Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

Ilze Tralmaka, Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Viedoklis

Par Saeimas deputāta tiesībām un neaizskaramību

28. Aprīlis 2015 /NR. 17 (869)

Saeimas dienas kārtībā nonācis neordinārs jautājums. 12. Saeimas sastāvā ievēlēta un deputāta mandātu ieguvusi persona, pret kuru celta apsūdzība un iztiesāšanas stadijā atrodas krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā. Tādēļ aktuāls kļuvis jautājums par no Latvijas Republikas Satversmes 30. panta izrietošās Saeimas deputāta neaizskaramības robežām un deputāta tiesībām, ja Saeima ir piekritusi deputāta neaizskaramības atcelšanai. Šis raksts sniedz īsu skaidrojumu par to, kāpēc Saeimas deputāta neaizskaramība attiecas uz visām turpmākām kriminālprocesa stadijām arī tad, ja kriminālvajāšana pret personu uzsākta, pirms tā kļuvusi par Saeimas deputātu, kā arī par deputāta, kurš atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā, tiesībām un pienākumiem. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Aicina Satversmē nostiprināt tiesībsarga institūcijas statusu un neatkarību

17. Februāris 2015 /NR. 07 (859)

Tiesībsargs Juris Jansons pirms dažām nedēļām Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai nosūtījis konkrētu priekšlikumu un argumentus nepieciešamībai Latvijas Republikas Satversmi papildināt ar atsevišķu nodaļu "Tiesībsargs", kurā noteiktu tiesībsarga institūcijas tiesisko statusu, darbības mērķi un neatkarību. ...

Jānis Pleps, Publisko tiesību institūts

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes tiesas nolēmumu ietekme uz likumdošanas procesu

10. Februāris 2015 /NR. 06 (858)

[1] Raksta mērķis ir aplūkot Satversmes tiesas nolēmumu ietekmi uz likumdošanas procesu. Autors vispirms sniegs ieskatu tiesību teorijas atziņās par Satversmes tiesas nolēmumu vietu Latvijas tiesiskajā sistēmā. Tāpat rakstā autors analizēs Satversmes tiesas nolēmumu atsevišķus ietekmes aspektus uz likumdošanas procesu Saeimā. Satversmes tiesas nolēmumi ietekmē gan likumdevēja rīcības brīvību attiecībā uz konkrēto tiesisko regulējumu, par kuru lēmusi Satversmes tiesa, gan arī sniedz vispārējas vadlīnijas Latvijas tiesiskās sistēmas pilnveidošanā, kas parasti ietekmē arī likumdevēja darbu. ...

Dina Gailīte, Gatis Bārdiņš

žurnāls / Notikums

Satversmes tiesa atzīmē 18 gadu darba cēlienu

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Par labu tradīciju kļuvusi ikgadējā Satversmes tiesas konference, kas norit decembra sākumā un ar kuru tiek atzīmēta Latvijas konstitucionālās tiesas dibināšanas gadadiena. Šī gada konferences tēma bija "Satversmes tiesas spriedums kā tiesību avots", un tiesību zinātnieku un praktiķu uzmanības centrā bija jautājumi, kas attiecas uz Satversmes tiesas spriedumu kā tiesību avotu, tā vietu un ietekmi tiesību sistēmā, tajā skaitā tiesību jaunradē. 2014. gadā Satversmes tiesai aprit jau 18. gadskārta, jo 1996. gada 9. decembrī, sešus mēnešus pēc Satversmes tiesas likuma pieņemšanas, zvērestu deva tie Saeimas ieceltie Satversmes tiesas pirmā sastāva tiesneši, kas iepriekš nebija bijuši tiesneša amatā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīva politisko partiju stiprināšanai un atbildības paaugstināšanai

9. Decembris 2014 /NR. 48 (850)

Valsts prezidents Andris Bērziņš, pildot iepriekš pausto apņemšanos, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei ir iesniedzis likumdošanas iniciatīvu, kas pamatojas uz Valsts prezidenta izveidotās Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei (turpmāk – Ekspertu grupa) ziņojumu "Politisko partiju sistēmas pilnveidošanas iespējas". ...

Arvīds Dravnieks

žurnāls / Tiesību politika

Vēlēšanu mitoloģija jeb dažas īsdomas par vēlēšanu tikumiem un vēlēšanu likumiem

2. Decembris 2014 /NR. 47 (849)

Šīs ir tikai reflektējošas tiesībfilosofiskas pārdomas jaunu mītu veidošanās sakarā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Preambula: Satversmes metamorfozes

25. Novembris 2014 /NR. 46 (848)

Demokrātiskā valstī sabiedrības grupu iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā ir nozīmīgs pilsoniskās līdzdalības veicinošs mehānisms. Lai sabiedrībā viestu pārliecību, ka pieņemtais akts ir tiesisks, īpaši vēlams attiecīgo sabiedrības grupu viedokli uzklausīt tādās situācijās, kad pieņemamais normatīvais akts ierobežo tām Satversmē garantētās pamattiesības.1 ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Referendumi jeb tautas nobalsošanas: cik tas ir reāli

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Vai pēc Satversmes tiesas sprieduma, kas atzīst kādu normu par atbilstošu Satversmei, likumdevējs nav tiesīgs šīs normas vietā izdot jaunu? Un kā īsti ir ar tautas varu jeb demokrātiju Latvijā, ja Saeima izlēmusi likumā noteikt papildu ierobežojumus tautas tiesībām pašai pieņemt likumus? Raksta pamatā – parakstu vākšana par likumprojektu "Par 2012. gada 8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu". Tā mērķis ir atcelt 2012. gadā pieņemtos grozījumus likumā, kas ievērojami apgrūtina iespēju tautai pašai uzsākt tautas nobalsošanas procedūru. Šādu referendumu dēvē par tautas veto. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dažas piezīmes par Satversmes preambulas projekta tapšanu

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Šis raksts ir mēģinājums izskaidrot atsevišķus Satversmes ievada satura elementus, kā arī parādīt domubiedru Satversmes preambulas apspriedēs "staigātos ceļus". ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ārvalstu precedenti konstitucionālajā tiesvedībā: Latvijas prakse

19. Augusts 2014 /NR. 32 (834)

I. Vispārīgas piezīmes Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme) 1922. gada 15. februārī pieņēma Latvijas Satversmes sapulce. Sākotnēji Satversme regulēja tikai valsts iekārtas principus un valsts varas organizācijas pamatus. Dažādu iemeslu dēļ Satversmes sapulce nespēja pieņemt sadaļu, kas paredzēja reglamentēt cilvēka pamattiesības.1 Satversmē noteiktā konstitucionālā iekārta balstās uz Vestminsteres modeļa sintēzi ar Vācijas ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Normatīvo tiesību aktu satversmības kontrole Latvijā (1918–1934)

12. Augusts 2014 /NR. 31 (833)

Latvijas Republikā no Latvijas dibināšanas 1918. gadā un Satversmes1 pieņemšanas un spēkā stāšanās 1922. gadā līdz 1934. gada 15. maijā notikušajam apvērsumam, kas apturēja Satversmes darbību,2 bija attīstīta ideja, ka "konstitūcija ir augstākais likums, kas nosaka valsts iekārtas pamatus un kuram nedrīkst runāt pretim citi likumi".3 Vienlaikus bija arī skaidrs, ka, trūkstot kompetentai iestādei, kas kontrolētu likumu atbilstību Satversmei, var gadīties, ka tie "ienes pārmaiņu konstitūcijā".4 Tāpēc šajā rakstā tiks apskatīti daži mehānismi, kas nodrošināja kontroli pār normatīvo aktu satversmību minētajā laika periodā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai notikusi vārda brīvības ierobežošana, izmantojot prasības nodrošinājumu

12. Augusts 2014 /NR. 31 (833)

Nevērtējot maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasību pēc būtības, par kuras pamatotību vai nepamatotību vēl lems tiesa, jāatzīst, ka jūlija izskaņā sabiedrisko rezonansi ieguvušais Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums par žurnāla "Ir" izdevēja – AS "Cits Medijs" – mantas apķīlāšanu prasības summas apmērā izgaismo nopietnus robus Latvijas tiesiskajā regulējumā un praksē vārda brīvības aizsardzības kontekstā. ...

žurnāls / Viedoklis

Satversmes ievada piemērošana

5. Augusts 2014 /NR. 30 (832)

Šo tēžu uzdevums ir sniegt atsevišķus pieturas punktus jaunā Satversmes ievada piemērotājiem. ...

Gatis Litvins, Ilze Dubava, Sannija Matule

žurnāls / Notikums

Šā gada Bīriņu aktualitātes: Satversme un informācijas tehnoloģijas

29. Jūlijs 2014 /NR. 29 (831)

Šis gads nav izņēmums, un no 23. līdz 25. jūlijam vienpadsmito reizi notika Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kurā tradicionāli pulcējās tiesību zinātnieki un praktiķi, politiķi un citu nozaru lietpratēji. Šī gada semināra tēmas bija saistītas ar privātās dzīves aizsardzību, tajā skaitā viendzimuma partnerattiecībām un to reģistrāciju, tiesiskās iekārtas mērķi, sabiedrības vērtībām un Latvijas sabiedrības pamatvērtību izgaismojumu Satversmes ievaddaļā. Semināru atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija, Sorosa fonds – Latvija, zvērinātu advokātu biroji "Eversheds Bitāns" un "Borenius", kā arī Latvijas Zvērinātu notāru padome. ...

žurnāls / Tiesību politika

Saeimas Juridiskā biroja atzinums par Satversmes ievada pieņemšanas procedūru

8. Jūlijs 2014 /NR. 26 (828)

Saeimas Juridiskais birojs saņēmis Jūsu 2014. gada 22. maija vēstuli, kurā lūdzat sniegt Saeimas Juridiskā biroja viedokli par to, vai Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) prasa obligātas tautas nobalsošanas rīkošanu par Satversmes papildināšanu ar jaunu ievadu. Satversmes grozīšanas kārtību paredz Satversmes 76.–79. pants. Atbilstoši šīm Satversmes normām arī izvērtējams jautājums par to, vai rīkojama tautas nobalsošana ...

Mārtiņš Mits

žurnāls / Tiesību politika

Par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanas procedūru

8. Jūlijs 2014 /NR. 26 (828)

Atbildot uz Jūsu 2014. gada 22. maija vēstulē Nr. 9/3-2u/94-11/14 pausto lūgumu sniegt viedokli par to, vai Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) prasa nodrošināt obligātu tautas nobalsošanu par Satversmes papildināšanu ar tādu ievadu, kāds ir sagatavots uz otro lasījumu likumprojektam Nr. 1075/Lp11 (turpmāk – Ievads), tika konstatēts sekojošais. 1. No visiem Satversmes tekstā paredzētajiem tautas nobalsošanas gadījumiem šā ...

Ringolds Balodis

žurnāls / Tiesību politika

Par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu

8. Jūlijs 2014 /NR. 26 (828)

2014. gada 5. jūnijā Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz pamatlikumu papildināt ar preambulu, kuras redakcija ir šāda: "1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvija ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību ...

žurnāls / Diskusija

Turpinās diskusijas par Satversmes grozītā ievada pieņemšanas procedūru

8. Jūlijs 2014 /NR. 26 (828)

Saeima ir pieņēmusi Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) grozījumus, ar kuriem papildināja tās ievaddaļu. Grozījumi Saeimā tika iesniegti 2014. gada 1. februārī un trešajā lasījumā pieņemti jau 19. jūnijā. Valsts prezidents jau apliecinājis, ka valsts konstitūcijas grozījumus izsludinās. Grozījumu galīgā versija saturiski pietiekami būtiski atšķiras no grozījumu projekta, kas tika iesniegts Saeimā un apstiprināts pirmajā lasījumā. Tomēr tāpat kā pirms pirmā lasījuma, Satversmes grozījumu izskatīšanas laikā un tagad notiek diskusija ne tikai par Satversmes ievaddaļas saturu, bet arī pieņemšanas procesu. Vieni uzskata, ka Saeimai bija tiesības izdarīt Satversmes grozījumus, savukārt citi domā, ka gan politisku, gan tiesisku iemeslu dēļ šāda veida Satversmes grozījumi bija apstiprināmi tautas nobalsošanā. Satversmes ievaddaļa, ko izmantos pārējās Satversmes interpretācijā, it kā mainot arī Satversmes 77. pantā uzskaitītās normas, kuru saturiskā grozīšanas gadījumā nepieciešama tautas nobalsošana. Diskusijās par iespējamo Satversmes tiesas procesu par šiem Satversmes grozījumiem tieši šis procesuālais aspekts tiek minēts kā galvenais iespējamo pieteicēju arguments. Apzinoties šā jautājuma nozīmi, arī Saeima pirms galīgā lēmuma pieņemšanas lūdza ekspertu un institūciju viedokļus un vērtēja, kādā procesā būtu papildināma Satversmes ievaddaļa. "Jurista Vārds" publicē Saeimas Juridiskā biroja, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektoru Dr.iur. Mārtiņa Mita un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesora Dr.iur. Ringolda Baloža atzinumus, kas tika iesniegti Saeimas Juridiskajai komisijai. Papildus šiem atzinumiem "Jurista Vārds" jau pēc Satversmes grozījumu pieņemšanas lūdza izteikt viedokli par pieņemšanas procedūru un tautas nobalsošanas nepieciešamību šādiem lietpratējiem: Egilam Levitam, Aivaram Endziņam, Ilmai Čepānei un Andrejam Elksniņam. ...

žurnāls / Informācija

Satversmes 13. grozījums: pamatlikuma papildinājums ar izvērstu ievadu

1. Jūlijs 2014 /NR. 25 (827)

Kā jau plašāk izskanējis, Saeima 19. jūnijā trešajā, galīgajā lasījumā grozīja Satversmi, valsts pamatlikumu papildinot ar ievadu jeb preambulu. Par Satversmes ievadu balsoja 69, bet pret bija 28 deputāti. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Kādi ir pēc Pirmā pasaules kara dibināto valstu tiesiskie pamati

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

2014. gada 12.–13. jūnijā Rīgā un Jūrmalā risinājās konference "Tiesībpolitiskā situācija Baltijas jūras reģionā pirms un pēc Pirmā pasaules kara (1917–1922). Jaunu valstu dibināšana un to konstitucionāli tiesiskā dimensija". Tās ietvaros tiesību vēsturnieki, valsts tiesību lietpratēji un citi zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas referēja un diskutēja par tiesiskajiem pamatiem, kas tika likti to valstu pamatos, kas, sabrūkot impērijām, veidojās pēc Pirmā pasaules kara, konkrēti, analizējot triju jauno Baltijas valstu pieredzi, kā arī aplūkojot revolucionārās norises Vācijas valstī – tās transformāciju no monarhijas uz republiku. Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes profesora Dr.iur. Jāņa Lazdiņa iniciēto pasākumu rīkoja LU Juridiskā fakultāte sadarbībā ar Latvijas Vēstures institūtu un Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas Stratēģisko pētījumu centru. Konferences norisi finansiāli nodrošināja Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem, kā arī Zvērināta advokāta Andra Grūtupa birojs. Pasākumu atbalstīja arī Latvijas Zvērinātu notāru padome, žurnāls "Jurista Vārds" un Jūrmalas dome. ...

žurnāls / Tiesību politika

Saeima Otrajā lasījumā apstiprina Satversmes ievada paplašināšanu

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Šā gada 5. jūnijā Saeima otrajā lasījumā apstiprināja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē (Satversme), kas paredz papildināt konstitūcijas ievadu. Par likumprojektu nobalsoja 69 un pret 27 deputāti. Saeima var grozīt Satversmi ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. Par Satversmes grozījumiem parlamentā izvērtās plašas debates, tostarp deputāti diskutēja arī par to, vai par konstitūcijas papildināšanu ar preambulu nebūtu jārīko referendums. Satversmes grozījumi vēl tiks skatīti trešajā lasījumā. Priekšlikumus var iesniegt līdz šā gada 10. jūnijam. ...

žurnāls / Tiesību politika

Atbalsta ieceri par vienotu tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālu

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

27.maija sēdē Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu par vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveides ieceri, kā arī atbalstīja priekšlikumu par šāda portāla izveidi. Tādējādi Valsts kancelejai tika uzticēts organizēt portāla izstrādes iepirkuma procedūru un nodrošināt portāla izveides koordināciju, bet ministrijām uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu šāda portāla izstrādē. Jāatgādina, ka jau 2007. gadā "Jurista Vārdā" tika rakstīts par ieceri apvienot kopīgā elektroniskā sistēmā gan Saeimā izskatāmo likumprojektu, gan Ministru kabineta noteikumu un autonomo publisko tiesību subjektu izdoto normatīvo aktu projektu izstrādi (Gailīte D. Ko darīt, lai tiesībrade būtu atklāta un ērti pārskatāma. Jurista Vārds, 3.04.2007., Nr. 14). ...

žurnāls / Notikums

Diskusija par 15. maija apvērsumu

27. Maijs 2014 /NR. 21 (823)

Apritot 80. gadadienai, kopš 1934. gada 15. maijā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā tika izdarīts valsts apvērsums, un apzinoties, ka šis Latvijas vēsturē būtiskais notikums līdz šim juridiski ticis ļoti maz vērtēts, Prof. Kārļa Dišlera fonds šogad rīkoja diskusiju "15. maija vēsturiskie aspekti un projekcija mūsdienās". ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitūcijas preambula: Lietuvas piemērs

22. Aprīlis 2014 /NR. 16 (818)

Konstitūciju kā tiesību aktu ar augstāko juridisko spēku parasti veido standarta struktūra: preambula, konstitucionālo normu pamatdaļa, pārejas vai papildu noteikumi, dažkārt arī pielikumi. Preambula kā konstitūcijas ievaddaļa ir būtiska konstitucionālo tiesību sistēmas izpratnei. Lai pamatotu šo apgalvojumu, raksta pirmajā daļā īsi un koncentrēti aplūkotas Lietuvas konstitūciju, kas pieņemtas laika posmā no 1918. līdz 1940. gadam, preambulas, kā arī Lietuvas Republikas 1992. gada Konstitūcijas preambula. Raksta otrajā daļā analizētas preambulas citu valstu konstitūcijās – Amerikas Savienoto Valstu 1787. gada Konstitūcijā, Vācijas Federatīvās Republikas 1949. gada Pamatlikumā, Francijas Republikas 1958. gada Konstitūcijā, kā arī vairāku Viduseiropas un Austrumeiropas valstu (1992. gada Igaunijas Republikas, 1992. gada Čehijas Republikas un 1997. gada Polijas Republikas) konstitūciju preambulas. ...

žurnāls / Tiesību politika

Saeima konceptuāli atbalsta Satversmes papildināšanu ar preambulu

1. Aprīlis 2014 /NR. 13 (815)

Saeima ceturtdien, 27. martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz pamatlikumu papildināt ar ievadu jeb preambulu. Likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 67, bet pret balsoja 27 deputāti. Pirms balsojuma aizritēja vairākas stundas ilgas deputātu debates, kurās izskanēja ļoti plaša viedokļu daudzveidība, tai skaitā par un pret Satversmes ievada nepieciešamību kā tādu, tribīnē izskanot: "No vienas puses – veca Satversme, bet, no otras puses, jauns ievads". ...

Mārtiņš Pētersons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekonomiskās efektivitātes apsvērumi kā attaisnojums pamattiesību ierobežojumam

25. Marts 2014 /NR. 12 (814)

Iepriekš "Jurista Vārdā" publicētajos rakstos1 autors vispirms teorētiskā līmenī aplūkoja ekonomiskās efektivitātes apsvērumu izmantošanu juridiskajā argumentācijā un secināja, ka ekonomiskās efektivitātes apsvērumi ir politiski apsvērumi, kas var tikt izmantoti tikai juridisku argumentu ietvaros. Turklāt tiesa nevar pati šādus apsvērumus izdarīt likumdevēja vietā. Minētos secinājumus attiecinot uz Satversmes tiesas praksi, autors argumentēja, ka Satversmē garantēto pamattiesību tvērums nav atkarīgs no valsts ekonomiskajām iespējām un ka sociālās tiesības ir ierobežojamas, tāpat kā pārējās Satversmē garantētās pamattiesības. Turpinot sākto diskusiju, šajā rakstā tiks analizēta Satversmes tiesas prakse ekonomiskās efektivitātes apsvērumu izmantošanā, vērtējot pamattiesību ierobežojumu tiesiskumu. Raksta mērķis ir noskaidrot, vai un kā ekonomiskās efektivitātes apsvērumi var kalpot par attaisnojumu pamattiesību ierobežojumam. ...

Mārtiņš Drēģeris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai Latvijā nepieciešams Valsts prezidenta lemtspējas pārbaudes institūts

18. Marts 2014 /NR. 11 (813)

2013. gada nogalē Latvijas plašsaziņu līdzekļos izskanēja ziņa, ka no Latvijas Valsts prezidenta kancelejas tiek pieprasīta informācija par Valsts prezidenta veselības stāvokli.1 Savukārt 2013. gada 25. septembrī pēc Gruzijas Republikas prezidenta Mihaila Saakašvili uzrunas 68. Apvienoto Nāciju Ģenerālajā asamblejā Krievijas Federācijas pārstāvji pauda bažas par gruzīnu līdera garīgās veselības stāvokli un aicināja to pārbaudīt.2 Pasaules prakse rāda, ka valsts galvas izturēšanās, rīcība un pat izteikumi mēdz būt ļoti ekscentriski, spontāni un pārgalvīgi.3 Bieži vien tas skaidrojams ar izpatikšanu savam elektorātam. Tādēļ Valsts prezidenta amatu var salīdzināt ar viena aktiera teātri tam konstitucionālajam orgānam, kas viņu ir ievēlējis.4 Šie pasaules vēsturē rodamie precedenti, kad valstu vadītāju uzvedība un rīcība ir radījusi starptautisku rezonansi un pat neizpratni, raksta autoru ir pamudinājuši analizēt arī Latvijas Valsts prezidenta lemtspējas pārbaudes institūta juridisko problemātiku. ...

Ringolds Balodis

žurnāls / Tiesību politika

Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”

18. Marts 2014 /NR. 11 (813)

Konstitūcija, ko mēdz saukt arī par pamatlikumu (basic law), nosaka valsts uzbūves "mugurkaulu", valsts sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, kā arī valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darbības principus,1 cilvēka un pilsoņa tiesiskā statusa pamatus, varas avotu, valsts uzbūvi un valdīšanas formu.2 Konstitūcija ir valsts pamatdokuments, augstākais likums, kura virsuzdevums ir valsts varas ierobežošana. ...

žurnāls / Tiesību politika

Kādēļ Satversmei nepieciešams Ievads

18. Marts 2014 /NR. 11 (813)

Fragments no Saeimā 2014. gada 12. februārī iesniegtā likumprojekta Nr. 1075/Lp11 "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" anotācijas. Pats likumprojekta teksts pieejams Saeimas mājaslapā, kā arī publicēts žurnālā "Jurista Vārds" Nr. 6 (808), 11.02.2014., 8. lpp. ...

žurnāls / Tiesību politika

Preambulas projektu virza uz pirmo lasījumu Saeimā

18. Marts 2014 /NR. 11 (813)

Pagājušajā nedēļā, 10. martā, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, atkārtoti uzklausot vairākus konstitucionālo tiesību lietpratējus, deputāti pieņēma lēmumu virzīt uz izskatīšanu pirmajā lasījumā Satversmes paplašinātā ievada jeb preambulas projektu, ko parlamentā bija iesnieguši septiņi valdību veidojošās koalīcijas deputāti un ko Saeima ar 13. februāra lēmumu bija nodevusi izskatīšanai parlamenta komisijās. Parlamenta balsojums par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā varētu notikt 20. vai 27. martā. ...

Vītauts Sinkevičs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dažas piezīmes par Lietuvas Republikas Konstitūcijas preambulu

25. Februāris 2014 /NR. 8 (810)

Šis raksts veltīts Lietuvas Republikas Konstitūcijas preambulas rašanās apstākļu un satura analīzei. Autors publikāciju gatavojis saistībā ar 2013. gada 25. oktobrī Rīgā organizēto starptautisko konferenci "Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs", ko rīkoja Saeimas Juridiskā komisija sadarbībā ar Latvijas Universitāti un žurnālu "Jurista Vārds". V. Sinkevičs bija plānojis šajā pasākumā nolasīt referātu, tomēr, nevarēdams ierasties klātienē, savu viedokli konferences rīkotājiem iesūtīja rakstveidā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Saeima atbalsta Satversmes ievada projekta tālāko virzību

18. Februāris 2014 /NR. 7 (809)

Saeima ceturtdien, 13. februārī, nolēma nodot izskatīšanai parlamenta komisijās ierosinātos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz pamatlikumu papildināt ar ievaddaļu jeb preambulu. Par likumprojekta nodošanu komisijām balsoja 58, bet pret bija 28 deputāti. Pirms balsojuma no tribīnes tika izteikts pa vienam par un pret deputātu viedoklim, savukārt jau pēc lēmuma pieņemšanas izskanēja arī deputāta Raivja Dzintara Saeimas Prezidijam iepriekš iesniegts ziņojums par balsošanas motīviem likumprojektam "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" (saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, ja šāds ziņojums ir iesniegts pirms balsojuma un tajā norādīts, ka iesniedzējs vēlas to nolasīt, tad arī šādam iesniedzējam tiek dots vārds un viņš var runāt līdz piecām minūtēm). ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes psiholoģija

11. Februāris 2014 /NR. 6 (808)

Var jau ar vieglu garu izveidot labo nodomu sarakstu "Jaunā gada lēmumi, kas padarīs dzīvi labāku" un uzskatīt, ka viss mainīsies pats no sevis. Tomēr jauna kalendārā gada sākums vispirms aicina atskatīties uz aizvadītajā gadā paveikto. Februāra sākums tradicionāli ir tas laika posms, kurš ļauj ar vēsu prātu aptvert sezonas aktualitātes. Lai gan liels profesionāls izaicinājums būtu pētījums par tieslietu modi, tomēr, paturot prātā atziņu, ka "mode ir kolektīvs ārprāts",1 aprobežošos ar novērojumu, ka jurisprudencē pagājušās sezonas aktualitāte ir un paliek nemainīga – modē ir Satversmes grozīšana un reformu pieteikšana. ...

žurnāls / Informācija

Jaunajā preambulas projektā valstsnācijas jēdzienu aizstāj tā satura izklāsts

11. Februāris 2014 /NR. 6 (808)

Pagājušajā nedēļā, 3. februārī, Saeimas deputāte, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētaja prof. Dr.iur. Ilma Čepāne valdību veidojošās koalīcijas padomes sēdē prezentēja jaunu Satversmes preambulas jeb ievaddaļas paplašināšanas projekta variantu. Koalīcijas partneri vienojās projektu apspriest frakcijās un pēc tam lemt par tālāko projekta virzību. Jaunajā projektā atšķirībā no iepriekšējā preambulas nosaukums aizvietots ar vārdu "Ievads", teksts ir apjoma ziņā ievērojami saīsināts un koncentrētāks, vienlaikus skaidrāk uzsvērts valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) princips, minēta pretošanās abām okupācijām, kā arī paplašināti skaidrota latviešu valodas kā valsts valodas loma. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes tiesas priekšsēdētājs: "Tiesa ir spējusi noņemt lietu politisko slāni.."

28. Janvāris 2014 /NR. 4 (806)

2014. gada 6. februārī beigsies Gunāra Kūtra desmit gadu pilnvaru termiņš Satversmes tiesas tiesneša amatā. Šajā amatā Saeima viņu apstiprināja 2004. gada martā. Divus gadus vēlāk, 2006. gadā, viņš tika ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieku, 2007. gada sākumā – par tiesas priekšsēdētāju. Konstitucionālās tiesas vadība viņam tika uzticēta kopumā trīs reizes pēc kārtas, pēdējo reizi – 2013. gada sākumā (Satversmes tiesas priekšsēdētāju tiesneši no sava vidus ievēlē uz trim gadiem). Tuvojoties G. Kūtra Satversmes tiesas tiesneša desmit gadu pilnvaru beigām, viņš likumsakarīgi nonācis Latvijas mediju uzmanības centrā – gan vērtējot amatā padarīto, gan apspriežot sabiedrībā labi pazīstamā jurista un administratora tālākās darbības plānus, tai skaitā iespējamo iesaistīšanos politikā. Kaut arī "Jurista Vārds" G. Kūtri iztaujāja galvenokārt par tiesas darbu un tā organizāciju, kā arī sarežģītākajām un diskutablākajām viņa pilnvaru laikā izskatītajām lietām, viņš dalījās pārdomās arī par Satversmes tiesas neatkarību, īpašībām, kas nepieciešamas Satversmes tiesas tiesnesim, bet jo īpaši tiesas priekšsēdētājam, Satversmes kodola teoriju un citiem jautājumiem. ...

Edvards Ratnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai Satversmei jāsargā augstskolu autonomija

14. Janvāris 2014 /NR. 2 (804)

Šī raksta mērķis ir analizēt, vai augstskolu autonomija ir pietiekami nostiprināts institūts Latvijā, iepazīstoties ar augstskolu autonomijas jēdzienu, noskaidrojot autonomijas tiesisko regulējumu un sniedzot ieteikumus autonomijas stiprināšanā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atlaišanas pabalsta izmaksas noteikumi valsts un pašvaldību institūcijās

14. Janvāris 2014 /NR. 2 (804)

2014. gada 1. janvārī spēkā stājās vairāk nekā 1000 tiesību aktu, to skaitā arī grozījumi tiesību aktos. Šā raksta un arī izdevuma formāts neļauj aplūkot pat daļu no šajos tiesību aktos regulētajiem jautājumiem, tādēļ šajā rakstā autors koncentrēsies uz vienu šauru, bet būtisku novitāti, kas no 2014. gada 1. janvāra stājās spēkā pilnā apjomā, beidzoties ilgajiem pārejas periodiem sakarā ar ekonomisko lejupslīdi, proti, atlaišanas pabalstu un tā izmaksas nosacījumiem tajās valsts un pašvaldību institūcijās, uz kurām attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums (turpmāk – Atlīdzības likums). Šo institūciju skaitā ir ne tikai valsts civildienesta ierēdņi, bet arī uz darba līguma pamata nodarbinātie un tādi, kuriem ir amata tiesiskās attiecības bez līguma un dienesta attiecībām. ...

Mārtiņš Pētersons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekonomiskās efektivitātes apsvērumi un Satversmē garantēto pamattiesību tvērums

7. Janvāris 2014 /NR. 1 (803)

Iepriekš žurnālā "Jurista Vārds" publicētajā rakstā1 autors teorētiskā līmenī aplūkoja ekonomiskās efektivitātes apsvērumu izmantošanu juridiskajā argumentācijā. Tika secināts, ka ekonomiskās efektivitātes apsvērumi ir politiski apsvērumi, kas var tikt izmantoti tikai juridisku argumentu ietvaros. Turklāt tiesa nedrīkst pati šādus apsvērumus izdarīt likumdevēja vietā. Šā raksta mērķis ir minētās teorētiskās atziņas attiecināt uz tiesas darbību praksē. Autors analīzēs galvenokārt Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk – Satversmes tiesa) praksi pamattiesību aizsardzībā, jo šī ir joma, kuras vērtējuma metodoloģijā šķietami visdabiskāk varētu tikt iekļauti ekonomiskās efektivitātes apsvērumi. Pamattiesību kā personu subjektīvo publisko tiesību centrālais jautājums ir par to, kā samērot indivīda tiesības ar sabiedrības kopējām interesēm. Savukārt valsts ekonomiskajai efektivitātei piemīt sabiedriski nozīmīga mērķa raksturs. ...

Mārtiņš Drēģeris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dažas praktiskas piezīmes par Satversmes 49. pantu

10. Decembris 2013 /NR. 50 (801)

Raksta autors turpina aplūkot Latvijas Republikas Satversmes 49. panta juridisko dabu, lietošanas praktisko mehānismu, formu un tiesiskās sekas (skat. arī autora iepriekšējo publikāciju: Drēģeris M. Dažas praktiskas piezīmes par Satversmes 49. pantu Valsts prezidenta pilnvaras Satversmes 49. panta tvērumā. Jurista Vārds Nr. 40 (791) 01.10.2013.). Rakstā meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem: (1) kā un kādos apstākļos ir piemērojams Satversmes 49. panta regulējums; (2) kādas tiesības un pienākumus Satversmes 49. pants uzliek Valsts prezidenta institūtam; (3) kādas un cik lielas ir Valsts prezidenta, Saeimas un citu konstitucionālo orgānu pilnvaru apjoma izmaiņas Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas gadījumā. ...

žurnāls / Diskusija

Portāla atbildība par anonīmiem komentāriem: ECT spriedums Delfu lietā raisa diskusiju

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

"Jurista Vārds" lūdza lietpratējiem izteikt viedokli par šādiem jautājumiem: 1. Kā jūs vērtējat Direktīvas par elektronisko tirdzniecību piemērošanu šīs lietas ietvaros? 2. Vai jūs piekrītat ECT secinājumam, ka portālam uzliktā atbildība par lietotāju atstāto komentāru saturu ir samērīgs un pamatots uzņēmuma vārda brīvības ierobežojums? 3. Kādas, jūsuprāt, varētu būt šī sprieduma sekas, ja tas stāsies likumīgā spēkā? ...

žurnāls / Diskusija

ECT sprieduma lietā Delfi pret Igauniju kopsavilkums

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

"Jurista Vārda" redakcija lūdza vairākiem speciālistiem sniegt viedokli par nesen Eiropas Cilvēktiesību tiesā pieņemto spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju",1 kurš gan vēl nav stājies spēkā. Šis spriedums ir vērā ņemams, jo specifisku apstākļu izpildīšanās gadījumā tas paredz elektronisko masu mediju atbildību par anonīmu lietotāju atstātajiem komentāriem. ...

Jānis Stradiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piezīmes par nacionālo identitāti, Satversmes preambulas projektu un latviešu nācijas likteni

5. Novembris 2013 /NR. 45 (796)

Esmu uzaicināts izteikties par Dr. Egila Levita piedāvātās Latvijas Satversmes preambulas iespējamo tekstu. E. Levits ir izcils Eiropas mēroga jurists, un viņa izstrādātais teksts, saprotams, no juridiskā viedokļa ir meistardarbs, par ko autoram jāizsaka vislielākā atzinība. Ne tikai par šo darbu, bet arī par pamatpostulātiem, kuriem mūsdienu globalizētajā, uz modificētām vērtībām tendētā pasaulē varētu būt sava nozīme mazas valsts nacionālās identitātes, savdabības uzturēšanā. ...

žurnāls / Notikums

Aizritējusi konference par Satversmes preambulas paplašināšanas projektu

5. Novembris 2013 /NR. 45 (796)

Lai veicinātu plašāku diskusiju par Dr.iur.h.c. Egila Levita privāti izstrādāto Satversmes preambulas paplašināšanas priekšlikumu un apspriestu iespējamo konstitūcijas priekšvārda saturu, 25. oktobrī Latvijas Universitātē notika starptautiska konference "Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs". Pasākumu rīkoja Saeimas Juridiskā komisija sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Konferenci informatīvi atbalstīja izdevums "Jurista Vārds". Pasākumu vadīja doc. Dr.iur. Jānis Pleps. Šajā "Jurista Vārdā" sniegts pārskats par konferences norisi, savukārt žurnāla elektroniskajā versijā priekšlasījumi, kuru autori tos bija iesūtījuši pasākuma organizatoriem, ir publicēti pilnā apjomā. Konferences videoieraksts pieejams gan Saeimas, gan Latvijas Universitātes mājaslapā. Kopsavelkot konferences darbu, E. Levits atzina, ka tās dalībnieki ir centušies labāk izprast un atpazīt Latvijas valsti un pasākums ir bijis veiksmīgs solis uz priekšu šajā procesā. Viņš arī uzsvēra, ka, neraugoties uz preambulas projekta sakarā jau iepriekš izskanējušajiem apšaubījumiem, vairākums konferences dalībnieku bijis vienisprātis, ka latviešu nācija, kas runā latviešu valodā un kam ir sava vēsture un kultūra, eksistē un tai piemīt dabiska vajadzība "neļauties nostumt sevi malā". E. Levits vēlreiz atgādināja savas ieceres galveno mērķi: Satversmes preambulai jākļūst par atbildi uz jautājumu "Kas ir Latvijas valsts?". ...

Krišjānis Bušs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz privāto dzīvi kā pamats izteiksmes brīvības ierobežošanai

29. Oktobris 2013 /NR. 44 (795)

Izteiksmes brīvībai vienmēr ir bijusi īpaša loma demokrātiskā sabiedrībā, tomēr mūsdienās, galvenokārt pateicoties straujajai tehnoloģiju attīstībai, arvien svarīgākas kļūst personu tiesības uz privāto dzīvi. Tiesību uz izteiksmes brīvību un privātās dzīves neaizskaramības pašreizējo savstarpējo hierarhiju precīzi ataino Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcija un tās labojumi, kur izteiksmes brīvībai tiek paredzēta fundamentāla loma, kamēr tiesības uz privāto dzīvi pat nav minētas. Nepastāvot tiesiskam līdzsvaram starp abām cilvēktiesībām, vairumā gadījumu tieši personu tiesības uz privāto dzīvi ir tās, kuras cieš no izteiksmes brīvības īstenošanas. Ņemot vērā minēto tendenci, rakstā tiks analizēti kritēriji, uz kuru pamata izteiksmes brīvību ir iespējams ierobežot par labu personu tiesībām uz privāto dzīvi. ...

žurnāls / Intervija

Preambulas projekts var destabilizēt sabiedrību

29. Oktobris 2013 /NR. 44 (795)

Biznesa augstskolas "Turība" profesors Dr. iur. Aivars Endziņš savulaik ir bijis Latvijas Tautas frontes aktīvs dalībnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts piedalījies 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" sagatavošanā un balsojis par tās pieņemšanu. A. Endziņš bijis arī piektās un sestās Saeimas deputāts. 1996. gadā kļuvis par jaunizveidotās Satversmes tiesas tiesnesi, bijis tās pirmais priekšsēdētājs (2000–2007). Savulaik viņš kandidējis arī uz Latvijas Valsts prezidenta amatu. Ņemot vērā A. Endziņa neapšaubāmo autoritāti Latvijas valststiesību zinātnieku un praktiķu vidū, viņa redzējumu bija paredzēts publicēt žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā numurā 2013. gada 22. oktobrī – vienkopus ar citiem viedokļiem par Dr.iur.h.c. E. Levita piedāvāto Satversmes preambulas projektu. Tehnisku iemeslu dēļ tas nenotika, tādēļ žurnāls atvainojas A. Endziņam un lasītajiem un publicē šo viedokli šajā "Jurista Vārda" numurā. ...

žurnāls / Numura tēma

Preambulas ierosinājums raisa diskusiju

22. Oktobris 2013 /NR. 43 (794)

Žurnāla "Jurista Vārds" 2013. gada 24. septembra laidienā (Nr. 39 (790)) tika publicēts Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja, Eiropas Savienības tiesas tiesneša prof. Dr.iur.h.c. Egila Levita privāti izstrādāts priekšlikums Latvijas Republikas Satversmes preambulas paplašināšanai, izraisot ļoti plašu valststiesisku un politisku diskusiju, kas šoreiz izvērtusies arī krietni ārpus ierastajām tiesībnieku aprindām. Lai atainotu domu apmaiņas dažādos aspektus, šajā "Jurista Vārdā" redakcija par E. Levita priekšlikumu aicināja izteikties ne vien juristus, bet arī citu zinātņu nozaru pārstāvjus: radošo inteliģenci, mazākumtautību viedokļu līderus u.c. Jāatzīst, ka pierunāt "nejuristus" izteikt viedokli par šo "juridisko" jautājumu nenācās viegli – vairākas žurnāla uzrunātās sabiedriskās domas autoritātes izvēlējās savas domas nepaust. Tāpat "Jurista Vārds" rīkoja lasītāju aptauju, kurā centās noskaidrot gan attieksmi pret E. Levita ierosinājumu, gan aicināja iesūtīt alternatīvus Satversmes preambulas paplašināšanas priekšlikumus. Šis, 22. oktobra, "Jurista Vārds" apkopo aicināto lietpratēju un žurnāla lasītāju aptauju rezultātus un tādējādi tiek veltīts Latvijas valsts pamatu, identitātes un mērķu apspriešanai. Jācer, ka šis apkopojums kā diskusiju materiāls būs noderīgs arī konferencei "Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs", ko rīko Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā komisija sadarbībā ar Latvijas Universitāti un kas 25. oktobrī notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā. ...

žurnāls / Informācija

Vai ir Jāpaplašina Satversmes tiesas kompetence

15. Oktobris 2013 /NR. 42 (793)

2013. gada 26. un 27. septembrī Rīgā notika starptautiska konference "Konstitucionālās tiesas kompetence: robežas un paplašināšanas iespējas", kas vienkopus pulcēja dažādu konstitucionālo uzraudzības institūciju pārstāvjus – tiesu priekšsēdētājus, tiesnešus un konstitucionālo tiesību ekspertus no daudzām valstīm. Šāda mēroga konferenci Satversmes tiesa ar Eiropas Padomes Komisijas par demokrātiju caur likuma spēku (Venēcijas komisija) atbalstu organizē katru otro gadu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atteikums apmaksāt mājdzemdības aizskar cilvēktiesības

8. Oktobris 2013 /NR. 41 (792)

Ministru prezidentam V.Dombrovskim Veselības ministrijai Nacionālajam veselības dienestam V.Z. I.S. N.M. Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk – tiesībsargs) ir izskatījis pārbaudes lietu Nr.2012-297 -5D, kas ierosināta uz I.S. 2012. gada 11. oktobra iesnieguma (saņemts 2012. gada 11. oktobrī, reģistrēts ar Nr. 2047), V.Z. 2013. gada 20. marta iesnieguma (saņemts 2013. gada 25. martā, reģistrēts ar Nr. 783) un N.M. (turpmāk kopā ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesības uz veselības aizsardzību Satversmes tiesas nolēmumos

8. Oktobris 2013 /NR. 41 (792)

Šajā rakstā, apkopojot galvenās tēzes, sniegts pārskats par svarīgākajiem Satversmes tiesas nolēmumiem, kuros vērtētas tiesības uz veselības aizsardzību. ...

žurnāls / Tiesību politika

Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējas

1. Oktobris 2013 /NR. 40 (791)

2013. gada 13. septembrī tika publiskots otrais Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotās ekspertu grupas1 pārvaldības pilnveidei ziņojums. Ekspertu grupa, kuras sastāvā darbojas Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka, sniegusi analīzi un viedokli par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām. Priekšlikumu mērķis ir uzlabot Latvijā pastāvošo parlamentārās demokrātijas modeli, par piemēru izmantojot Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu. Tā kā racionālajam parlamentārismam ir raksturīga spēcīga valdības vadītāja pozīcija, ekspertu grupas ziņojuma centrā ir priekšlikumi, kas paredz uzlabot parlamentāras valdības veidošanas un atbildības regulējumu, tādā veidā panākot, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta darbs kļūst efektīvāks, atbildīgāks un stabilāks, kā arī palielināt Ministru prezidenta lomu Ministru kabineta darba organizēšanā. Gatavojot ziņojumu, ekspertu grupa tikusies ar septiņiem bijušajiem Latvijas Ministru prezidentiem un pašreizējo Ministru prezidentu. Daļa ekspertu grupas secinājumu plašākā sabiedrībā jau apspriesti Valsts prezidenta kancelejas darbinieku un profesionāļu diskusijās. 2013. gada 16. septembrī Valsts prezidents nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, ar kuru daļu no ekspertu grupas priekšlikumiem iesniedza Saeimai kā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu. ...

...

7

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Valsts un baznīca

Administratīvās tiesības un proc...

Sports un tiesības

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Fintech

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

24. Septembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls