AKKA/LAA, īstenojot tās pārstāvēto autoru tiesību kolektīvo pārvaldījumu, cēla prasību tiesā pret satelītprogrammu paketes piegādātāju – ārvalsts komersanti „Viasat AS”, lūdzot piedzīt no atbildētājas zaudējumu atlīdzību par autortiesību objektu retranslēšanu, izmantojot satelīta apraidi, un aizliegt izmantot biedrības „AKKA/LAA” pārstāvēto autoru darbus, tos retranslējot, līdz brīdim, kad puses būs noslēgušas licences līgumu par autoru darbu izmantošanu, kā arī uzlikt atbildētājai pienākumu pārtraukt televīzijas programmu signāla pieejamības nodrošināšanu tās klientiem Latvijas Republikas teritorijā līdz brīdim, kad puses būs noslēgušas licences līgumu par autoru darbu izmantošanu.

Senāts atzīst, ka tam nav pamata apšaubīt apelācijas instances tiesas secinājumu, ka AS „TV Play Baltics” (iepriekš – „Viasat AS”)  kā satelītprogrammu paketes piegādātāja ir iesaistījusies satelīta apraides veikšanā un sniedz autonomu pakalpojumu, veidojot jaunu programmu un to saturošo autoru darbu paketi, ar mērķi gūt atlīdzību – abonēšanas maksu, ko AS „TV Play Baltics” klienti maksā nevis raidorganizācijām, bet tieši atbildētājai. Līdz ar to atbildētājai bija jāsaņem autortiesību subjektu atļauja no AKKA/LAA attiecībā uz savu iesaisti satelīta apraidē, ja vien autori vai to tiesību pārņēmēji jau nebūtu vienojušies ar attiecīgo raidorganizāciju, ka aizsargātie darbi tiks publiskoti arī ar konkrētā satelītprogrammu paketes piegādātāja starpniecību. Citiem vārdiem, atbildētājai nebūtu jāsaņem AKKA/LAA atļauja un jāmaksā taisnīga atlīdzība tikai tādā gadījumā, ja autori (viņu tiesību pārņēmēji) jau būtu ņēmuši vērā attiecīgo darbu izmantošanu konkrētajā veidā un apmērā (t.i., ņēmuši vērā faktisko un potenciālo auditoriju) un atlīdzību par šādu izmantojumu jau būtu saņēmuši no raidorganizācijām, kuru raidījumi pārraidīti ar atbildētājas starpniecību.

Senāta ieskatā, apelācijas instances tiesa iepriekš minēto apstākli ir vērtējusi nepamatoti formāli, norādot, ka atbildētājas iesniegtie pierādījumi nepierāda, ka autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, noslēdzot līgumus ar raidorganizācijām, ir devušas piekrišanu tam, ka autoru darbi tiek padarīti pieejami Latvijas Republikas teritorijā, izmantojot satelītu tieši ar atbildētājas starpniecību. Tiesa nebija vērtējusi, vai šāda atļauja nebija sniegta pēc būtības, atļaujot veikt apraidi Latvijas Republikas teritorijā, bet nenorādot konkrēto izplatītāju. Līdz ar to, izskatot lietu no jauna, tiesai jāpārbauda, vai un attiecībā uz kurām televīzijas programmām AS „TV Play Baltics” ir iesniegusi lietā pietiekamus pierādījumus par to, ka raidorganizācijas, kas veica satelīta apraidi ar atbildētājas starpniecību, ir ieguvušas autoru vai attiecīgo kolektīvā pārvaldījuma organizāciju atļaujas darbu satelīta apraidei Latvijas teritorijā, pēc būtības aptverot atbildētājas veiktās darbības satelīta apraides īstenošanas ietvaros, kurām iepriekšminēto atļauju neesības gadījumā AS „TV Play Baltics” būtu jāsaņem darbu izmantošanas atļauja no prasītājas.

Attiecībā uz autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tiesībām aizliegt darbu izmantošanu Senāts atzīst, ka šādas tiesības saskaņā ar Autortiesību likumu minētajām organizācijām piemīt, taču tām jāizvērtē, vai šāds aizliegums atbilst autoru interesēm (par blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tiesībām aizliegt blakustiesību objektu izmantošanu sk. šeit). Savukārt tiesai ir pienākums izvērtēt šāda aizlieguma samērīgumu, lai šis tiesiskās aizsardzības līdzeklis konkrētās lietas apstākļos būtu taisnīgs pret abām pusēm. Tiesa var to ierobežot, tostarp gan laikā, gan attiecībā uz aizliedzamo darbību veidiem un izpausmēm.