Tiesību nozaru katalogs: Konstitucionālās tiesības – Jurista Vārds

Konstitucionālās tiesības

žurnāls / Informācija

Satversmes 13. grozījums: pamatlikuma papildinājums ar izvērstu ievadu

1. Jūlijs 2014 /NR. 25 (827)

Kā jau plašāk izskanējis, Saeima 19. jūnijā trešajā, galīgajā lasījumā grozīja Satversmi, valsts pamatlikumu papildinot ar ievadu jeb preambulu. Par Satversmes ievadu balsoja 69, bet pret bija 28 deputāti. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Kādi ir pēc Pirmā pasaules kara dibināto valstu tiesiskie pamati

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

2014. gada 12.–13. jūnijā Rīgā un Jūrmalā risinājās konference "Tiesībpolitiskā situācija Baltijas jūras reģionā pirms un pēc Pirmā pasaules kara (1917–1922). Jaunu valstu dibināšana un to konstitucionāli tiesiskā dimensija". Tās ietvaros tiesību vēsturnieki, valsts tiesību lietpratēji un citi zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas referēja un diskutēja par tiesiskajiem pamatiem, kas tika likti to valstu pamatos, kas, sabrūkot impērijām, veidojās pēc Pirmā pasaules kara, konkrēti, analizējot triju jauno Baltijas valstu pieredzi, kā arī aplūkojot revolucionārās norises Vācijas valstī – tās transformāciju no monarhijas uz republiku. Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes profesora Dr.iur. Jāņa Lazdiņa iniciēto pasākumu rīkoja LU Juridiskā fakultāte sadarbībā ar Latvijas Vēstures institūtu un Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas Stratēģisko pētījumu centru. Konferences norisi finansiāli nodrošināja Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem, kā arī Zvērināta advokāta Andra Grūtupa birojs. Pasākumu atbalstīja arī Latvijas Zvērinātu notāru padome, žurnāls "Jurista Vārds" un Jūrmalas dome. ...

žurnāls / Tiesību politika

Saeima Otrajā lasījumā apstiprina Satversmes ievada paplašināšanu

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Šā gada 5. jūnijā Saeima otrajā lasījumā apstiprināja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē (Satversme), kas paredz papildināt konstitūcijas ievadu. Par likumprojektu nobalsoja 69 un pret 27 deputāti. Saeima var grozīt Satversmi ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. Par Satversmes grozījumiem parlamentā izvērtās plašas debates, tostarp deputāti diskutēja arī par to, vai par konstitūcijas papildināšanu ar preambulu nebūtu jārīko referendums. Satversmes grozījumi vēl tiks skatīti trešajā lasījumā. Priekšlikumus var iesniegt līdz šā gada 10. jūnijam. ...

žurnāls / Tiesību politika

Atbalsta ieceri par vienotu tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālu

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

27.maija sēdē Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu par vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveides ieceri, kā arī atbalstīja priekšlikumu par šāda portāla izveidi. Tādējādi Valsts kancelejai tika uzticēts organizēt portāla izstrādes iepirkuma procedūru un nodrošināt portāla izveides koordināciju, bet ministrijām uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu šāda portāla izstrādē. Jāatgādina, ka jau 2007. gadā "Jurista Vārdā" tika rakstīts par ieceri apvienot kopīgā elektroniskā sistēmā gan Saeimā izskatāmo likumprojektu, gan Ministru kabineta noteikumu un autonomo publisko tiesību subjektu izdoto normatīvo aktu projektu izstrādi (Gailīte D. Ko darīt, lai tiesībrade būtu atklāta un ērti pārskatāma. Jurista Vārds, 3.04.2007., Nr. 14). ...

žurnāls / Notikums

Diskusija par 15. maija apvērsumu

27. Maijs 2014 /NR. 21 (823)

Apritot 80. gadadienai, kopš 1934. gada 15. maijā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā tika izdarīts valsts apvērsums, un apzinoties, ka šis Latvijas vēsturē būtiskais notikums līdz šim juridiski ticis ļoti maz vērtēts, Prof. Kārļa Dišlera fonds šogad rīkoja diskusiju "15. maija vēsturiskie aspekti un projekcija mūsdienās". ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitūcijas preambula: Lietuvas piemērs

22. Aprīlis 2014 /NR. 16 (818)

Konstitūciju kā tiesību aktu ar augstāko juridisko spēku parasti veido standarta struktūra: preambula, konstitucionālo normu pamatdaļa, pārejas vai papildu noteikumi, dažkārt arī pielikumi. Preambula kā konstitūcijas ievaddaļa ir būtiska konstitucionālo tiesību sistēmas izpratnei. Lai pamatotu šo apgalvojumu, raksta pirmajā daļā īsi un koncentrēti aplūkotas Lietuvas konstitūciju, kas pieņemtas laika posmā no 1918. līdz 1940. gadam, preambulas, kā arī Lietuvas Republikas 1992. gada Konstitūcijas preambula. Raksta otrajā daļā analizētas preambulas citu valstu konstitūcijās – Amerikas Savienoto Valstu 1787. gada Konstitūcijā, Vācijas Federatīvās Republikas 1949. gada Pamatlikumā, Francijas Republikas 1958. gada Konstitūcijā, kā arī vairāku Viduseiropas un Austrumeiropas valstu (1992. gada Igaunijas Republikas, 1992. gada Čehijas Republikas un 1997. gada Polijas Republikas) konstitūciju preambulas. ...

žurnāls / Tiesību politika

Saeima konceptuāli atbalsta Satversmes papildināšanu ar preambulu

1. Aprīlis 2014 /NR. 13 (815)

Saeima ceturtdien, 27. martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz pamatlikumu papildināt ar ievadu jeb preambulu. Likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 67, bet pret balsoja 27 deputāti. Pirms balsojuma aizritēja vairākas stundas ilgas deputātu debates, kurās izskanēja ļoti plaša viedokļu daudzveidība, tai skaitā par un pret Satversmes ievada nepieciešamību kā tādu, tribīnē izskanot: "No vienas puses – veca Satversme, bet, no otras puses, jauns ievads". ...

Mārtiņš Pētersons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekonomiskās efektivitātes apsvērumi kā attaisnojums pamattiesību ierobežojumam

25. Marts 2014 /NR. 12 (814)

Iepriekš "Jurista Vārdā" publicētajos rakstos1 autors vispirms teorētiskā līmenī aplūkoja ekonomiskās efektivitātes apsvērumu izmantošanu juridiskajā argumentācijā un secināja, ka ekonomiskās efektivitātes apsvērumi ir politiski apsvērumi, kas var tikt izmantoti tikai juridisku argumentu ietvaros. Turklāt tiesa nevar pati šādus apsvērumus izdarīt likumdevēja vietā. Minētos secinājumus attiecinot uz Satversmes tiesas praksi, autors argumentēja, ka Satversmē garantēto pamattiesību tvērums nav atkarīgs no valsts ekonomiskajām iespējām un ka sociālās tiesības ir ierobežojamas, tāpat kā pārējās Satversmē garantētās pamattiesības. Turpinot sākto diskusiju, šajā rakstā tiks analizēta Satversmes tiesas prakse ekonomiskās efektivitātes apsvērumu izmantošanā, vērtējot pamattiesību ierobežojumu tiesiskumu. Raksta mērķis ir noskaidrot, vai un kā ekonomiskās efektivitātes apsvērumi var kalpot par attaisnojumu pamattiesību ierobežojumam. ...

Mārtiņš Drēģeris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai Latvijā nepieciešams Valsts prezidenta lemtspējas pārbaudes institūts

18. Marts 2014 /NR. 11 (813)

2013. gada nogalē Latvijas plašsaziņu līdzekļos izskanēja ziņa, ka no Latvijas Valsts prezidenta kancelejas tiek pieprasīta informācija par Valsts prezidenta veselības stāvokli.1 Savukārt 2013. gada 25. septembrī pēc Gruzijas Republikas prezidenta Mihaila Saakašvili uzrunas 68. Apvienoto Nāciju Ģenerālajā asamblejā Krievijas Federācijas pārstāvji pauda bažas par gruzīnu līdera garīgās veselības stāvokli un aicināja to pārbaudīt.2 Pasaules prakse rāda, ka valsts galvas izturēšanās, rīcība un pat izteikumi mēdz būt ļoti ekscentriski, spontāni un pārgalvīgi.3 Bieži vien tas skaidrojams ar izpatikšanu savam elektorātam. Tādēļ Valsts prezidenta amatu var salīdzināt ar viena aktiera teātri tam konstitucionālajam orgānam, kas viņu ir ievēlējis.4 Šie pasaules vēsturē rodamie precedenti, kad valstu vadītāju uzvedība un rīcība ir radījusi starptautisku rezonansi un pat neizpratni, raksta autoru ir pamudinājuši analizēt arī Latvijas Valsts prezidenta lemtspējas pārbaudes institūta juridisko problemātiku. ...

Ringolds Balodis

žurnāls / Tiesību politika

Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”

18. Marts 2014 /NR. 11 (813)

Konstitūcija, ko mēdz saukt arī par pamatlikumu (basic law), nosaka valsts uzbūves "mugurkaulu", valsts sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, kā arī valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darbības principus,1 cilvēka un pilsoņa tiesiskā statusa pamatus, varas avotu, valsts uzbūvi un valdīšanas formu.2 Konstitūcija ir valsts pamatdokuments, augstākais likums, kura virsuzdevums ir valsts varas ierobežošana. ...

žurnāls / Tiesību politika

Kādēļ Satversmei nepieciešams Ievads

18. Marts 2014 /NR. 11 (813)

Fragments no Saeimā 2014. gada 12. februārī iesniegtā likumprojekta Nr. 1075/Lp11 "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" anotācijas. Pats likumprojekta teksts pieejams Saeimas mājaslapā, kā arī publicēts žurnālā "Jurista Vārds" Nr. 6 (808), 11.02.2014., 8. lpp. ...

žurnāls / Tiesību politika

Preambulas projektu virza uz pirmo lasījumu Saeimā

18. Marts 2014 /NR. 11 (813)

Pagājušajā nedēļā, 10. martā, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, atkārtoti uzklausot vairākus konstitucionālo tiesību lietpratējus, deputāti pieņēma lēmumu virzīt uz izskatīšanu pirmajā lasījumā Satversmes paplašinātā ievada jeb preambulas projektu, ko parlamentā bija iesnieguši septiņi valdību veidojošās koalīcijas deputāti un ko Saeima ar 13. februāra lēmumu bija nodevusi izskatīšanai parlamenta komisijās. Parlamenta balsojums par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā varētu notikt 20. vai 27. martā. ...

Vītauts Sinkevičs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dažas piezīmes par Lietuvas Republikas Konstitūcijas preambulu

25. Februāris 2014 /NR. 8 (810)

Šis raksts veltīts Lietuvas Republikas Konstitūcijas preambulas rašanās apstākļu un satura analīzei. Autors publikāciju gatavojis saistībā ar 2013. gada 25. oktobrī Rīgā organizēto starptautisko konferenci "Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs", ko rīkoja Saeimas Juridiskā komisija sadarbībā ar Latvijas Universitāti un žurnālu "Jurista Vārds". V. Sinkevičs bija plānojis šajā pasākumā nolasīt referātu, tomēr, nevarēdams ierasties klātienē, savu viedokli konferences rīkotājiem iesūtīja rakstveidā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Saeima atbalsta Satversmes ievada projekta tālāko virzību

18. Februāris 2014 /NR. 7 (809)

Saeima ceturtdien, 13. februārī, nolēma nodot izskatīšanai parlamenta komisijās ierosinātos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz pamatlikumu papildināt ar ievaddaļu jeb preambulu. Par likumprojekta nodošanu komisijām balsoja 58, bet pret bija 28 deputāti. Pirms balsojuma no tribīnes tika izteikts pa vienam par un pret deputātu viedoklim, savukārt jau pēc lēmuma pieņemšanas izskanēja arī deputāta Raivja Dzintara Saeimas Prezidijam iepriekš iesniegts ziņojums par balsošanas motīviem likumprojektam "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" (saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, ja šāds ziņojums ir iesniegts pirms balsojuma un tajā norādīts, ka iesniedzējs vēlas to nolasīt, tad arī šādam iesniedzējam tiek dots vārds un viņš var runāt līdz piecām minūtēm). ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes psiholoģija

11. Februāris 2014 /NR. 6 (808)

Var jau ar vieglu garu izveidot labo nodomu sarakstu "Jaunā gada lēmumi, kas padarīs dzīvi labāku" un uzskatīt, ka viss mainīsies pats no sevis. Tomēr jauna kalendārā gada sākums vispirms aicina atskatīties uz aizvadītajā gadā paveikto. Februāra sākums tradicionāli ir tas laika posms, kurš ļauj ar vēsu prātu aptvert sezonas aktualitātes. Lai gan liels profesionāls izaicinājums būtu pētījums par tieslietu modi, tomēr, paturot prātā atziņu, ka "mode ir kolektīvs ārprāts",1 aprobežošos ar novērojumu, ka jurisprudencē pagājušās sezonas aktualitāte ir un paliek nemainīga – modē ir Satversmes grozīšana un reformu pieteikšana. ...

žurnāls / Informācija

Jaunajā preambulas projektā valstsnācijas jēdzienu aizstāj tā satura izklāsts

11. Februāris 2014 /NR. 6 (808)

Pagājušajā nedēļā, 3. februārī, Saeimas deputāte, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētaja prof. Dr.iur. Ilma Čepāne valdību veidojošās koalīcijas padomes sēdē prezentēja jaunu Satversmes preambulas jeb ievaddaļas paplašināšanas projekta variantu. Koalīcijas partneri vienojās projektu apspriest frakcijās un pēc tam lemt par tālāko projekta virzību. Jaunajā projektā atšķirībā no iepriekšējā preambulas nosaukums aizvietots ar vārdu "Ievads", teksts ir apjoma ziņā ievērojami saīsināts un koncentrētāks, vienlaikus skaidrāk uzsvērts valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) princips, minēta pretošanās abām okupācijām, kā arī paplašināti skaidrota latviešu valodas kā valsts valodas loma. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes tiesas priekšsēdētājs: "Tiesa ir spējusi noņemt lietu politisko slāni.."

28. Janvāris 2014 /NR. 4 (806)

2014. gada 6. februārī beigsies Gunāra Kūtra desmit gadu pilnvaru termiņš Satversmes tiesas tiesneša amatā. Šajā amatā Saeima viņu apstiprināja 2004. gada martā. Divus gadus vēlāk, 2006. gadā, viņš tika ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieku, 2007. gada sākumā – par tiesas priekšsēdētāju. Konstitucionālās tiesas vadība viņam tika uzticēta kopumā trīs reizes pēc kārtas, pēdējo reizi – 2013. gada sākumā (Satversmes tiesas priekšsēdētāju tiesneši no sava vidus ievēlē uz trim gadiem). Tuvojoties G. Kūtra Satversmes tiesas tiesneša desmit gadu pilnvaru beigām, viņš likumsakarīgi nonācis Latvijas mediju uzmanības centrā – gan vērtējot amatā padarīto, gan apspriežot sabiedrībā labi pazīstamā jurista un administratora tālākās darbības plānus, tai skaitā iespējamo iesaistīšanos politikā. Kaut arī "Jurista Vārds" G. Kūtri iztaujāja galvenokārt par tiesas darbu un tā organizāciju, kā arī sarežģītākajām un diskutablākajām viņa pilnvaru laikā izskatītajām lietām, viņš dalījās pārdomās arī par Satversmes tiesas neatkarību, īpašībām, kas nepieciešamas Satversmes tiesas tiesnesim, bet jo īpaši tiesas priekšsēdētājam, Satversmes kodola teoriju un citiem jautājumiem. ...

Edvards Ratnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai Satversmei jāsargā augstskolu autonomija

14. Janvāris 2014 /NR. 2 (804)

Šī raksta mērķis ir analizēt, vai augstskolu autonomija ir pietiekami nostiprināts institūts Latvijā, iepazīstoties ar augstskolu autonomijas jēdzienu, noskaidrojot autonomijas tiesisko regulējumu un sniedzot ieteikumus autonomijas stiprināšanā. ...

Mārtiņš Pētersons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekonomiskās efektivitātes apsvērumi un Satversmē garantēto pamattiesību tvērums

7. Janvāris 2014 /NR. 1 (803)

Iepriekš žurnālā "Jurista Vārds" publicētajā rakstā1 autors teorētiskā līmenī aplūkoja ekonomiskās efektivitātes apsvērumu izmantošanu juridiskajā argumentācijā. Tika secināts, ka ekonomiskās efektivitātes apsvērumi ir politiski apsvērumi, kas var tikt izmantoti tikai juridisku argumentu ietvaros. Turklāt tiesa nedrīkst pati šādus apsvērumus izdarīt likumdevēja vietā. Šā raksta mērķis ir minētās teorētiskās atziņas attiecināt uz tiesas darbību praksē. Autors analīzēs galvenokārt Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk – Satversmes tiesa) praksi pamattiesību aizsardzībā, jo šī ir joma, kuras vērtējuma metodoloģijā šķietami visdabiskāk varētu tikt iekļauti ekonomiskās efektivitātes apsvērumi. Pamattiesību kā personu subjektīvo publisko tiesību centrālais jautājums ir par to, kā samērot indivīda tiesības ar sabiedrības kopējām interesēm. Savukārt valsts ekonomiskajai efektivitātei piemīt sabiedriski nozīmīga mērķa raksturs. ...

Mārtiņš Drēģeris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dažas praktiskas piezīmes par Satversmes 49. pantu

10. Decembris 2013 /NR. 50 (801)

Raksta autors turpina aplūkot Latvijas Republikas Satversmes 49. panta juridisko dabu, lietošanas praktisko mehānismu, formu un tiesiskās sekas (skat. arī autora iepriekšējo publikāciju: Drēģeris M. Dažas praktiskas piezīmes par Satversmes 49. pantu Valsts prezidenta pilnvaras Satversmes 49. panta tvērumā. Jurista Vārds Nr. 40 (791) 01.10.2013.). Rakstā meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem: (1) kā un kādos apstākļos ir piemērojams Satversmes 49. panta regulējums; (2) kādas tiesības un pienākumus Satversmes 49. pants uzliek Valsts prezidenta institūtam; (3) kādas un cik lielas ir Valsts prezidenta, Saeimas un citu konstitucionālo orgānu pilnvaru apjoma izmaiņas Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas gadījumā. ...

žurnāls / Diskusija

Portāla atbildība par anonīmiem komentāriem: ECT spriedums Delfu lietā raisa diskusiju

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

"Jurista Vārds" lūdza lietpratējiem izteikt viedokli par šādiem jautājumiem: 1. Kā jūs vērtējat Direktīvas par elektronisko tirdzniecību piemērošanu šīs lietas ietvaros? 2. Vai jūs piekrītat ECT secinājumam, ka portālam uzliktā atbildība par lietotāju atstāto komentāru saturu ir samērīgs un pamatots uzņēmuma vārda brīvības ierobežojums? 3. Kādas, jūsuprāt, varētu būt šī sprieduma sekas, ja tas stāsies likumīgā spēkā? ...

žurnāls / Diskusija

ECT sprieduma lietā Delfi pret Igauniju kopsavilkums

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

"Jurista Vārda" redakcija lūdza vairākiem speciālistiem sniegt viedokli par nesen Eiropas Cilvēktiesību tiesā pieņemto spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju",1 kurš gan vēl nav stājies spēkā. Šis spriedums ir vērā ņemams, jo specifisku apstākļu izpildīšanās gadījumā tas paredz elektronisko masu mediju atbildību par anonīmu lietotāju atstātajiem komentāriem. ...

Jānis Stradiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piezīmes par nacionālo identitāti, Satversmes preambulas projektu un latviešu nācijas likteni

5. Novembris 2013 /NR. 45 (796)

Esmu uzaicināts izteikties par Dr. Egila Levita piedāvātās Latvijas Satversmes preambulas iespējamo tekstu. E. Levits ir izcils Eiropas mēroga jurists, un viņa izstrādātais teksts, saprotams, no juridiskā viedokļa ir meistardarbs, par ko autoram jāizsaka vislielākā atzinība. Ne tikai par šo darbu, bet arī par pamatpostulātiem, kuriem mūsdienu globalizētajā, uz modificētām vērtībām tendētā pasaulē varētu būt sava nozīme mazas valsts nacionālās identitātes, savdabības uzturēšanā. ...

žurnāls / Notikums

Aizritējusi konference par Satversmes preambulas paplašināšanas projektu

5. Novembris 2013 /NR. 45 (796)

Lai veicinātu plašāku diskusiju par Dr.iur.h.c. Egila Levita privāti izstrādāto Satversmes preambulas paplašināšanas priekšlikumu un apspriestu iespējamo konstitūcijas priekšvārda saturu, 25. oktobrī Latvijas Universitātē notika starptautiska konference "Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs". Pasākumu rīkoja Saeimas Juridiskā komisija sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Konferenci informatīvi atbalstīja izdevums "Jurista Vārds". Pasākumu vadīja doc. Dr.iur. Jānis Pleps. Šajā "Jurista Vārdā" sniegts pārskats par konferences norisi, savukārt žurnāla elektroniskajā versijā priekšlasījumi, kuru autori tos bija iesūtījuši pasākuma organizatoriem, ir publicēti pilnā apjomā. Konferences videoieraksts pieejams gan Saeimas, gan Latvijas Universitātes mājaslapā. Kopsavelkot konferences darbu, E. Levits atzina, ka tās dalībnieki ir centušies labāk izprast un atpazīt Latvijas valsti un pasākums ir bijis veiksmīgs solis uz priekšu šajā procesā. Viņš arī uzsvēra, ka, neraugoties uz preambulas projekta sakarā jau iepriekš izskanējušajiem apšaubījumiem, vairākums konferences dalībnieku bijis vienisprātis, ka latviešu nācija, kas runā latviešu valodā un kam ir sava vēsture un kultūra, eksistē un tai piemīt dabiska vajadzība "neļauties nostumt sevi malā". E. Levits vēlreiz atgādināja savas ieceres galveno mērķi: Satversmes preambulai jākļūst par atbildi uz jautājumu "Kas ir Latvijas valsts?". ...

Krišjānis Bušs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz privāto dzīvi kā pamats izteiksmes brīvības ierobežošanai

29. Oktobris 2013 /NR. 44 (795)

Izteiksmes brīvībai vienmēr ir bijusi īpaša loma demokrātiskā sabiedrībā, tomēr mūsdienās, galvenokārt pateicoties straujajai tehnoloģiju attīstībai, arvien svarīgākas kļūst personu tiesības uz privāto dzīvi. Tiesību uz izteiksmes brīvību un privātās dzīves neaizskaramības pašreizējo savstarpējo hierarhiju precīzi ataino Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcija un tās labojumi, kur izteiksmes brīvībai tiek paredzēta fundamentāla loma, kamēr tiesības uz privāto dzīvi pat nav minētas. Nepastāvot tiesiskam līdzsvaram starp abām cilvēktiesībām, vairumā gadījumu tieši personu tiesības uz privāto dzīvi ir tās, kuras cieš no izteiksmes brīvības īstenošanas. Ņemot vērā minēto tendenci, rakstā tiks analizēti kritēriji, uz kuru pamata izteiksmes brīvību ir iespējams ierobežot par labu personu tiesībām uz privāto dzīvi. ...

žurnāls / Intervija

Preambulas projekts var destabilizēt sabiedrību

29. Oktobris 2013 /NR. 44 (795)

Biznesa augstskolas "Turība" profesors Dr. iur. Aivars Endziņš savulaik ir bijis Latvijas Tautas frontes aktīvs dalībnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts piedalījies 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" sagatavošanā un balsojis par tās pieņemšanu. A. Endziņš bijis arī piektās un sestās Saeimas deputāts. 1996. gadā kļuvis par jaunizveidotās Satversmes tiesas tiesnesi, bijis tās pirmais priekšsēdētājs (2000–2007). Savulaik viņš kandidējis arī uz Latvijas Valsts prezidenta amatu. Ņemot vērā A. Endziņa neapšaubāmo autoritāti Latvijas valststiesību zinātnieku un praktiķu vidū, viņa redzējumu bija paredzēts publicēt žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā numurā 2013. gada 22. oktobrī – vienkopus ar citiem viedokļiem par Dr.iur.h.c. E. Levita piedāvāto Satversmes preambulas projektu. Tehnisku iemeslu dēļ tas nenotika, tādēļ žurnāls atvainojas A. Endziņam un lasītajiem un publicē šo viedokli šajā "Jurista Vārda" numurā. ...

žurnāls / Numura tēma

Preambulas ierosinājums raisa diskusiju

22. Oktobris 2013 /NR. 43 (794)

Žurnāla "Jurista Vārds" 2013. gada 24. septembra laidienā (Nr. 39 (790)) tika publicēts Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja, Eiropas Savienības tiesas tiesneša prof. Dr.iur.h.c. Egila Levita privāti izstrādāts priekšlikums Latvijas Republikas Satversmes preambulas paplašināšanai, izraisot ļoti plašu valststiesisku un politisku diskusiju, kas šoreiz izvērtusies arī krietni ārpus ierastajām tiesībnieku aprindām. Lai atainotu domu apmaiņas dažādos aspektus, šajā "Jurista Vārdā" redakcija par E. Levita priekšlikumu aicināja izteikties ne vien juristus, bet arī citu zinātņu nozaru pārstāvjus: radošo inteliģenci, mazākumtautību viedokļu līderus u.c. Jāatzīst, ka pierunāt "nejuristus" izteikt viedokli par šo "juridisko" jautājumu nenācās viegli – vairākas žurnāla uzrunātās sabiedriskās domas autoritātes izvēlējās savas domas nepaust. Tāpat "Jurista Vārds" rīkoja lasītāju aptauju, kurā centās noskaidrot gan attieksmi pret E. Levita ierosinājumu, gan aicināja iesūtīt alternatīvus Satversmes preambulas paplašināšanas priekšlikumus. Šis, 22. oktobra, "Jurista Vārds" apkopo aicināto lietpratēju un žurnāla lasītāju aptauju rezultātus un tādējādi tiek veltīts Latvijas valsts pamatu, identitātes un mērķu apspriešanai. Jācer, ka šis apkopojums kā diskusiju materiāls būs noderīgs arī konferencei "Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs", ko rīko Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā komisija sadarbībā ar Latvijas Universitāti un kas 25. oktobrī notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā. ...

žurnāls / Informācija

Vai ir Jāpaplašina Satversmes tiesas kompetence

15. Oktobris 2013 /NR. 42 (793)

2013. gada 26. un 27. septembrī Rīgā notika starptautiska konference "Konstitucionālās tiesas kompetence: robežas un paplašināšanas iespējas", kas vienkopus pulcēja dažādu konstitucionālo uzraudzības institūciju pārstāvjus – tiesu priekšsēdētājus, tiesnešus un konstitucionālo tiesību ekspertus no daudzām valstīm. Šāda mēroga konferenci Satversmes tiesa ar Eiropas Padomes Komisijas par demokrātiju caur likuma spēku (Venēcijas komisija) atbalstu organizē katru otro gadu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atteikums apmaksāt mājdzemdības aizskar cilvēktiesības

8. Oktobris 2013 /NR. 41 (792)

Ministru prezidentam V.Dombrovskim Veselības ministrijai Nacionālajam veselības dienestam V.Z. I.S. N.M. Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk – tiesībsargs) ir izskatījis pārbaudes lietu Nr.2012-297 -5D, kas ierosināta uz I.S. 2012. gada 11. oktobra iesnieguma (saņemts 2012. gada 11. oktobrī, reģistrēts ar Nr. 2047), V.Z. 2013. gada 20. marta iesnieguma (saņemts 2013. gada 25. martā, reģistrēts ar Nr. 783) un N.M. (turpmāk kopā ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesības uz veselības aizsardzību Satversmes tiesas nolēmumos

8. Oktobris 2013 /NR. 41 (792)

Šajā rakstā, apkopojot galvenās tēzes, sniegts pārskats par svarīgākajiem Satversmes tiesas nolēmumiem, kuros vērtētas tiesības uz veselības aizsardzību. ...

žurnāls / Tiesību politika

Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējas

1. Oktobris 2013 /NR. 40 (791)

2013. gada 13. septembrī tika publiskots otrais Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotās ekspertu grupas1 pārvaldības pilnveidei ziņojums. Ekspertu grupa, kuras sastāvā darbojas Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka, sniegusi analīzi un viedokli par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām. Priekšlikumu mērķis ir uzlabot Latvijā pastāvošo parlamentārās demokrātijas modeli, par piemēru izmantojot Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu. Tā kā racionālajam parlamentārismam ir raksturīga spēcīga valdības vadītāja pozīcija, ekspertu grupas ziņojuma centrā ir priekšlikumi, kas paredz uzlabot parlamentāras valdības veidošanas un atbildības regulējumu, tādā veidā panākot, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta darbs kļūst efektīvāks, atbildīgāks un stabilāks, kā arī palielināt Ministru prezidenta lomu Ministru kabineta darba organizēšanā. Gatavojot ziņojumu, ekspertu grupa tikusies ar septiņiem bijušajiem Latvijas Ministru prezidentiem un pašreizējo Ministru prezidentu. Daļa ekspertu grupas secinājumu plašākā sabiedrībā jau apspriesti Valsts prezidenta kancelejas darbinieku un profesionāļu diskusijās. 2013. gada 16. septembrī Valsts prezidents nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, ar kuru daļu no ekspertu grupas priekšlikumiem iesniedza Saeimai kā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu. ...

žurnāls / Notikums

Parlamenta lēmumu ietekmes ex post analīze

1. Oktobris 2013 /NR. 40 (791)

2013. gada 1. septembrī apritēja 20 gadi kopš Notariāta likuma atjaunošanas. Saistībā ar to Latvijas Republikas Saeima un Latvijas Zvērinātu notāru padome 2013. gada 20. septembrī rīkoja starptautisku konferenci “Parlamenta lēmumu ietekmes ex post analīze”. Konferences mērķis bija, prezentējot un analizējot reformas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas notariātos, diskutēt par valstu parlamentu lēmumu ietekmes ex post novērtēšanas sistēmas iespējamiem modeļiem. Konferencē uzstājās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tiesību zinātnieki, zvērināti notāri un parlamentārieši. ...

Mārtiņš Drēģeris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dažas praktiskas piezīmes par Satversmes 49. pantu

1. Oktobris 2013 /NR. 40 (791)

Šī gada oktobrī aprit jau divi gadi kopš brīža, kad pēc Latvijas vēsturē pirmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām sanāca 11. Saeima. Šo vēlēšanu cēlonis bija Valsts prezidenta ierosinātā 10. Saeimas atlaišana. Rakstā autors1 aplūko Latvijas Republikas Satversmes 49. panta juridisko dabu, lietošanas praktisko mehānismu, formu un tiesiskās sekas, lai sniegtu atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) kā un kādos apstākļos ir piemērojams Satversmes 49. panta regulējums; 2) kādas tiesības un pienākumus Satversmes 49. pants uzliek Valsts prezidenta institūtam; 3) kādas un cik lielas ir Valsts prezidenta, Saeimas un citu konstitucionālo orgānu pilnvaru apjoma izmaiņas Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas gadījumā. Ierobežotā apjoma dēļ šo rakstu var uzskatīt par mēģinājumu ieskicēt Satversmes 49. panta tvērumu, kam nākotnē būtu jāvelta plašāks pētījums. ...

žurnāls / Diskusija

Viedokļi par Valsts prezidenta ieteiktajām reformām valdības darba uzlabošanai

1. Oktobris 2013 /NR. 40 (791)

Jau pagājušais “Jurista Vārds” informēja par Valsts prezidenta Andra Bērziņa 2013. gada 16. septembrī nosūtīto vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā viņš likuma ierosinājuma formā iesniedza Saeimai daļu no ieteikumiem, ko savā otrajā, 2013. gada 13. septembrī publiskotajā, atzinumā bija izstrādājusi un ieteikusi ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei.1 Šajā “Jurista Vārda” numurā sadaļā “Tiesību politika” tiek publicēts minētais atzinums, kurā Valsts prezidenta izveidotā ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei (Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka) sniegusi analīzi un viedokli par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām. Priekšlikumu mērķis ir uzlabot Latvijā pastāvošo parlamentārās demokrātijas modeli, par piemēru izmantojot Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu. Valsts prezidenta iniciatīvas un ekspertu grupas ziņojuma mērķis ir konstitucionālas reformas (Satversmes un likumu grozījumi), ar kuru palīdzību tiktu panākts, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta darbs kļūst efektīvāks un stabilāks, kā arī palielināta Ministru prezidenta lomu Ministru kabineta darba organizēšanā un samazināta valdības darba tiešā atkarība no parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Kopumā to var raksturot ar racionālā parlamentārisma jēdzienu – šāds parlamenta un valdības sadarbības modelis, kura centrā ir spēcīga valdības vadītāja pozīcija, ekspertu ieskatā raksturīgs mūsdienīgām demokrātijām. Priekšlikumi paredz arī būtiski palielināt paša Valsts prezidenta lomu valdības veidošanas procesā: pēc tam, kad Saeima uzticētu valdības veidošanu kādam politiķim, Valsts prezidents būtu tas, kurš pēc šī jaunā Ministru prezidenta ieteikuma apstiprinātu amatā konkrētus ministrus. Šajā numurā līdz ar ekspertu grupas ziņojuma publikāciju “Jurista Vārds” piedāvā lasītājiem neklātienes diskusiju par ziņojumā ietvertajiem reformu priekšlikumiem, galvenokārt koncentrējoties uz šādiem jautājumiem: vai valdības stabilitāti palielinās ieteikums, ka parlaments balso tikai par Ministru prezidentu (nevis par valdību kopumā kā līdz šim) un Ministru prezidents pēc tam veido kabineta sastāvu; vai valdības stabilitāti palielinātu situācija, ka parlaments var gāzt valdību tikai tad, ja vienlaikus izsaka uzticību jaunam Ministru prezidentam (konstruktīvās neuzticības balsojums); kā vērtējama Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšana gadījumā, ja ministrus amatā ieceltu prezidents pēc premjerministra ieteikuma? Diskusijā piedalās: profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, Publisko tiesību institūta direktors un tieslietu ministra padomnieks Arvīds Dravnieks, Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Latvijas Universitātes lektors Dr.iur. Edvīns Danovskis un zvērināts advokāts Linards Muciņš. ...

Artūrs Kučs, Linda Bīriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Žurnālistu avotu aizsardzība ECT praksē un lieta "Nagla pret Latviju"

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2013. gada 16. jūlijā pasludināja spriedumu lietā "Nagla pret Latviju",1 konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 10. panta pārkāpumu. Šis ir pirmais tiesas spriedums pret Latvijas valsti, kurā izvērtētas žurnālistu avotu aizsardzības garantijas un nepieciešamais pamatojums valsts institūcijām šo tiesību ierobežošanai, tai skaitā izmeklēšanas interesēs. Apstāklis, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT vai Tiesa) izskatīja šo lietu salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī Tiesas spriedumā ietvertā kritika policijas, prokuratūras un tiesu varas amatpersonu darbībām visdrīzāk liecina, ka ECT vēlējās ar šo spriedumu formulēt procesuālos un materiālos principus, kurus Latvijas izmeklēšanas iestādēm un tiesām turpmāk būtu jāievēro, izskatot šāda veida lietas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Nagla pret Latviju": ieskats un analīze

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Šajā žurnāla numurā vēršam uzmanību uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) 2013. gada 16. jūlijā pasludināto spriedumu lietā "Nagla pret Latviju" (pieteikuma Nr. 73469/10), kur ECT lēma, ka ir noticis tiesības uz vārda brīvību pārkāpums saistībā ar Valsts policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, kuru tiesa atzina par nesamērīgu. Kratīšana žurnālistes dzīvesvietā notika saistībā ar "De facto" raidījumu, kurā I. Nagla informēja sabiedrību par apjomīgu datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta par amatpersonu un privātpersonu ienākumiem un maksātajiem nodokļiem. Par datu noplūdi viņai paziņoja anonīma persona, kura sevi dēvēja par "Neo". Kratīšanas sakarā ECT uzsvēra, ka žurnālista tiesības neizpaust savu informācijas avotu ir tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa, pret kuru ir jāizturas ar vislielāko rūpību, un žurnālista vārda brīvības aizsardzības pakāpi neietekmē šaubas par viņa informācijas avota rīcības tiesiskumu. Šo sprieduma aspektu šajā numurā padziļināti analizē zvērināta advokāte Mg.iur. Linda Bīriņa, kas bija arī I. Naglas pārstāve ECT, un tiesībsarga padomnieks un LU Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr.iur. Artūrs Kučs rakstā par žurnālistu avotu aizsardzību ECT praksē. Savu komentāru par lietu "Nagla pret Latviju" sniedz arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce un prasības pieteicēja ECT – žurnāliste Ilze Nagla. Papildus vārda brīvības satura analīzei Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā ietvarā ECT lietā "Nagla pret Latviju" ieskicēja Satversmes tiesas kompetenci, uzsverot, ka pieteicējai nebija jāvēršas Satversmes tiesā, lai tiktu uzskatīts, ka ir pienācīgi izsmelti visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi. Tādējādi ECT noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzējas sūdzība nav izskatāma pēc būtības, jo iesniedzēja nebija izsmēlusi viņai pieejamos nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus. Valdība uzstāja, ka I. Nagla nebija Satversmes tiesā apstrīdējusi konstitucionalitāti Kriminālprocesa likuma 180. pantam, kas neparedzēja žurnālistu kriminālprocesuālās imunitātes, un speciāla regulējuma iztrūkumam par kratīšanu žurnālista darba un dzīves vietā. Līdzīga rakstura valdības iebildes ECT bija skatījusi jau agrāk lietās "Liepājnieks pret Latviju" (pieteikums Nr. 37586/06, 73.–76.§), "Savičs pret Latviju" (Nr. 17892/03, 113.–117.§) un "Mihailovs pret Latviju" (Nr. 35939/10, 157.–158.§), secinot, ka Satversmes tiesa nav kompetenta vērtēt tiesiskā regulējuma trūkumu vai lemt par iespējami nepareizu normas piemērošanu vai iztulkošanu, ja šī tiesību norma savā būtībā nav pretēja konstitūcijai. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iespēja uzlabot Satversmes grozīšanas procedūru

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

2012. gada 7. novembrī apritēja 90 gadi kopš Latvijas Republikas konstitūcijas stāšanās spēkā. Šo gadu laikā situācija Latvijā ir ievērojami mainījusies, un aktuāls ir kļuvis jautājums par Satversmes grozīšanu. Regulāri plašsaziņas līdzekļos tiek ievietotas publikācijas un notiek diskusijas par to, ka Satversme ir jāpilnveido. Jautājums par grozījumu izdarīšanu Satversmē dažādu iemeslu dēļ ir īpaši aktualizējies pēdējos gados. Piemēram, pirms kāda laika sabiedrībā plaši sāka apspriest jautājumu par to, vai atsevišķi Satversmes panti ir jāpadara negrozāmi. Izpētot un izanalizējot konstitūcijas grozīšanas teorētiskos un praktiskos aspektus, raksta autore izvirza priekšlikumus Satversmes 76. panta pilnveidošanai. Rakstā īpašs uzsvars likts uz salīdzinošo zinātniski pētniecisko metodi, salīdzinot Satversmes grozīšanas procedūru ar citu valstu (unitāru parlamentāru republiku, kurās ir vienpalātas parlaments un kuras ir Eiropas Savienības dalībvalstis) konstitūcijās noteikto konstitūcijas grozīšanas kārtību, proti, ar Lietuvas, Igaunijas, Slovākijas, Bulgārijas, Ungārijas, Grieķijas un Portugāles konstitūcijām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības neliecināt pret sevi

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka tiesības klusēt policijas pratināšanā un privilēģija neliecināt pret sevi ir vispāratzīts starptautisks standarts, kas ir taisnīga tiesas procesa pamatā, neraugoties uz to, ka šīs tiesības Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – Konvencija) nav īpaši minētas.1 Konkrētāk šīs tiesības minētas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kura 14. panta trešās daļas g) punktā noteikts, ka personu nedrīkst piespiest dot liecības pret sevi vai atzīt sevi par vainīgu. Šīs tiesības sīkāk konkretizētas likumos. Taču rakstītās normas tikai daļēji atklāj šī tiesību principa nianses un darbības robežas. Tāpēc raksta uzdevums ir sniegt plašāku minētā principa raksturojumu, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Vācijas un Šveices tiesu praksi. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins, Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Bīriņu domnīca – jau desmito gadu pēc kārtas

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kas kļuvis par tradicionālu ikvasaras domu apmaiņas vietu starp tiesību zinātniekiem un praktiķiem, politiķiem un citu nozaru lietpratējiem, šogad jūlija nogalē notika jau desmito reizi. Otrs iemesls, kas līdzās apaļajai gadskārtai piešķīra pasākumam zināmu svētku sajūtu, bija fakts, ka tieši jūlijā pirms 20 gadiem tika pilnībā atjaunota neatkarību atguvušās Latvijas Republikas tiesiskā iekārta: 1993. gada 6. jūlijā pulksten 12.00 pilnā apjomā atsāka darboties Satversme, uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētā piektā Saeima un līdzās parlamentam pakāpeniski tika atjaunoti arī citi Satversmē paredzētie valsts orgāni – Ministru kabinets, Valsts prezidents un Valsts kontrole. Par godu semināra desmitgadei tiesībpolitiskā domu apmaiņa Bīriņos šoreiz ritēja gandrīz veselas nedēļas garumā, savukārt Latvijas atjaunotās tiesiskās iekārtas jubileja bija atstājusi ietekmi uz vairāku tematu izvēli, kā arī bija iemesls Bīriņu seminārā iepriekš nepieredzētam notikumam – ballei. Tāpat kā līdz šim semināru rīkoja Publisko tiesību institūts (dibinātāji – Arvīds Dravnieks, Egils Levits, Lauris Liepa, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele), bet galvenais dzinējspēks, bez šaubām, bija tā direktors Arvīds Dravnieks. Seminārā pulcējās galvenokārt Latvijas tiesībnieki – gan zinātnieki, gan praktiķi no visiem varas zariem un visdažādākajām institūcijām, kā arī privātās prakses. Piedalījās arī citi interesenti – politiķi, ekonomisti u.c. Pasākuma norisi atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, SIA “Latvijas Vēstnesis” un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte. ...

žurnāls / Numura tēma

Konstitucionālās tiesas kā prejudiciālo nolēmumu lūdzējas

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Dalībvalstu konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesas mijiedarbība vienmēr ir bijis tiesību zinātnieku iecienīts pētījumu objekts – gan komplicētu un neviennozīmīgi interpretējamu tiesisko argumentu dēļ, gan arī politiskās sensitivitātes un spriedzes dēļ. Tomēr lielākoties pētījumi ir koncentrējušies uz ES Tiesas un dalībvalstu konstitucionālo tiesu dažādajiem skatpunktiem attiecībā uz ES tiesību pārākuma principa darbību un ES tiesību attiecībām ar dalībvalstu konstitūcijām. Taču tas nebūt nav vienīgais interesantais un izpētes vērtais objekts dalībvalstu konstitucionālo tiesu un ES Tiesas attiecībās. Tādēļ šajā rakstā tiks aplūkota dalībvalstu konstitucionālo tiesu un ES Tiesas iespējamā sadarbība prejudiciālo nolēmumu kontekstā, apzinot un analizējot situāciju gan no ES Tiesas un ES tiesību, gan no pašu konstitucionālo tiesu skatpunkta. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie Satversmes tiesas spriedumi

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Jūnija beigās Satversmes tiesa pasludināja divus spriedumus. Pirmais no tiem – 2013. gada 27. jūnijā lietā Nr. 2012-22-0103 "Par Civilprocesa likuma 567. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības segšanu no valsts budžeta gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam" un Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 670 "Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību" 8., 9., 10., 11. un 12. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam". Otrais spriedums pasludināts 2013. gada 28. jūnijā lietā Nr. 2012-26-03 "Par Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumu Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" 67.1 3. apakšpunkta (2010. gada 28. decembra redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". ...

Anita Rodiņa, Dita Amoliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lēmums par atteikšanos ierosināt lietu Satversmes tiesā: teorētiskie un praktiskie aspekti

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Satversmes tiesa savu kompetenci – nodrošināt konstitūcijas, respektīvi, Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme),1 virsvadību un konstitucionālo taisnīgumu2 – īsteno, izskatot tai piekrītošās lietas. Taču to jautājumu loku, kuri nonāk Satversmes tiesas tiesvedībā, nosaka iesniegto pieteikumu saturs. Tādējādi Satversmes tiesas procesā ļoti nozīmīga ir lietas ierosināšanas jeb pirmā procesuālā stadija, kurā tiek piemērotas Satversmes tiesas likuma normas.3 ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Krīzes iespaids uz konstitucionālo sistēmu – ekspertu analīze zinātniskā krājumā

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Latvijas konstitucionālo tiesību zinātnieki Dr.iur. Ringolds Balodis un Dr.iur. Jānis Pleps piedalījušies grāmatas "Constitutions in the Global Financial Crisis. A Comparative Analysis" (Xenophon Contiades (ed), Ashgate, 2013) tapšanā ar rakstu "Financial Crisis and the Constitution in Latvia". ...

žurnāls / Tiesību politika

Prezidents izvērtē Saeimas darbu un piedāvā konstitucionālas reformas

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Fragmenti no Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzrunas Saeimas pavasara sesijas pēdējā plenārsēdē 20. jūnijā. Pilns runas teksts pieejams: www.president.lv. ...

Jānis Lazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālisma pirmsākumi un nerealizētie valstiskumi Latvijā

11. Jūnijs 2013 /NR. 23 (774)

Raksts veltīts konstitucionālo tiesību pirmsākumiem un nerealizētiem vai arī uz īsu laiku realizētiem valstiskumiem tagadējā Latvijas teritorijā. Autors izvirza tēzi, ka konstitucionālisma pirmsākumi Latvijā meklējami jau XVII gs. sākumā un šajā ziņā mūsu zemei pieder viena no senākajām satversmēm Eiropā. No neīstenotiem valstiskumiem savukārt īpašu uzmanību pelna Baltijas valsts ideja. Lai arī Baltijas valsts izveide cieta neveiksmi, doma par iespējamu Baltijas valstu ciešāku sadarbību, neizslēdzot iespēju apvienoties vienā valstiskumā, domājams, joprojām ir apsverama perspektīva. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsargs: būtiskas problēmas saskatu labas pārvaldības principa ievērošanā

11. Jūnijs 2013 /NR. 23 (774)

Pagājušajā nedēļā Saeimā iesniegts Latvijas Republikas tiesībsarga apjomīgais ziņojums par 2012.gadu, kurā atzīts: "Vērtējot situāciju Latvijā, būtiskas problēmas saskatu labas pārvaldības principa ievērošanā gan valsts, gan pašvaldību iestādēs. Labas pārvaldības problēmas gluži kā infekcija ir skārušas pilnīgi visas jomas, sākot no bērnu, pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un beidzot ar sociālajām, ekonomiskajām tiesībām un diskriminācijas novēršanu." ...

žurnāls / Informācija

Piedāvā konstitucionālas reformas Ministru prezidenta un valdības stiprināšanai

4. Jūnijs 2013 /NR. 22 (773)

Visai drīz pēc stāšanās amatā – 2011. gada rudenī – Valsts prezidents Andris Bērziņš kā vienu no sava darba prioritātēm pieteica nepieciešamību pilnveidot valsts pārvaldības modeli Latvijā, īpaši uzsverot, ka ir jāizvērtē, kā veidojas attiecības starp valsts varas atzariem, kā arī starp valsti un pašvaldībām. Pēc A. Bērziņa domām, līdzšinējā kārtība, kaut arī nodrošina varas zaru līdzsvaru, tomēr nestimulē valsts attīstību, jo netiek īstenots politiskās atbildības princips un varas nesēju vidū veidojas traucējoša sāncensība kopdarbības vietā. 2012. gadā Valsts prezidents izveidoja ekspertu grupu, kuras uzdevums ir izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus pārvaldes pilnveidei (Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps, Dr.oec. Inga Vilka) un kura jau paguvusi nākt klajā ar priekšlikumiem "Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas iespējas" (dokuments pieejams: www.president.lv). Savukārt šī gada 22. maijā, lai turpinātu Valsts prezidenta aizsākto diskusiju par iespējām pilnveidot valsts pārvaldību, notika diskusija "Stiprāka un atbildīgāka izpildvara", kuras centrā bija jautājums – vai būtu iespējamas un lietderīgas reformas, kas stiprinātu izpildvaras darba efektivitāti, palielinot Ministru prezidenta ietekmi un saliedējot Ministru kabineta locekļus kā vienotu komandu, kas mazāk nekā šobrīd būtu atkarīga no koalīciju veidojošo partiju atsevišķajām interesēm. Šajā diskusijā piedalījās ne vien pārstāvji no iepriekšminētās ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei, bet arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi, kā arī citi eksperti – Biznesa augstskolas "Turība" mācībspēki, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, juristi, politologi u.c., sarunu vadīja Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos Reinis Bērziņš. Pasākums notika Biznesa augstskolā "Turība". ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanā

4. Jūnijs 2013 /NR. 22 (773)

Pagājušo nedēļu, 29. maijā, pāris dienas pirms pašvaldību vēlēšanām, tiesībsargs Juris Jansons publiskojis atbildi uz kāda Rīgas mēra amata kandidāta iesniegumu, kur norādīts uz tiesiskās vienlīdzības pārkāpumu priekšvēlēšanu televīzijas raidījumu veidošanā. Vērtējot šo iesniegumu, tiesībsargs analizējis Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pamattiesības kopsakarā ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu brīvību veidot raidījumu saturu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Latvijas Republikas Satversmes tiesas darbu 2012. gadā

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

Satversmes tiesā 2012. gadā saņemts 561 iesniegums. No tiem 347 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem, bet 214 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās. Satversmes tiesa ierosināja 26 lietas, no kurām sešpadsmit lietas tika ierosinātas uz konstitucionālās sūdzības pamata, sešas lietas ierosinātas pēc vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikumiem, trīs lietas pēc Saeimas deputātu un viena lieta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikumos lūgts vērtēt dažādus tiesību jautājumus, tostarp tādus jautājumus, kas saistīti ar ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju, valsts valodas zināšanu apjomu, zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību, civilprocesu un pensiju sistēmu. Kopumā 2012. gadā ir izlemtas 22 lietas. Tiesvedība izbeigta 9 lietās, savukārt 13 lietās pieņemti spriedumi. Satversmes tiesa 2012. gadā izskatījusi vairākus būtiskus konstitucionālo tiesību jautājumus, piemēram, jautājumus, kas saistīti ar valsts budžeta izstrādāšanas un pieņemšanas procedūru, atalgojumu tiesu varā, īpašuma tiesību ierobežojumiem, personu sociālo aizsardzību, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu un autortiesību subjektu mantiskām tiesībām. Nolēmumos ir ietvertas būtiskas atziņas tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumos. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesas nolēmumos sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Tātad Satversmes tiesas nolēmumam ir erga omnes spēks, proti, tas ir vispārsaistošs. ...

Toma Birmontiene

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts budžeta konstitucionālā doktrīna Lietuvā

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

Valsts budžeta konstitucionālas doktrīnas īpatnības nosaka dažādi faktori; dažus no tiem ietekmē tiesību tradīcijas. Atbilstoši Lietuvas konstitucionālajai tradīcijai valsts budžeta izstrādes un kontroles jautājumi ir svarīga konstitucionālā regulējuma joma. Pirmajās pagaidu konstitūcijās šīm attiecībām netika veltīta uzmanība, bet 1922. gada un vēlākajās – 1928. un 1938. gada – konstitūcijās tās dažādā apjomā tiek reglamentētas atsevišķās nodaļās. Jāuzsver, ka 1938. gada Lietuvas Konstitūcijā īpaši paplašinātas Republikas prezidenta pilnvaras, jo gadījumos, kad nebija Seima vai nenotika tā sesija, viņš varēja apstiprināt Ministru padomes iesniegto budžeta grozījumu projektu. Lietuvas Republikas pagaidu pamatlikumā, kas tika pieņemts 1990. gadā un bija spēkā līdz 1992. gada Lietuvas Republikas Konstitūcijas pieņemšanai, valsts budžeta attiecības reglamentētas V nodaļā "Budžeta uzbūve". ...

...

7

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls