Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiešās iedarbības principa attīstība Eiropas Savienības vides tiesību gaismā

14. Maijs 2019 /NR. 19 (1077)

Eiropa Savienības (turpmāk – ES) prasību tiešā iedarbība (angļu val. direct effect)1 ir viens no privātpersonu (indivīdu un juridisko personu) tiesību aizsardzības mehānismiem. Vienlaikus Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) tiešās iedarbības doktrīna ir attīstījusies, lai nodrošinātu, ka ES normas tiek efektīvi ieviestas (izmantots to lietderīgais efekts), balstoties uz vienu no visvairāk piesauktajiem ES tiesību principiem šajā kontekstā, t.i., effet utile jeb EU normu efektivitātes nodrošināšanas centieniem.2 Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka no EST puses ir tendence paplašināt tiešās iedarbības principa interpretāciju un attiecināmību. Tādēļ šajā rakstā autore pievērsīsies tiešās iedarbības principa attīstībai un būtiskākajiem elementiem, kas laika gaitā mainījušies, cita starpā vides aizsardzības normatīvā regulējuma specifikas dēļ. Apskatītie piemēri, kuros EST atzinusi privātpersonas tiesības atsaukties uz ES vides tiesību normām, attiecīgi piešķirot tai tiešu iedarbību, skar strīdus starp privātpersonu, no vienas puses, un valsti, no otras puses. ...

Esmeralda Balode-Buraka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības tiesību ieviešanas izaicinājumi: laba korporatīvā pārvaldība

14. Maijs 2019 /NR. 19 (1077)

Mērot un sverot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu, kas līdz ar ES tiesību pārņemšanas sākumu būtībā sākās jau teju desmitgadi pirms 2004. gada, visbiežāk tiek runāts par to, kādu ietekmi uz tiesību sistēmu ir radījuši ES tiesību principi. Pēc tam – par regulu tiešo iedarbību un, visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi, kāda ir Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) un Latvijas tiesu loma ES tiesību interpretēšanā un piemērošanā. Šobrīd ES tiesību ietekme uz Latvijas tiesībām un to piemērošanu lielākoties ir prognozējama, ņemot vērā, ka Latvijas pārstāvji piedalās teju katra nākotnē saistoša ES tiesību akta izstrādē. Tādējādi vismaz teorētiski par direktīvu un lielākās daļas regulu ieviešanas radīto ietekmi uz Latvijas regulējumu ir zināms jau labu laiku pirms to galīgo versiju pieņemšanas. Taču tas nenozīmē, ka ES tiesību ieviešanā Latvijā šobrīd trūkst izaicinājumu. Viens no tādiem ir korporatīvās pārvaldības uzlabošana kapitālsabiedrībās, ar ko daļēji nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas kontekstā, bet ne tikai, šobrīd nodarbojas teju visi biznesa jeb komerctiesību jomā praktizējošie juristi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai ir nostiprinājusies Eiropas Savienības tiesību piemērošana civillietu izskatīšanā

14. Maijs 2019 /NR. 19 (1077)

Tiesību normu piemērošana ir tiesnešu darba ikdiena. Ikkatrā lietā tiek izlemts jurisdikcijas, piemērojamā likuma, materiālās tiesību normas satura un procesuālās tiesību normas satura jautājums. Tomēr vai būtu pamats teikt, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesības ir ikdiena? Novērojumi praksē liecina, ka vispārējs iespaids rodas, ka nē, tomēr, ielūkojoties dziļāk un iepazīstot tiesību principu būtību vai normu mērķi, secinājumi mainās. Tādēļ būtiskas tās nozares, kurās tiesvedības procesā mainījusies izpratne par atbilstošo ES tiesību tvērumu. Šajā rakstā, aplūkojot praktiskus piemērus, noskaidrosim, vai būtiski mainījies tiesību normu piemērošanas process, kopš Latvijā jāpiemēro arī ES tiesību normas. Raksta pirmajā daļā īsumā atgādināti Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) attīstītie ES tiesību ievērošanas nodrošināšanas principi. Otrajā daļā atgādināti ES tiesību piemērošanas principi, vienlaikus sniedzot ieskatu dažādu ES tiesību aktu veidu piemērošanā civiltiesību jomā, kas gan ilustrēs tiesnešu pielāgošanos jaunajiem tiesību avotiem, gan arī noderēs izpratnei par ES tiesību normu pareizu piemērošanu. ...

Anita Zikmane, Vija Kalniņa

žurnāls / Numura tēma

Piecpadsmit gadi Eiropas Savienībā

14. Maijs 2019 /NR. 19 (1077)

2003. gada 20. septembrī notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Par nobalsoja 67 %. 2004. gada 1. maijā Latviju uzņēma ES. Kopš 2004. gada maija ir pagājuši 15 gadi. Jau 15 gadus Latvija ir ES sastāvdaļa ar visām no tā izrietošām sekām – gan baudot priekšrocības, ko šī dalība sniedz, gan arī pildot ar to saistītus pienākumus. Šo gadu laikā Latvijai ir nācies diezgan straujā tempā pielāgoties ES tiesību sistēmai, ...

žurnāls / Intervija

Atjaunot uzticību Eiropas integrācijai un liberālajai demokrātijai

16. Aprīlis 2019 /NR. 15 (1073)

2019. gada martā Rīgā viesojās Ņujorkas Universitātes Juridiskās skolas profesors un Hārvardas Eiropas studiju centra vecākais pētnieks Džozefs Veilers (Joseph H.H. Weiler). Savas vizītes laikā Dž. Veilers uzstājās ar publisku lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā, kas organizēta sadarbībā ar "Elex Kļaviņš", kā arī Dž. Veilers sniedza interviju žurnālam "Jurista Vārds", skaidrojot šā brīža situāciju Eiropas Savienībā, tās iemeslus, kā arī iespējamos risinājumus. ...

Saulvedis Vārpiņš, Mārtiņš Kvēps, Iveta Pazare

žurnāls / Viedoklis

Pārdomas pēc EST procesa Rimšēviča un ECB prasībās pret Latviju

9. Aprīlis 2019 /NR. 14 (1072)

Kā jau tas plašāk izskanējis, 2019. gada 26. februārī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST vai Tiesa) pieņēma spriedumu apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Rimšēvičs/Latvija, atceļot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) 2018. gada 19. februāra lēmumu, ciktāl ar to Ilmāram Rimšēvičam tika aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus.1 Minētais nolēmums satur vērtīgas atziņas, kas var būt noderīgas ne tikai EST procesā, bet arī Latvijas tiesām, tiesībsargājošām iestādēm, praktizējošiem juristiem un tiesību teorētiķiem ikdienas darbā, tāpēc raksta autori labprāt dalītos savās pārdomās un pieredzē šajā procesā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas pārstāvības īstenošana Eiropas Savienības Tiesā, tostarp Rimšēviča lietā

9. Aprīlis 2019 /NR. 14 (1072)

Šajā rakstā sniegts vispārīgs apskats par to, kā Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) tiek īstenota Latvijas Republikas (turpmāk – Latvija) pārstāvība tiešajās un prejudiciālo nolēmumu lūgumu lietās, kā arī ieskats Rimšēvičs/Latvija lietas1 norisē un tās galvenajos problēmjautājumos. ...

Džīna Lūiza Kohena

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Suverenitāte globalizācijas kontekstā: konstitucionālā plurālista perspektīva

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Timotijs Endikots (Timothy Endicott) grāmatas "The Philosophy of International Law" 11. nodaļā The Logic of Freedom Power (Brīvības spēka loģika) pamatoti izskaidro un aizstāv suverenitāti. Viņš atklāj, ka, saprotot šo jēdzienu pareizi, suverenitāte nav nesaderīga ar starptautiskajām tiesībām. Dilemma, ka suverēnu valsti nevar piespiest vai ka tā pati nevar uzņemties saistības, tomēr tai jāspēj rīkoties kā juridiskai personai starptautiskajās tiesībās un tādējādi uzņemties šo tiesību saistības vai tikt ar tām saistītai, izzūd, tiklīdz tiek atmesta absolūtistu izpratne par suverenitāti, kas ir šīs dilemmas pamatā. Piekrītu gan šim T. Endikota secinājumam, gan viņa apgalvojumam, ka suverenitāte ir saderīga ar morāles principiem, aizsargā morālās vērtības un tādējādi tai ir morāla vērtība. T. Endikotam ir taisnība: suverenitātes saturs ir "daudzējāds" daļēji atkarībā no starptautiskās iekārtas rakstura un struktūras un pastāvošā suverenitātes režīma. Tomēr T. Endikota rakstā netiek piedāvāta alternatīva suverenitātes koncepcija, kas šodien ļautu izcelt patiesi grūtu jautājumu, proti, par suverenitātes saderību nevis ar starptautiskajām tiesībām (sen jau atrisināts), bet ar autonomām pārnacionālām tiesību iekārtām, kurām piemīt konstitucionālisms un kuras pretendē uz pārākumu un jurisdikcijas tvērumu. Kā saprast valsts suverenitāti saistībā ar tādu pārnacionālu iekārtu kā ES vai tādu globalizējošu politisku un tiesību iekārtu kā ANO statūtu sistēma? ...

Paulis Iļjenkovs, Toms Platacis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiskās un nacionālās sankcijas: teorija un prakse

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Sankcijas aizliedz apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet sankcijās noteiktos ierobežojumus, vienlaikus būtiski ir nepieļaut arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Likums) subjektu izmantošanu sankciju apiešanai. Ņemot vērā nesenos normatīvo aktu grozījumus sankciju tiesiskā regulējuma jomā, pastāv zināma nenoteiktība par attiecīgā regulējuma piemērošanu. Ievērojot, ka sankciju kā ārpolitikas instrumenta ietekmei ir tendence pieaugt, šī raksta mērķis ir identificēt būtiskākos sankciju tiesiskā regulējuma aspektus, kā arī vērst uzmanību uz sankciju regulējuma praktisko piemērošanu. ...

žurnāls / Viedoklis

Par EST spriedumu Ilmāra Rimšēviča lietā

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Šī gada 26. februārī Eiropas Savienības tiesa (EST) pasludināja spriedumu apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Ilmāra Rimšēviča un Eiropas Centrālās bankas (ECB) prasībās pret Latviju, ar kuru tā atcēla Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2018. gada 19. februāra I. Rimšēvičam piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu uz laiku pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. Latvijas informatīvajā telpā minētais spriedums ir izraisījis plašu rezonansi. Šajā rakstā es vēlos piedāvāt dažus komentārus par spriedumā izdarītajām atziņām un tā sekām. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Latvija gatavojas Apvienotās Karalistes izstājai no Eiropas Savienības bez vienošanās

19. Februāris 2019 /NR. 7 (1065)

Gatavojoties 2019. gada 29. martam, kad varētu notikt Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, un tam, ka izstāšanās varētu notikt bez vienošanās, 2019. gada 7. februārī tika pieņemta Latvijas Republikas Saeimas deklarācija par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. Cita starpā deklarācijā uzdots Ministru kabinetam sagatavot nepieciešamos grozījumus Latvijas tiesību aktos, lai pielāgotos šīm pārmaiņām. Savukārt 2019. gada 13. februārī Ministru kabineta ārkārtas sēdē skatīts likumprojekts "Likums par tiesiskā regulējuma piemērošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības gadījumā", kurā, balstoties uz Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra sēdē pieņemto lēmumu, konsolidēts ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības saistītais regulējums vienā likumprojektā. Turpinājumā – izvilkums no likumprojekta anotācijas. ...

žurnāls / Informācija

Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokātes skatījums uz Latvijas tiesībaizsardzības sistēmu

5. Februāris 2019 /NR. 5 (1063)

Pagājušā gada izskaņā ir paziņoti un publiskoti Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokātes Julianas Kokotes secinājumi lietā C-202/18 "Ilmārs Rimšēvičs pret Latvijas Republiku" un lietā C-238/18 "Eiropas Centrālā banka pret Latvijas Republiku", kuros viņa paudusi viedokli, ka Latvijas Republika, atstādinot no amata Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, nav rīkojusies pienācīgi. Pie šāda secinājuma ģenerāladvokāte nonākusi, vērtējot EST rīcībā esošos faktus konkrētajās lietās, un tas ietver arī viņas skatījumu uz Latvijas tiesībaizsardzības sistēmu. Tādēļ, sniedzot ieskatu J. Kokotes viedoklī, šī materiāla mērķis nav vērtēt lietu būtību, bet gan atspoguļot vienu no autoritatīviem viedokļiem, kāds pausts par Latvijas kriminālprocesuālo kārtību un atsevišķu iestāžu statusu jēdziena "neatkarīga tiesa" kontekstā. Turklāt situācija ir zīmīga vēl ar to, ka minētās prasības ir pirmās lietas, kurās EST ir jālemj, pamatojoties uz kompetenci izskatīt lietas par lēmumiem, ar kuriem dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir atbrīvoti no amata. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas izvēles klauzulas spēkā esamība pārrobežu līgumos

5. Februāris 2019 /NR. 5 (1063)

Iepriekšējā raksta ietvaros1 raksta autore apskatīja pārstrādātās Briseles I regulas (turpmāk arī – Regula) un Hāgas konvencijas (turpmāk arī – Konvencija) par tiesas izvēles līgumiem mijiedarbību, kā arī izvērtēja, kādos gadījumos būtu piemērojams viens vai otrs tiesiskais regulējums. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) likumdevējs, izstrādājot Briseles I regulu, atteicās no neelastīgā lis pendens principa piemērošanas, dodot iespēju spriest lietu tai ES dalībvalsts tiesai, kuru izraudzījušās strīdus puses tiesas izvēles līgumā.2 Savukārt gadījumos, kad izraudzītā tiesa ir ārpus ES, Regula vēl joprojām pieļauj negodprātīgas tiesāšanās taktikas izmantošanu tiesvedībā. ...

Māris Lejnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iespējamā Baltkrievijas naftas transportēšana: starptautiski tiesiskie aspekti

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

2019. gada 10. janvārī plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Baltkrievijas Republikas (turpmāk – Baltkrievija) prezidents Aleksandrs Lukašenko esot devis rīkojumu savai valdībai organizēt alternatīvas naftas piegādes Baltkrievijai caur Baltijas valstu ostām, īpaši pieminot Latvijas ostas.1 Lai arī šo rindu autors aicinātu izturēties pret šo Baltkrievijas prezidenta paziņojumu ar zināmu skepsi, jo visdrīzāk viņa retorika bija domāta Krievijas valdībai kā tās ietekmēšanas līdzeklis strīdā par Baltkrievijai piegādājamās Krievijas naftas cenām, turklāt iespējamība nepirkt naftu no Krievijas, bet starptautiskajā tirgū un pa jūru to transportēt uz Baltkrieviju caur Ukrainu vai kādu Lietuvas vai Latvijas ostu netiek izteikta pirmo reizi, tomēr autors vēlētos izmantot šo prezidenta Lukašenko paziņojumu, lai aplūkotu šādas iespējamās naftas transportēšanas starptautiski tiesiskos aspektus. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs par jēdziena "transportlīdzekļu lietošana" tvērumu Tiesas praksē

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Viens no jaunākajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) spriedumiem transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jomā ir BTA Baltic Insurance Company1 lietā, kur radās jautājums, vai jēdziens "transportlīdzekļa lietošana" aptver situāciju, kurā stāvvietā novietota transportlīdzekļa pasažieris, atverot tā durvis, ir saskrāpējis un bojājis blakus stāvošo transportlīdzekli. Būtiski atzīmēt, ka BTA Baltic Insurance Company nav vienīgā lieta, kurā apskatīts jēdziens "transportlīdzekļa lietošana", jo Tiesa izpratni par šo jēdzienu ir attīstījusi un pilnveidojusi ar judikatūras palīdzību. Līdz ar to apskatā īsumā izklāstīts būtiskākais saistībā ar konkrētā jēdziena tvērumu Tiesas praksē. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Brexit stāsts: to be continued vai tomēr the end

8. Janvāris 2019 /NR. 1 (1059)

Kopš 2016. gada jūnija Brexit un tā sekas ir viens no apspriestākajiem jautājumiem, ņemot vērā, ka uz nākotnes tiesiskām attiecībām starp Eiropas Savienību (turpmāk – Savienība) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (turpmāk – Apvienotā Karaliste) ir visai grūti attiecināt jēdzienu "kristālskaidri". Īpaša aktivitāte šajā jautājumā vērojama 2018. gada otrajā pusē, kas, iespējams, izskaidrojams ar to, ka 2019. gada 29. martā beigsies divu gadu termiņš, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 50. panta 3. punktā, un pēc šī termiņā iestāšanās Apvienotā Karaliste vairs nebūs viena no Savienības dalībvalstīm. Turklāt arī Tiesa1 un Vispārējā tiesa minētajā laika periodā nav palikušas nomaļus, jo šī jautājuma kontekstā pasludināti vairāki nolēmumi saistībā ar LES 50. pantu un tā tvērumu. ...

žurnāls / Informācija

Vai Krievija izstāsies no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas

11. Decembris 2018 /NR. 50 (1056)

Krievijas Federācija ir iedzīvotāju skaita ziņā (140 miljoni) lielākā no 47 Eiropas Padomes un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalstīm. Tomēr jau 2019. gada vidū Krievija varētu izstāties no šī pasaulē efektīvākā pārnacionālā cilvēktiesību aizsardzības mehānisma. Līdz ar to zustu arī jebkāda ārēja uzraudzība pār šīs valsts rīcību cilvēktiesību jomā. "Augsni" sabiedrības apziņā šādam pavērsienam jau gatavo augstas Krievijas amatpersonas, savukārt cilvēktiesību aktīvisti pauž satraukumu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālās tiesas kā slūžas globalizētajā pasaulē

13. Novembris 2018 /NR. 46 (1052)

Konstitucionālo tiesu loma līdzsvara noturēšanā konstitucionālo un starptautisko tiesību kā globālās tiesiskās kārtības divu pamata komponenšu vidū arvien pieaug. Autores pieeja balstās prezumpcijā, ka līdz ar starptautiskās sabiedrības konsolidēšanos nostiprinās universālās jeb globālās tiesības, kas ir horizontālas, izteikti plurālas un decentralizētas pēc savas dabas. Autore norāda uz to, ka XX gs. vidū nedaudz "uzlabotā" suverenitātes koncepcija1 ir nepietiekama vai nepilnīga, lai atbildētu uz XXI gs. izaicinājumiem mums zināmo un pieejamo juridisko koncepciju un metožu ietvaros. Nobeigumā viņa piedāvā zināmus teorētiskās atbildes elementus. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Citu pieredze

Polija un tiesiskums

30. Oktobris 2018 /NR. 44 (1050)

Autore sniedz nelielu ieskatu Polijas Republikas (turpmāk – Polija) aktualitātēs saistībā ar jauno Polijas Likumu par Augstāko tiesu, kā arī Polijas tieslietu ministra Zbigņeva Ziobro (Zbigniew Ziobro) pieteikumu, ar kuru Polijas Konstitucionālajai tiesai tiek lūgts pasludināt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantu par antikonstitucionālu. Apskatā nav izvērstas analīzes, jo tā tiks ietverta publikācijā kādā no nākamajiem "Jurista Vārda" numuriem. ...

Gabriela Šantare

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piesardzības principa pieļaujamība galējās nepieciešamības kritērija – nenovēršamība – izvērtējumā

23. Oktobris 2018 /NR. 43 (1049)

Viens no izaicinošākajiem jautājumiem saistībā ar Pantiem par valsts atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību1 (turpmāk – Panti par valsts atbildību) ir to 25. pants, kas noteic, ka valsts prettiesiskā rīcība galējās nepieciešamības stāvoklī var tikt attaisnota. Galvenie problēmjautājumi, kas attiecināmi uz galējo nepieciešamību, skar zinātnisko nenoteiktību un ar to cieši saistīto jautājumu par piesardzības principa piemērošanu gadījumos, kad būtiskā interese, ko valsts aizsargā, ir vide. Tādēļ ir lietderīgi aplūkot viena no pretrunīgākajiem starptautisko vides tiesību principiem, proti, piesardzības principa, lomu galējās nepieciešamības kontekstā. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Amerika mācās no Eiropas

25. Septembris 2018 /NR. 39 (1045)

Septembra sākumā Eiropas Tiesību institūts Rīgā bija noorganizējis starptautisku konferenci, kur viesu vidū bija gan Eiropas akadēmiķi, gan arī Heriota Lensinga (Harriet Lansing), kura ASV Minesotas štata apelāciju tiesā 28 gadus strādājusi par tiesnesi un piecus gadus par vecāko tiesnesi. Bijusi Amerikas Vienoto tiesību komisijas (Uniform Law Commission) prezidente, sadarbojas ar Eiropas Tiesību institūtu un piedalās tā projektos. H. Lensinga teica uzrunu vienā no konferences atklāšanas dienas centrālajām diskusijām1 un piekrita arī sarunai ar "Jurista Vārdu". ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Apelācijas padomju prezidents: juristam jāorientējas visos strīdu risinājumos

18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)

Latvijas Republikas Patentu valde regulāri rīko seminārus ar pieredzējušu un kompetentu ārvalstu lektoru piedalīšanos. Vienā no šādiem pasākumiem "Jurista Vārds" intervēja Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (turpmāk – EUIPO) Apelācijas padomju prezidentu Teofilu Margelosu (Théophile Margellos). Šis grieķu speciālists pauda viedokli par vairākiem svarīgiem un interesantiem jautājumiem – guvis plašu pieredzi juridiskās nozares dažādās lomās, viņš slavē EUIPO izveidoto e-apelācijas rīku, kas būtiski palīdz lietu aprites nodrošināšanā. ...

žurnāls / Notikums

Latvijā aizritējis nozīmīgs Eiropas Savienības tiesību forums

11. Septembris 2018 /NR. 37 (1043)

Pagājušajā nedēļā, no 5. līdz 7. septembrim, Latvijas Universitātē notika Eiropas Tiesību institūta (European Law Institute – ELI) biedru ikgadējā tikšanās. ELI ir sabiedriska, neatkarīga, bezpeļņas organizācija – Eiropas tiesībās ieinteresētu juristu un organizāciju starptautiska apvienība, kuras mērķis ir veicināt Eiropas tiesību attīstību un integrēt dažādās Eiropas valstu tiesību tradīcijas, kā arī veidot vienotu Eiropas juridisko sabiedrību. Ņemot vērā ELI biedru sastāvu un kvalifikāciju, tā ir autoritatīva juridiskā domnīca, kuras viedoklī ieklausās gan Eiropas Savienības (ES) institūcijas, gan nacionālās valstis. Lai apmeklētu ELI ikgadējo forumu, Latvijā bija ieradušies vairāk nekā 250 juristu no Eiropas un citu reģionu valstīm, viņu vidū autoritatīvi zinātnieki un nacionālo tiesu, kā arī EST, ECT un citu starptautisko tiesu tiesneši u.c. juristi. ...

Tatjana Berdņikova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MIFID) otrā atnākšana finanšu tirgos

11. Septembris 2018 /NR. 37 (1043)

Ieguldījumu nozarē notikušo normatīvo aktu reformu 2018. gada janvārī var salīdzināt ar jaunās pasaules kārtības ieviešanu finanšu un kapitāla tirgos. Diemžēl, ņemot vērā Latvijas privātpersonu un uzņēmēju vairāk nekā piesardzīgo attieksmi pret ieguldījumiem finanšu instrumentos, Latvijas kapitāla tirgus salīdzinošo "seklumu" un vājo dinamiku, šī juridiskā supernova nav saņēmusi tai pienākošos uzmanību. ...

žurnāls / Intervija

Par Eiropas Savienības un juristu profesijas izaicinājumiem

11. Septembris 2018 /NR. 37 (1043)

2018. gada maija beigās Latvijā viesojās Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesore Eleonora Šarpstone (Eleonor Sharpston). Savas vizītes laikā viņa uzstājās gan Rīgas Juridiskās augstskolas 20 gadu jubilejas konferencē "Juridiskā profesija pārmaiņu laikā: nākotnes perspektīvas juridiskajā izglītībā", gan Satversmes tiesas starptautiskajā konferencē "Konstitucionālo tiesu loma globalizētajā pasaulē 21. gadsimtā". E. Šarpstone sniedza interviju žurnālam "Jurista Vārds", daloties savos novērojumos un pārdomās par šodienas aktualitātēm Eiropas Savienībā un jurista profesijā. ...

Ingrīda Labucka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksātnespējas un bankrota procesa administrēšanas problēmas Eiropas Savienības Tiesas skatījumā

7. Augusts 2018 /NR. 32 (1038)

Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, pašreiz Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) puse no uzņēmumiem izdzīvo mazāk par pieciem gadiem. Kopš ekonomikas krīzes kulminācijas 2009. gadā ir pieaudzis komercsabiedrību maksātnespējas gadījumu skaits, un tas joprojām ir liels, lai gan šķiet, ka pašlaik šī tendence ir mainījusies. Vairākās dalībvalstīs ir vērojama arī tendence pastāvētspējīgus uzņēmumus, kas nonākuši finansiālās grūtībās, virzīt uz likvidāciju, nevis agrīnu pārstrukturēšanu. Tiek lēsts, ka ES ik gadu 200 000 (jeb ik dienu 600) uzņēmumu tiek likvidēti bankrota dēļ un tas izraisa 1,7 miljonu darba vietu zaudēšanu. Katrs ceturtais no tiem ir pārrobežu maksātnespējas gadījums, proti, gadījums, kad ir iesaistīti kreditori un parādnieki no vairākām ES dalībvalstīm. Šī tendence īpaši ir novērojama nelielās valstīs, tādējādi tiešā veidā attiecas arī uz mums. ...

Kristaps Tamužs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai ASV Augstākās tiesas svārstību beigas? Tramps, musulmaņi un Augstākās tiesas tiesneši

31. Jūlijs 2018 /NR. 31 (1037)

Otrā pasaules kara izskaņā, 1944. gadā, ASV Augstākā tiesa (turpmāk arī – ASV AT) pieņēma spriedumu, kurš tobrīd sabiedrībā tika uztverts neviennozīmīgi un vēlāk ir ticis plaši atzīts par kļūdainu. Ar spriedumu lietā Korematsu v. the United States1 ASV AT par ASV Konstitūcijai atbilstošu atzina prezidenta F. Rūzvelta rīkojumu, saskaņā ar kuru konkrētās ASV rietumkrasta teritorijās dzīvojošas japāņu izcelsmes personas tika spiestas atstāt savas dzīvesvietas un pārcelties uz “pārvietošanas nometnēm”. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kāda saistība Vācijas senioru vieglatlētikas sacensībām un Eiropas Savienības tiesībām?

10. Jūlijs 2018 /NR. 28 (1034)

Eiropas Savienība tika izveidota kā ekonomiska savienība. Pašlaik Līgums par Eiropas Savienības darbību1 (turpmāk – LESD) jau sen vairs nereglamentē tikai jautājumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Arī sporta tiesības ir "atradušas" savu vietu Eiropas Savienības tiesībās. Proti, LESD 6. panta e) punktā un 165. pantā ietverta Eiropas Savienības kompetence attiecībā uz sporta pasākumiem. Minētajās normās iekļauta tā sauktā Eiropas Savienības "atbalstošā kompetence" attiecībā uz sporta pasākumiem, kas izpaužas kā attiecīgo pasākumu veicināšana.2 Autora ieskatā, tas nav nosodāmi, ja Eiropas Savienība kā ievērojama starptautiska organizācija veic atbalstošas darbības, lai veicinātu, piemēram, izglītību, sportiskas aktivitātes un tamlīdzīgus jautājumus, tomēr autora novērojumi pēdējā laikā rada bažas par to, vai Eiropas Savienība, izmantojot LESD 6. panta e) apakšpunktu un 165. pantu, "neielasa" savu kompetenci jautājumos, kas nebūtu uzskatāmi par saistītiem ar Eiropas Savienības kompetenci. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības demokrātijas deficīts ir dalībvalstu izvēle

26. Jūnijs 2018 /NR. 26 (1032)

2018. gada 8. jūnijā Latvijas tiesību institūta ārvalstu akadēmiķu vieslekciju programmas ietvaros ar vieslekciju "Eiropas Savienība un Eiropas Savienības tiesības: institucionālie un materiāltiesiskie izaicinājumi" viesojās Oksfordas Universitātes profesors Pols Kreigs (Paul Craig), QC FBA. Juristu vidū profesors vislabāk pazīstams kā līdzautors slavenajai Eiropas Savienības tiesību mācību grāmatai EU Law: Text, Cases and Materials, ko zina katrs, kas studējis Eiropas Savienības tiesības. ...

Viktorija Soņeca, Kristers Pļešakovs

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: aktualitātes judikatūrā

12. Jūnijs 2018 /NR. 24 (1030)

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi kārtējo apskatu par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem vairākās tiesību nozarēs, kas atspoguļo ne tikai aktualitātes EST praksē, bet arī Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) dalībvalstīs risināmo jautājumu daudzveidību, ņemot vērā, ka EST atziņas ir saistošas ne tikai attiecīgās lietas pusēm, bet arī visām Savienības dalībvalstīm. Visi EST spriedumi pieejami interneta vietnē: https://curia.europa.eu/. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Kā tiesāties Eiropas Savienības Tiesā: ģenerāladvokātes Eleonoras Šarpstones padomi

5. Jūnijs 2018 /NR. 23 (1029)

Rīgas Juridiskās augstskolas 20 gadu jubilejas konferencē "Juridiskā profesija pārmaiņu laikā: nākotnes perspektīvas juridiskajā izglītībā", kas norisinājās 2018. gada 23. maijā, ar prezentāciju uzstājās arī Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesore Eleonora Šarpstone (Eleonor Sharpston). Viņas prezentācija par tiesāšanos Eiropas Savienības Tiesā izsauca konferences dalībnieku sajūsmu un aicinājumus prezentācijā izteiktās idejas publicēt kā rokasgrāmatu juristiem, kam pirmo reizi jādodas sava klienta intereses aizstāvēt Eiropas Savienības Tiesā. E. Šarpstone centīsies atrast laiku šādas rokasgrāmatas izstrādei, taču pagaidām viņa žurnālam "Jurista Vārds" ir nodevusi savas prezentācijas pierakstus,1 lai jau tagad Latvijas juristi varētu sekot viņas padomiem un tādējādi labāk sagatavoties un pārstāvēt savus klientus Eiropas Savienības Tiesā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts uzņēmums kā ārvalstu investors starptautiskā investīciju strīdā

29. Maijs 2018 /NR. 22 (1028)

Valstu uzņēmumi, atrodoties uz publisko un privāto tiesību robežšķirtnes, kopš to pastāvēšanas sākuma ir sagādājuši vielu pārdomām. Ciktāl valsts drīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību? Kur beidzas valsts kā uzņēmēja komerciālās intereses, un kur sākas politika? Vai valsts uzņēmumiem vispār vajadzētu pastāvēt? Liberālo ekonomisko teoriju piekritēji uz pēdējo jautājumu atbildētu noraidoši: valstu uzņēmumi negatīvi ietekmē brīvo tirgu.1 Tomēr šodienas realitāte, piemēram, tepat Latvijā liecina, ka vismaz tuvākajā nākotnē valstij piederoši uzņēmumi, kā LMT, "Latvenergo", "Air Baltic", turpinās veidot daļu tautsaimniecības.2 Līdz ar to visdažādākajās nozarēs, tostarp jurisprudencē, būs jārod risinājumi valsts uzņēmumu pastāvēšanai. ...

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Savienība kā vērtību savienība

8. Maijs 2018 /NR. 19 (1025)

Rakstā tiks aplūkotas Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 2. pantā minēto vērtību nozīme un nodrošināšana, ciktāl tā veido dalībvalstu pienākumu. Šo vērtību nozīme un nodrošināšana pašā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) nav šo apsvērumu priekšmets. ...

žurnāls / Numura tēma

Valsts pēctecība un pilsonības un bezvalstniecības jautājumi

8. Maijs 2018 /NR. 19 (1025)

1. Ievads 20. gadsimta deviņdesmitajos gados valstu izzušanas un sabrukšanas vilnis, kas īpaši izpaudās Eiropā, radīja problēmas daudziem bijušo valstu pilsoņiem attiecībā uz pilsonības statusu, un daudzas personas palika bez valstiskās piederības. Tā nav pirmā reize, kad pasaules vēsturē piedzīvotas šādas valsts pēctecības sekas. Piemēram, dekolonizācijas laikposmā sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tika piedzīvotas līdzīgas ...

Abdelhaleks Beramdāns

žurnāls / Numura tēma

Līdzvērtīga pamattiesību aizsardzība Eiropas Savienības tiesību sistēmā

8. Maijs 2018 /NR. 19 (1025)

Līdzvērtīga aizsardzība ir jēdziens, kas uzplauka septiņdesmito gadu sākumā un attīstījās pamattiesību juridiskajā telpā Eiropā. Tas ir panākumiem vainagots, tomēr tik nenoteikts juridisks fenomens! Kā būtu jāsaprot līdzvērtīga aizsardzība? Aizsardzība vēl var tikt saprasta kā kādas sistēmas, kārtības, tiesību aizstāvēšana, aizsardzība, garantēšana, toties tam piesaistītais līdzvērtības apzīmētājs ir visnotaļ neskaidrs. Tā leksiskais tvērums šķiet gana nenoteikts – tas saskaras ar tādiem jēdzieniem kā vienāds, tāds pats, salīdzināms, līdzīgs u.c. Ekvivalence šķietami nozīmē arī divu vai vairāku tādu elementu klātbūtni, kuriem ir viena un tā pati nozīme, lielums, funkcija un tāds pats tvērums. ...

Aleksandrs Potaičuks

žurnāls / Numura tēma

Administratīvā procesa tiesību eiropeizācija un tiesas loma Eiropas Savienības tiesību īstenošanā

24. Aprīlis 2018 /NR. 17/18 (1023/1024)

Nacionālās administratīvās tiesības, kā arī administratīvā procesa tiesības kā valststiesības savā būtībā vienmēr ir bijušas ar izteikti nacionālu raksturu. Tomēr, pakāpeniski attīstoties Eiropas Savienībai (turpmāk ‒ ES) un veidojoties iekšējam tirgum,1 kas ir pastāvīgi evolucionējošs un dinamisks process,2 arī nacionālās procesuālās tiesības tam attīstās līdzi, pielāgojas jauniem iekšējā tirgus izaicinājumiem un tādējādi ...

žurnāls / Numura tēma

Administratīvo tiesu dialogs ar Satversmes tiesu un Eiropas Savienības Tiesu

24. Aprīlis 2018 /NR. 17/18 (1023/1024)

No Latvijas tiesu sistēmā ietilpstošajām tiesām savas 14 gadu neilgās pastāvēšanas laikā tieši administratīvās tiesas bijušas visaktīvākās sadarbībā ar Satversmes tiesu un Eiropas Savienības Tiesu (turpmāk – EST).1 Administratīvo tiesu dialoga ar Satversmes tiesu un EST ietvaros tikuši risināti arī būtiski Latvijas konstitucionālo tiesību jautājumi un nozīmīgi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību interpretācijas jautājumi. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas savstarpēji abpusējā komunikācija

10. Aprīlis 2018 /NR. 15 (1021)

Otrais Ņūtona likums nosaka, ka ķermeņa paātrinājums ir tieši proporcionāls spēkam, kas uz to darbojas, un apgriezti proporcionāls masai, kas piemīt ķermenim. Minētais attiecināms ne tikai uz priekšmetiem, bet arī uz tiesas procesu, kur mijiedarbībā atrodas ne tikai lietas dalībnieki un tiesa, bet arī dažādu instanču tiesas, kā arī tiesa un Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST). Šajā rakstā sniegti apsvērumi, kuri nākamo publikāciju ietvaros tiks papildināti, kādēļ nepieciešama savstarpēji abpusēja komunikācija, kā arī no tās izrietošās pārdomas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Itāļu torpēdas" un trešo valstu jurisdikcijas Eiropas tiesiskajā telpā

3. Aprīlis 2018 /NR. 14 (1020)

2015. gads bija visnotaļ nozīmīgs starptautisko privāttiesību speciālistiem un ES tiesām, kuru darba kārtībā ir jautājumi, kas saistīti ar šo tiesību nozari. 2015. gada 10. janvārī stājās spēkā Regula 1215/2012 (turpmāk – Briseles I Regula vai Regula), kas aizvieto Regulu 44/2001 (turpmāk – iepriekšējā Regula) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās ar tās pārveidoto versiju. Savukārt dažus mēnešus vēlāk, šā paša gada 1. oktobrī, spēkā stājas Hāgas Konvencija par tiesas izvēles līgumiem (turpmāk tekstā – Hāgas Konvencija vai Konvencija). ...

Kristaps Loze, Līga Mence

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai tās ir Divpusējo ieguldījumu līgumu beigas Eiropas Savienībā

27. Marts 2018 /NR. 13 (1019)

2018. gada 6. martā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja pārsteidzošu spriedumu lietā C-284/161 (turpmāk – Achmea lieta), kas, visticamāk, atstās būtisku ietekmi uz ieguldījumu strīdu risināšanas mehānismiem Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) un iespējams uz visiem laikiem pārvilks strīpu pāri iespējai, ka vienas ES valsts investors varētu iesūdzēt citu ES valsti kādā starptautiskā šķīrējtiesā, ko klasiski valstis, slēdzot divpusējo ieguldījumu līgumus (ko nereti neformālās sarunās sauc vienkārši par BIT, ņemot vērā, ka angļu valodā divpusējos ieguldījuma līgumus sauc par Bilateral Investment Treaties), paredzēja kā strīdu risināšanas vietu, lai izvairītos no situācijas, ka šādi strīdi būtu jāskata vienas vai otras “ieinteresētās” valsts tiesā. ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepelnīti piemirstās Eiropas Savienības darba tiesības

27. Marts 2018 /NR. 13 (1019)

Šī raksta mērķis ir norādīt uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) darba tiesību tvērumu un nepieciešamību tās piemērot divu nesenu Latvijas tiesu spriedumu sakarā. Viens ir Augstākās tiesas spriedums par bijušā notiesātā tiesībām uz morālā kaitējuma atlīdzību par nodarbināšanu ieslodzījuma vietā par pavāru 48 stundas nedēļā bez tiesībām uz apmaksātu atvaļinājumu, otrs – skaļi izskanējušais Satversmes tiesas spriedums par lojalitātes pret Latviju un Satversmi prasībām skolotājiem. Abās lietās izskatāmie jautājumi ietilpst ES darba tiesību tvērumā, neskatoties uz to, nevienā no minētajiem spriedumiem nav nekādas atsauces uz šo nozīmīgo un Latvijai saistošo tiesību avotu. ...

žurnāls / Informācija

Egils Levits turpinās pārstāvēt Latviju Eiropas Savienības Tiesā

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Sakarā ar 14 tiesnešu un piecu ģenerāladvokātu pilnvaru termiņa beigām 2018. gadā, Eiropas Savienības Tiesā (EST) šogad notiek vairāku tiesnešu un ģenerāladvokātu pilnvaru pagarināšana, kā arī jaunu amatpersonu iecelšana. Pēc Latvijas valdības iniciatīvas pilnvaras uz sešiem gadiem pagarinātas arī EST tiesnesim no Latvijas – Egilam Levitam. ...

žurnāls / Numura tēma

Izpildvaras piemēroto kriminālsodu atbilstība tiesībai uz taisnīgu tiesu

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Satversmes tiesas spriedums Moller Auto lietā1 ir padziļinājis plaisu starp Latvijas un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) procesuālajām tiesībām konkurences lietās un administratīvajās tiesībās kopumā. Tas arī rada bīstamu tendenci valstij iejaukties indivīda brīvībā un sodīt indivīdu bez attiecīgām cilvēktiesību garantijām. Šī komentāra pirmajā sadaļā Satversmes tiesas spriedums tiek apskatīts kontekstā ar ilglaicīgu tendenci Eiropas valstīm kriminālrakstura sodus ietērpt administratīvos sodos, kas tādējādi ļauj valsts varai ērtāk, lētāk un ātrāk sodīt indivīdu, ierobežojot indivīda procesuālās garantijas. Otrajā sadaļā Satversmes tiesas pieeja tiek salīdzināta ar ES konkurences tiesībās pastāvošajām procesuālajām garantijām. Visbeidzot, trešajā sadaļā tiek izklāstīti jautājumi, kas paliek neatbildēti pēc Satversmes tiesas sprieduma Moller Auto lietā. ...

žurnāls / Intervija

Vairāk nekā 2000 Latvijas juristu izglītosies Eiropas tiesībās

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Šī gada 31. janvārī Tiesu administrācija parakstīja līgumu ar Eiropas Tiesību akadēmiju (Academy of European Law – angļu val., Europäische Rechtsakademie – vācu val., saīsināti – ERA) par Latvijas tiesību sistēmas darbinieku apmācību Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesībās. Šīs mācības ir daļa no Tiesu administrācijas vadītā ES Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai", kura ietvaros kopumā Latvijas tiesu sistēmas novērtējumam un darbinieku kvalifikācijas celšanai 2016.–2022. gadā paredzēts izlietot gandrīz 11 miljonus eiro un apmācīt vairāk nekā 11 tūkstošus cilvēku. No tiem 2350 personas plānots iesaistīt minētajās ERA apmācībās, kas sāksies jau šajā pavasarī. Tā kā ERA ir ES valstu un Eiropas Komisijas kopīgi izveidota Eiropas juristu tālākizglītības iestāde ES tiesībās ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, likumsakarīgi, ka gaidāmie ERA pasākumi Latvijā koncentrēsies uz Eiropas tiesībām. Līgums nosaka, ka četru gadu laikā ERA rīkotajās mācībās vairāk nekā 2000 Latvijas tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku tiks iepazīstināti ar ES tiesību jaunāko attīstību, kā arī apgūs dažādus ar savu konkrēto profesiju saistītus ES tiesību praktiskos aspektus. ERA mācības notiks galvenokārt Latvijā, šeit ierodoties ERA piesaistītajiem ES tiesību praktiķiem no ES institūcijām un dalībvalstīm. Pirmie kursi sāksies jau šī gada aprīlī un maijā, un tie tiks veltīti pārrobežu sadarbībai civillietās un krimināllietās. Katram apmācību kursam tiks sagatavots mācību materiāls, tai skaitā arī piemēri no tiesību prakses, kas tika analizēti mācību ietvaros. Parakstīt līgumu 31. janvārī Rīgā bija ieradies ERA direktors Volfgangs Hoizels. Īsā sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš iepazīstināja ar ERA darbību un iecerēm Latvijā. ...

Ārlietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Par rīcību ar dokumentiem, kas izriet vai skar Krimas okupāciju: juridiskie aspekti

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Šī gada 7. un 8. decembrī Rīgā Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros norisinājās starptautiska konference "Civilprocess – Latvijas un pārrobežu regulējuma aktuālie problēmjautājumi". Tās ietvaros Mg. iur. Māris Lejnieks, ārlietu ministra Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors, uzstājās ar priekšlasījumu "Par atsevišķiem Krievijas realizētās Krimas pussalas aneksijas neatzīšanas aspektiem". Papildinot M. Lejnieka pausto viedokli, Ārlietu ministrija vēlas vērst uzmanību uz kārtību, kādu Latvijas valsts pārvalde jau ir noteikusi rīcībai ar dokumentiem, kas izriet vai skar Krimas prettiesisko okupāciju. ...

žurnāls / Numura tēma

Starptautiskās tiesības

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Latvijas pārstāvjiem ir būtiska loma starptautisko tiesību piemērošanā Nav viegli novilkt līniju starp starptautiskajām tiesībām un citām tiesību nozarēm un tēmām. Cilvēktiesības bieži liek uzdot starptautisko tiesību jautājumus par starptautisko tiesību satura noteikšanu, starptautisko tiesvedību un starptautisko tiesību piemērošanu nacionālajās tiesībās. Arī citas tiesību nozares ir vismaz daļēji ...

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Savienības tiesības

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Eiropas Savienība un tās tiesības – no putna lidojuma Latvijas ceļš Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) lielā mērā ir uzskatāms par žurnāla "Jurista Vārds" vienaudzi, sākoties deviņdesmito gadu vidū un turpinoties šodien. Cik līkumu pilns ir bijis šis ceļš, cik tālu esam aizgājuši un kādas kalnu virsotnes vīd priekšā – to no putna (vai mūsdienās drīzāk – drona) lidojuma attāluma mēģinās novērtēt ...

Toms Krūmiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Hāgas konvencija par tiesas izvēles līgumiem – vai nopietns sāncensis Ņujorkas konvencijai

31. Oktobris 2017 /NR. 45 (999)

Hāgas konvencija par tiesas izvēles līgumiem, kas nedaudz vairāk kā divus gadus ir spēkā arī Latvijā, ir pēdējā laika viens no apspriestākajiem starptautisko privāttiesību instrumentiem. Tās iespējamais potenciāls bieži tiek salīdzināts ar starptautisko šķīrējtiesu tik ļoti raksturojošo Ņujorkas konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi. Šī raksta mērķis ir sniegt nelielu ieskatu pašā Hāgas konvencijā par tiesas izvēles līgumiem, kā arī mēģināt rast atbildi uz to, vai tā spēs izkonkurēt Ņujorkas konvenciju un starptautisko šķīrējtiesu kā līdz šim populārāko starptautisko komercstrīdu risināšanas mehānismu. ...

Gaļina Žukova, Hosē Rikardo Feriss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Akcents uz efektivitāti: ICC Paātrinātās procedūras noteikumi

31. Oktobris 2017 /NR. 45 (999)

2017. gada 1. martā stājās spēkā Starptautiskās tirdzniecības kameras (turpmāk – ICC) Šķīrējtiesas reglamenta jaunā redakcija. Būtiskākais jauninājums šajā reglamentā ir paātrinātās šķīrējtiesas procedūras ieviešana attiecībā uz strīdiem, kuru summa nepārsniedz divus miljonus ASV dolāru. Šajā rakstā autori paskaidro, kādas ir ICC Paātrinātās procedūras noteikumu galvenās iezīmes un kā ICC Šķīrējtiesa un tās Sekretariāts piemēros šos noteikumus praksē, tostarp attiecībā uz šķīrējtiesas sastāva izveidi, termiņu ievērošanas kontroli un šķīrējtiesas procesa izmaksām.1 ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ģimenes ārstu tiesības streikot: starptautisko tiesību konteksts

24. Oktobris 2017 /NR. 44 (998)

Šā gada 3. oktobra "Jurista Vārdā" tika aizsākta juristu diskusija par ģimenes ārstu tiesībām streikot.1 Turpinot domu apmaiņu par šo tēmu, šī raksta mērķis ir analizēt Latvijas ģimenes ārstu statusu un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar starptautiskajām kolektīvajām darba tiesībām. Konkrēti – vai Latvijas ģimenes ārsti kvalificējas statusam "strādājošais" vai "pašnodarbinātais", un attiecīgi – vai viņiem ir kolektīvās darba tiesības, ieskaitot tiesības streikot ar mērķi panākt labvēlīgākus nodarbinātības nosacījumus? ...

...

5

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls