16. Decembris 2022 11:35
Jaunumi
Valstij ir jādomā par cilvēktiesību piepildīšanu, tai skaitā par tiesībām vērsties tiesā

Pasaules sabiedrība ir sapratusi, cik nozīmīga loma ir cilvēktiesībām un ka tās ir demokrātiskas valsts pamats. Tas ir gan Latvijas, gan Eiropas uzdevums nostiprināt būtiskākās cilvēktiesības, tādējādi stiprinot arī sabiedrību kopumā. Tas secināts 2022. gada 14. decembrī notikušajā diskusijā “Eiropas pamattiesības – Eiropas nākotne”.

Viena no pamattiesībām, ko Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartā aicina iekļaut fonds “Everyone Foundation”, ir globalizācija un tiesības saņemt preces un pakalpojumus, kas ražoti un sniegti saskaņā ar vispārējām cilvēktiesībām. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis diskusiju atklāja ar atziņu, ka globalizācijas ieguvums ir iespēja piekļūt dažādiem informācijas avotiem, zināšanām, pakalpojumiem vai precēm, kas ļauj pilnveidot pašiem savu labklājības un ekonomiskās attīstības līmeni, pielietot risinājumus, kas sniedz pasaulē pārbaudītus rezultātus. “Globalizācija Latvijas vidi ietekmē vistiešākajā veidā. Uzskatu, ka mūsu valsts un sabiedrības labklājība balstās eksportā. Tas ir gandrīz vienīgais veids uzņēmējiem radīt preces un pakalpojumus, kurus tirgot citiem, tādējādi saņemot resursus, ko atkal tālāk pārdalīt ar algām un nodokļiem,” norādīja A.Rostovkis.

Diskusijas dalībnieki piekrita, ka mēs ikviens, kā sabiedrība un indivīdi, no globāliem procesiem varam daudz iegūt, taču būtiski ir izglītot un skaidrot, kur meklēt un kā atšķirt patiesu informāciju. Attīstot patiesības jēdzienu, jānodrošina katra tiesības paļauties, ka arī valsts amatu ieņēmēju apgalvojumi ir patiesi.

“Ir fakti un ir faktu interpretācija, ne vienmēr var noteikt skaidru robežu vai pateikt, ka interpretācija ir pozitīva vai negatīva. Tādā brīdī noder digitālā satura analīze un monitoringa rīki, kas palīdz nodalīt faktus no izdomājumiem un nepatiesībām, kā arī ļauj sekot sabiedrības sentimentam jeb attieksmei par aktuāliem jautājumiem. Valoda un vārdi ir neitrāli, nozīmi piešķir un patiesības izpratni veido attieksme un ikdienā lietots saturs,” skaidroja Kaspars Kauliņš, sabiedrības “Tilde” biznesa attīstības direktors.

Gunta Anča, organizācijas “Sustento” valdes priekšedētāja, sarunu turpināja ar retorisku komentāru, ka mēs dzīvotu ideālā pasaulē, ja zinātu, kā mainīt politisko atbildību, kā veicināt ievēlēto politiķu ieklausīšanos vajadzībās un rīcības maiņu. “Jārunā par reālām un konkrētām lietām – daudziem šķiet, ka pamattiesību jautājums ir tāls no katra individuāli, tas ir sarežģīti un uz mums neattiecas, bet jārāda piemēri, kā tas attiecas uz mums, kādi ir ieguvumi, kā pamattiesību ievērošana var mainīt dzīvi. Jāsāk ar sabiedrības līmeni un tad jārunā ar politiķiem, nevis otrādi,” viņa piebilda.

Diskusijā secināts, ka ir tieša korelācija starp sabiedrības labklājību, dzīves kvalitāti un gatavību aktīvi iesaistīties sociāli nozīmīgu jautājumu risināšanā. Kamēr katrs no mums nav drošībā un apmierinājis savas pamatvajadzības, sabiedrību ir grūti iesaistīt domāt par cilvēktiesību jautājumiem. “Cilvēktiesību ietvars ir saistošs visiem, arī politiķiem. Cilvēka brīvība, cilvēka pašnoteikšanās un cieņas aizsardzība ir pamatā tam, lai varētu brīvi runāt, domāt, strādāt. Tādēļ ir būtiski stiprināt cilvēktiesībās balstītu pieeju gan tam, ko darām veselības aprūpē, gan biznesā vai sadarbībā ar citām valstīm. Nepieciešams paturēt prātā, ka tas viss mums ir iespējams un pieejams ar Satversmē un citām starptautiski noteiktām cilvēktiesībām,” uzsvēra Dr.iur. Solvita Olsena, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociēta profesore.

Turpinot diskutēt par pamattiesībām, tika skaidrots, ka ikvienam ir tiesības dzīvot veselīgā un aizsargātā vidē. Latvijas Dabas fonda politikas koordinatore Baiba Vitajevska-Baltvilka iepazīstināja ar 2021. gadā veiktu Eirobarometra aptauju par attieksmi klimata jautājumos. Tajā 90% iedzīvotāju atzina, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma Eiropas mērogā, savukārt 29% domā, ka tā ir nozīmīgākā problēma, ar kādu mūsu sabiedrība pašlaik saskaras. “Latvijā aina ir cita – šajos jautājumos mēs konstanti esam pēdējā vietā kopā ar Bulgāriju un Rumāniju. Mēs vismazāk apzināmies šīs problēmas nopietnību. Iespējams esam noguruši un kļuvuši skeptiski pret aicinājumiem rīkoties, varbūt pārņem apātija, ka nekas nepalīdz. Tādēļ Latvijas Dabas fonds iestājas, ka šie jautājumi jārisina politiskā līmenī. Dabas aizsardzības un klimata uzlabošanas mērķus būs grūti sasniegt tikai mainot savas individuālās prakses. Tiem jābūt pakāpeniskiem un plānveida soļiem, kas būs arī mazāk sāpīgi un jūtami sabiedrībai kopumā,” norādīja B. Vitajevska-Baltvilka.

S. Olsena piekrīt un papildina: “Klimata pārmaiņas nav tikai dabas un fizikas fenomens, tā ir cilvēka rīcība un tās ietekme. Pasaules zinātnieku dati rāda, ka arī sabiedrības  nevienlīdzība jāpatur prātā runājot par klimata jautājumiem. Cilvēki, kas ir mazāk aizsargāti, no klimata pārmaiņām cietīs vairāk. Tā ir katras valsts atbildība – kā mazināt nevienlīdzību, lai tādējādi mazinātu arī klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Zinātnieki par to runā, bet politisku soļu nav.”

Diskusijas dalībnieki atzina, ka Eiropas Savienība vēlas virzīties uz sociāli taisnīgu “zaļo” kursu, bet īstenošanas virzieni ir atkarīgi no katras valsts un politiķiem. Diemžēl šie jautājumi Latvijas sabiedrībai pašlaik nav pirmajās vietās, jo ir daudzi citi, būtiskāki jautājumi, kas skar pamatvajadzību apmierināšanu. Jo materiāli labklājīgāka sabiedrība, jo vairāk intereses un iespējas domāt par klimata, vides un ilgtspējības jautājumiem.

21. gadsimtā nozīmīgas pamattiesības ir arī digitālā pašnoteikšanās, datu manipulācijas un personas aizsardzība, kas ir arī politisks jautājums. K. Kauliņš skaidroja: “Ikvienam ir tiesības izvēlēties, kā dati par mums tiek vākti, uzkrāti un izmantoti. Tīmeklī paliek digitālās pēdas, kas nav tik vienkārši dzēšamas – tas ir dārgs un sarežgīts process. Izaicinājums ir panākt līdzsvaru, jo no vienas puses patērētājs vēlas saņemt personalizētus piedāvājumus, tai skaitā medicīnas un citus pakalpojumus, bet lai to varētu nodrošināt, nepieciešami dati, kurus negribam ļaut izmantot. Būtiski ir nepieļaut ļaunprātīgu jutīgas informācijas izmantošanu.”

Pašlaik lielās korporācijas un uzņēmumi lielā mērā nosaka kārtību, kādā izmantojam visai sabiedrībai pieejamas tehnoloģijas, un diemžēl tas notiek saskaņā ar to privātiem mērķiem. Eiropas Savienības izaicinājums pašlaik ir atrast risinājumus, kā lielās grupas un uzņēmējus, kuru rokās ir tehnoloģijas, regulēt, lai netiktu ekspluatēti cilvēki, kuri ir mazāk aizsargāti. Tas ir tipisks cilvēktiesību, likumdevēja un demokrātiskas valsts uzdevums.

Arī mākslīgā intelekta izmantošana ir joma, kas attīstās strauji un visdažādākajās jomās, taču būtiski ir ētikas jautājumi. Vai piemērotie algoritmi ir pārskatāmi, pārbaudāmi un godīgi un vai būtiskākos lēmumus pieņem cilvēks, nevis mašīna.

S. Olsena sacīja: “Medicīnas tehnoloģiju jomā mākslīgais intelekts ir labi zināma parādība, bet uzmanība jāvērš uz to, ka šādi rīki bieži vien tiek attīstīti tām sabiedrības grupām, kurām jau ir daudz iespēju, taču tie nav viegli pieejami mazāk aizsargātām cilvēku grupām. Lieliem uzņēmumiem nav finansiāli izdevīgi domāt par risinājumiem cilvēkiem ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem.”

Noslēdzot diskusiju par pamattiesībām, tika runāts par tiesībām celt prasību Eiropas tiesās. “Everyone Foundation” uzskata, ka ikvienam ir tādas tiesības, jo tiesa ir viens no demokrātiskas valsts attīstības priekšnoteikumiem. Tas ir uzraugs, kas rūpējas, lai sabiedrību sargātu un kurai ir vara piespiest likumos nostriprinātās tiesības īstenot. Mums jānodrošina, lai tiesību aizsardzība ir īpaši pieejama mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, kurām nav nepieciešamie aizsardzības līdzekļi. G. Anča secināja: “Kamēr valstis un valdības nedomās par veidiem, kā ikviens savas cilvēktiesības var piepildīt, tikmēr būs nepieciešama tiesu sistēma. Tai būtu jākļūst par pēdējo instanci, kur risināt tiesību aizskārumus.”

Diskusijā “Eiropas pamattiesības – Eiropas nākotne” piedalījās:

  • Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents;
  • Gunta Anča, organizācijas “Sustento” valdes priekšsēdētāja;
  • Kaspars Kauliņš, sabiedrības “Tilde” Biznesa attīstības direktors;
  • Solvita Olsena, Dr.iur., Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociēta profesore, vadošā pētniece projektā “Cilvēktiesībās balstīta pieeja pacientu ar garīga rakstura traucējumiem un ierobežotu lemtspēju ārstēšanā: tiesiskā, ētiskā un klīniskā perspektīva” (Lzp-2020/1-0397);
  • Baiba Vitajevska-Baltvilka, Latvijas Dabas fonda politikas koordinatore.

Diskusijas ierakstu var noskatīties ŠEIT.

Iniciatīva “Everyone Foundation” (“Stiftung Jeder Mensch e.V.”) ir starptautiska akcija, kas dibināta 2020. gada oktobrī, lai atbalstītu Ferdinanda fon Širaha grāmatā “Jeder Mensch” un Eiropas konstitucionālajā konvencijā izklāstīto pamattiesību īstenošanu. Kustībā apvienojušās 14 valstis, tostarp Austrija, Bulgārija, Čehija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Latvija, Polija, Slovākija, Spānija un Zviedrija.

Iniciatīvas organizatori ir pārliecināti, ka pēdējo gadu izaicinājumi skaidri parāda, ka Eiropa atrodas krustcelēs, kad demokrātija, tiesiskums un kopējās vērtības un tiesības tiek pārbaudītas vairāk nekā jebkad agrāk, tādēļ Eiropas Savienības Pamattiesību hartā jāiekļauj seši jauni panti Eiropas nākotnes veiksmīgai attīstībai:

1. pants – Vide. Ikvienam ir tiesības dzīvot veselīgā un aizsargātā vidē.

2. pants – Digitālā pašnoteikšanās. Ikvienam ir tiesības uz digitālo pašnoteikšanos. Pārmērīga profilēšana vai manipulācijas ar cilvēkiem ir aizliegtas. 

3. pants – Mākslīgais intelekts. Ikvienam ir tiesības zināt, ka visi viņam piemērotie algoritmi ir pārskatāmi, pārbaudāmi un godīgi. Galvenie lēmumi ir jāpieņem cilvēkam.

4. pants – Patiesība. Ikvienam ir tiesības paļauties, ka valsts amatu ieņēmēju apgalvojumi ir patiesi.

5. pants – Globalizācija. Ikvienam ir tiesības saņemt tikai tās preces un pakalpojumus, kas ražoti un sniegti saskaņā ar vispārējām cilvēktiesībām.

6. pants – Pamattiesību tiesas procesi. Ikvienam ir tiesības celt prasību Eiropas tiesās, kad sistemātiski tiek pārkāptas hartas pamattiesības.

Vairāk par iniciatīvu https://everyone-initiative.eu/la

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 272 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties