Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 4 autori

žurnāls / Notikums

Noskaidroti "Jurista Vārda" šī gada konkursa uzvarētāji

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Decembra sākumā – starp Latvijas valsts svētkiem un gada nogales svinībām – žurnāls "Jurista Vārds" jau tradicionāli rīkoja pētniecisko darbu konkursa noslēguma pasākumu. Šis bija jau septītais ikgadējais "Jurista Vārda" konkurss, un no iepriekšējām reizēm to atšķīra vairāki jauninājumi, kas padarīja konkursu intriģējošāku un zinātniski spraigāku. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesiskais izrāviens ar kvazitiesas palīdzību

4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)

Meklējot izeju no ekonomiskās krīzes, bieži tiek lietots jēdziens "ekonomiskais izrāviens". Tiek apgalvots, ka apstākļu izmaiņas var panākt nevis ar "kaut kādām" reformām, bet tikai tādām, kas situāciju uzlabotu strauji un būtiski. Šim scenārijam ir riski, kas nenoliedzami jāņem vērā, izšķiroties par šādu, varētu pat teikt – radikālu, soli. Veicot strauju izrāvienu, var kļūdīties, izvēloties atbilstošus līdzekļus attiecībā ...

žurnāls / Informācija

Pieņemti grozījumi Administratīvā procesa likumā

4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)

Administratīvā procesa tiesības ir jaunākās procesuālās tiesības. Administratīvā procesa likums tika pieņemts 2001. gadā, tomēr stājās spēkā tikai 2004. gadā. Kopš šī laika ir pieņemtas vairākas lielas likuma grozījumu paketes – 2004., 2006., 2008. un visbeidzot 2012. gadā. Grozījumu pamatojums ir vēlme izstrādāt vēl efektīvāku un precīzāku tiesisko regulējumu. Nenoliedzami šos grozījumus ir pavadījuši gan pamatoti, gan nepamatoti pārmetumi par valsts pārvaldes iestāžu un administratīvo tiesu darbu. Administratīvā procesa likuma grozījumi ir nepieciešami, tomēr to ietekmei uz procesa efektivitāti dzīvē ir dabiska robeža. Daudz kas ir atkarīgs no tiesību piemērotāja un procesa dalībnieka godaprāta un kvalifikācijas. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Viņiem ir eiro

27. Novembris 2012 /NR. 48 (747)

Šobrīd tiek aktīvi spriests par eiro ieviešanu Latvijā un nepieciešamību rīkot par šo jautājumu referendumu. Nemaz nesagaidot Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta ierosinājumu par Latvijas iestāšanos un vēl pirms tam, ka nacionālā līmenī būtu izlemts jautājums par referenduma nepieciešamību, Finanšu ministrija jau ir izstrādājusi likumprojektu "Euro ieviešanas likums". Nenoliedzami – tālredzīgs un mērķtiecīgs solis. Diskusiju ...

žurnāls / Redaktora sleja

Nepareizais radikālisms

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Atļaušos izteikt huligānisku hipotēzi, ka liela daļa Latvijas sabiedrības locekļu, tajā skaitā valsts un pašvaldību amatpersonas, ir radikāļi. Neapmierinātības un konflikta gadījumā par risinājumu netiek izvēlēts izlīgums, bet gan vēl lielāka savstarpējo attiecību sarežģīšana un pasliktināšana. Pēdējā laikā šādi gadījumi atkārtojas arvien biežāk. Amatpersonas liedz sekot savam profilam vai neatbild uz jautājumiem sociālajos tīklos, ja ...

žurnāls / Redaktora sleja

Par Satversmi un demokrātiju

6. Novembris 2012 /NR. 45 (744)

Atbildot uz pēdējā laikā uzdotiem jautājumiem par otru valsts valodu un automātisku pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas Republikas nepilsoņiem, diskusija tuvojas gandrīz tādam līmenim, it kā tiktu izstrādāta jauna valsts konstitūcija. Tomēr mums jau ir Latvijas Republikas Satversme, kas, starp citu, ir stājusies spēkā tieši pirms 90 gadiem – 1922. gada 7. novembrī pulksten 12 – Latvijas Republikas pirmās Saeimas pirmajā darba dienā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kad pati valsts ir neiecietīga

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

Pagājušajā nedēļā Rīgas Juridiskajā augstskolā notika konference "Ceļā uz iekļaujošu sabiedrību bez naida: Latvijas pieredze, sasniegumi un izaicinājumi". Pasākumā piedalījās Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja un citas valsts amatpersonas. Izskanēja vairākas interesantas un pārsteidzošas domas, tomēr visu laiku nepameta sajūta par vārdu un darbu nesakritību. Piemēram, Augstākā tiesa 2008. gadā lietā SKA–5/2008 atzina, ka ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sociāli atbildīga valsts un sabiedrība

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Latvija ir sociāli atbildīga valsts, un šis virsprincips izriet no Satversmes 1. panta un ir atzīts Satversmes 107., 109., 111. un 112. pantā un Satversmes tiesas judikatūrā. Satversmes tiesa vairākkārt uzsvērusi, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, proti, tāda valsts, kas likumdošanā, valsts pārvaldē un tiesas spriešanā cenšas iespējami plaši īstenot sociālo taisnīgumu. Sociāli atbildīgas valsts mērķis ir izlīdzināt ...

žurnāls / Redaktora sleja

Konfliktu cienošā valsts

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Kāpēc valsts pievērš tik lielu uzmanību konflikta atrisināšanai, nevis konflikta novēršanai? Vai tāpēc, ka konflikta gadījumā ir jau zināmais, savukārt pirms tam ir pārmērīgi daudz nezināmo? Miglainā trešdienas vakarā vairāki transportlīdzekļu vadītāji apzināti vai aiz neuzmanības krustojumā netālu no manas mājas ignorēja aizlieguma zīmi griezties pa kreisi. Krustojumā radās sastrēgums, transpotlīdzeļu vadītāji viens uz otru taurēja ar ...

žurnāls / Īsziņas

Vispārējās tiesas tiesneses amatam atkārtoti virza Ingrīdu Labucku

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 254. panta otro daļu, kas nosaka, ka Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnešus izraugās no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst tiesnešu augstā amata prasībām, un uz sešiem gadiem amatā ieceļ dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties, pēc apspriešanās ar šā līguma 255. pantā paredzēto komiteju, kā arī ņemot vērā, ka saskaņā ar šā līguma 254. panta otro daļu Vispārējās tiesas tiesnešus, kas atstāj amatu, var iecelt atkārtoti, Tieslietu ministrija rosināja un Ministru kabinets atbalstīja līdzšinējās Latvijas pārstāves I. Labuckas virzīšanu Vispārējās tiesas tiesneša amatam. ...

Dina Gailīte, Egils Levits, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma pilnais teksts Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā tika publiskots 28. septembrī (skat.: www.president.lv). KTK atzinuma centrālais jautājums – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts, KTK secinājusi, ka Satversmes kodols ir no Latvijas valsts dibināšanas apstākļiem un rakstura, Satversmes pieņemšanas gaitas un citiem faktoriem skaidri izsecināms. Tāpat KTK ierosinājusi Satversmes kodolu vārdiskot, paplašinot konstitūcijas preambulu. Gan par KTK secinājumiem, gan ierosinājumiem jau aizsākusies plaša diskusija, turklāt tā ievērojami pārsniegusi ierastās juridiskās vides robežas. Jāatgādina, ka jēdziens "Satversmes kodols" Latvijas sabiedrības dienaskārtībā nonāca 2011. gada nogalē kā pretsvars ierosinājumam rīkot tautas nobalsošanu par otru valsts valodu. Jautājums par valsts pamatiem aktuāls ir vēl joprojām – šobrīd kontekstā ar iniciatīvu automātiski piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām ar nepilsoņa statusu. Viens no pirmajiem, vēl pirms vairākiem gadiem, gluži kā prognozējot juridisko un politisko dienaskārtību, par Satversmes kodolu un Latviju kā nacionālu valsti juristu vidē sāka diskutēt Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš ir arī KTK priekšsēdētājs kopš komisijas izveidošanas 2007. gadā. Sarunā ar "Jurista Vārdu" E. Levits dalās pārdomās gan par KTK atzinuma tapšanu un secinājumiem, gan nepieciešamajiem grozījumiem tautas nobalsošanas organizēšanas procesā, gan Satversmi kā iespējamu šķērsli Latvijas ieplūšanai federālā Eiropas valstī. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sāpīgais bumerangs

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Esam izmetuši apli un zināmā mērā atgriezušies sākuma punktā. 2010. gadā krimināllietu tiesneši un citi šīs tiesību nozares lietpratēji pauda bažas par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas iespējamajām sekām. Pagājuši vairāk nekā divi gadi, un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers secina, ka Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšana bija kļūda. Šobrīd Latvijai esot jādomā par tādas izglītības iestādes izveidi, kur apmācītu topošos izmeklētājus, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Valsts izvēle starp tiesiskumu un izdevīgumu

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Pagājušajā nedēļā divu dienu vizītē Latvijā ieradās Turkmenistānas autoritatīvais prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs. Pēdējos gados Turkmenistānā novērojama atgriešanās pie vadoņa kulta un acīmredzama cilvēktiesību ignorēšana. Cilvēktiesību organizācijas Freedom House 2010. gada ziņojumā par preses brīvību pasaulē Turkmenistāna ierindota priekšpēdējā – 195. vietā, apsteidzot tikai Ziemeļkoreju. Neskatoties uz cilvēktiesību pārkāpumiem, Latvijas ...

žurnāls / Redaktora sleja

Pārliecība kā ierocis pret nelabvēļiem

11. Septembris 2012 /NR. 37 (736)

Acīmredzot Latvijas valsts šobrīd ir pubertātes vecumā, kad parādās dažādas sāpīgas "pumpas" – sabiedrībai nav pārliecības par valsts ilgtspēju un vērtībām, paši kontrolētākie cilvēki valstī ieslodzījumu vietās regulāri izdara pašnāvības utt. Tomēr demokrātija bez grūtiem un neērtiem jautājumiem nevar pilnveidoties, ja vien pēc tam tiek izdarīti pareizi secinājumi. Pat ja varbūt nepiekrītam pēdējā laikā iniciēto referendumu mērķiem, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kad rezultatīvā daļa apsteidz aprakstošo un motivējošo daļu

7. Augusts 2012 /NR. 32 (731)

Ja cilvēce vairāk iegūst tad, ja tā ļauj katram atsevišķam indivīdam dzīvot tā, kā pašam šķiet labāk, nekā tad, ja spiež katru dzīvot tā, kā šķiet labi pārējiem, tad to nevar attiecināt uz valsti. Valsts ir kopīga visiem cilvēkiem, un katrs atsevišķi un visi kopā ir par to atbildīgi. Tādēļ jāpastāv vispilnīgākai brīvībai diskutēt par jebkuru valsts rīcību. Gribētos sacīt, ka skepse pret valsti iegūst vispilnīgāko lietojumu. Katrai valsts ...

žurnāls / Redaktora sleja

Mācoties no tiesas nolēmumiem par publiskām lietām

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

Ceļš ir ne tikai būve un tautsaimniecības asinsvads, tas nodrošina pārvietošanās brīvību, kas gan vēsturiski tirdzniecības nolūkos, gan mūsdienās mobilajai sabiedrībai ir fundamentāli nepieciešama. Ceļš pieradina pie sevis un veido pārvietošanās ieradumus. Pašvaldības lēmums par publiska ceļa slēgšanu ne tikai maina ierasto maršrutu, izraisot dažādas cilvēku emocijas, bet arī ierobežo sabiedrības tiesības lietot publisku lietu. Publiskās ...

žurnāls / Notikums

Sociāli atbildīgā valstī nav pieļaujama kolektīva sodīšana

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

25.–27. jūlijā notika ikgadējais Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās politikas seminārs "Bīriņi 2012". Katru gadu tajā pulcējas juristi un citu profesiju pārstāvji, lai diskutētu par dažādiem konkrētajā laikā aktuāliem tiesībpolitikas jautājumiem. Šogad semināra trijās dienās notika sešas diskusijas: 1) valsts darbības formas un privāttiesisko izpausmju satversmīguma kritēriji; 2) sociāli atbildīgas valsts elementi; 3) sociālās tiesības "knapbudžetā"; 4) civildienesta profesijas saturs un attiecināmība; 5) autortiesības un personas datu aizsardzība internetā; 6) Satversmes preambula un kodols. Par tradīciju Bīriņos kļuvuši kādas grāmatas atvēršanas svētki. Šoreiz par to bija izvēlēta nesen iznākusī Jāņa Plepa grāmata "Satversmes iztulkošana". Viens no pasākuma viesiem – prof. Dr.iur. Hanss Jirgens Vildbergs (Hans Jürgen Wildberg) Bīriņu semināru ar "ārpusnieka" skatījumu salīdzināja ar tieslietu konferencēm Rietumvalstīs. Ja tur juristi savos forumos parasti nodarbojas ar "sērkociņu skaldīšanu", tad šeit, Latvijā, šādos pasākumos joprojām tiek debatēts par lietām un lēmumiem, kuru nozīmi varētu salīdzināt ar koku ciršanu. Šai atziņai pievienojās arī prof. Dr.iur.h.c. Egils Levits, uzsverot, ka joprojām notiek Latvijas tiesību sistēmas būve, tieši tādēļ juristiem ir iespēja un uzdevums piedalīties valsts tiesisko pamatu un sistēmas veidošanā. Diskusijas Bīriņos ir viena no šādām aktīvas līdzdalības formām, jo Publisko tiesību institūta un tā direktora Arvīda Dravnieka ik gadus rīkotais pasākums, pulcējot dažādu nozaru juristus, ierēdņus, politiķus un citus interesentus, gandrīz vienmēr dod nozīmīgus impulsus jauniem tiesībpolitiskiem pavērsieniem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Līdz galam nepateiktais tiesībsarga vārds

24. Jūlijs 2012 /NR. 30 (729)

Tiesībsargs šā gada 29. jūnijā atzina, ka personas datu apstrādē Andris Grūtups grāmatā "Maniaks" ir pārkāpis A. B. garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Šis fakts vērtējams gan atzinīgi, gan kritiski. Atzinīgi tādā ziņā, ka tiesībsargs spējis rast risinājumu nebūt ne vieglajā situācijā gan no tiesiskā, gan emocionālā viedokļa. Kritiski ir vērtējami trīs aspekti: 1) atzinums sniegts vairāk nekā pēc diviem gadiem ...

žurnāls / Redaktora sleja

Varas dalīšanas princips pašvaldībā

17. Jūlijs 2012 /NR. 29 (728)

Pagājuši gandrīz 20 gadi kopš likuma “Par pašvaldībām” pieņemšanas. Šajā laikā ir iespēta pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, tomēr atšķirībā no citām Eiropas valstīm nav izdarīta tik elementāra lieta kā nošķirta pašvaldības lēmējvara no izpildvaras, kas praksē rada gan interešu konflikta situācijas, gan neefektīvas pārvaldības riskus. Tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi situāciju ...

Gatis Litvins, Latvijas Zvērinātu notāru padome

žurnāls / Informācija

Pirmais tiesību doktors notariātā

17. Jūlijs 2012 /NR. 29 (728)

Šā gada 6. jūlijā Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam zvērestu nodeva divas jaunas notāres – Linda Damane un Evija Paļuma, tādējādi pievienojoties ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules latīņu tipa notariātam. Turklāt L. Damane ir kļuvusi par pirmo notāri Latvijā, kam ir tiesību zinātņu doktora grāds. Šā gada martā viņa aizstāvēja promocijas darbu ”Notariālais akts kā mantisko un nemantisko tiesību garants”. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Cilvēka untumi iepretī cilvēces ilgstpējai

26. Jūnijs 2012 /NR. 26 (725)

Pagājušā nedēļa visā pasaulē pagāja dabas zīmē. Vienā zemeslodes pusē – Latvijā – pie dabas tika svinēti vasaras saulgrieži, savukārt otrā malā – Brazīlijā – notika "Rio+20: ANO konference par ilgtspējīgu attīstību". Pasākumā apsprieda "zaļo ekonomiku" ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas kontekstā un ilgtspējīgas attīstības institucionālo ietvaru. Vienā gadījumā priecājās par dabas skaistumu, ...

žurnāls / Eiropas telpā

Latvijas prezidentūras prioritātes tieslietās un iekšlietu jautājumos

26. Jūnijs 2012 /NR. 26 (725)

Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentūras pienākumus sešus mēnešus pēc kārtas rotējošā kārtībā jāveic dalībvalstīm. Kopš 2007. gada 1. janvāra arī tika aizsākts tā sauktais prezidentūru trio princips, kā ietvaros trīs secīgu valstu prezidentūrām ir jāpieņem kopīga 18 mēnešu ES Padomes prezidentūras programma, lai tādējādi nodrošinātu lielāku saskaņotību un politiku iniciatīvu pēctecību. 2015. gada pirmajā pusgadā Latvija kopā ar Itāliju un Luksemburgu uzņemsies ES Padomes prezidentūras pienākumus. Lai palīdzētu Latvijai noskaidrot iespējamās tās prioritātes tieslietās un iekšlietu jautājumos, 19. jūnijā tika rīkota sabiedriskā diskusija, kurā piedalījās Saeimas deputāti, esošie un bijušie Latviju pārstāvošie Eiropas Parlamenta deputāti, ierēdņi un amatpersonas, ES institūcijās strādājošie Latvijas pārstāvji, uzņēmēju asociāciju pārstāvji, pētnieki un zinātnieki, NVO pārstāvji, radošā inteliģence un jaunatnes organizāciju pārstāvji. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ētiskā atbildība > Juridiskā atbildība

19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)

Lietuvas tieslietu ministrs Remigijus Šimašius pagājušajā nedēļā pievērsa Lietuvas sabiedrības uzmanību, nākdams klajā ar paziņojumu, ka ierēdnim par savām kļūdām jāmaksā vienīgi pašam, nevis nodokļu maksātājiem. Ja ierēdnis ar prettiesisku rīcību nodara mantiskus zaudējumus privātpersonai, Lietuvā iestāde to kompensē un ar regresa prasību var vērsties pret vainīgo ierēdni. Tomēr praksē netiek celtas regresa prasības, tādējādi par ierēdņa ...

žurnāls / Notikums

Mūžam dzīvā Satversme – unikālā izdevumā

19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)

Pagājušajā nedēļā, 13. jūnijā, Saeimā pulcējās liela daļa augstāko valsts amatpersonu, lai piedalītos Latvijas Republikas Satversmes 90 gadu jubilejas izdevuma atklāšanā. Pasākuma vieta bija zīmīga – Saeimas zāle ar lielu Tautas padomes, Satversmes sapulces priekšsēdētāja un Valsts prezidenta Jāņa Čakstes fotogrāfiju, tādējādi telpā savijot vēsturisko un mūsdienu garu. Satversmes sapulces pēdējā sēdē 1922. gada 3. novembrī J. Čakste teica, ka "mēs esam savu darbu pabeiguši. [..] Par mūsu darba labumu mēs paši nevaram spriest, lai tauta spriež par viņu un tālākās paaudzes Latvijas valsts vēsturē". ...

žurnāls / Notikums

Latvijas Republikas Satversmes izdevums 90 gadu jubilejā

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Latvijas Republikas Satversmei 2012. gada 15. februārī bija svarīgs atskaites punkts – 90 gadi kopš tās pieņemšanas Latvijas Satversmes Sapulces kopsēdē. Satversme tika pieņemta 1922. gada 15. februārī, izsludināta 1922. gada 30. jūnijā un stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī. Latvijas tauta joprojām vadās pēc savas brīvi vēlētās Satversmes sapulces pieņemtās valsts Satversmes. Vārdu "satversme" latviešu valodā ieviesa valodnieks Atis Kronvalds 19. gadsimta vidū. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesu efektivitātes garants – indivīda patstāvīgums

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

Pēdējos gados tiesu vara nonākusi pastiprinātā sabiedrības uzmanībā. Līdz tam šis valsts varas atzars atradās likumdevēja un izpildvaras ēnā, pietiekami stabilās pozīcijās. Institucionālās autoritātes iespaidā retais uzdrošinājās to vētīt un kritizēt. Lūzums notika ekonomiskās krīzes apstākļos, kad valsts varas atzari publiski nonāca savstarpējā konfliktā. Tam bija dažādi iemesli, piemēram, tiesvedības, kas skāra valsts budžetu, tiesnešu ...

žurnāls / Notikums

Tiesas sēžu atlikšana aizskar tiesas cieņu

29. Maijs 2012 /NR. 22 (721)

Saeima sākusi regulāri organizēt konferences par dažādām sabiedrībai aktuālām tēmām. 25. maijā notika konference "Taisnīga tiesa ir savlaicīga tiesa: kā novērst tiesu sēžu atlikšanu", kurā Saeimas deputāti, ministri, tiesneši, tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, eksperti un advokāti diskutēja par tiesas sēžu nepamatotu kavēšanu un nepieciešamajiem pasākumiem tās novēršanai. Konferences vadmotīvs bija Lielbritānijas politiķa Viljama Gladstona teiciens (1809–1898) "Nokavēts tiesiskums ir neīstenots tiesiskums" (justice delayed is justice denied). Latvijā 2010. un 2011. gadā civillietu izskatīšana atlikta 30% gadījumu, krimināllietu – 26%, administratīvo lietu – 25% un administratīvo pārkāpumu lietu – 10% gadījumu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kur palikusi diskusija par valsts vērtībām

29. Maijs 2012 /NR. 22 (721)

Līdz 1998. gadam Satversme expressis verbis nenoteica, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Atzīstot to par tehniski labojamu kļūdu, Saeima grozīja Satversmes 4. pantu un līdzās normai par valsts karogu noteica, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Saeima grozīja arī Satversmes 77. pantu, pirmkārt, valsts konceptuālo pamatu (līdz grozījumiem – Satversmes 1., 2., 3. un 6. pants) arī tiešā veidā papildinot ar latviešu ...

žurnāls / Redaktora sleja

Saeimas līdzdalība tiesneša karjerā

15. Maijs 2012 /NR. 20 (719)

Visiem valsts varas konstitūtiem republikāniskā modelī jāsaņem suverēna pilnvarojums, kas var notikt gan tieši, gan netieši. Latvijā tiešu pilnvarojumu saņem parlaments, savukārt netieši – ar parlamenta starpniecību – tiesneši. Šis princips nostiprināts Satversmes 84. pantā, kas nosaka, ka "tiesnešus apstiprina Saeima un viņi ir neatceļami". Satversmes izstrādes laikā Andrejs Petrevics un Kārlis Dzelzītis aicināja noteikt, ka ...

žurnāls / Redaktora sleja

Valsts prezidenta simboliskā nozīme

8. Maijs 2012 /NR. 19 (718)

Valsts galvas amata pienākumus dažādās Eiropas valstīs pilda konstitucionāls monarhs vai valsts prezidents. Monarha amata pilnvaru termiņš ir Dieva dotais dzīves ilgums, un šis amats tiek pārmantots valdošās dinastijas ietvaros, bet valsts prezidenta amata pilnvaru termiņu nosaka valsts konstitūcija. Latvijā saskaņā ar Satversmes 35. un 39. pantu Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem un viena un tā pati persona nevar būt par Valsts ...

žurnāls / Informācija

Būtiskas izmaiņas tautas likumu ierosināšanas tiesību realizācijā

8. Maijs 2012 /NR. 19 (718)

Pēdējos mēnešos bieži apspriests jautājums ir tautas likumdošanas tiesības un to realizācijas kārtība. Diskusijās izskanējušie viedokļi svārstās starp diviem pretpoliem. Vieni atsaucas uz līdzdalības demokrātijas nozīmīgumu demokrātiskas valsts veidošanā, savukārt otri – uz citu valstu pieredzi, kur nacionālā līmeņa referendumu nav vai ir tikai specifiskos gadījumos un kārtībā. Uzklausot visus argumentus, Saeima 2012. gada 26. aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"", kas paredz būtiskas izmaiņas tautas likumu ierosināšanas kārtībā. ...

žurnāls / Notikums

"Legāla revolūcija" nav iespējama

8. Maijs 2012 /NR. 19 (718)

Lekcijas sākumā E. Levits norādīja, ka ar valsts konstitūcijas saturu nevar saprast tikai to, kas konstitūcijā expressis verbis ierakstīts. Vēsture ir pierādījusi, ka šāda pozitīva konstitūcijas interpretācija noved pie demokrātiskas valsts iekārtas sabrukuma. Piemēram, Veimāras konstitūcijas interpretācijā bija procesuāla demokrātija bez materiāla satura. Suverēns ir visvarens (omnipotents), un tas var likvidēt gan savu valsti, gan tās demokrātisko ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jaunas tiesību zinātņu doktores

24. Aprīlis 2012 /NR. 17/18 (716/717)

Visas trīs jaunās tiesību doktores papildināja Latvijas tiesību zinātnes krātuvi ar zinātniski nozīmīgiem darbiem. L. Damane aizstāvēja darbu "Notariālais akts kā mantisko un nemantisko tiesību garants", L. Mazure aizstāvēja darbu "Pacienta griba un tās civiltiesiskā aizsardzība", savukārt I. Druviete – darbu "Tiesvedības izdevumu nodrošinājums kā viens no tiesību aizsardzības pagaidu līdzekļiem starptautiskajā komerciālajā šķīrējtiesā". ...

žurnāls / Redaktora sleja

Reālās un virtuālās pasaules sacīkstes

17. Aprīlis 2012 /NR. 16 (715)

Mūsdienu cilvēks un valsts pārvaldes iestādes šobrīd dzīvo jau divās pasaulēs – reālajā un virtuālajā. Revolucionārā informācijas tehnoloģiju attīstība ļāvusi radīt cilvēka reālās dzīves alternatīvas, piemēram, Second Life, kuras lietotāji norāda, ka salīdzinājumā ar šo vietu nekur nevarot justies tik brīvi, nekur neesot tik daudz iespēju un nekur neesot tik daudz patiesas draudzības. Arī valsts iestādēm ir interneta mājaslapas, dažās pat ...

žurnāls / Redaktora sleja

Par atbildīgu tautas līdzdalību

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Brīdī, kad Latvijas iedzīvotāju skaits svārstās ap maģisko skaitli – 2 miljoni, likumdevējs aktīvi sāk apzināties nepieciešamību konsolidēt latviešus un Latvijai piederīgās personas Latvijas pilsonībā. 1994. gadā tika pieļauta politiska kļūda, Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti ...

žurnāls / Numura tēma

Pilsonības nepārtrauktības princips valsts nepārtrauktības situācijā

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Atskaites punktam par Latvijas pilsonību 21. gadsimtā ir jābūt pareizai izpratnei par Latvijas pilsonības institūtu, tā nozīmi 20. gadsimtā un jo īpaši tā nozīmi Latvijas valsts identitātes noteikšanā un uzturēšanā spēkā situācijā, kad Latvijas valsts identitāte ir tikusi apšaubīta. ...

žurnāls / Informācija

Bērnu noziedzības prevencijas meklējumos

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Pagājušo nedēļu, 21. martā, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS organizēja starptautisku konferenci "Prevencija – veids, kā pasargāt bērnus no noziedzības", kas tiek rīkota projekta "Atbalsta sistēma nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijai" ietvaros. Projekta mērķis ir samazināt atstumtības riskus bērniem ar sociālās uzvedības traucējumiem un radīt drošu vidi šo bērnu veiksmīgai attīstībai. Mērķa grupā ir 240 policijas uzmanības lokā nonākušie bērni un jaunieši, nepilngadīgie likumpārkāpēji, kuri bijuši sociālās korekcijas izglītības iestādēs, atbrīvoti no ieslodzījuma vietām. Projektu īsteno Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS sadarbībā ar Saldus, Cēsu un Madonas novadu pašvaldībām un Starptautisko bērnu tiesību institūtu (Siona, Šveice). Projekts uzsākts 2011. gada 1. janvārī, bet tā noslēgums plānots 2012. gada 30. jūnijā. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Noziedzība nedrīkst būt ienesīga

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

Komisija 2010. gada 22. novembrī pieņēma paziņojumu "ES iekšējās drošības stratēģija darbībā", savukārt šā gada 12. martā Eiropas Komisija ierosināja jaunus noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu un citu īpašumu efektīvāku un plašāku konfiskāciju. Tas uzlabos dalībvalstu spēju konfiscēt aktīvus, kas ir nodoti trešām personām, turklāt būs vieglāk konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, pat ja aizdomās turētā persona bēguļo, un tiks nodrošināts, ka kompetentās iestādes var uz laiku iesaldēt aktīvus, kas varētu pazust, ja netiek veikti nekādi pasākumi. Priekšlikums par konfiskāciju ir daļa no pasākumu kopuma, kuru mērķis ir aizsargāt legālo ekonomiku pret noziedznieku iefiltrēšanos, un tas ir saistīts ar ES stratēģiju 2020. gadam un izaugsmes programmu. Minētie pasākumi ietver ES tiesību aktu kopumu korupcijas novēršanas jomā un Komisijas stratēģiju krāpšanas apkarošanai. Katru gadu Eiropā simtiem miljardu eiro nonāk noziedzīgo grupējumu un mafijas kabatās. Neraugoties uz tiesību aizsardzības iestāžu pūliņiem visā Eiropā, liela daļa nelegālo ienākumu paliek noziedznieku rokās. Noziedzīgos grupējumus tas padara spēcīgākus, savukārt Eiropas pilsoņiem tiek izkrāpta nodokļu nauda, ko varētu ieguldīt veselības aprūpē vai izglītībā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

16. marta spriedumu preventīvā funkcija

13. Marts 2012 /NR. 11 (710)

Vai valsts un pašvaldību iestādes Latvijā patiešām ciena indivīda cilvēktiesības un arī tiesu? Ik gadu marta sākumā, dzīvojot demokrātiskā un tiesiskā valstī, šo absurdo jautājumu nākas uzdot atkal un atkal. Arī šis gads nav izņēmums. Rīgas dome aizliegusi visus 16. marta pulcēšanās pasākumus. Likums skaidri definē valsts tiesības ierobežot pulcēšanās tiesības, un arī tiesa, tostarp Augstākā tiesa, nemaz nerunājot par Eiropas Cilvēktiesību ...

žurnāls / Redaktora sleja

Likums nav brīnumnūjiņa

6. Marts 2012 /NR. 10 (709)

Pilsonības institūts pastāv, kopš radās valsts. Pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar valsti un atļauja kļūt par sabiedriskā līguma dalībnieku. Pilsonība ir formālais apliecinājums cilvēka saiknei ar valsti, kas rada politiskās u.c. tiesības. Pilsonībā uzticība (lojalitāte) valstij ir viena no šīs saiknes būtiskākajām stīgām. Ikvienam ir tiesības uz pilsonību. Izšķir vairākus pilsonības iegūšanas veidus: pēc dzimšanas vietas ...

žurnāls / Notikums

Notāru dienu tradīcija turpinās

6. Marts 2012 /NR. 10 (709)

Zvērināti notāri ir vieni no retajiem, kas rīko pasākumu, kurā ārpus ikdienas komunikācijas ikvienam iedzīvotājam ir iespēja bez maksas saņemt atbildi uz līdz tam sev neatbildētajiem jautājumiem. Jautājumu dažādība parasti ir tikpat plaša kā varavīksnes krāsu gamma, sākot no juridiskiem jautājumiem, piemēram, par mantojumu lietas kārtošanu, līdz pat sadzīviskām lietām, piemēram, par telefona līnijas ievilkšanu lauku mājās. Lai iedzīvotājiem nodrošinātu plašākas iespējas saņemt konsultācijas par vienu no pašlaik aktuālākajiem iedzīvotāja pienākumiem, šogad Notāru dienu laikā 28. un 29. februārī līdzās bezmaksas juridiskajām konsultācijām notāri 117 notāru birojos 30 Latvijas pilsētās iedzīvotājiem skaidroja Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu (Sākumdeklarēšanas likums), tostarp atbildēja uz deklarāciju aizpildīšanas un iesniegšanas jautājumiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Neizmantotā misija

21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)

Pagājušajā nedēļā līdzās visu zināmajam referendumam par otru valsts valodu nozīmīgu sabiedrības uzmanību guva pēc skaita jau trešās “tiesnešu algu” lietas izskatīšana Satversmes tiesā. Diemžēl lielākajai daļai sabiedrībai ar tiesnešu un Saeimas argumentiem bija iespēja iepazīties tikai netieši (plašsaziņas līdzekļu sižetos, intervijās un rakstos). Atklātība ir viena no demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem un tai jābūt reālai un funkcionējošai, ...

žurnāls / Informācija

Neatrisinātais jautājums par tiesnešu un prokuroru algām

21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)

Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļi galvenokārt runāja tikai par vienu tēmu – gaidāmo referendumu. Citām ziņām bija grūti nokļūt starp ziņu virsrakstiem. Viena no retajām bija informācija par Satversmes tiesas 14. un 15. februāra tiesas sēdēs izskatāmo jautājumu, kas saistīts ar tiesnešu un prokuroru atalgojuma reformu. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Patīkami jaunumi akadēmiskajā dzīvē

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes akadēmiskajā dzīvē norisinājušies vairāki jauki notikumi. Valststiesību zinātņu katedras vadītājs profesors Dr.iur. Ringolds Balodis kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, savukārt Dr.iur. Daigu Rezevsku un Dr.iur. Jāni Kārkliņu ievēlēja attiecīgi profesores un asociētā profesora amatā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Autortiesības uz sēru lentes

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Būtiski nekļūdīšos, ja teikšu, ka Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) vairāk par citiem starptautiskiem līgumiem izraisījis cilvēku protestus Eiropā un visā pārējā pasaulē. Demonstranti Polijā, paužot neapmierinātību, pat aizdedzinājuši Eiropas Savienības karogu. Ar starptautiskā līguma juridisko analīzi varat iepazīties Magdas Papēdes rakstā, kas publicēts šajā numurā un raksturo dažas ACTA juridiskās pretrunas un nepilnības. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Mūsējais – Eiropas līmeņa cilvēktiesību sargs

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Latvijai ir, ar ko lepoties! Visbiežāk to var dzirdēt par cilvēkiem kultūrā un sportā, tomēr šoreiz mēs to varam teikt arī tiesību jomā. Lai arī Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks nav jurists, tomēr Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja tieši viņu šā gada 24. janvārī ar absolūto balsu vairākumu uz sešiem gadiem ievēlēja par Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru. Sasniegumu vēl īpašāku ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kurš skaidros Satversmes tiesas lēmumu

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Jau pagājušā gada martā tika uzsākts pirmais posms parakstu vākšanai par Satversmes 4., 18., 21, 101. un 104. panta grozījumiem, kas paredz iekļaut tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Strauji tika savākti 12 516 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu paraksti un ar pauzi, pārlaižot dīkdienīgo vasaru, 9. septembrī tie tika iesniegti Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK). 1. novembrī sākās CVK organizētais otrs posms parakstu ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Papildinājums tiesību zinātņu doktoru saimē

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

2011. gada 9. decembrī un šā gada 6. janvārī promocijas darbus tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktoranti Imants Muižnieks un Marina Borkoveca. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kampaņveidīga informācija atbaida

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

Vēl vecā gada nogalē dažas augstākās valsts amatpersonas atzina, ka šī gada galvenais notikums būs 18. februāra referendums par Satversmes grozījumiem, kuri saistīti ar krievu valodas statusa maiņu Latvijā. Šādi izsakoties, valsts amatpersonas apliecinājušas savu bezspēcību sasniegt ko labu, jo gribētos cerēt, ka šogad tomēr notiks kaut kas gaišs, kas nesīs laimi un cerību visai Latvijas sabiedrībai. Tomēr šis pasākums, iespējams, februāra ...

žurnāls / Intervija

Valstsnācija nevar uzvesties kā mazākumtautība

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Tiesībsarga biroja gadskārtējā konferencē, kas norisinājās pagājušā gada 7.–9. decembrī, ar prezentāciju “Valstsnācijas un mazākumtautību tiesību aizsardzība” uzstājās Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Dr.iur. Ineta Ziemele. Ievērojot prezentācijas tēmas nozīmīgumu saistībā ar referendumu par Satversmes grozījumu projektu par krievu valodu kā otru valsts valodu, “Jurista Vārds” 20. decembrī aicināja I. Ziemeli uz tikšanos, lai vēlreiz apspriestu konferencē aplūkotos jautājumus. Sarunas sākumā I. Ziemele vispārīgi raksturoja apskatāmo problēmu, norādot, ka Latvijā pēdējo desmitgažu diskusijās mazākumtautību tiesības parasti aplūkotas konkrētā priekšmetā, atrauti no plašāka konteksta, kas, iespējams, citā situācijā būtu visnotaļ pieņemami. Tomēr, kā rāda Latvijas, jo īpaši jauno laiku, vēsture, mazākumtautību un valstsnācijas tiesību jautājumi ir cieši savijušies. Mazākumtautību tiesības skatāmas kopsakarā ar Latvijas sabiedrības attīstību un vēsturisko situāciju. ...

...

6

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls