19. Maijs 2015 13:20
Jaunumi
Valsts pārvaldes paveiktajā – vairāk konkrētu administratīvā sloga mazināšanas rezultātu

Otrdien, 19.maijā, valdība izskatīja Valsts kancelejas informatīvo ziņojumu par valsts institūciju paveikto 2014.gada 2.pusē, atbilstoši valsts pārvaldes izvirzītajiem mērķiem.

Padarītais vērtēts gan no valsts iestāžu, gan sabiedrības perspektīvas, atbilstoši izvirzītajiem valsts pārvaldes attīstības mērķiem - par nozares regulējuma ietekmes izvērtējuma un regulējuma aktualizāciju, valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitātes celšanu un sabiedrības līdzdalības stiprināšanu.

Valsts kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte norāda, ka gandarījums lielākoties ir par sabiedrības līdzdalības efektu, kā arī par konkrētiem sasniegtiem rezultātiem. „Ikdienas sadarbībā, kā arī vērtējot ministriju un to padotības iestāžu veikumu, iezīmējas pozitīva tendence – arvien vairāk izmaiņas ieviestas tieši pēc iedzīvotāju un uzņēmēju konstruktīviem priekšlikumiem, kurus institūcijas ņēmušas vērā. Piemēram, ar vien vairākās jomās izskausta prasība no uzņēmējiem pieprasīt informāciju, ja tā jau ir citas valsts iestādes rīcībā. Īpaši jāuzteic Labklājības ministrija, Lauku atbalsta dienests, Ekonomikas ministrija, kā arī Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs.”

Vienlaicīgi viņa norāda, ka joprojām būtiski jāstiprina vienota izpratne par sabiedrības līdzdalības iespējām, jo tikai jēgpilna un produktīva iedzīvotāju līdzdalība sekmē valsts pārvaldes informācijas pieejamību un atklātību. „Tāpat jāturpina efektīvi īstenot pakalpojumu un procesu elektronizāciju, koncentrējoties nevis uz atsevišķiem iestāžu pakalpojumiem, bet nodrošinot pārresorisku, centralizētu un sistēmisku procesu kopumu. Tikai tā varēsim efektīvi mazināt administratīvo slogu visā valsts pārvaldē, nevis izcelt atsevišķus labus piemērus,” uzsver E.Upīte.

Tāpat E.Upīte norāda, ka kompetence un profesionalitāte ir viens no kritiskākajiem valsts pārvaldes jautājumiem. „Turpinās tendence aizplūst augstas raudzes ekspertiem, kas līdzās profesionalitātei rada ievērojamu risku institucionālās atmiņas zudumam. Viens no nākamajiem būtiskajiem soļiem ir politiskais atbalsts Valsts dienesta likumprojektam, kā arī virkne citu īstenojamu jautājumu, t.sk., nodarbināto apmācības u.c.,” uzsver E.Upīte.

2014.gada 2.pusē saistībā ar administratīvā sloga mazināšanu izceļami vairāki pozitīvi piemēri:

  • Labklājības ministrija sadarbībā ar citām institūcijām samazinājusi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniedzamo ziņu apjomu, un turpmāk darba devējiem vairs nav jāpaziņo par darba ņēmēja statusa maiņu, jo šāda informācija VID nonāk jau citā veidā. Tāpat darba devējiem, kas maksā mikrouzņēmuma nodokli, VID nav jāsniedz informācija par darbinieka profesijas kodu, jo šādai informācijai nav pievienotās vērtības, ja vienlaikus ar to nav jāsniedz informācija par nostrādāto stundu skaitu - šāda prasība mikrouzņēmējiem nepastāv. Tāpat mikrouzņēmumu īpašniekiem, mikro­uzņēmumu valdes locekļiem un mikrouzņēmumu prokūristiem vairs nav jāsniedz ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu, jo informāciju VID saņem no Uzņēmumu reģistra.
  • Tāpat Labklājības ministrija īstenojusi vairākas būtiskas sistēmiskas izmaiņas. Kā būtiskākās jāmin, ka, sākot ar 2015.gadu, tiks ieviesta alternatīva pieeju invaliditātes noteikšanā, no dominējošā medicīniskā aspekta invaliditātes ekspertīzē turpmāk virzoties uz sociālās funkcionēšanas aspektu. Līdz ar to samazināts administratīvais slogs, mainot invaliditātes ekspertīzes veikšanas kārtību, turpmāk nodrošinot, ka prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un/vai darbspēju ekspertīzi veic bez personas klātbūtnes. Tikai tādā gadījumā, ja iestādes rīcībā nav pietiekamas informācijas vai tā ir pretrunīga, invaliditātes un/vai darbspēju ekspertīzi veiks personas klātbūtnē.
  • Lauku atbalsta dienests izveidojis "zaļināšanas" kalkulatoru – tas ir rīks dienesta mājaslapā, kurā, ievadot savas saimniecības datus, lauksaimnieks var pārliecināties, vai viņa saimniecība atbilst 2015.gada atbalsta saņemšanas nosacījumiem attiecībā uz videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi.
  • Ekonomikas ministrija progresējusi, nodrošinot caurskatāmību un informācijas pieejamību līdzdalības procesā. Ministrijai ir izveidojusies aktīva sadarbība ar dažādām NVO, kas regulāri tiek iesaistītas ministrijas kompetencē esošās politikas, lēmumu un normatīvo aktu izstrādē un pilnveidošanā. Aktīvākie sociālie partneri ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Savukārt ikdienā ministrija sadarbojas ar vairāk nekā 120 NVO un citām institūcijām dažādos ministrijas kompetencē esošajos jautājumos.
  • Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs pierādīja sabiedrības līdzdalības efektivitāti un nozīmi rezultātu sasniegšanā - piemēram, likumprojekta izstrādes ietvaros sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikta iedzīvotāju aptauja, lūdzot respondentiem (sasniegtās izlases lielums 1045) izteikt viedokli par svētku dienas statusa piešķiršanu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai. Pateicoties sabiedrības līdzdalībai, tika panākts atbalsts iecerei un svētku noslēguma dienai piešķirts svētku dienas statuss.
  • Valsts kancelejas iniciatīvas „Mazinām slogu kopā!” ietvaros izstrādātie digitālie sabiedrības līdzdalības rīki, kas ieguvuši arī starptautisku atzinību - vietne www.mazaksslogs.gov.lv un mobilā aplikācija „Futbols”. Sabiedrībā tie iegūst ar vien lielāku popularitāti un arvien biežāk tiek izmantoti, lai ziņotu par sliktu servisu vai nesamērīgu birokrātiju, kā arī, lai iesniegtu konstruktīvus priekšlikumus. Kopumā kopš iniciatīvas sākumā publiskajā vietnē www.mazaksslogs.gov.lv  vairāk nekā 350 iedzīvotāju priekšlikumi. Visbiežāk tie saistīti ar nodokļu administrēšanu, valsts pārvaldes iestāžu datu bāžu darbību, starpinstitūciju sadarbību, pašvaldību darbību, elektronisko dokumentu apriti, nepamatotu dokumentu pieprasīšanu un nogādāšanu no vienas iestādes citās, daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, Uzņēmumu reģistra pakalpojumiem, notāra pakalpojumiem, komerctiesību jautājumiem, pabalstiem, sociāliem jautājumiem, būvniecības jautājumiem u.c. Mobilā aplikācija „Futbols” ir lejuplādēta vairāk nekā 2400 reizes, un ar to izteikti vērtējumi par aptuveni 800 valsts institūciju darbu un pakalpojumu kvalitāti. Tas ir viens no rīkiem, kura mērķis ir attīstīt un stiprināt uz klientu orientētu kultūru valsts pārvaldē. 
patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 201 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties