MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Notikums
31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)
Šis gads Satversmes tiesai aizrit 20 gadu jubilejas zīmē – 1996. gadā noslēdzās tiesas izveidošanas process: tika pieņemts Satversmes tiesas likums un grozījumi Satversmes 85. pantā, kā arī iecelti pirmie seši Satversmes tiesas tiesneši – Romāns Apsītis, Anita Ušacka, Ilma Čepāne, Aivars Endziņš, Andrejs Lepse un Ilze Skultāne (tikai 2000. gadā šim sastāvam pievienojās septītais tienesis – Juris Jelāgins). 1996. gada 9. decembris tiek uzskatīts par Satversmes tiesas dzimšanas dienu, jo šajā datumā tiesneša zvērestu deva tie Satversmes tiesas tiesneši, kas pirms tam nebija bijuši tiesneša amatā. 2016. gada 8. martā Satversmes tiesas jubilejas gads tika atklāts ar unikālu diskusiju, kurā piedalījās visi četri līdzšinējie Satversmes tiesas priekšsēdētāji – Aivars Endziņš, Gunārs Kūtris, Aija Branta un Aldis Laviņš. Savukārt 26. un 27. maijā Rīgā noritēja Satversmes tiesas sadarbībā ar Venēcijas komisiju rīkota starptautiska konference "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī" – pasākums, kurā piedalījās ne vien Satversmes tiesas bijušie un esošie tiesneši, bet arī Eiropas Savienības (ES) valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Eiropas Savienības Tiesas, ES Austrumu partnerības valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Venēcijas komisijas locekļi, Latvijas tiesu sistēmas darbinieki un citi valsts tiesību interesenti. Par konferences tematu bija izvēlēts konstitucionālo tiesu aktīvisma jautājums, kas raisīja visai kaislīgas diskusijas, viedokļiem svārstoties no uzskata, ka pārmērīgs un "untumains" tiesu aktīvisms ved uz neleģitīmu "tiesnešu valsti" un tiesu despotismu, līdz bažām par tiesu pārmērīgu pašierobežošanos, kas savukārt var pavērt ceļu citu varas zaru ietekmes neproporcionālam pieaugumam un tālāk novest pie tiesu nespējas pildīt savu pamatfunkciju – aizsargāt cilvēku pamattiesības, likuma varu un demokrātijas funkcionēšanu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)
Daudzi diskusiju temati Latvijas tiesību zinātnē un praksē, gluži tāpat kā politikā, savu aktualitāti iegūst cikliski. Piemēram, tieslietu politikā "karstākās" pēdējo mēnešu aktualitātes ir apzīmējamas ar atslēgvārdiem "maksātnespēja", "nekustamais īpašums", "valsts drošība". Tiesību zinātnē šis cikliskums ir daudz lēnāks: nepieciešams ilgāks laiks jauno zinātnes atziņu aprobēšanai, diskusijām konferencēs un rakstu tapšanai. Tiesību avotu teorētiskās izpētes laukā Latvijā, šķiet, izveidojies "aptuvenas piecgades cikls". Tās aizsākums rodams visiem jurisprudenci studējušajiem labi zināmajā rakstu krājumā "Mūsdienu tiesību teorijas atziņas" (1999), kurā ir atrodams Jura Jelāgina raksts "Tiesību pamatavoti". Minēto problemātiku jaunā līmenī pacēlusi Daiga Rezevska ar savu fundamentālo disertāciju (2004) un grāmatu "Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana" (2005, 2015), kam sekoja inovatīvais Gintas Sniedzītes promocijas darbs (2011) un grāmata "Tiesnešu tiesības" (2013). Diāna Apse promocijā aizstāvējusi publikāciju kopu "Tiesību palīgavotu mijiedarbības aspekti" (2013). Pagājušajā gadā tiesību avotu teorētiskā pētniecība Latvijā ieguvusi jaunas aprises, pateicoties Gundegas Miķelsones aizstāvētajai disertācijai "Judikatūras nozīme Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā". Šajā žurnāla numurā Dr. iur. G. Miķelsone piedāvā savu skatījumu uz judikatūras kā tiesību avota izpratni gan no teorētiskā, gan no praktiskā aspekta. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
1. Marts 2016 /NR. 9 (912)
Tieši šī "Jurista Vārda" laidiena iznākšanas dienā, 1. martā, Valsts prezidenta Valsts valodas komisija Melngalvju namā rīko semināru "Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas". Pasākuma mērķis ir veicināt domu apmaiņu par latviešu valodas konstitucionālā statusa stiprināšanu un lomu Latvijas kultūrvidē, kā arī problēmām un risinājumiem latviešu valodas pozīciju stiprināšanai mediju telpā, sevišķi elektroniskajos medijos. Par dzinuli rīkot šādu domu apmaiņu kalpojuši plašu sabiedrisku rezonansi raisījušie "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", ko Saeima pieņēma 2015. gada nogalē, pārvarot Valsts prezidenta veto. Ļoti konspektīvs situācijas attīstības pārskats ir šāds. • 2014. gada 23. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", nosakot, ka no 2016. gada 1. janvāra radioprogrammas Latvijā atšķirībā no līdzšinējās prakses raidīs tikai vienā valodā (valsts vai svešvalodā). Obligāti uz apraidi tikai valsts valodā būs jāpāriet tām radiostacijām, kurām izsniegtajās apraides atļaujās ir noteikts, ka radioprogrammas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, savukārt pārējās radiostacijas varēs izvēlēties, vai turpmāk raidīt valsts valodā vai svešvalodā. Anotācijā norādīto likuma grozījumu mērķis bija stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu Latvijas kultūrvidē, kā arī sekmēt sabiedrības saliedētību. • 2015. gada 29. oktobrī Saeima atkal pieņēma likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", turklāt pirms tā izskatīšanas trešajā lasījumā tika iesniegti priekšlikumi, kas principiāli grozīja 2014. gadā pieņemtā likuma ieviešanas noteikumus, prasību par obligātu pāreju uz apraidi tikai valsts valodā attiecinot vairs tikai uz radiostacijām, kuru programmas daļa valsts valodā līdz šim bijusi ne mazāka par 51%. Tādējādi radioprogrammu loks, uz kurām attiektos obligāts pienākums pāriet no līdzšinējās raidīšanas divās valodās uz raidīšanu tikai valsts valodā, būtiski samazinātos. • Pamatojot savus iebildumus ar labas likumdošanas principa neievērošanu (būtisku, likuma mērķim un saturam pretēju grozījumu iekļaušana projektā pirms trešā lasījuma), izstrādājot likumu, kas skar Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskus jautājumus, Valsts prezidents 2015. gada 7. novembrī nosūtīja likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. • Neskatoties uz Valsts prezidenta iebildumiem, Saeima 2015. gada 17. decembrī atkārtoti atbalstīja jauno likuma normu, kas nosaka, ka uz apraidi valsts valodā turpmāk obligāti būs jāpāriet tikai tām radiostacijām, kuru līdzšinējās apraides atļaujās noteikts, ka tām valsts valodā jāveido vismaz 51% programmas. • Vienlaikus, otrreiz caurlūkojot likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", Saeima 2015. gada 17. decembrī par gadu – līdz 2017. gada 1. janvārim – atvirzīja pāreju uz radio apraidi tikai valsts valodā vai tikai svešvalodā, tādēļ 2016. gadā attiecīgajās radioprogrammās atbilstoši izsniegtajām apraides atļaujām turpinās līdzšinējā bilingvālā programmu veidošana. • Saskaņā ar Saeimas rīcības kritiķu apkopoto informāciju šī procesa bilance ir šāda: pirms 2014. gadā izdarītajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā aptuveni 34% no 67 Latvijas radioprogrammām bija svešvalodā. Ja būtu stājušies spēkā 2014. gadā izdarītie grozījumi (kas noteica obligātu pāreju uz raidīšanu valsts valodā visās radioprogrammās, kas līdz šim raidījušas vismaz 50% latviešu valodā), svešvalodu radioprogrammu īpatsvars Latvijā samazinātos līdz 25%. Savukārt pēc 2015. gadā izdarītajiem likuma grozījumiem (kas obligātu pāreju uz valsts valodu nosaka vairs tikai tām radioprogrammām, kuras šobrīd latviešu valodā raida vismaz 51% laika), paredzams, ka radioprogrammu īpatsvars svešvalodās, sākot ar 2017. gadu, nevis samazināsies, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, bet – gluži otrādi – varētu pieaugt līdz pat 45%. • Aplūkojot šo tematu, būtiski arī atcerēties, ka visas šīs diskusijas attiecas tikai uz "runātās" valodas lietojumu Latvija radiostacijās, bet ne mūzikas atskaņojumu, kas, dabiski, nav ar likumu regulēts. Lai aicinātu Latvijas politiķus, zinātniekus, mediju ekspertus un citus sabiedriskos darbiniekus atgriezties pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normu apspriešanas, 1. marta seminārā, uz kuru aicināti arī Saeimas deputāti un jo īpaši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi, ar priekšlasījumiem uzstāsies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aija Dulevska, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne, Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola, kā arī Satversmes tiesas tiesnese prof. Ineta Ziemele. Pasākumu vadīs Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs prof. Andrejs Veisbergs, tajā piedalīsies arī Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps. Kā šī pasākuma informatīvais sadarbības partneris "Jurista Vārds" šajā laidienā apkopojis materiālus saistībā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kā arī rakstus, kas uz Latvijas informatīvās telpas problemātiku raugās no plašākas perspektīvas, ne tikai radioprogrammās lietojamās valodas sakarā. Tā, lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts Dr.iur.h.c. Egila Levita skatījums uz valsts pienākumiem nacionālās informācijas telpas nodrošināšanā, divu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu procesā iesaistītu juristu – Edgara Pastara un Edgara Brieža – viedokļi, divu cilvēktiesību lietpratēju – Dr.iur. Artūra Kuča un Mg.iur. Alekseja Dimitrova – skatījums uz šīs problēmas cilvēktiesiskajiem aspektiem, kā arī Dr.sc.soc. Dagmāras Beitneres-Le Gallas piedāvātais sociologa redzējums par Latvijas mediju telpas problemātiku. Tāpat "Jurista Vārds" informēs arī par 1. marta semināra rezultātiem. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Domu mantojums
23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)
Februāra vidū pasauli pāršalca vēsts, ka 79 gadu vecumā ir miris ASV Augstākās tiesas tiesnesis Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016). Skalija nodeva Augstākās tiesas tiesneša zvērestu 1986. gadā un pildīja tiesneša pienākumus turpat 30 gadus. Augstā amata ieņemšanai savulaik viņu izvirzīja ASV prezidents Ronalds Reigans. Šobrīd Augstākās tiesas tiesneša vakance un turpmākā pēcteča izvēle ir satraukusi ASV politiķu prātus. Baraks Obama ir izteicis viedokli, ka jau drīzumā virzīs jaunu tiesnesi, neatstājot šo izvēli nākamajam prezidentam, kas tiks izraudzīts šā gada rudenī. Tas ir raisījis plašas diskusijas, jo konservatīvā tiesneša Skalijas nomaiņa uz liberāla rakstura tiesnesi, visticamāk, ieviestu ievērojamas pārmaiņas ASV Augstākās tiesas praksē (mainītos balsu līdzsvars). Tomēr laikā, kamēr politiķi spriež par jauno tiesnesi, Latvijas juridisko diskusiju kontekstā ir vērts ieskicēt dažas Skalijas tēzes, kas saistās ar viņa atzīto juridisko metodi un tiesību izpratni. Lai gan viņš nepretendēja uz izvērstu juridiskās metodoloģijas teorijas izstrādi, viņš spēja ļoti saistošā un pārliecinošā veidā analizēt aktuālas tiesību piemērošanas problēmas un paust savu redzējumu par tām. Tiesneša Skalijas profesionālā darbība jau viņa dzīves laikā bija pietiekami plaši apspriesta, un viņš izcēlās ar dažādiem interesantiem viedokļiem. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)
Lai rosinātu diskusiju par tiesu nolēmumu kvalitāti, šajā numurā publicējam Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesoru Kalvja Torgāna un Valentijas Liholajas rakstus, kā arī aptauju – Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītājai Anitai Zikmanei, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniecei tiesu jautājumos Irēnai Kucinai, Tukuma rajona tiesas priekšsēdētājai Adrijai Kasakovskai, Daugavpils tiesas priekšsēdētājam Jānim Šaušam, zvērinātiem advokātiem Dacei Luterei-Timmelei, Sandim Bērtaitim un Filipam Kļaviņam lūdzām sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) vai pastāv laba prakse nolēmumu rakstīšanā; 2) kāda ir tiesneša atbildība par nolēmumu, kurā nav ievērota "labas prakses" forma (ja tāda ir); 3) vai gari faktu izklāsti un pamatojumi nozīmē kvalitatīvu nolēmumu; 4) kādai jābūt valodai tiesas nolēmumā? Aptaujas atbildēs uzsvērts, ka tiesu nolēmumiem jābūt saprotamiem visiem lietas dalībniekiem, arī cilvēkiem bez padziļinātām jurisprudences zināšanām, nolēmumos jānorāda, kā tiesa nonākusi līdz konkrētajiem secinājumiem, bet viena no galvenajām atziņām – nolēmumu kvalitāte ir būtisks tiesu varas prestiža kritērijs. Lai paplašinātu domu apmaiņu par tiesu nolēmumu kvalitāti, aicinām arī žurnāla lasītājus iesaistīties diskusijā, aizpildot aptaujas anketu šī materiāla ietvaros (anketa pieejama šeit). Viedokļus apkoposim un publicēsim kādā no nākamajiem žurnāla numuriem. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
5. Janvāris 2016 /NR. 1 (904)
Gan tiesību politikas veidotāju, gan tiesību praktiķu saspringta uzmanība gada nogalē bija pievērsta Satversmes tiesai: 22. decembrī tā pievienoja savu artavu ieilgušajai diskusijai par maksātnespējas nozares sakārtošanu, pasludinot spriedumu lietā par iecerēto valsts amatpersonu statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem un secinot, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam. Tomēr par notikumu un uzmanības trūkumu Satversmes tiesa nevarēja sūdzēties visa gada garumā – tam par iemeslu kalpoja ne vien tiesas spriešana, bet arī citas norises: līdzīgi kā 2014. gadā, arī pērn turpinājās pārmaiņas tiesnešu sastāvā (2014. gadā darbu sāka Gunārs Kusiņš un Aldis Laviņš, 2015. gadā – Ineta Ziemele un, Kristīnei Krūmai ātrāk, nekā paredzēts, aizejot no tiesas, brīvajā amatā tika apstiprināta Daiga Rezevska). Vasarā Satversmes tiesu apmeklēja Eiropas ietekmīgākās – Vācijas Federatīvās konstitucionālās – tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Andreasa Foskūles vadībā. Decembra vidū, atzīmējot Satversmes tiesas dibināšanas 19. gadadienu, aizritēja gadskārtējā tiesas rīkotā konference, šoreiz koncentrējoties uz pamattiesību ierobežojumu pieļaujamību demokrātiskā valstī (plašāk skat. JV Nr. 50/51, 22.12.2015.). Aizvadītā gada nogalē notika arī "Jurista Vārda" saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu – galvenokārt par viņa prioritātēm, vadot šo konstitucionālās uzraudzības institūciju, bet arī par Satversmes tiesas atjaunināto sastāvu un tiesas darba organizēšanu, kā arī konstitucionālo tiesu uzdevumiem dažādu apdraudējumu piemeklētajā Eiropā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)
Sabrūkot PSRS, kā arī visam Austrumeiropas sociālistisko valstu blokam, 20. gadsimta deviņdesmitajos gados pienāca gals arī vienam no sociālistiskās sistēmas fenomeniem – sociālistiskajām (padomju)1 tiesībām. Arī Latvijā, tai atgūstot valstisko neatkarību un sākoties demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesību sistēmas atjaunošanas procesiem, no PSRS okupācijas perioda mantotās padomju tiesības tika strauji atmestas. Latvijas tiesībnieki pievērsās jauniem izaicinājumiem, un padomju laikā gūtā pieredze un zināšanas par padomju tiesībām faktiski vairs nebija izmantojamas. Radikāla pārorientācija notika arī tiesību zinātnē un augstskolās. Tādējādi padomju tiesības ne vien pārtrauca darboties, bet visai ātri izzuda pat no padomju laikus piedzīvojušo Latvijas juristu apziņas, savukārt Latvijas tiesībnieku jaunākajai paaudzei tas faktiski ir pilnīgi svešs jēdziens. Neskatoties uz to, padomju tiesības tomēr ir intereses vērts objekts – gan kā Latvijas vēstures daļa, gan sava ļoti īpatnējā rakstura un ideoloģisko uzdevumu dēļ, gan tādēļ, ka padomju tiesību tuvāka iepazīšana ir viens no ceļiem, kā izprast padomju totalitārā režīma būtību. Turklāt tieši ar padomju tiesībām cieši saistīts ir starptautiski zināmākais latviešu izcelsmes jurists Pēteris Stučka, par kuru šajā "Jurista Vārdā" publicēti vairāki materiāli. Tādēļ šajā žurnālā lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts arī ļoti konspektīvs ieskats padomju tiesību svarīgākajos attīstības posmos. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Juristu likteņi
17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)
Rainim 150! To nevar nemanīt. Lielās jubilejas gadā Rainis ir visur un visāds. Piedāvātas ļoti dažādas interpretācijas,1 atklāti līdz šim nezināmi aspekti par dzejnieka dzīvi un darbu2 un sarakstīts milzum daudz pārdomu.3 Tomēr Roalda Dobrovenska biogrāfisko romānu4 pārinterpretēt daudzi nav centušies, un tas arī nav vajadzīgs, jo šis fundamentālais pētījums sniedz niansētu izpratni par Raiņa nozīmi cauri laikiem. Atļaušos apgalvot, ka Rainis jau savas dzīves laikā apzināti virzījās uz pārlaicīgumu. To es secinu no vārdiem, kas kļuvuši par skaitāmpantiņu.5 "Man jādzīvo līdz 300 gadiem, man jādabū Nobela prēmija, man jābūt visas pasaules literatūras vadošajam garam, man jākļūst par pirmo Eiropas valdnieku, Latvijas prezidentu..." vai "Kas man jādara, lai uzturētos spēkos? Jāiegūst Latgale. Jāiegūst sievietes. Jāiegūst strādnieku masa. Jāiegūst lauku skatuves. Jāiegūst krievi. Jāiegūst partija. Jāiegūst kritika..."6 Protams, šajos vārdos iekodētas varenas ambīcijas, tomēr apgalvojums, ka Rainim jādzīvo "līdz 300 gadiem", ir pravietisks. Proti, izzinot Raiņa darbus un domas, var rast daudz aktuālu, mūsdienīgu atziņu – arī par satversmes mākslu. Man skolā iemācīja mīlēt Raini. Tāpēc biju priecīga un pateicīga, ka žurnāls "Jurista Vārds"7 aicināja sagatavot rakstu par Raini kā juristu. Protams, ka izpratnē par Raini tiesību zinātnieki nevar sacensties ar literatūras zinātniekiem. Tāpēc šīs būs vienīgi pārdomas par dažiem Raiņa domu un darbu aspektiem. Ņemot vērā manu profesionālo aizraušanos ar Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme), šīs pārdomas būs saistītas ar Raiņa ietekmi uz konstitucionālisma attīstību. Ja domājam par Raini šodien, tad rodas secinājums, ka vakar viņš bijis cits un rīt var būt citāds. Tāda mēraukla izriet no mūsu skatījuma laiku aspektā.8 Proti, Raiņa domu un darbu interpretācija mainās atkarībā no ideoloģiskā skatījuma uz valstiskumu. ...
Pievienot mapei
1 ... 6 7 8 9 10 ... 26
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties