedumiem pievienotās atsevišķās domas. ...

Artis Stucka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kāds varētu būt krīzes novēršanas tiesiskais regulējums

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Līdzīgi kā citas pasaules valstis, arī Latviju ir skārusi finanšu un ekonomiskā krīze. Uzņēmējdarbības aktivitātes kritums, kas mazinājis nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un vienlaikus palielinājis izdevumus sociālajām vajadzībām, nepieciešamība ievērot stingru fiskālo disciplīnu un pildīt starptautisko aizdevēju nosacījumus, samazinot tēriņus valsts pārvaldē, tai skaitā pašvaldībās, – tie ir šī brīža aktuālie jautājumi. Situācija Latvijas tautsaimniecībā izskatās pietiekami bēdīga. Un vēl sliktāku to padara fakts, ka joprojām nav piedāvāts komplekss krīzes situācijas risinājums. Šķiet, visi gaida, lai situācija atrisinās pati no sevis. Visdrīzāk, tā tomēr nebūs. Līdz šim piedāvātie politikas plānošanas dokumenti un tiesību aktu grozījumi galvenokārt ir orientēti uz finanšu līdzekļu taupīšanu un valsts pārvaldes sektora pakalpojumu optimizēšanu, nevis uz valsts attīstības veicināšanu. Ja par šo jautājumu mēs laikus nedomāsim, tad var gadīties, ka pēc pāris gadiem, kad citas pasaules valstis sāks atgūties no ekonomiskās lejupslīdes, Latvija joprojām cīnīsies ar krīzi un tai nebūs stabila pamata turpmākai izaugsmei. Šā raksta uzdevums ir piedāvāt iespējamos rīcības variantus tiesiskajam regulējumam – kompleksam valsts krīzes situācijas risinājumam, kā arī ieskicēt tos jautājumus, kuriem šajā tiesiskajā regulējumā būtu jāpievērš īpaša uzmanība. ...