Jurista Vārda satura arhīvs

I. Vakardienas ļaudis šodienas pasaulē II. Ievads II. Vai meliem vienmēr ir “īsas kājas”? Kriminālprocesam kā jebkurai citai organizētai un praktiski virzītai norisei ir jāatbilst noteiktai kārtībai, kas gan iespējama vien tādā gadījumā, ja kriminālprocesu veicošajām amatpersonām un citiem procesa dalībniekiem ir vienāds zināšanu un izpratnes līmenis par jēdzienu būtību un “spēles noteikumiem” jeb procesuālo normu saturu un to tiesiski ...

domnīca / Eseja

Sievietes un vīrieša līdztiesība melu un dezinformācijas kultūrā. IV. Vai procesa virzītāji nekad nemelo?

29. Aprīlis 2022

I. Vakardienas ļaudis šodienas pasaulē II. Ievads Domājams, ka vairumam lasītāju, ievērojot zināma laika perioda īpatnības un ideoloģiskās didaktikas toni, nebūs svešs angļu utopista Herberta Velsa[1] vārds un viņa piedāvātā četrdimensiju ģeometrijas teorija – hipotēze par laiku kā cilvēka pūlēm pārvaramu telpas dimensiju.[2] Turklāt gluži ticams, ka pats H. Velss, 19. gadsimta izskaņā revolucionāru ieceru pārsātinātajai pasaulei piedāvājot ...

domnīca / Eseja

Sievietes un vīrieša līdztiesība melu un dezinformācijas kultūrā. III. Vai meliem vienmēr ir “īsas kājas”?

1

19. Aprīlis 2022

I. Vakardienas ļaudis šodienas pasaulē Pēdējo gadu laikā ievērojamu sabiedrības uzmanību saistījušas plašās un nereti visai asās diskusijas par vardarbību, sevišķu uzmanību veltot vienam no vardarbības veidiem – seksuālai vardarbībai, kas vērsta pret sievietēm (vardarbība dzimuma dēļ). Paustā attieksme ir nelokāma – uz šādiem noziegumiem acis vairs netiks pievērtas. Un tam nevar nepiekrist! Vardarbībai nav vietas civilizētā pasaulē, un sabiedrībā ...

domnīca / Eseja

Sievietes un vīrieša līdztiesība melu un dezinformācijas kultūrā. II. Ievads

26. Marts 2022

Egons Rusanovs

domnīca / Eseja

“Demokrātija – tikai demokrātiem”

21. Marts 2022

Teju trīs nedēļas pēc tam, kad Krievijas Federācijas armijas raķešu zalves no jauna pāršķēla nogaidošo rīta klusumu brīvajā un neatkarīgajā Ukrainas zemē, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskā tiesa izdeva rīkojumu, ar kuru Krievijai tika tūlītēji pieprasīts “[..] pārtraukt militārās operācijas, ko tā uzsākusi 2022. gada 24. februārī Ukrainas teritorijā”.[1] Balsojot “par” Krievijas militārās brutalitātes nosodīšanu, 13 no ANO Starptautiskās ...

domnīca / Eseja

I. Vakardienas ļaudis šodienas pasaulē

Pirms jaunās rakstu sērijas, kas galvenokārt veltīta vardarbības fenomena aktualizēšanai, interpretācijas deviācijām un aktualitātei seksuālās vardarbības lietās, publicēšanas, apzinoties, ka publikācijas pieteikumā lasāmo vārdu vēstījums lielākā vai mazākā mērā disonē ar patlaban pasaulē notiekošo, autori vēršas pie lasītāja ar nelielu ievadu, meklējot atbilstošu vārdisko ietērpu šobrīd teju ikkatrā cilvēkā mājojošo emociju izsacīšanai. Tomēr notiekošais neliedz paust cerību, ka drīz pasaule varēs atgriezties normālā dzīves ritumā. Arī šādos laikos, neraugoties uz cilvēces eksistences trauslumu, arvien uzturama civilizētā sabiedrībā nepieciešamā juridiskā diskusija arī par ikdienišķiem, bet tāpēc ne mazāk būtiskiem jautājumiem. Iespējams, raksta turpinājumi par krietni vien neitrālāku tematiku, ja tādi sekos, kaut uz brīdi ļaus nedaudz novērst lasītāju drūmās domas par notiekošo. ...

4. Marts 2022

Roberts Mutulis

domnīca / brīvais mikrofons

Ilgstošs turpināts tiesību aizskārums - diskriminācija.

28. Februāris 2022 /

Vai joprojām starp notiesātajām sievietēm un notiesātajiem vīriešiem manāma dzimumā balstīta diskriminācija? ...

Egons Rusanovs

domnīca / Eseja

Akmeni metošie farizeji

4

18. Februāris 2022

“Ikviena valsts, kas sevī sašķelta, iet bojā, un tur nams uz namu grūst.” (Lūkas evaņģēlijs, 11:17) ...

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir III. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir (turpinājums) IV. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna V. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna un Latvijas starpkaru perioda kriminālprocess VI. “Izmeklēšanas noslēpums” – 19. gadsimta doktrīna un padomju ...

domnīca / Eseja

XVII. Nobeigums

7. Februāris 2022

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir III. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir (turpinājums) IV. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna V. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna un Latvijas starpkaru perioda kriminālprocess VI. “Izmeklēšanas noslēpums” – 19. gadsimta doktrīna un padomju ...

domnīca / Eseja

XVI. Daži apsvērumi par ierobežojumiem iepazīties ar krimināllietas materiāliem ASV praksē

28. Janvāris 2022

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir III. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir (turpinājums) IV. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna V. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna un Latvijas starpkaru perioda kriminālprocess VI. “Izmeklēšanas noslēpums” – 19. gadsimta doktrīna un padomju ...

domnīca / Eseja

XV. “Izmeklēšanas noslēpums” Eiropas Cilvēktiesību tiesas perspektīvā (turpinājums)

25. Janvāris 2022

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir III. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir (turpinājums) IV. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna V. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna un Latvijas starpkaru perioda kriminālprocess VI. “Izmeklēšanas noslēpums” – 19. gadsimta doktrīna un padomju ...

domnīca / Eseja

XIV. “Izmeklēšanas noslēpums” Eiropas Cilvēktiesību tiesas perspektīvā

17. Janvāris 2022

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir III. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir (turpinājums) IV. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna V. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna un Latvijas starpkaru perioda kriminālprocess VI. “Izmeklēšanas noslēpums” – 19. gadsimta doktrīna un padomju ...

domnīca / Eseja

XIII. “Izmeklēšanas noslēpums” mūsdienās – kā starpdisciplināru nozaru strīdus priekšmets?

10. Janvāris 2022

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir III. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir (turpinājums) IV. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna V. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna un Latvijas starpkaru perioda kriminālprocess VI. “Izmeklēšanas noslēpums” – 19. gadsimta doktrīna un padomju ...

domnīca / Eseja

XII. “Izmeklēšanas noslēpuma” saprātīgas izmantošanas kontrole (nobeigums)

30. Decembris 2021

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir III. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir (turpinājums) IV. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna V. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna un Latvijas starpkaru perioda kriminālprocess VI. “Izmeklēšanas noslēpums” – 19. gadsimta doktrīna un padomju ...

domnīca / Eseja

XI. “Izmeklēšanas noslēpuma” saprātīgas izmantošanas kontrole (turpinājums)

27. Decembris 2021

Ainārs Dimants

domnīca / Eseja

Otra vecākā profesija – būtiski atšķirīga, bet tāpat grūti regulējama

21. Decembris 2021

Žurnālistika, tāpat kā izlūkošana, zināma kā otra vecākā profesija, jo abas nodarbojas ar informācijas – šī vārda plašā nozīmē, ietverot arī viedokļus un izklaidi, – vākšanu, atlasi, pārbaudi, apstrādi, veidošanu, pasniegšanu un izplatīšanu. ...

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir III. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir (turpinājums) IV. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna V. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna un Latvijas starpkaru perioda kriminālprocess VI. “Izmeklēšanas noslēpums” – 19. gadsimta doktrīna un padomju ...

domnīca / Eseja

X. “Izmeklēšanas noslēpuma” saprātīgas izmantošanas kontrole

20. Decembris 2021

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir III. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir (turpinājums) IV. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna V. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna un Latvijas starpkaru perioda kriminālprocess VI. “Izmeklēšanas noslēpums” – 19. gadsimta doktrīna un padomju ...

domnīca / Eseja

IX. Vārdkopas “izmeklēšanas noslēpums” jēdzieniskās nozīmes meklējumi – pēcreformas periods

13. Decembris 2021

Normunds Šlitke

domnīca / brīvais mikrofons

Civillikums laikmetu griežos un politiķu dzirnās. IV daļa - Kopīpašums

3

10. Decembris 2021 /

2019. gada 17. decembrī Augstākās tiesas Senāts, izdarot vairākus tiesību normu pārkāpumus, atcēla Rīgas apgabaltiesas visnotaļ likumīgo spriedumu par kopīpašuma – dzīvokļu īpašumos nesadalīta īres nama – dalīšanu. Vienlaikus Augstākās tiesas Senāts pieņēma arī vairāk nekā diskutablu blakus lēmumu lietā, ar kuru Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam darīja zināmu savu pirmšķietami aplamo ieskatu par Civillikuma nepilnībām ...

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir III. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir (turpinājums) IV. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna V. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna un Latvijas starpkaru perioda kriminālprocess VI. “Izmeklēšanas noslēpums” – 19. gadsimta doktrīna un padomju ...

domnīca / Eseja

VIII. Vārdkopas “izmeklēšanas noslēpums” jēdzieniskās nozīmes meklējumi – kriminālprocesa reforma

6. Decembris 2021

Normunds Šlitke

domnīca / brīvais mikrofons

PVN atlīdzībai par zemes lietošanu dalītajos īpašumos: par pagātni strīds, nākotne skaidra

6. Decembris 2021 /

Eiropas Savienības tiesa 2021. gada 1. decembrī sniedza atbildi uz Satversmes tiesas tai uzdoto jautājumu par PVN zemes piespiedu nomā. Tai pat laikā Saeima 2021. gada 15. novembrī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, PVN atlīdzības maksai par zemes lietošanu dalītajos īpašumos atceļot, ko valsts prezidents 4. decembrī ir izsludinājis ...

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir III. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir (turpinājums) IV. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna V. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna un Latvijas starpkaru perioda kriminālprocess VI. “Izmeklēšanas noslēpums” – 19. gadsimta doktrīna un padomju ...

domnīca / Eseja

VII. Vārdkopas “izmeklēšanas noslēpums” jēdzieniskās nozīmes meklējumi

27. Novembris 2021

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir III. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir (turpinājums) IV. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna V. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna un Latvijas starpkaru perioda kriminālprocess Vēsturiskās norises mūslaiku cilvēka apziņā atspoguļojas kā ...

domnīca / Eseja

VI. “Izmeklēšanas noslēpums” – 19. gadsimta doktrīna un padomju kriminālprocess

23. Novembris 2021

Kristaps Mikoss

domnīca / Eseja

Personu izlikšana no dzīvojamās telpas, izmantojot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procedūru

17. Novembris 2021

Ievads [1] Viens no jaunā dzīvojamo telpu īres regulējuma [1] ieceres autoru deklarētajiem mērķiem bija samazināt ilgstošas tiesāšanās riskus lietās, kas izriet no dzīvojamo telpu īres tiesiskajām attiecībām.[2] Tomēr pat lietās, kurās pirmšķietami strīds par īres tiesisko attiecību izbeigšanos nemaz nepastāv, jaunais regulējums pilnībā šos riskus nenovērš. Autors šajā rakstā sniedz viedokli par to, kādā apjomā saistību bezstrīdus piespiedu ...

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir III. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir (turpinājums) IV. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna Iepriekš autori vien īsi ielūkojās būtiskākajās kontinentālās Eiropas kriminālprocesa reformas peripetijās[1] 19. gadsimtā. Tēlaini, taču precīzi šo reformu būtību savulaik ...

domnīca / Eseja

V. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna un Latvijas starpkaru perioda kriminālprocess

13. Novembris 2021

Normunds Šlitke

domnīca / brīvais mikrofons

Advokāta kritika tiesām un tiesnešiem - jēga, mērķis un jaunās robežas

7

12. Novembris 2021 /

Une grande victoire pour l’ensemble de la profession des avocats (Liela uzvara visai juridiskajai profesijai vai liela uzvara visiem advokātiem) bija pirmie franču advokāta Olivjē Morisa (Olivier Morice) publiski paustie vārdi pēc tam, kad ECT Lielā palāta atcēla Piektās palātas agrāku tiesas nolēmumu saistībā ar advokāta vārda brīvības pārkāpumu. Paradigmu maiņa, tiesu un tiesnešu kritikas robežām būtiski paplašinoties, bija notikusi. ...

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir III. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir (turpinājums) Tiesības veido daļu no cilvēka radītās kultūras, akumulējot sabiedrības un indivīdu garīgā darba augļus un fiksējot tiem raksturīgās kopīgās vērtības, uzskatus un rīcības normas.[1] Vēsturiskā perspektīvā šī vērtību izpratne nemitīgi evolucionē, ...

domnīca / Eseja

IV. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna

8. Novembris 2021

Jānis Urbāns

domnīca / Eseja

Par kvalifikācijas problēmām pēc Krimināllikuma 218. panta

1. Novembris 2021

Finanšu līzings (arī nomaksas pirkums (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 13. punkts)) ir līzinga veids, kas paredz līzinga īpašuma pilnu izpirkšanu, līzinga ņēmējs pēc pēdējā maksājuma veikšanas kļūst par priekšmeta īpašnieku. Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma 34. panta astotā daļa nosaka, ka nomaksas pirkuma darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir līgumā noteiktā atlīdzība par nomaksas pirkuma objektu līguma slēgšanas ...

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir Autori lasītājiem jau iepriekš ļāva noprast, ka Jauno laiku klasiskajā inkvizīcijas (izmeklēšanas) procesā “izmeklēšanas noslēpumam” (mūsdienu Latvijas kriminālprocesa izpratnē) nepiemita nekāda praktiska nozīme.[1] Rūpējoties par “objektīvās patiesības” noskaidrošanu, kā tika norādīts, tiesas izmeklēšanas ietvaros ...

domnīca / Eseja

III. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir (turpinājums)

28. Oktobris 2021

Normunds Šlitke

domnīca / brīvais mikrofons

Ārkārtējās situācijas izsludināšanas rīkojuma tiesiskā daba un tā tiesiskuma kontrole

4

25. Oktobris 2021 /

Nolūkā apturēt straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi, kā arī mazināt novēršamo mirstību, Ministru kabinets 2021. gada 20. oktobrī ir izdevis rīkojumu, ar kuru uz laiku ir būtiski ierobežotas Latvijas iedzīvotāju tiesības un brīvības. Lai arī šis rīkojums pēc formas un satura atgādina ārējo normatīvo aktu, kā kontrole būtu Satversmes tiesas kompetencē, tas tomēr ir uzskatāms par vispārējo administratīvo aktu, ko ikviens ir tiesīgs apstrīdēt administratīvajā tiesā. ...

I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā Rakstu sērijas ievadā autori pievērsa uzmanību apstāklim, ka vārdkopa “izmeklēšanas noslēpums” gluži nepamatoti padarīta par savdabīgu fetišu [1] kriminālprocesu veicošo amatpersonu vidū, ļaujot to ik reizi no jauna piepildīt ar sev vēlamo saturu, nepastāvot nepārprotamiem piemērošanas kritērijiem vai likumā skaidri noteiktai legāldefinīcijai.[2] Turklāt itin bieži, attaisnojot ...

domnīca / Eseja

II. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – ja tāda vispār ir

15. Oktobris 2021

Normunds Šlitke

domnīca / brīvais mikrofons

Civillikums laikmetu griežos un politiķu dzirnās. III daļa. Tiesību jaunrades sekas

8. Oktobris 2021 /

Saeima 2021. gada 30. septembrī pabeidza skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” un pieņēma to redakcijā, kas neatbilst ne Satversmes tiesas secinājumiem, ne arī ekspertu, tostarp pašu Saeimas Juridiskā biroja atzinumam, ne arī veselā saprāta kritērijam. Kas tālāk? ...

domnīca / Eseja

"Izmeklēšanas noslēpums" kā Latvijas postpadomju perioda kriminālprocesa mantra. I. Vispārīgs ieskats "izmeklēšanas noslēpuma" problemātikā

Sabiedriskajos medijos un citviet nereti dzirdams viedoklis, ka noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana stagnē, proti, tā esot neefektīva, piemēram, mēnešiem ilgi personai liekot neziņā gaidīt kaut vai nelielu virzību izmeklēšanas gaitā.[1] Tiek minētas dažādas atrunas pirmstiesas izmeklēšanas gausumam, jo īpaši uzsverot akūtu darbinieku trūkumu, kā arī kapacitātes, zināšanu un profesionālo kompetenču nepietiekamību, to sasaistot ar niecīgo valsts budžeta ...

7. Oktobris 2021

I. Latvijas kriminālprocesa doktrinālais pamats Turpinot aplūkot pierādījumu pārbaudes kārtības vēsturisko ģenēzi, jāsecina, ka kontinuitātes doktrīnas ietvaros 1864. gada 20. novembra Kriminālprocesa nolikumā radītā izpratne tika turpināta starpkaru perioda Latvijas Republikas tiesību avotos. Tādējādi šī brīža Latvijas kriminālprocesa doktrinālās izpratnes maiņas pamatojums šķiet ir meklējams vai nu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības ...

domnīca / Eseja

Vēsturisks ieskats par apsūdzētā uzklausīšanas brīdi tiesā. II. Padomju kriminālprocesuālā izpratne

30. Septembris 2021

Normunds Šlitke

domnīca / brīvais mikrofons

Civillikums laikmetu griežos un politiķu dzirnās. II daļa. Apkopojums kā likums

1

29. Septembris 2021 /

Saeima ir izlēmusi grozīt likumu “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” redakcijā, kas, visticamāk, neatbilst ne Satversmes tiesas secinājumiem, ne arī ekspertu, tostarp pašu Saeimas Juridiskā biroja atzinumam, ne arī ekonomikas atziņās balstītiem apsvērumiem. Vai likumdošanas process Latvijā atbilst valsts pamatlikumam un labas likumdošanas praksei? ...

Normunds Šlitke

domnīca / brīvais mikrofons

Civillikums laikmetu griežos un politiķu dzirnās. I daļa – politiskās iniciatīvas

3

29. Septembris 2021 /

Saeima 2021. gada 30. septembrī, visticamāk, pabeigs skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” un pieņems to redakcijā, kas neatbilst ne Satversmes tiesas secinājumiem, ne arī ekspertu, tostarp pašu Saeimas Juridiskā biroja atzinumam , ne arī veselā saprāta kritērijam. Quo vadis Saeima? ...

Izdevumā “Jurista Vārds” 2021. gada 14. septembrī tika publicēts autoru raksts “Apsūdzētā liecināšanas brīdis tiesā”,[1] kurā autori pauž savu nostāju par iespēju pirmajam dot vārdu tieši apsūdzētajam. Autori iepriekš minētajā rakstā arī norādīja, kas pamudinājis pievērsties detalizētai šī jautājuma izpētei, tostarp aplūkojot vēsturiski teorētiskos aspektus. Proti, kādā kriminālprocesā vienam no šī raksta autoriem radās dibināts pamats saskaņā ...

domnīca / Eseja

Vēsturisks ieskats par apsūdzētā uzklausīšanas brīdi tiesā. I. Latvijas kriminālprocesa doktrinālais pamats

22. Septembris 2021

I. Ievads II. Zemāks pierādīšanas standarts, mantai piedēvējot noziedzīgu izcelsmi III. Mantas konfiskācija kā sodoša vai preventīva rakstura sankcija IV. Aizsardzība pret patvaļu mantas konfiskācijas procesā Līdz pat mūsu dienām ticis uzskatīts, ka cilvēktiesības ir raksturīgas cilvēka eksistencei neatkarīgi no tautības, dzimuma, reliģiskās pārliecības vai jebkura cita īpaša statusa. Citiem vārdiem sakot, būt par cilvēku ir pietiekami, ...

domnīca / Eseja

Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas: mantisko jautājumu risināšana kriminālprocesā. V. Nobeigums. Vai īpašums arvien ir svēts un neaizskarams?

15. Septembris 2021

I. Ievads II. Zemāks pierādīšanas standarts, mantai piedēvējot noziedzīgu izcelsmi III. Mantas konfiskācija kā sodoša vai preventīva rakstura sankcija Cilvēka cieņa ir ikvienam piemītoša beznosacījuma vērtība,[1] kas jo sevišķi rūpīgi sargājama kriminālprocesā, kur centieni panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu dažkārt nepamatoti spēcīgi satricina personas dzīvi. To pamato kaut vai Kriminālprocesa likuma 139. panta ...

domnīca / Eseja

ECT atziņas: mantisko jautājumu risināšana kriminālprocesā. IV. Aizsardzība pret patvaļu mantas konfiskācijas procesā

3. Septembris 2021

Kriminālprocesa mērķu sasniegšana nereti nav iespējama bez personas tiesību ierobežošanas vai dažkārt pat to atņemšanas, tamdēļ, apsteidzot personas varbūtēji kaitniecisko vai antagonisko [1] rīcību, pieņemams lēmums par preventīva[2] rakstura līdzekļu piemērošanu. Mantisko jautājumu kontekstā tiesību literatūrā norādīts, ka «[m]antiskie preventīvie piespiedu līdzekļi ir tādi personas mantiskās tiesības (rīcību ar mantu) ierobežojoši piespiedu pasākumi, ...

domnīca / Eseja

ECT atziņas: mantisko jautājumu risināšana kriminālprocesā. III. Mantas konfiskācija kā sodoša vai preventīva rakstura sankcija

27. Augusts 2021

Kriminālatbildības kā smagākā iespējamā juridiskās atbildības veida[1] piemērošana saistāma ar rūpīgu situācijas apstākļu un noziedzīga nodarījuma izdarīšanu apstiprinošu pierādījumu izvērtējumu, jo pēdas, ko personas dzīvē atstāj notiesājošs spriedums, liek sevi manīt vēl gadiem ilgi pēc sodāmības dzēšanas un noņemšanas.[2] Tamdēļ krimināltiesībās izsenis atzīts, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošana ...

domnīca / Eseja

ECT atziņas: mantisko jautājumu risināšana kriminālprocesā. II. Zemāks pierādīšanas standarts, mantai piedēvējot noziedzīgu izcelsmi

20. Augusts 2021

domnīca / Eseja

ECT atziņas: mantisko jautājumu risināšana kriminālprocesā. I. Ievads

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija [1] (turpmāk – Cilvēktiesību konvencija) iemieso pēckara Rietumeiropā izkristalizējušos nepieciešamību atzīt sabiedrības locekļiem piemītošās un neatņemamās tiesības, ko iepriekšējo desmitgažu laikā militārpersonu kaltajiem papēžiem mīdīja totalitārisma režīma piekritēji nacistiskajā Vācijā, PSRS, Ķīnā un citviet. Šī iemesla dēļ valstīs, kur cilvēkam dabiski piemītošo tiesību apjauta ...

13. Augusts 2021

Replikas saturs krimināltiesvedībā. I. Ievads Replikas saturs krimināltiesvedībā. II. Replikas institūta vēsturiskā ģenēze kopš 1864. gada 20. novembra Kriminālprocesa nolikuma Replikas saturs krimināltiesvedībā. III. Replikas institūta vēsturiskā ģenēze starpkaru periodā un Latvijas PSR laikā ...

domnīca / Eseja

Replikas saturs krimināltiesvedībā. IV. Mūsdienu tendences replikas institūta izpratnē

29. Jūlijs 2021

Latvijas Vācu savienība

domnīca / brīvais mikrofons

„Nav viegli būt vēlētājam” jeb refleksijas par telefonakciju un virtuālu rīku, veltītu izglītošanai par pašvaldību vēlēšanām

27. Jūlijs 2021 /

Šā gada aprīlī vairāku pašvaldību mājaslapās (Tukuma novada, Kandavas novada, Jaunpils novada, Liepājas pilsētas, Grobiņas novada, Dobeles novada, Auces novada un Tērvetes novada) parādījās aicinājumi vietējiem iedzīvotājiem izmantot iespēju bez maksas parunāt ar ekspertu ap un par pašvaldību vēlēšanām akcijā „Ja ir VĒLĒŠANĀS, tad jāpiedalās VĒLĒŠANĀS”. ...

domnīca / Eseja

Replikas saturs krimināltiesvedībā III. Replikas institūta vēsturiskā ģenēze starpkaru periodā un Latvijas PSR laikā

21. Jūlijs 2021

Replikas saturs krimināltiesvedībā I. Ievads Replikas saturs krimināltiesvedībā II. Replikas institūta vēsturiskā ģenēze kopš 1864. gada 20. novembra Kriminālprocesa nolikuma ...

domnīca / Eseja

Replikas saturs krimināltiesvedībā II. Replikas institūta vēsturiskā ģenēze kopš 1864. gada 20. novembra Kriminālprocesa nolikuma

16. Jūlijs 2021

Replikas saturs krimināltiesvedībā I. Ievads ...

Zigmunds Dundurs

domnīca / Eseja

Pārdomas par mantas noziedzīguma prezumpciju piemērošanas pieļaujamību procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

Latvijas krimināltiesiskajā regulējumā kopš 2005. gada 1. oktobra ietvertas krimināltiesiskās mantas noziedzīguma prezumpcijas. Tiesību doktrīnā[1] sniegts viennozīmīgs vērtējums, ka mantas noziedzīguma prezumpciju piemērošanas priekšnosacījums ir personas vainīguma konstatēšana likumā noteiktajā kārtībā, t.i., ar tiesas spriedumu vai kriminālprocesa izbeigšana uz personu nereabilitējoša pamata. Tomēr, neskatoties uz likuma skaidrību un tiesību doktrīnā pausto, praksē vēl joprojām vērojama neizpratne par to, kādos gadījumos īpašajā Kriminālprocesa likuma[2] 59. nodaļas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir iespējams piemērot Krimināllikumā[3] 70.¹¹panta otrajā un trešajā daļā ietvertās mantas noziedzīguma prezumpcijas. Būtisks pagrieziena punkts likuma izpratnē un prakses attīstībā varētu būt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021. gada 21. jūnija lēmums,[4] ar kuru apelācijas instances tiesa noraidīja prokurora protestu un izmeklētājas sūdzību kā nepamatotu, nolemjot atstāt negrozītu pirmās instances lēmumu, ar kuru bija izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu. ...

2. Jūlijs 2021