Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Dina Gailīte, Vija Kalniņa, Sannija Matule

Bīriņu seminārā  – par demokrātijas un tiesiskuma nākotni Latvijā, Eiropā un pasaulē

2. Augusts 2016 /NR. 31 (934)

Šā gada konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, kas jau 13. reizi Publisko tiesību institūta direktora Arvīda Dravnieka vadībā noritēja Bīriņos, koncentrējās uz tiesiskas un demokrātiskas valsts apdraudējumiem pašreizējo Eiropas un globāla mēroga drošības krīžu kontekstā. Seminārā tika apspriestas Eiropas Savienības (ES) attīstības perspektīvas – "Brexit", bēgļu krīzes un dalībvalstu ekonomiskās mazspējas kopsakarā. Šie notikumi veicinājuši vienotas Eiropas idejas pievilcības mazināšanos, dalībvalstu egoisma saasināšanos un savstarpējās solidaritātes kritumu, kā arī vietējo politiķu uzkurinātu populismu un šķeltniecības tendences, kas savukārt ved uz Eiropas kā pasaules ekonomikas attīstības un politikas centra marginalizēšanos, konkurētspējas zudumu un kopējā labklājības līmeņa samazināšanos. Šādā perspektīvā tiek apdraudētas arī Eiropas kontinenta valstu tradicionālās pamatvērtības – tiesiskums, demokrātija un ilggadējais miers, kas valdījis šajā pasaules daļā. ...

Juris Baldunčiks

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas parlamenta nosaukumam – 150

26. Jūlijs 2016 /NR. 30 (933)

1866. gada maija beigās un jūnija sākumā laikrakstā "Latviešu Avīzes" parādījās jauns vārds, kas pēc vairākiem gadu desmitiem kļuva par Latvijas Republikas parlamenta nosaukumu. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes tiesas tiesneša atstatīšanās

26. Jūlijs 2016 /NR. 30 (933)

Raksta mērķis ir aplūkot tiesneša atstatīšanās institūtu Satversmes tiesas procesā, cenšoties kliedēt dažkārt izskanējušo mītu, ka konstitucionālās tiesvedības procesā nekad nevarētu izveidoties neobjektīva tiesneša situācijas. ...

Māris Onževs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atpakaļejoša spēka izpratne un juridiskās sekas tiesiskā demokrātiskā valstī

1

26. Jūlijs 2016 /NR. 30 (933)

Raksta mērķis ir palīdzēt veidot "Jurista Vārda" lasītājiem izpratni par vienu no sarežģītākajiem un vienlaikus pretrunīgākajiem tiesību jautājumiem, par kuru Latvijas tiesību sistēmā joprojām nav izveidojies konsekvents un vienots viedoklis – atpakaļejošu spēku un tā sekām tiesiskā demokrātiskā valstī. Tā kā juridiskās problēmas, kas saistītas ar atpakaļejošu spēku, ir ļoti daudzšķautņainas un apjomīgas, raksts primāri ir vērsts uz atpakaļejoša spēka vispārīgās izpratnes radīšanu, padziļinātu analīzi par konkrētiem atpakaļejoša spēka aspektiem veicot kādā no autora turpmākajiem rakstiem. Autors cer, ka raksts kļūs par pamatu tam, lai Latvijas tiesību sistēmā veidotos vienota izpratne par atpakaļejošu spēku. ...

Sanita Osipova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiska valsts vai "tiesnešu valsts"

5

5. Jūlijs 2016 /NR. 27 (930)

Mūsdienās jebkurai valstij, lai tā baudītu citu valstu cieņu un līdztiesīgi iekļautos starptautiskajās attiecībās, tiek izvirzīti vairāki kritēriji. Tai ir jābūt demokrātiskai un tiesiskai valstij. Ja tā turklāt ir arī sociāla valsts, tad tās prestižs ceļas vēl vairāk (vismaz cilvēktiesību aktīvistu, savu pilsoņu un ne tikai savu pilsoņu acīs). Mūsu šodienas tēmas ietveros mēs pakavēsimies pie otrā kritērija – tiesiska valsts. ...

Diāna Škavronska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Progresīva brīvības atņemšanas soda izpilde

28. Jūnijs 2016 /NR. 26 (929)

Īss ieskats kriminālsodu evolūcijā Vēsture pierāda, ka soda evolūcija dažādos laikmetos ir bijusi ļoti sarežģīta. Jau kopš cilvēces pirmsākumiem pastāv sods kā tāds, taču izpratne par tā mērķi, uzdevumiem un izpildes veidiem gadsimtu gaitā ir būtiski mainījusies. Viens no senākajiem atšifrētajiem garajiem rakstiem pasaulē ir babiloniešu likumu kodekss, kas tiek datēts ar 1772. gadu p.m.ē. To izdeva sestais Babilonijas valdnieks Hammurapi. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Numura tēma

Tiesneša tiesu runa

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Ir pierasts, ka, debatējot par tiesu runas tematu, ar to saprotam lietas dalībnieku un to pārstāvju – zvērinātu advokātu – runu mutvārdu procesā tiesas sēdes laikā. Šajā diskursā atrodami vairāki ieteikumi, kā izkārtot argumentus, kā ģērbties un kā uzvesties.1 Taču, liekot uzsvaru uz lietas dalībnieku runu, garām paslīd realitāte Latvijas tiesās, kur tiesas sēdē lietas dalībnieki runā viens ar otru, nevis ar tiesu. Iespējams, to veicina arī tas, ka to soli tiesas zālē atrodas iepretim viens otram, nevis blakus un ar skatu pret tiesu. ...

Gvido Zemribo

žurnāls / Numura tēma

Par notiekošo tiesas zālē: tiesu runa lietas dalībnieku un tiesnešu izpildījumā

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Oratori – no sendienām līdz mūsdienu politiķiem Jau antīkajā pasaulē lielā cieņā bija māksla skaisti runāt, par to liecina grieķu literatūras piemineklis Homēra "Iliāda". Tajā stāstīts, ka Foinīkam, kuram Pēlejs uztic audzināšanā savu dēlu Ahileju, uzdots iemācīt prasmi runāt un būt labam karotājam. Drīz vien radās nepieciešamība pēc daiļrunības teorijas, kuru senajā Grieķijā sauca par retoriku. Tās aizsākumi meklējami Sirakūzās, ...

Dana Rone

žurnāls / Numura tēma

Gatavojoties runāt tiesā

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Tiesu runas stils gadsimtu gaitā un atkarībā no valsts ir būtiski mainījies. Ir bijuši laiki, kad uzvaru tiesā varēja nodrošināt skaista un pārliecinoša runa.1 Ir bijuši laiki, kad tiesu runas ilgums un poētisms ir ticis vērtēts kā īpaša talanta izpausme.2 Turpretim mūsdienās veiksmi tiesvedībā primāri nodrošina juridisko normu un tiesu prakses pārzināšana. Laba un strukturēta tiesu runa ir uzvaru papildinošs palīglīdzeklis, bet noteikti ne vienīgais talants, ar kuru ierasties uz tiesas sēdi. ...

Ruta Vītiņa

žurnāls / Numura tēma

Runāt, lai pārliecinātu...

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Aktiera un jurista darbā ir daudz kopīga. Kā vieniem, tā otriem noteiktā brīdī jāspēj koncentrēties, neskatoties uz satraukumu, nogurumu vai sliktu pašsajūtu. Kā aktierim jāpārvalda teksts, tā arī juristam jāzina visi lietas fakti un jāiedarbojas uz savu partneri, jāpārliecina auditorija par savu taisnību. Šajā rakstā ir akcentētas dažas pamatlietas, ko būtiski ņemt vērā katram juristam, gatavojoties tiesu runai. ...

Inga Putra

žurnāls / Numura tēma

Tiesu runas kvalitāte – būtisks jurista profesionalitātes rādītājs

22

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Neskatoties uz to, ka likumdevējs no 2013. gada 1. janvāra par prioritāru administratīvo lietu izskatīšanas procesu noteicis rakstveida procesu, rajona tiesā, skatot lietas pirmajā instancē, ne mazāk kā 2/3 no visām lietām tiek izskatītas mutvārdu procesā – gan pēc tiesas iniciatīvas, gan pēc pieteicēja vai trešās personas lūguma. Šajā rakstā gribētu padalīties ar savām personiskajām atziņām par kvalitatīvas tiesu runas pamatprincipiem no mana kā tiesneses – klausītājas redzesloka. ...

žurnāls / Numura tēma

Kā runāt tiesas zālē

2

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Neskatoties uz to, ka mutvārdu process mūsdienu tiesā ir kļuvis retāks (un tā proporcionalitāte līdz ar augstāku tiesas instanci attiecīgi sarūk), tas tomēr veido sabiedrības standarta priekšstatu par tiesas spriešanas procesu: askētiski lietišķa tiesas zāle (ar paaugstinājumu), fonā pie sienas Latvijas ģerbonis, bargs un vērīgs tiesnesis mantijā ar apzeltītu ķēdi, kurš klausās lietas dalībnieku teiktajā un kaut ko ik pa laikam pajautā un pieraksta. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Latvijas tiesību zinātnei nepieciešamas fundamentālas reformas

10

14. Jūnijs 2016 /NR. 24 (927)

Ineta Ziemele ir ne vien tiesnese ar pieredzi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un šobrīd – Satversmes tiesā, bet arī ilggadēja augstskolu pasniedzēja un tiesību zinātniece. Tieslietas I. Ziemele ir studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā Zviedrijā, Orhūsas Universitātē Dānijā, kā arī Kembridžas Universitātē Lielbritānijā (tur arī 1999. gadā ieguvusi doktora grādu), savukārt mācībspēka statusā darbojusies LU Juridiskajā fakultātē un Lundas Universitātes Raula Valenberga institūtā, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, kur arī šobrīd ir profesores statusā. Par iemeslu šai sarunai kalpo I. Ziemeles darbība Eiropas Universitātes institūta (EUI) Zinātnes padomē, kas viņu mudinājusi uz samērā asām pārdomām par nepieciešamajām strukturālajām reformām kā Latvijas tiesību zinātnes veiksmīgas attīstības nosacījumu. Tieši šogad aprit 40 gadi, kopš izveidots EUI. Jāatzīmē arī, ka šajā augstskolā šobrīd studē vairāki Latvijas jaunie zinātnieki, turklāt šeit jau aizstāvēti arī vairāki zinātniskie grādi (tai skaitā doktora grādu tiesību zinātnēs EUI ieguvusi kādreizējā JV tieslietu redaktore Ilze Dubava). ...

Dina Gailīte, Vija Kalniņa

žurnāls / Notikums

Pareizā līdzsvara meklējumos: starp untumainu aktīvismu un bailīgu pašierobežošanos

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Šis gads Satversmes tiesai aizrit 20 gadu jubilejas zīmē – 1996. gadā noslēdzās tiesas izveidošanas process: tika pieņemts Satversmes tiesas likums un grozījumi Satversmes 85. pantā, kā arī iecelti pirmie seši Satversmes tiesas tiesneši – Romāns Apsītis, Anita Ušacka, Ilma Čepāne, Aivars Endziņš, Andrejs Lepse un Ilze Skultāne (tikai 2000. gadā šim sastāvam pievienojās septītais tienesis – Juris Jelāgins). 1996. gada 9. decembris tiek uzskatīts par Satversmes tiesas dzimšanas dienu, jo šajā datumā tiesneša zvērestu deva tie Satversmes tiesas tiesneši, kas pirms tam nebija bijuši tiesneša amatā. 2016. gada 8. martā Satversmes tiesas jubilejas gads tika atklāts ar unikālu diskusiju, kurā piedalījās visi četri līdzšinējie Satversmes tiesas priekšsēdētāji – Aivars Endziņš, Gunārs Kūtris, Aija Branta un Aldis Laviņš. Savukārt 26. un 27. maijā Rīgā noritēja Satversmes tiesas sadarbībā ar Venēcijas komisiju rīkota starptautiska konference "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī" – pasākums, kurā piedalījās ne vien Satversmes tiesas bijušie un esošie tiesneši, bet arī Eiropas Savienības (ES) valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Eiropas Savienības Tiesas, ES Austrumu partnerības valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Venēcijas komisijas locekļi, Latvijas tiesu sistēmas darbinieki un citi valsts tiesību interesenti. Par konferences tematu bija izvēlēts konstitucionālo tiesu aktīvisma jautājums, kas raisīja visai kaislīgas diskusijas, viedokļiem svārstoties no uzskata, ka pārmērīgs un "untumains" tiesu aktīvisms ved uz neleģitīmu "tiesnešu valsti" un tiesu despotismu, līdz bažām par tiesu pārmērīgu pašierobežošanos, kas savukārt var pavērt ceļu citu varas zaru ietekmes neproporcionālam pieaugumam un tālāk novest pie tiesu nespējas pildīt savu pamatfunkciju – aizsargāt cilvēku pamattiesības, likuma varu un demokrātijas funkcionēšanu. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ārējo normatīvo aktu izdošana: vai diskusija beigusies?

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

Satversmes tiesa 2016. gada 2. martā atzina, ka Latvijas Banka kā autonoma valsts pārvaldes iestāde ir tiesīga izdot likumpilnvarotus ārējos normatīvos aktus. Tas ir fundamentāls atzinums, un tādēļ šis spriedums nevar palikt bez ievērības. Tiesību zinātnei ir pienākums to analizēt un censties pat ar kritisku aci uzlūkot, jo mērķis ir viens – tiesisko sistēmu padarīt labāku un taisnīgāku. Šī raksta mērķis ir īsi analizēt minēto spriedumu un rast atbildi uz jautājumu: vai ilglaicīgā diskusija par šāda veida iestāžu tiesībām izdot ārējos normatīvos aktus ir beigusies? Vai gluži otrādi – šis spriedums ir aizsācis jaunas diskusijas veidošanos tiesību zinātnē un pavēris līdz šim vēl "neizdibinātus" ceļus? ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Informācija

Latvijas Banka ir demokrātiski leģitimēta izdot ārējos normatīvos aktus

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

2016. gada 2. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-11-03 "Par Latvijas Bankas 2014. gada 15. septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 19. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam", ar kuru minētie noteikumi tika atzīti par neatbilstošiem Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža. Šis Satversmes tiesas spriedums ir nozīmīgs ar to, ka Satversmes tiesa vērtējusi Latvijas Bankas tiesisko statusu valsts pārvaldes sistēmā, kā arī analizējusi gadījumus, kuros Latvijas Bankai ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus. ...

Kaspars Balodis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes izvērtēšana Satversmes tiesā

4

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

Rakstā aplūkota personu pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes vērtēšana Satversmes tiesas spriedumos, konkrēti – pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitātes izvērtēšanas metodoloģiskie aspekti. ...

Edgars Oļševskis

žurnāls / Numura tēma

Judikatūra un precedentu tiesības

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Konceptuāli precedentu tiesības per se nav pretrunā ar tiesiskumu, ja attiecīgajā tiesību sistēmā mācība par tiesību avotiem ir zinātniski pamatota, tiesību normas ir pietiekami kazuistiskas, turpretim tiesnešiem piemīt kapacitāte un drosme atkāpties no iepriekšējiem spriedumiem taisnīguma labad, pilnvērtīgi pamatojot savu nostāju. Rakstā autors aplūko precedentu tiesību un judikatūras lomu atkarībā no konkrētas valsts tiesību un demokrātijas tradīcijām vispārējo tiesību principu kontekstā. ...

Darijus Beinarovičs, Milda Vaiņute

žurnāls / Numura tēma

Īss apskats par tiesību avotiem Lietuvā

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Avots tiesību doktrīnā saprotams materiālajā un formālajā ziņā. Materiālajā ziņā tiesību avots ir sabiedrības ekonomiskie, sociālie, ētiskie, reliģiskie, ideoloģiskie, kultūras un citi faktori, kas nosaka tiesību normu saturu un palīdz noteikt to nozīmi. Tātad materiālie tiesību avoti ir svarīgi tiesību izziņas procesā. Formālajā ziņā tiesību avots ir ārējā spēkā esošo un saistošo tiesību principu un normu izteiksmes forma, tā ir juridiska rakstura informācija, kas palīdz izpaust tiesību principus un normas. ...

Anita Zikmane

žurnāls / Numura tēma

Judikatūras noturība: tiesība uz taisnīgu tiesu

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir secinājusi, ka neargumentēta atkāpšanās no judikatūras kā konsekventu nolēmumu kopas par konkrētas normas interpretāciju un piemērošanu ir pamats apšaubīt tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu konkrētajā procesā. Sev atvēlētās "Jurista Vārda" rindas vēlos veltīt šī secinājuma izvērsumam ECT judikatūrā un risinājumiem dažos piemēros. ...

Diāna Apse

žurnāls / Numura tēma

Stabila judikatūra nav mūžīga

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Jēdziens "judikatūra" nav E. Levita jaunieviests, kā tas praksē tiek bieži uzsvērts, bet gan atkalieviests jeb reintegrēts Latvijas tiesiskajā domā. Kā juridisks jēdziens, kura jēga pielīdzināma mūsdienu izpratnei, judikatūra tiek lietota vācbaltu juristu darbos 1936./37. gadā un agrāk. Latvijas teritorijā judikatūra kļuvusi par nozīmīgu tiesību avotu jau kopš Livonijas perioda. Īpaša nozīme judikatūrai ir bijusi tirdzniecības tiesībās, kas veidojušās uz tirgotāju paražu pamata. Judikatūra šeit bija palīgavota statusā, de facto tai piemita saistoša avota spēks. Zviedru laikos tās kā palīgavota loma tika kavēta. ...

Gundega Miķelsone

žurnāls / Numura tēma

Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesu judikatūras saistošais spēks

11

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Viens no fundamentāliem tiesību piemērošanas teorētiskajiem aspektiem ir mācība par tiesību avotiem un to veidiem. Vislielāko zinātnieku uzmanību izpelnījušies tiesu un tiesnešu radītie tiesību avoti, kā judikatūra un tiesnešu tiesības, to saistošais spēks un vieta nacionālajā tiesību avotu sistēmā. Tiesu nolēmumu analīze ļauj secināt, ka praksē tiesību piemērotāju attieksme pret iepriekšējos nolēmumos paustajām atziņām ir pat radikāli atšķirīga – dažkārt iepriekšējos nolēmumos ietvertās atziņas tiek ignorētas, bet citkārt piemērotas pat kā vispārsaistošs tiesību avots. Šāda dažādība pārkāpj ikvienas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, tādēļ demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama. ...

Dace Šulmane

žurnāls / Numura tēma

Kur “ievietot” judikatūru – tiesību avotu iedalījuma dilemma

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Daudzi diskusiju temati Latvijas tiesību zinātnē un praksē, gluži tāpat kā politikā, savu aktualitāti iegūst cikliski. Piemēram, tieslietu politikā "karstākās" pēdējo mēnešu aktualitātes ir apzīmējamas ar atslēgvārdiem "maksātnespēja", "nekustamais īpašums", "valsts drošība". Tiesību zinātnē šis cikliskums ir daudz lēnāks: nepieciešams ilgāks laiks jauno zinātnes atziņu aprobēšanai, diskusijām konferencēs un rakstu tapšanai. Tiesību avotu teorētiskās izpētes laukā Latvijā, šķiet, izveidojies "aptuvenas piecgades cikls". Tās aizsākums rodams visiem jurisprudenci studējušajiem labi zināmajā rakstu krājumā "Mūsdienu tiesību teorijas atziņas" (1999), kurā ir atrodams Jura Jelāgina raksts "Tiesību pamatavoti". Minēto problemātiku jaunā līmenī pacēlusi Daiga Rezevska ar savu fundamentālo disertāciju (2004) un grāmatu "Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana" (2005, 2015), kam sekoja inovatīvais Gintas Sniedzītes promocijas darbs (2011) un grāmata "Tiesnešu tiesības" (2013). Diāna Apse promocijā aizstāvējusi publikāciju kopu "Tiesību palīgavotu mijiedarbības aspekti" (2013). Pagājušajā gadā tiesību avotu teorētiskā pētniecība Latvijā ieguvusi jaunas aprises, pateicoties Gundegas Miķelsones aizstāvētajai disertācijai "Judikatūras nozīme Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā". Šajā žurnāla numurā Dr. iur. G. Miķelsone piedāvā savu skatījumu uz judikatūras kā tiesību avota izpratni gan no teorētiskā, gan no praktiskā aspekta. ...

Mārtiņš Pētersons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai vienlīdzības princips ir piemērojams, ja salīdzināmā situācija ir prettiesiska

29. Marts 2016 /NR. 13 (916)

Tiesības uz vienlīdzību ir vienas no fundamentālākajām pamattiesībām. Daudzi tiesību zinātnieki uzskata, ka tieši vienlīdzības ideja ir pamatā taisnīguma koncepcijai.1 Latvijā vienlīdzības princips konstitucionālā līmenī ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmajā teikumā, kas paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Šā principa uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām.2 ...

Dina Gailīte

žurnāls / Informācija

Jāpilnveido valsts aizsardzības normatīvais pamats

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Darbu turpina Saeimas Juridiskās komisijas paspārnē 2015. gadā izveidotā, deputāta prof. Ringolda Baloža vadītā politiķu un lietpratēju darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Atsevišķās sēdēs 2015. gadā jau apspriesta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, kā arī Satversmes trešās nodaļas 35.–41. pants. Šī gada 23. februārī darba grupa, klātesot arī trim bijušajiem Latvijas valsts prezidentiem – Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai un Valdim Zatleram, pulcējās, lai debatētu par Satversmes 41.–43. pantā noteiktajām Valsts prezidenta kā valsts bruņoto spēku augstākā vadoņa funkcijām. Jautājums guvis īpašu aktualitāti, ņemot vērā pieaugušo Latvijas drošības apdraudējumu, ko raisījusi Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu, kā arī ar to saistītā spriedze NATO dalībvalstu un Krievijas starpā. Šādos apstākļos izskanējusi kritika par nepietiekamo un aktuālajai situācijai neatbilstošo aizsardzības normatīvo regulējumu, tai skaitā Satversmē noteiktajām Valsts prezidenta funkcijām. ...

žurnāls / Numura tēma

Valsts valoda Latvijas medijos: informatīvā telpa, sabiedrības integrācija un citas problēmas

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Domu mantojums

Tiesību formālisma krusttēvs: ASV Augstākās tiesas tiesnesis Skalija

7

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Februāra vidū pasauli pāršalca vēsts, ka 79 gadu vecumā ir miris ASV Augstākās tiesas tiesnesis Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016). Skalija nodeva Augstākās tiesas tiesneša zvērestu 1986. gadā un pildīja tiesneša pienākumus turpat 30 gadus. Augstā amata ieņemšanai savulaik viņu izvirzīja ASV prezidents Ronalds Reigans. Šobrīd Augstākās tiesas tiesneša vakance un turpmākā pēcteča izvēle ir satraukusi ASV politiķu prātus. Baraks Obama ir izteicis viedokli, ka jau drīzumā virzīs jaunu tiesnesi, neatstājot šo izvēli nākamajam prezidentam, kas tiks izraudzīts šā gada rudenī. Tas ir raisījis plašas diskusijas, jo konservatīvā tiesneša Skalijas nomaiņa uz liberāla rakstura tiesnesi, visticamāk, ieviestu ievērojamas pārmaiņas ASV Augstākās tiesas praksē (mainītos balsu līdzsvars). Tomēr laikā, kamēr politiķi spriež par jauno tiesnesi, Latvijas juridisko diskusiju kontekstā ir vērts ieskicēt dažas Skalijas tēzes, kas saistās ar viņa atzīto juridisko metodi un tiesību izpratni. Lai gan viņš nepretendēja uz izvērstu juridiskās metodoloģijas teorijas izstrādi, viņš spēja ļoti saistošā un pārliecinošā veidā analizēt aktuālas tiesību piemērošanas problēmas un paust savu redzējumu par tām. Tiesneša Skalijas profesionālā darbība jau viņa dzīves laikā bija pietiekami plaši apspriesta, un viņš izcēlās ar dažādiem interesantiem viedokļiem. ...

Laura Bugne

žurnāls / Domu mantojums

Tiesnesis Antonins Skalija (1936–2016)

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016) bija viens no visu laiku spilgtākajiem ASV Augstākās tiesas tiesnešiem. Viņa nāve iezīmē būtisku pagrieziena punktu ASV politiskajā vēsturē, jo var izjaukt līdzsvaru Augstākajā tiesā, kurā līdz šim bija pieci konservatīvi noskaņoti tiesneši un četri tiesneši ar liberāliem uzskatiem. Skalija bija nelokāms konservatīvisma piekritējs, un viņam bija piektā izšķirošā balss no deviņām, kas pēdējos 30 gadus garantēja konservatīvisma dominanci tiesā. Saskaņā ar ASV Konstitūciju1 prezidentam tagad ir pienākums izvirzīt Skalijas pēcteci, kas pēc tam vēl jāapstiprina ASV Senātam. Tā kā šī brīža prezidents Baraks Obama, kuram šogad beigsies prezidenta pilnvaras, pieder Demokrātiskajai partijai (liberāļiem), konservatīvie politiķi uzskata, ka Skalijas pēcteci vajadzētu izvirzīt nākamajam prezidentam, cerot, ka viņš būs no Republikāņu partijas. Lai arī kurš izvirzīs nākamo Augstākās tiesas tiesneša kandidātu, ir skaidrs, ka šim lēmumam būs noteicoša ietekme uz turpmāko ASV politiku. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Numura tēma

Par spriedumu krimināllietās: no likuma, judikatūras un prakses aspekta raugoties

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Pēdējos trijos gados, veicot vairākus tiesu prakses apkopojumus, bija iespēja iepazīties praktiski ar visu Latvijas tiesu spriedumiem, kuri taisīti krimināllietās par slepkavībām, cilvēku tirdzniecību un sutenerismu, par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgajiem, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par mantas iznīcināšanu un bojāšanu, par kukuļošanu un Krimināllikuma 317., 318. un 319. pantā paredzētajiem noziegumiem.1 Kopumā tie bija 786 nolēmumi, galvenokārt pirmās instances tiesā izskatītajās krimināllietās, kas, domājams, ir pietiekams skaits, lai izdarītu secinājumus gan par šo tiesas nolēmumu saturu, proti, atbilstību likuma priekšrakstiem, judikatūrā un krimināltiesību teorijā paustajām atziņām, tādējādi nodrošinot pareizu noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju, gan arī par to formu. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Numura tēma

Izglītošana pārmāc tiesas galveno uzdevumu – strīdu izšķiršanu

3

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Ir svarīgi, lai tie, kas lasa spriedumu civillietā, gūst pārliecību, ka tiesa ir gan noskaidrojusi un novērtējusi lietā nozīmīgos apstākļus, gan pareizi piemērojusi likumus, pratusi to pārliecinoši un loģiski izklāstīt tiesas dokumentā. Liekvārdība un pārmērīga likuma normu citēšana nestiprina šādu pārliecību, drīzāk vājina iespēju uztvert konkrētā strīda risinājuma pamatotību. Tiesas spriedumam ir jābūt skaidram un saprotamam ikvienam lasītājam, taču tā izglītojošā iedarbība ir pakārtota galvenajam tiesas uzdevumam – taisīt likumīgus un taisnīgus spriedumus. ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Numura tēma

Tiesu nolēmumi – valsts juridiskais tēls

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

"Tiesnesim nav arī jāaizmirst, ka katrs lietas dalībnieks tieši savu lietu, lai cik šķietami niecīga tā tiesnesim arī neliktos, vienmēr uzskata par svarīgāko no visām citām un cilvēks sajutīs lielāko rūgtumu un neapmierinātību, ja novēros, ka tiesnesis viņa lietu ir izspriedis nevērīgi vai pavirši." (Jānis Balodis, Latvijas Senāta senators)1 ...

žurnāls / Numura tēma

Nolēmumu kvalitāte ir būtisks tiesu varas prestiža kritērijs

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Lai rosinātu diskusiju par tiesu nolēmumu kvalitāti, šajā numurā publicējam Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesoru Kalvja Torgāna un Valentijas Liholajas rakstus, kā arī aptauju – Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītājai Anitai Zikmanei, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniecei tiesu jautājumos Irēnai Kucinai, Tukuma rajona tiesas priekšsēdētājai Adrijai Kasakovskai, Daugavpils tiesas priekšsēdētājam Jānim Šaušam, zvērinātiem advokātiem Dacei Luterei-Timmelei, Sandim Bērtaitim un Filipam Kļaviņam lūdzām sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) vai pastāv laba prakse nolēmumu rakstīšanā; 2) kāda ir tiesneša atbildība par nolēmumu, kurā nav ievērota "labas prakses" forma (ja tāda ir); 3) vai gari faktu izklāsti un pamatojumi nozīmē kvalitatīvu nolēmumu; 4) kādai jābūt valodai tiesas nolēmumā? Aptaujas atbildēs uzsvērts, ka tiesu nolēmumiem jābūt saprotamiem visiem lietas dalībniekiem, arī cilvēkiem bez padziļinātām jurisprudences zināšanām, nolēmumos jānorāda, kā tiesa nonākusi līdz konkrētajiem secinājumiem, bet viena no galvenajām atziņām – nolēmumu kvalitāte ir būtisks tiesu varas prestiža kritērijs. Lai paplašinātu domu apmaiņu par tiesu nolēmumu kvalitāti, aicinām arī žurnāla lasītājus iesaistīties diskusijā, aizpildot aptaujas anketu šī materiāla ietvaros (anketa pieejama šeit). Viedokļus apkoposim un publicēsim kādā no nākamajiem žurnāla numuriem. ...

Edgars Pastars

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes tiesas sprieduma nolēmumu daļas izpratne un piemērošanas problēmas

19

16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)

Satversmes tiesas spriedumi, kas veido būtisku Latvijas tiesību sistēmas daļu un atzīstami par tiesiskās domās virzītāju, līdz šim izpelnījušies vērību par argumentāciju, kas ietverta secinājumu daļā. Pēc autora ieskatiem, nepelnīti maz uzmanība bijusi pievērsta sprieduma nolēmumu daļai. Lai arī tā ir gana īsa, tomēr nereti tajā atrodami netipiski risinājumi, tostarp gadījumos, kad Satversmes tiesa izmanto likumā dotās tiesības ietvert "citus nolēmumus", kā to paredz Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punkts. Pārstāvot personu vai institūciju Satversmes tiesā, nav svarīgi tikai pamatot, ka ir neatbilstība Satversmei, bet jāspēj pienācīgi argumentēt arī par atbilstošu procesuālu risinājumu – nolēmumu daļu, it īpaši atpakaļvērsta spēka iespējamību. ...

Egils Levits

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts prezidenta aizvietošana

3

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Valsts prezidenta aizvietošanu nosaka Satversmes 52. panta otrais teikums: "Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu." ...

Dina Gailīte

žurnāls / Domu mantojums

Vācbaltu tiesībnieki Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Šī raksta uzdevums ir iezīmēt vācbaltiešu1 devumu jaundibinātās Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā starpkaru periodā un rosināt apjaust, ka šis ieguldījums ir bijis ļoti daudzveidīgs un nozīmīgs, kā arī politisku un vēsturisku apstākļu dēļ vēlāk Latvijā apzināti noklusēts, tāpēc noteikti lielāks, nekā šā brīža Latvijas tiesībnieki apjauš. Turklāt, ņemot vērā Latvijas valstisko, tai skaitā tiesību sistēmas, kontinuitāti, vācbaltiešu tiesībnieku pienesums vairākās nozarēs, bet jo īpaši civiltiesībās, plaši izpaužas arī mūsdienu Latvijas juridiskajā kultūrā. ...

Santa Slokenberga

žurnāls / Diskusija

Valsts prezidenta veselība: divas slimnīcas un divas atšķirīgas reakcijas

11

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Pagājušās nedēļas ziņu aktualitāte: prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvoklis. Ārstniecībā iesaistītas divas ārstniecības iestādes, bet seko krasi atšķirīga rīcība. Ja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca apstiprināja faktu par prezidenta stacionēšanu,1 bet atteicās sniegt detalizētu informāciju par prezidenta veselības stāvokli, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas personāls sniedz detalizētas ziņas. Visi esam informēti par sirds vārstuļa problēmām, operācijas specifikām un darbībām tās ietvaros, kā arī aprūpi pēc tam.2 Kādēļ tā? Ar tālāk izklāstītajām pārdomām netiek noliegta sabiedrības interese par šādām ziņām vai vajadzība zināt, kā arī nepieciešamība pēc jautājuma reglamentēšanas nacionālajā tiesiskajā regulējumā, bet gan pārdomāts informācijas izpaušanas tiesiskais pamats atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam. ...

žurnāls / Diskusija

Valsts prezidenta vietas izpildīšana un informācija par viņa veselības stāvokli: tiesiskie aspekti

11

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

No Valsts prezidenta kancelejas 21. janvāra preses relīzes "Valsts prezidenta veselība uzlabojas; valstij būtiski darbi netiek kavēti": "[..] Kā zināms, pamatojoties uz Valsts prezidenta 2016. gada 19. janvāra paziņojumu Nr 2 par Valsts prezidenta vietas izpildīšanu, no 2016. gada 20. janvāra Valsts prezidenta vietu viņa slimības laikā līdz turpmākam Valsts prezidenta paziņojumam izpilda Saeimas priekšsēdētāja. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neregulētie procesuālie jautājumi Satversmes tiesas procesā

4

19. Janvāris 2016 /NR. 3 (906)

Raksta mērķis ir aplūkot neregulētos procesuālos jautājumus Satversmes tiesas procesā, kas līdz šim tiesību doktrīnā nav tikuši pētīti, nolūkā rosināt viedokļu apmaiņu. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Trīs Satversmes tiesas virsmērķi

5. Janvāris 2016 /NR. 1 (904)

Gan tiesību politikas veidotāju, gan tiesību praktiķu saspringta uzmanība gada nogalē bija pievērsta Satversmes tiesai: 22. decembrī tā pievienoja savu artavu ieilgušajai diskusijai par maksātnespējas nozares sakārtošanu, pasludinot spriedumu lietā par iecerēto valsts amatpersonu statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem un secinot, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam. Tomēr par notikumu un uzmanības trūkumu Satversmes tiesa nevarēja sūdzēties visa gada garumā – tam par iemeslu kalpoja ne vien tiesas spriešana, bet arī citas norises: līdzīgi kā 2014. gadā, arī pērn turpinājās pārmaiņas tiesnešu sastāvā (2014. gadā darbu sāka Gunārs Kusiņš un Aldis Laviņš, 2015. gadā – Ineta Ziemele un, Kristīnei Krūmai ātrāk, nekā paredzēts, aizejot no tiesas, brīvajā amatā tika apstiprināta Daiga Rezevska). Vasarā Satversmes tiesu apmeklēja Eiropas ietekmīgākās – Vācijas Federatīvās konstitucionālās – tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Andreasa Foskūles vadībā. Decembra vidū, atzīmējot Satversmes tiesas dibināšanas 19. gadadienu, aizritēja gadskārtējā tiesas rīkotā konference, šoreiz koncentrējoties uz pamattiesību ierobežojumu pieļaujamību demokrātiskā valstī (plašāk skat. JV Nr. 50/51, 22.12.2015.). Aizvadītā gada nogalē notika arī "Jurista Vārda" saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu – galvenokārt par viņa prioritātēm, vadot šo konstitucionālās uzraudzības institūciju, bet arī par Satversmes tiesas atjaunināto sastāvu un tiesas darba organizēšanu, kā arī konstitucionālo tiesu uzdevumiem dažādu apdraudējumu piemeklētajā Eiropā. ...

Dina Gailīte, Dace Šulmane

žurnāls / Notikums

Aizritējusi Satversmes tiesas konference

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Pirms 19 gadiem, 1996. gadā, Latvijā sāka darboties jaunizveidotais konstitucionālais uzraugs – Satversmes tiesa. Tieši 6. decembris tiek uzskatīts par šīs institūcijas darbības sākumpunktu, jo tad tiesneša zvērestu deva četri Satversmes tiesas tiesneši, kas nebija iepriekš bijuši tiesneša amatā. Lai atzīmētu šo Satversmes tiesas darbības sākumpunktu, par tradīciju kļuvusi ikgadēja Satversmes tiesas konferences rīkošana gada nogalē. Arī šogad 11. decembrī notika šāds pasākums, un konferences temats atbilstoši aktuālajiem pasaules drošības apdraudējumiem bija – "Pamattiesību ierobežojumu pieļaujamība demokrātiskā valstī". Uz pasākumu pulcējās Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki, bijušie Satversmes tiesas tiesneši, likumdevēja, tiesu varas un izpildvaras pārstāvji, ārvalstu konstitucionālo tiesu tiesneši u.c. Darbs ritēja trīs sesijās: pamattiesību ierobežojumu nepieciešamība; pamattiesību ierobežojumu noteikšana; pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitātes izvērtēšana. ...

Rafals Maņko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības, politika un konstitūcija darbībā: apstrīdētā Polijas Konstitucionālās tiesas tiesnešu ievēlēšana

8. Decembris 2015 /NR. 48 (900)

Tieši pirms parlamenta vēlēšanām 2015. gada oktobrī aizejošais parlaments nolēma aizpildīt piecu konstitucionālo tiesnešu vietas, kurām būtu jākļūst vakantām tikai pēc vēlēšanām. Jaunais parlaments pasludināja šos nozīmējumus par juridiski nesaistošiem un 2. decembrī veica piecu jaunu tiesnešu apstiprinājumu, lai aizpildītu tās pašas vakances. 3. decembrī Konstitucionālā tiesa secināja, ka pārejas noteikums, kas ļāva iepriekšējam parlamentam ievēlēt divus tiesnešus, kuru termiņš beidzas tagadējā parlamenta darbības laikā, ir antikonstitucionāls. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Informācija

Kas ir padomju (sociālistiskās) tiesības

1

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Sabrūkot PSRS, kā arī visam Austrumeiropas sociālistisko valstu blokam, 20. gadsimta deviņdesmitajos gados pienāca gals arī vienam no sociālistiskās sistēmas fenomeniem – sociālistiskajām (padomju)1 tiesībām. Arī Latvijā, tai atgūstot valstisko neatkarību un sākoties demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesību sistēmas atjaunošanas procesiem, no PSRS okupācijas perioda mantotās padomju tiesības tika strauji atmestas. Latvijas tiesībnieki pievērsās jauniem izaicinājumiem, un padomju laikā gūtā pieredze un zināšanas par padomju tiesībām faktiski vairs nebija izmantojamas. Radikāla pārorientācija notika arī tiesību zinātnē un augstskolās. Tādējādi padomju tiesības ne vien pārtrauca darboties, bet visai ātri izzuda pat no padomju laikus piedzīvojušo Latvijas juristu apziņas, savukārt Latvijas tiesībnieku jaunākajai paaudzei tas faktiski ir pilnīgi svešs jēdziens. Neskatoties uz to, padomju tiesības tomēr ir intereses vērts objekts – gan kā Latvijas vēstures daļa, gan sava ļoti īpatnējā rakstura un ideoloģisko uzdevumu dēļ, gan tādēļ, ka padomju tiesību tuvāka iepazīšana ir viens no ceļiem, kā izprast padomju totalitārā režīma būtību. Turklāt tieši ar padomju tiesībām cieši saistīts ir starptautiski zināmākais latviešu izcelsmes jurists Pēteris Stučka, par kuru šajā "Jurista Vārdā" publicēti vairāki materiāli. Tādēļ šajā žurnālā lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts arī ļoti konspektīvs ieskats padomju tiesību svarīgākajos attīstības posmos. ...

Pēteris Stučka

žurnāls / Domu mantojums

Tiesību un valsts revolucionārā loma (1924)

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Fragmenti no P. Stučkas Krievijā (krievu valodā) publicētā sacerējuma "Tiesību un valsts revolucionārā loma", kas izdots vairākos, autora pārstrādātos izdevumos. Šeit izmantots 1924. gada izdevuma tulkojums latviešu valodā, kas publicēts P. Stučkas Rakstu izlases (1976–1984) V sējumā. ...

Andris Plotnieks

žurnāls / Juristu likteņi

Pēteris Stučka un marksistiskās tiesību zinātnes “sākums un beigas”

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Pētera Stučkas kā politiķa un tiesību teorētiķa vārds lielā mērā saistās ar Oktobra apvērsumu, kas ievadīja gadu desmitus ilgstošo divu nometņu (kapitālisma un sociālisma) konfrontāciju. Divu pasauļu pretstatā tika izmantota zinātne un lielā mērā tieši tiesību zinātne. Stučkas darbs "Tiesību un valsts revolucionārā loma" veidojis ne tikai padomju tiesību pamatus 19. gadsimta 20. gados, bet pēc vairākām desmitgadēm veicinājis to "atdzimšanu" pēc Staļina nāves. Rakstā apskatīta Stučkas tiesību izpratne un analizēts, cik pamatots ir savulaik plaši paustais uzskats, ka padomju tiesības ir "revolucionāri jaunas" tiesības. ...

Dace Šulmane

žurnāls / Juristu likteņi

Stučka. Proletāriskā apziņa likuma vietā

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Pētera Stučkas dzīves gājums bijis ļoti piesātināts aktīva politiķa, sabiedriskā darboņa un jurista ceļš. No izsūtījuma un dzīves trūkumā līdz, lai arī pieticīgai, bet dzīvei Kremlī. No "Mazajiem dunduriem" līdz Dekrētam Nr. 1 par tautas tiesu. Šajā rakstā mēģināts sniegt mazu ieskatu Stučkas teorētiskajā un politiskajā izaugsmē, akcentējot pastāvīgi aktīvas publicistikas nozīmi uzskatu veidošanā un popularitātes gūšanā, kā arī politisko mērķu sasniegšanā, cīnoties par padomju valsts nodibināšanu un stiprināšanu. ...

Rainis

žurnāls / Domu mantojums

Kas ir satversme?

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Fragmenti no raksta "Kas ir satversme?", kas publicēts 1906. gadā "Zīslaka latviešu kalendārā". Raksts pārpublicēts Raiņa Kopoto rakstu 18. sējumā 1983. gadā. ...

Dita Amoliņa

žurnāls / Juristu likteņi

Rainis. Latvijas valsts idejas “gals un sākums”

1

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Rainim 150! To nevar nemanīt. Lielās jubilejas gadā Rainis ir visur un visāds. Piedāvātas ļoti dažādas interpretācijas,1 atklāti līdz šim nezināmi aspekti par dzejnieka dzīvi un darbu2 un sarakstīts milzum daudz pārdomu.3 Tomēr Roalda Dobrovenska biogrāfisko romānu4 pārinterpretēt daudzi nav centušies, un tas arī nav vajadzīgs, jo šis fundamentālais pētījums sniedz niansētu izpratni par Raiņa nozīmi cauri laikiem. Atļaušos apgalvot, ka Rainis jau savas dzīves laikā apzināti virzījās uz pārlaicīgumu. To es secinu no vārdiem, kas kļuvuši par skaitāmpantiņu.5 "Man jādzīvo līdz 300 gadiem, man jādabū Nobela prēmija, man jābūt visas pasaules literatūras vadošajam garam, man jākļūst par pirmo Eiropas valdnieku, Latvijas prezidentu..." vai "Kas man jādara, lai uzturētos spēkos? Jāiegūst Latgale. Jāiegūst sievietes. Jāiegūst strādnieku masa. Jāiegūst lauku skatuves. Jāiegūst krievi. Jāiegūst partija. Jāiegūst kritika..."6 Protams, šajos vārdos iekodētas varenas ambīcijas, tomēr apgalvojums, ka Rainim jādzīvo "līdz 300 gadiem", ir pravietisks. Proti, izzinot Raiņa darbus un domas, var rast daudz aktuālu, mūsdienīgu atziņu – arī par satversmes mākslu. Man skolā iemācīja mīlēt Raini. Tāpēc biju priecīga un pateicīga, ka žurnāls "Jurista Vārds"7 aicināja sagatavot rakstu par Raini kā juristu. Protams, ka izpratnē par Raini tiesību zinātnieki nevar sacensties ar literatūras zinātniekiem. Tāpēc šīs būs vienīgi pārdomas par dažiem Raiņa domu un darbu aspektiem. Ņemot vērā manu profesionālo aizraušanos ar Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme), šīs pārdomas būs saistītas ar Raiņa ietekmi uz konstitucionālisma attīstību. Ja domājam par Raini šodien, tad rodas secinājums, ka vakar viņš bijis cits un rīt var būt citāds. Tāda mēraukla izriet no mūsu skatījuma laiku aspektā.8 Proti, Raiņa domu un darbu interpretācija mainās atkarībā no ideoloģiskā skatījuma uz valstiskumu. ...

Inga Bite

žurnāls / Viedoklis

Par Saeimas deputātu administratīvo imunitāti

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Diskusijas par Saeimas deputātu un citu valsts amatpersonu imunitāti gan Saeimā, gan sabiedrībā uzplaiksnī regulāri, arī šobrīd. Uzskatu, ka deputāta administratīvās imunitātes atcelšana ir gan iespējama, gan pieļaujama arī atsevišķi, nesaistot to ar citu veidu un citu amatpersonu imunitāti. ...

Anita Dūdiņa

žurnāls / Numura tēma

“Atbilstoši varas dalīšanas principam Saeimas analītiskais birojs varētu izvērtēt izpildvaras likumprojektus”

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

Vai Latvijā nepieciešams dienests, kas izvērtē likumdošanas iniciatīvu ietekmi un efektivitāti pirms un pēc to pieņemšanas? Jā. Pie kādas institūcijas (kā padotībā) šādam birojam būtu jādarbojas? Likumdošanas iniciatīvu ietekmes un pieņemto likumu efektivitātes izvērtēšana ir lietderīga funkcija daudzās institūcijās. Domāju, ka šādai analīzei būtu jānotiek katrā ministrijā, jo tieši izpildvara ir vide, kurā rodas un izaug vairums normatīvo ...

Edgars Pastars

žurnāls / Numura tēma

“Likumdošanas process nedrīkst būt nejaušību, veiksmju un kļūdu kamols, kas veļas tikai atbilstoši intuīcijai”

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

Vai Latvijā nepieciešams dienests, kas izvērtē likumdošanas iniciatīvu ietekmi un efektivitāti pirms un pēc to pieņemšanas? Šo vairāk uztvertu kā retorisku jautājumu, jo tiesiskā valstī, kas tiecas nodrošināt labu pārvaldību, ir acīmredzami nepieciešams izvērtēt likumdošanas iniciatīvu sākotnējo ietekmi un novērtēt to efektivitāti darbībā. Bez šo darbību veikšanas likumdošanas process kļūst par nejaušību, veiksmju un kļūdu kamolu, kas veļas, ...

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"