Tiesību nozaru katalogs: Konstitucionālās tiesības – Jurista Vārds

Konstitucionālās tiesības Tiesību teorija, vēsture un filozofija

žurnāls / Notikums

Valsts prezidents rosina grozīt Pilsonības likumu

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Latvijā jau vairākus gadus notiek diskusijas par nepieciešamību pilnveidot 1994.gada 22.jūlijā pieņemto Pilsonības likumu. Pēdējo reizi šis likums grozīts 1998.gada 22.jūnijā. Kopš tā laika pilsonības jautājumi bijuši sabiedrības uzmanības lokā, jo īpaši – pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO. Jaunā realitāte likusi daudziem pārvērtēt Pilsonības likumā ietvertos regulējumus par bērnu pilsonību, ja tikai viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, kā arī dubultpilsonības aizliegumu. Vairākas reizes Satversmes tiesa vērtējusi atsevišķu Pilsonības likuma normu satversmību. Taču Satversmes tiesas pozīcija šajos jautājumos ir pietiekami skaidra: pilsonības jautājumu tiesiskā regulējuma pieņemšanai piemīt politiskais aspekts, kas netieši nosaka arī Satversmes tiesas īstenotās kontroles robežas, proti, visi būtiskie jautājumi, kas attiecas uz pilsonības institūtu, ir visupirms likumdevēja kompetencē. Valsts prezidents Valdis Zatlers 2011.gada 1.februārī izmantoja Satversmes 47.pantā noteiktās likuma ierosināšanas tiesības un nosūtīja Saeimai ierosinājumu grozīt Pilsonības likumu. Ņemot vērā pilsonības jautājumu nozīmīgumu un plašāku diskusiju nepieciešamību par Pilsonības likuma pilnveidošanu, "Jurista Vārds" lasītājiem piedāvā iepazīties Valsts prezidenta likuma ierosinājuma pilnu tekstu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ministru un autonomo iestāžu ārējie normatīvie akti

1. Februāris 2011 /NR. 5 (652)

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme) tiesības izdot ārējos normatīvos aktus ir tautai un Saeimai. Tomēr šie nav vienīgie subjekti, kas faktiski izdod ārējos normatīvos aktus. Šobrīd ārējos normatīvos aktus izdod arī Ministru kabinets, pašvaldības un iestādes, kurām ar likumu ir noteikta no Ministru kabineta neatkarīga kompetence jeb tā sauktās autonomās iestādes (turpmāk – autonomās iestādes). Pēdējos gados, it sevišķi saistībā ar gaidāmajām strukturālajām reformām valsts pārvaldē, aktuāla ir kļuvusi ideja piešķirt ministram tiesības vienpersoniski izdot ārējos normatīvos aktus. Tādā veidā varētu tikt veicināta izpildvaras efektivitāte un atslogots Ministru kabineta darbs. Šā raksta mērķis ir apskatīt likumdošanas funkcijas un likumpakārtoto aktu izdošanas savstarpējās sakarības un izvērtēt, vai, pirmkārt, Latvijas tiesību sistēmā ir ieviešams jauns ārējo normatīvo aktu veids – ministra noteikumi un, otrkārt, vai autonomo iestāžu tiesības izdot ārējos normatīvos aktus atbilst Satversmei. Šajā rakstā netiks aplūkotas pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus un šo normatīvo aktu vieta Satversmes kontekstā. Šī problēma jāvērtē kopsakarā ar pašvaldību statusu un vietu Satversmē, un šī problēma nav aptverama ar aplūkojamo jautājumu loku. ...

žurnāls / Notikums

Nozīmīgas izmaiņas normatīvo aktu sistematizācijas nodrošināšanā

1. Februāris 2011 /NR. 5 (652)

Ar 2011. gada 1. februāri Tieslietu ministrija normatīvo aktu sistematizācijas funkciju nodrošinās VSIA "Latvijas Vēstnesis" izveidotajā un uzturētajā bezmaksas tiesību aktu vortālā www.likumi.lv un pārtrauks šo funkciju pildīt Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). ...

Iveta Nikolajeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likuma analoģija tiesu nolēmumos

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Ja piekrīt savulaik K. Savinjī teiktajam, ka "tiesības nobriest tautas galvā",1 tad jāsecina, ka arī likumi nobriest tautas apziņā. Savukārt juridisko zinātņu doktors J.A. Tihomirovs grāmatā "Upravļenije na osnove prava" pauž domu, ka likums ir iekšējo pārmaiņu rezultāts.2 ...

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu ieviešana Latvijas tiesību sistēmā

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Raksta temats saistīts ar iecerēto likumdevēja diskusiju par Latvijas starptautiskajiem līgumiem piemērojamo režīmu. Tomēr ne Tieslietu ministrijas koncepcija "Par starptautisko līgumu nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību",1 ne likumprojekta radīšanai sagatavotais pētījums, ne lielākā daļa pastāvošo publikāciju par šo jomu neskaidro starptautisko līgumu piemērošanu no tiesību teorijas viedokļa. Turklāt Latvijas pētnieku rakstos sastopamas turpmāk atspoguļotās nepilnības tiesību sistēmu vienotības pierādīšanā, piemēram, atziņa, ka starptautisko paražu tiesību normas juridiskā spēka hierarhijā neiekļauj. Tādējādi topošajam likumprojektam trūkst teorētiska pamatojuma, kas balstītos uz starptautisko un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību un Latvijas nacionālā regulējuma kopsakarību analīzi. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārējs ieskats musulmaņu tiesībās

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

[1] Šā raksta nosaukums var likties neparasts. Dažs labs lasītājs varbūt paraustīs plecus: kāds sakars Latvijai ar musulmaņu tiesībām? Islāma pasaule ar tās "Tūkstoš un vienas nakts" pasaku romantisko dekoru taču atrodas tik tālu no mums! Kādēļ latviešu juristam vispār būtu jāzina musulmaņu tiesību pamati? Vai "Jurista Vārda" slejas nebūtu jārezervē konkrētākām un praktiskākām tēmām? Varbūt autors vienkārši tiecas pēc ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Augstākā tiesa barikāžu laikā

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

Šomēnes aprit 20 gadi kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kuru laikā Rīgā tika celtas barikādes aizsardzībai pret centieniem apturēt Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesu. To, cik dramatiski tolaik attīstījās notikumi Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, liecina 1991. gada notikumu hronoloģija. Jau 2. janvārī PSRS lojālais kaujinieku grupējums OMON ieņem Preses namu. 7. janvārī uz Latviju, Lietuvu un Igauniju tiek nosūtītas desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos. 10. janvāra Interfrontes mītiņā ap 50 tūkstošiem dalībnieku aicina atkāpties I. Godmaņa vadīto valdību. 12. janvārī M. Gorbačovs A. Gorbunovam un I. Godmanim Maskavā sola nelietot bruņotu spēku. Taču 13. janvāra notikumi Viļņā liecina par pretējo: tanki ielenc Lietuvas Augstāko padomi, bet, sargājot televīziju no armijas uzbrukuma, iet bojā 13 neapbruņoti civiliedzīvotāji un vairāk nekā 100 tiek ievainoti. Šajā pašā dienā Daugavmalā notiek manifestācija, kurā Latvijas neatkarību atbalsta vairāk nekā 500 tūkstoši dalībnieku. Šeit Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs R. Ražuks aicina celt barikādes, un jau vakarā uz Rīgu dodas lauksaimniecības un celtniecības tehnika no visas Latvijas. Tiek nosprostotas visas ejas uz Vecrīgu, barikādes apjož Augstāko padomi (tagad – Saeimas ēka), kā arī citus stratēģiskus objektus – Ministru padomi, televīziju, tiltus. Barikāžu laiks Rīgā un citās Latvijas pilsētās, pretstāvot, no vienas puses, Augstākajai padomei, Latvijas Tautas frontei un I. Godmaņa valdībai, bet, no otras puses – PSRS lojālajai LPSR Komunistiskajai partijai, Interfrontei, Sabiedrības glābšanas komitejai un kaujinieku vienībai OMON, turpinās līdz 25. janvārim. Šai laikā notiek vairāki OMON provocēti incidenti, iet bojā cilvēki. Traģiska kulminācija ir 20. janvāris, kad OMON uzbrūk Iekšlietu ministrijas ēkai un iet bojā divi tās aizstāvji – miliči, kā arī trīs civiliedzīvotāji, viņu vidū – divi žurnālisti. ...

žurnāls / Vēstules

Par apolitiskām amatpersonām Saeimā jābalso atklāti

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 84. pantam Latvijas tiesnešus apstiprina Saeima. Deputātiem kā tautas pārstāvjiem ir tiesības atbalstīt vai arī noraidīt izvirzīto kandidatūru. Neatkarīgi no tā, vai deputāti balso "par", "pret" vai slēpj noraidošo attieksmi neitrālajā "atturos",1 Saeimas pieņemtais lēmums atbilst likuma burtam. Sarežģītāk ar tā atbilstību tiesību garam. Saskaņā ar likuma "Par ...

Līna Kovalevska

žurnāls / Notikums

Tiesas pieteikums Satversmes tiesai

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Šā gada 3. decembrī Satversmes tiesa rīkoja ikgadēju konstitucionālo tiesību konferenci. Šā gada konferences tēma bija "Tiesas pieteikums Satversmes tiesai". Satversmes tiesas likuma normām, kas regulē jautājumu par tiesas pieteikumu Satversmes tiesai, šogad ir desmit gadu jubileja, tās pieņemtas 2000. gada 30. novembrī. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Būtisks spriedums konstitucionālajās tiesībās

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Abu Valda Dombrovska vadīto Ministru kabinetu aktuālākais jautājums allaž ir bijis valsts budžeta projekts. Gan par tā sastādīšanas procedūru, gan projektā atrodamajiem skaitļiem un finansējuma griezieniem gandrīz ik dienu ir debatējuši politiķi, plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība. Šīs debates atgādinājušas par nozīmīgu konstitucionālo tiesību jomu – budžeta tiesībām, kurās mūsdienās diemžēl nav veikti plaši zinātniski pētījumi, kā arī nebija rodama relevanta tiesu prakse. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Jurista darbā nepieciešamas zinātniskas metodes

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

"Jurista Vārds" jau iepriekš ziņoja, ka klajā nākusi jauna grāmata Eiropas Savienības tiesībās – profesora Dr. Tomasa Šmica (Thomas Schmitz) sagatavotie "Kāzusi un mācību materiāli Eiropas Savienības tiesībās" (Schmitz T. Kāzusi un mācību materiāli Eiropas Savienības tiesībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 268 lpp.). Lāčplēša dienas pēcpusdienā Latvijas Universitātes Mazajā aulā pulcējās plašs interesentu loks uz šīs grāmatas svinīgo atvēršanu. Gan sanākušo kuplais skaits, gan arī neviltotā interese par jaunās grāmatas iegādi liecināja par T. Šmica ciešajām saitēm ar Latvijas juristu saimi un viņa zinātniskās darbības nozīmi Latvijā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz dzīvību: saturs un izpratne

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Autore savā rakstā galveno uzsvaru liks uz tiesību uz dzīvību sākuma un beigu brīdi, kā arī izvērtēs šo tiesību absolūto raksturu, formulējot savus secinājumus. Tiesības uz dzīvību kā negatīvās tiesības tika analizētas, pievēršot uzmanību tiesību uz dzīvību mijiedarbībai ar citām pamattiesībām un nacionālo tiesību normām. Šādā tvērumā arī tiks sniegts autores viedoklis par medikamentu kompensācijas sistēmas saistību ar Satversmes 93. pantu. Tā kā darbs tapis vēl pirms Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2009-12-03, tad autores viedoklis nedaudz atšķirsies no Satversmes tiesas sniegtās interpretācijas, lai gan secinājums par tiesību uz dzīvību pārkāpuma neesamību ir identisks Satversmes tiesas nospriestajam. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiešā demokrātija Eiropā

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Mūsdienās galvenā valsts pārvaldes forma ir reprezentatīvā demokrātija, tomēr Eiropas valstīm ir arī sena tiešās demokrātijas institūtu izmantošanas vēsture. Vispirms jau jāmin Šveices pieredze, vēlāk tiešās demokrātijas institūti "pārceļoja" uz Franciju, Itāliju un citām Eiropas valstīm. Šodien gandrīz visu Eiropas valstu konstitūcijās ir ietvertas normas par referendumu. Raksta mērķis ir, pirmkārt, sniegt īsu ieskatu tiešās demokrātijas institūtu attīstībā Eiropā. Otrkārt, rakstā klasificēti tiešās demokrātijas institūti, kā arī salīdzinošā aspektā analizēta tiešā demokrātija vairākās Eiropas valstīs. Šveice izvēlēta kā valsts, ko pamatoti uzskata par tiešās demokrātijas "dzimteni". Īrija izvēlēta kā valsts ar senām referendumu tradīcijām un kā valsts, kuras referendumu regulējumā var atrast līdzības ar Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk tekstā – Satversme) ietverto tautas nobalsošanas regulējumu. Itālija analizēta galvenokārt tāpēc, ka tā ir viena no nedaudzām valstīm, kurās tāpat kā Latvijā mūsdienās pastāv atceļošais referendums jeb referendums ar veto raksturu. Savukārt tiešā demokrātija Austrijā un Francijā aprakstīta, jo Austrijas un Francijas sistēmas ir visai atšķirīgas no Latvija sistēmas. No postsociālistiskajām valstīm aplūkota Lietuva un Igaunija. Latvijai ar tās kaimiņvalstīm ir ne tikai līdzīga vēsture, bet arī daudz kopēja to tiesību sistēmās, arī tiešās demokrātijas institūtu regulējumā. Treškārt, raksta mērķis ir salīdzināt citu Eiropas valstu un Latvijas tiešās demokrātijas institūtu regulējumu un izdarīt secinājumus par tiešās demokrātijas institūtu būtību. Raksta mērķis nav sniegt dziļāku ieskatu Latvijas tautas nobalsošanas un vēlētāju likumdošanas iniciatīvas regulējumā. ...

Ginta Sniedzīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atsevišķi tiesnešu tiesību normu piemērošanu ietekmējošie faktori

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Tiesnešu tiesību juridiskā spēka līmenis ir jāidentificē robežās starp likumdevēja radīto rakstīto tiesību normu formāli vispārsaistošo spēku un vienkāršu tiesu nolēmumu kā tiesību piemērošanas aktu obligāto spēku pret lietas dalībniekiem. Taču papildus formāli juridiskam spēkam tiesnešu tiesības ir fenomens, kura praktisko piemērošanu un lomu vēlākā tiesību normu piemērošanā ļoti būtiski ietekmē arī vairāki citi faktori. Izvērtējot apstākļus, kas nosaka tiesnešu tiesību nepieciešamību tiesību sistēmā, kā arī tiesnešu tiesību attīstīšanas teorētiskos priekšrakstus, var identificēt vairākus faktorus, kas ietekmē tiesnešu tiesību lomu tiesību normu piemērošanā. Šajā rakstā autore analizēs divus no šiem faktoriem: tiesas, kas rada tiesnešu tiesību normu, vietu tiesu sistēmā un tiesnešu tiesību normu stabilitāti. ...

žurnāls / Notikums

Kas ir judikatūra un kāda ir tās nozīme

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Augstākā tiesa kļuvusi par vienu no retajām institūcijām, kura Latvijā organizē lielas tiesību konferences. Līdz šim tās bieži vien bija saistītas ar kādu nozīmīgu jubileju: 2007. gadā bija konference "Augstākā tiesa attīstībā: atskats pagātnē un Eiropas pieredze nākotnei", 2009. gadā konference "Administratīvo tiesu un administratīvā procesa tiesvedības pieci gadi Latvijā", bet šā gada 15. oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu 15 gadu darbībai veltīta starptautiska konference "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā". Ir iedibinājusies tradīcija, ka gandrīz katru gadu Augstākā tiesa aicina kopā Latvijas un arī ārvalstu juristus, lai apspriestu aktuālus jautājumus. Šo tradīciju noteikti nedrīkstētu pazaudēt. Vēl vairāk, šāda veida juristu forumus vajadzētu veidot vairāk un plašāk, saglabājot katra pasākuma raksturu un kvalitāti. ...

Gundega Slaņķe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Morālā kaitējuma institūta civiltiesībās iztulkošana

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Tā kā Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – CL) 1635. pants uzskatāms par morālā kaitējuma institūta1 civiltiesībās pamatu, tajā ietvertās ar morālo kaitējumu saistītās tiesību normas interpretētas jeb iztulkotas2, izmantojot gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi. Ar minētajām metodēm interpretēta morālā kaitējuma jēdziena definīcija, rašanās priekšnoteikumi, kā arī atlīdzības par morālo kaitējumu prasījuma tiesību pamats. Rakstā netiks analizēti atlīdzības par morālo kaitējumu apmēra noteikšanas kritēriji. Autore cer, ka pētījumā gūtās atziņas atvieglos CL 1635. panta praktiskās piemērošanas procesu gan advokātiem un tiesnešiem, gan ikvienam, kas uzņēmies savas tiesības aizstāvēt paša spēkiem. ...

Silvija Kuškina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanas mehānisma pilnveide

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

Valsts prezidenta iniciatīvas rezultātā Saeima 2009. gada 8. aprīlī pieņēma Juridiskās komisijas izstrādātos grozījumus Satversmē, ar 10. Saeimas sanākšanu paredzot daļai tautas tiesību rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Politiskās kaislības ap Saeimas atlaišanu kopš grozījumu pieņemšanas ir norimušas, tādēļ ir piemērots brīdis tiesiski izvērtēt, vai grozījumi sniedz juridisku risinājumu. Rakstā grozījumi tiks analizēti netieši, proti, no šobrīd spēkā esošā tiesiskā regulējuma skatpunkta tiks izvērtēts, kā, saglabājot līdzsvaru starp Saeimas un Valsts prezidenta pilnvarām, novērst pirmstermiņa pilnvaru izbeigšanas mehānisma neefektivitāti. ...

žurnāls / Diskusija

Partijas sola, eksperti vērtē

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

Šonedēļ Latvijas vēlētājiem jāizvēlas, lemjot par to, kuri politiķi pārstāvēs viņu intereses nākamajos četros gados. Savus priekšlikumus par Latvijas turpmāko attīstību politiskās partijas formulējušas savās programmās. Tajās var atrast arī attīstības perspektīvu tieslietu jomā nākamajos četros gados. Šajā numurā piedāvājam izvilkumus no politisko partiju programmām, kas skar tieslietu jomu, kā arī ekspertu vērtējumu par politisko partiju solījumiem. Savu viedokli par partiju piedāvājumu pauda Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Dr.iur. Jānis Neimanis, LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja profesore Dr.iur. Sanita Osipova, LU Juridiskās fakultātes Valststiesību katedras vadītājs profesors Dr.iur. Ringolds Balodis, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis zvērināts advokāts Lauris Liepa un Zaļo/EBA frakcijas Eiropas Parlamentā padomnieks pamattiesību, tieslietu un iekšlietu jomā Aleksejs Dimitrovs. ...

žurnāls / Domu mantojums

Taisna tiesa Senajā Ēģiptē

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. Raksts piedāvā ekskursu aptuveni 5000 gadu tālā pagātnē, lai aplūkotu, ka jau toreiz bija radīta sistēma, kuras uzdevums bija garantēt taisnu tiesu ikvienam pavalstniekam. Par godu jaunajam 2010./2011. studiju gadam raksta autore lasītājus iepazīstinās ar Senās Ēģiptes koncepciju par taisnu tiesu. Kāpēc tieši Ēģiptes? Daļa zinātnieku to uzskata par senāko civilizāciju, bet, kas ir daudz būtiskāk, Eiropas kultūra ir Ēģiptes civilizācijas pastarpināta mantiniece. Ēģiptes mantojums tika pārņemts gan no grieķu un romiešu kultūras (grieķu vēsturnieku darbos tieši Ēģiptes kultūra bija civilizācijas vēstures atskaites punkts), gan no ebreju kultūras reizē ar Veco derību. Mozus, pirms tapa par pravieti, bija piederīgs faraona galmam, kur izgāja apmācību, kāda piedienas faraona ģimenei piederīgajiem, t. sk. tieslietās. Vecās derības taisnas tiesas ideja lielā mērā sakņojas ēģiptiešu juridiskajā kultūrā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesneša tiesībām veikt radošo un pedagoga darbu par samaksu

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Šā gada 9. jūlijā Tiesnešu ētikas komisija, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 91.2 panta 2. punktu un saskaņā ar Tiesnešu ētikas komisijas 2009. gada 11. decembra lēmumu pieņēma skaidrojumu par to, kā attiecībā uz tiesneša veiktajām darbībām būtu nošķirams pedagoga darbs no radošā darba un vai tiesnesis ir tiesīgs veikt radošo un pedagoga darbu par samaksu. Skaidrojuma sagatavošanas laikā pēc komisijas lūguma saņemts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2010. gada 25. februāra atzinums un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS 2010. gada 23. februāra atzinums, kā arī uzklausīts šo institūciju viedoklis 2010. gada 26. februāra Tiesnešu ētikas komisijas sēdē. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Zāmuela raduraksti Augstākās tiesas muzejā

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Interesants un vērtīgs eksponāts uz Augstākās tiesas muzeju atceļojis no Amerikas. Tas ir Zāmuelu dzimtas ciltskoks, ko vākt un veidot sācis viens no pirmajiem Latvijas Senāta senatoriem un pirmais Latvijas virsprokurors Voldemārs Zāmuels (1872–1948). Dzimtas saknes izpētītas kopš 17. gadsimta sākuma. ...

Kaspars Gailītis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību tālākveidošanas metodes contra legem izmantošana

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Šajā rakstā ir aplūkotas tiesību piemērošanas metodes contra legem piemērošanas iespējas. Raksta pirmajā nodaļā analizēts Latvijas un citu atsevišķu kontinentālās Eiropas tiesību loka valstu normatīvais regulējums, lai noskaidrotu, vai tajā ir atrodamas norādes uz metodes contra legem leģitimitāti. Otrajā nodaļā izpētīts šīs tiesību piemērošanas metodes zinātniski metodoloģiskais pamatojums. Savukārt trešajā nodaļā ir aplūkoti četri metodes contra legem izmantošanas gadījumi Latvijas tiesu praksē. ...

žurnāls / Diskusija

Mākslas brīvība nav absolūta

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Intervijā "Jurista Vārdam" zvērināts advokāts Andris Grūtups attaisno savu pretrunīgi vērtēto grāmatu "Maniaks", pamatojot, ka "slepenība neattiecas uz gadījumiem, kad informācija [no slēgtas tiesas sēdes materiāliem] tiek izmantota zinātnes un mākslas vajadzībām".1 Vēl jo vairāk, viņš ir pārliecināts, ka mākslas vārdā smagu dzimumnoziegumu izdarīšana ir jāapraksta detalizēti un precīzi, lai literārajā darbā panāktu nepieciešamo klātbūtnes efektu.2 To sakot, A. Grūtups atsaucas uz Satversmē garantēto mākslinieciskās izteiksmes brīvību, tādējādi it kā izslēdzot jebkādus iespējamos pretargumentus. Šī ir replika A. Grūtupa argumentam. Mākslinieciskās izteiksmes brīvība nav absolūta. ...

Jānis Pleps, Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Latvijas tauta, nacionāla valsts un dubultpilsonība

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Tradicionāli jūlija nogalē Publisko tiesību institūts organizē konstitucionālās politikas semināru Bīriņos. Šajā seminārā jau septiņus gadus pulcējas valststiesību teorētiķi un praktiķi, lai kopā ar citu sociālo zinātņu nozaru pārstāvjiem apspriestu Latvijas valstiskumam būtiskus jautājumus un iespējas uzlabot demokrātiskas tiesiskas valsts funkcionēšanu. Šogad lielākoties diskusijas notika par latviešu nāciju un Latvijas tautu. Papildus tam tika diskutēts par nacionālas valsts jēdziena saturu un iespējām to savietot ar demokrātiskas valsts prasībām. Tāpat uzmanība tika veltīta dažādiem Latvijas iedzīvotāju juridiskajiem statusiem, īpaši debatējot par dubultpilsonības ieviešanas iespējām un nepilsoņa statusa problēmām. Netrūka arī ekspertu diskusijas par iespējamiem grozījumiem Satversmē, kā arī tika apspriests starptautisko līgumu regulējums un tā iespējamie uzlabojumi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeimas atlaišanas prakse

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Satversmes 48. pants sadala Saeimas atlaišanas tiesības starp Valsts prezidentu un pilsoņu kopumu. Saskaņā ar Satversmes 48. panta pirmo teikumu "Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu". Savukārt saskaņā ar šā panta otro daļu pēc šāda Valsts prezidenta ierosinājuma izdarāma tautas nobalsošana, proti, lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem pilsoņu kopums. Ārvalstu konstitucionālo tiesību pētnieki Satversmē noteikto Saeimas atlaišanas kārtību vērtē kā unikālu un tikai Latvijai raksturīgu, kurai nav analogu citu valstu konstitūcijās.1 Tas atzīts arī Latvijas konstitucionālajās tiesībās.2 ...

Silvija Kuškina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeimas atlaišanas mehānisms un tā galvenie trūkumi

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

2010. gada aprīlī apritējis gads, kopš Saeima pieņēma grozījumus Satversmē, ar 10. Saeimas sanākšanu paredzot daļai tautas tiesību rosināt Saeimas atsaukšanu. Diskusijas sabiedrībā par Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanu grozījumi ir mazinājuši, tomēr ne visi tiesību jautājumi ir atrisināti. Būtiskākais no tiem – vai grozījumi mehānismu ir pilnveidojuši. Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, sākotnēji jāpievēršas pastāvošās situācijas analīzei, kam veltīts šis raksts. Raksta mērķis ir izpētīt Saeimas atlaišanas mehānismu, kāds tas bija pirms grozījumiem, īpaši pievēršoties tā funkcionētspējas problēmām. Šādi iespējams uzskatāmi parādīt sākotnējā mehānisma trūkumus, atstājot turpmākām diskusijām Satversmes grozījumu vērtējumu vai citu pilnveides iespēju apsvēršanu no šādas analīzes skatījuma. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Elektroniskais dokuments

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Informācijas tehnoloģiju straujas attīstītības un informācijas apjoma palielināšanās laikmetā ikviens ir saistīts ar elektroniskajiem dokumentiem, kas nodrošina jaunas informācijas izmantošanas iespējas. Zinātniski tehniski atklājumi rada jaunas tendences informācijas dokumentēšanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas datu apstrādē. Elektronisko dokumentu izmantošanas nepieciešamība un to verifikācija pieprasīja noteiktu normatīvo aktu bāzes izstrādi, un 1999. gada 13. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (turpmāk tekstā – Direktīva), kas noteica, ka drošs elektroniskais paraksts atzīts par nozīmīgu līdzekli informācijas sabiedrības un pakalpojumu attīstībā.1 ...

Zane Pumpure-Prāmniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Līdzās ārējiem normatīvajiem aktiem un to grozījumiem oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēti arī precizējumi (ar nosaukumu – "Precizējot iepriekš publicēto"). Precizējums pēc savas būtības ir redakcionāls vai tehnisks labojums normatīvajā aktā pēc tā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tas parāda, ka publicētu un pat spēkā stājušos normatīvo aktu ir iespējams ne tikai grozīt, pieņemot attiecīgu grozījumu, bet arī labot, oficiālajā laikrakstā publicējot precizējumu. Parasti ar precizējumiem tiek labotas normatīvā akta sagatavotāja pārrakstīšanās (burtu un ciparu) kļūdas,1 neskaidri grozījumu formulējumi,2 neievietoti datumi3 vai amatpersonu paraksti. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesneša Kaspara Baloža atsevišķās domas

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls “Jurista Vārds” turpina iesākto praksi informēt lasītājus par jaunākajām Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķajām domām. ...

Lāsma Liepiņa

žurnāls / Diskusija

Necilvēcības vidū meklēt taisnību

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Lasītājiem pieejama zvērināta advokāta Andra Grūtupa grāmata “Maniaks”. Neesmu liela A. Grūtupa grāmatu lasītāja, taču kā juriste, kas pētījusi noziedzīgus nodarījumus pret personas dzimumneaizskaramību, grāmatu izlasīju. Lasāmviela manī mudināja pretrunīgas izjūtas. Kā jaunai juristei man bija interesanti uzzināt pieredzes bagāta jurista redzējumu par savulaik Latvijā ļoti skaļu krimināllietu pret seksuālu noziegumu īstenotāju. Taču, lasot grāmatu, biedējošs šķita aukstums, ar kādu autors savā grāmatā šāda veida noziedzīgus nodarījumus detalizēti apraksta. Apgāds “Adria” 2005. gadā izdeva anonīmas autores grāmatu “Sieviete Berlīnē”. Tās pamatā ir autores pārdzīvotais un dienasgrāmatā fiksētais laika posmā no 1945. gada 20. aprīļa līdz 22. jūnijam, kad Vācijas galvaspilsētu ieņēma sarkanā armija. Grāmatā ir aprakstītas šausmas, ko Berlīnes sievietēm nodarīja sarkanās armijas karavīri. Kā minēts pēcvārdā, tā tapusi patiesu briesmu naktīs un dienās, taču ne kā literatūra, bet gan kā psiholoģiska pašpalīdzība. ...

Andris Grūtups

žurnāls / Intervija

Nedomāju, ka sabiedrībai vajadzētu vairīties un slēpties no šādu tematu apspriešanas

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Šīs vasaras sākumā klajā nāca zvērināta advokāta un Rakstnieku savienības biedra Andra Grūtupa sestais literārais darbs “Maniaks” (“Atēna”, 2010, 287 lpp.). (A. Grūtups ir vēl arī piecu juridiskās literatūras darbu autors vai līdzautors.) “Maniaka” galvenais varonis ir Staņislavs Rogaļovs, kuru par apsūdzībām seksuālos noziegumos un slepkavībās, kas tika pastrādātas 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, notiesāja uz nāvi. Pats autors grāmatas priekšvārdā šo lietu vērtē kā vienu no skandalozākajām visā Latvijas tiesu procesu vēsturē. Arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju vēl atceras laiku, kad S. Rogaļovs izdarīja savus noziegumus, kā arī satraukumu un šausmas, ko tie raisīja. Notikumi bija tik baisi, ka runas par tiem strauji izplatījās pat padomju cenzūras un slepenības apstākļos. Naidu pret noziedznieku papildināja dusmas uz “režīmu”, kad izrādījās, ka par vienu no S. Rogaļova noziegumiem jau iepriekš notiesāti nevainīgi apsūdzēti puiši, kuru atzīšanos padomju milicija bija panākusi ar inkvizīcijas metodēm. Iespējams, aizgājušo gadu ažiotāža arī ir viens no iemesliem, kādēļ jau kopš iznākšanas brīža A. Grūtupa “Maniaks” stabili turas visvairāk pārdoto grāmatu sarakstos. Tomēr šī darba vērtējumi krasi atšķiras, tajā skaitā juristu vidū. Daļa grāmatu uzskata par lielisku padomju laika represīvo iestāžu darba un sabiedrības ikdienas dokumentējumu, turklāt laikabiedros lielu interesi raisa joprojām mūsu vidū esošo un autoram personiski pazīstamo padomju milicijas, prokuratūras, LPSR Iekšlietu ministrijas darbinieku portretējumi. Otra lasītāju grupa savukārt ir neizpratnē par autora izvēli saukt īstajos vārdos S. Rogaļova upurus un detalizēti aprakstīt viņa izdarītos seksuālos noziegumus, turklāt publicēt arī cietušo sieviešu fotogrāfijas. Kritiķi uzskata, ka A. Grūtups tādējādi aizskāris S. Rogaļova upuru cieņu un godu. Lai noskaidrotu autora ieceres un pozīciju, “Jurista Vārds” lūdza interviju A. Grūtupam. Vienlaikus šajā numurā publicējam arī juristes Lāsmas Liepiņas viedokli par grāmatu “Maniaks”. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Tiesību politika

Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību metafizisko dabu

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Šīs sērijas iepriekšējā rakstā1 aplūkojām brīvības metafizisko pamatu. Tagad, trešajā un pēdējā rakstā, ir jāpievēršas otrajai cilvēka dabas īpatnībai – cilvēku savstarpējai vienlīdzībai. Ļoti labu un pilnīgu ieskatu šajā jautājumā no mūsu Satversmes 91. panta viedokļa sniedz pirms vairākiem gadiem publicētais Egila Levita raksts.2 E. Levits skaidri un pārliecinoši parāda, ka, par spīti normatīvajam un terminoloģiskajam sajukumam, dažādu valstu pamatlikumos un starptautiskos līgumos līdztiesība un diskriminācijas aizliegums ir tikai vienas kopīgas un vispārējas pamattiesības – tiesiskās vienlīdzības – aspekti.3 Tomēr šeit rodas vairākas papildu problēmas. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Tiesību politika

Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību metafizisko dabu

22. Jūnijs 2010 /NR. 25/26 (620/621)

Šīs sērijas pirmajā rakstā2 autors aplūkoja cilvēktiesību metafizisko dabu un centās parādīt, ka ikvienam cilvēkam piemītošo pamattiesību kopums ir, pirmkārt, imanents (tāds, kas izriet no noteiktas lietu kārtības, nevis no tiesību normām) un, otrkārt, konnaturāls (no pašas cilvēka būtības izrietošs). Atliek tikai ieurbties pašā šīs problēmas kodolā un noskaidrot, kas tad veido šo cilvēcisko būtību un ar ko cilvēks tik ļoti atšķiras no visas ...

žurnāls / Notikums

Katram sava pieredze un skatījums arī tiesību vēsturē

15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)

Jūnija pirmajā nedēļā Igaunijā un Latvijā notika sestās Baltijas jūras reģiona tiesību vēsturnieku dienas, ko šoreiz, savstarpēji sadarbojoties, rīkoja Tartu Universitāte un Latvijas Universitāte. Šajā konferencē tradicionāli piedalījās gan atzīti, gan topoši tiesību zinātnieki no Baltijas reģiona – Igaunijas, Latvijas, Vācijas, Polijas, Krievijas, Somijas un citām valstīm, ko saista kopīgas tiesību tradīcijas. Kā atzina viena no pasākuma organizatorēm, Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. Sanita Osipova, šīs tiesību vēsturnieku konferences jau kļuvušas par tradīciju un veicina nozares pētnieku akadēmisko sadarbību reģionā. Viņa arī norādīja, ka šajos pasākumos iezīmējas katras valsts vēsturiskā pieredze, kas uz vieniem un tiem pašiem notikumiem dažādu universitāšu tiesību zinātniekiem liek skatīties no atšķirīgiem skatupunktiem. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Tiesību politika

Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību metafizisko dabu

15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)

Pirms kāda laika, šķirstot vecās avīzes, autors nejauši pamanīja kādu interesantu rakstu laikrakstā “Diena”. Toreiz, pirms trim gadiem, autors nebija pievērsis tam īpašu uzmanību, taču tagad tas nez kādēļ iekrita viņam acīs. Virsraksts skanēja iznīcinoši skaudri: “Eksperti: Šmita izteikumi ne vien veicina neiecietību, bet arī apliecina nezināšanu cilvēktiesībās”.2 Raksta galvenais temats bija nesen pirms tam notikusī deputāta (un vienlaikus ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Šā gada 24. maijā Konstitucionālo tiesību komisija (priekšsēdētājs Egils Levits, komisijas locekļi – Gunārs Kusiņš, Lauris Liepa, Mārtiņš Mits, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele) pieņēma Viedokli par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā (turpmāk – Viedoklis) (publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 82 26. maijā). Viedoklī apskatīta sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu loma un uzdevumi demokrātiskā valstī, to tiesiskais statuss un regulējums saistībā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma projektu. Dokumentā vērtēts pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums atbilstoši likumam "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"1 un Radio un televīzijas likumam,2 kā arī vērtēts paredzamais regulējums: Saeimā otrajā lasījumā 2010. gada 15. aprīlī pieņemtais likumprojekts "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums".3 Komisija secina, ka likumprojektā nepietiekami ņemta vērā Latvijas informācijas un kultūras telpas specifika un elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā nav atrasti tai piemēroti risinājumi, kas harmoniski iekļautos Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Eiropas Savienības dalībvalsts ietvarā. Komisija atzīst: lai neriskētu ar sankcijām par direktīvas 2007/65/EK neieviešanu, šīs direktīvas prasības ir steidzami transponējamas Latvijas likumos. Tomēr komisija uzskata, ka ne mazāk steidzami ir risināmas arī Viedoklī minētās problēmas, lai panāktu jūtamu Latvijas informācijas un kultūras telpas kopējās situācijas uzlabošanos un novērstu iespējamos riskus. Piedāvājam "Jurista Vārda" lasītājiem Viedokļa XII – secinājumu – daļu. Pilnu Viedokļa tekstu sk.: "Latvijas Vēstnesis", 26.05.2010., Nr. 82. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesneša Gunāra Kūtra atsevišķās domas

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls "Jurista Vārds" turpina iesākto praksi informēt lasītājus par jaunākajām Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķajām domām. Šajā reizē lasītāju uzmanībai piedāvājam ieskatu Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kūtra 2010. gada 26. aprīļa atsevišķajās domās par Satversmes tiesas 2010. gada 15. marta spriedumu lietā Nr. 2009-44-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" 5. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 110. pantam". Atsevišķo domu pilns teksts publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2010. gada 18. maijā, bet sprieduma teksts – 2010. gada 17. martā. ...

Kristaps Tomsons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eitanāzija v. tiesības uz dzīvību un tiesības uz privāto dzīvi

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Tiesības uz dzīvību un privāto dzīvi ir vienas no cilvēka pamattiesībām, kas neapšaubāmi piemīt ikvienam, un šo tiesību izmantošana ir katra cilvēka ziņā. Demokrātiskā sabiedrībā iepriekš minēto tiesību vispārīgais un pozitīvais raksturs netiek apšaubīts, taču vai šo tiesību realizēšana var būt neierobežota vienmēr un kāds ir šo tiesību vēriens? Satversmes 93. pants nosaka, ka tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Satversmes 96. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.1 Šīs ir divas konstitucionālās tiesību normas, kas nostiprinātas ne tikai Satversmē, bet arī starptautiskajos cilvēktiesību aktos. Šīs tiesības ir pozitivizējušās un uzskatāmas par jus cogens tiesību normām. Taču šīs ir arī tiesību normas, uz kurām atsaucas cilvēki ļoti smagas saslimšanas gadījumos, lai izbeigtu ilgstošas un neizturamas fiziskās ciešanas pašcieņu un godu saglabājošā veidā. ...

Viktorija Jarkina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai notārs savas prakses reklamēšanai var lietot domēnu "notariāts"

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Ētikas principu un normu ievērošana zvērinātu notāru darbībā nav katra zvērināta notāra personīga lieta. Rīkoties ētiski ir zvērināta notāra pienākums, ko nosaka normatīvie akti un zvērināta notāra statuss attiecībās ar sabiedrību. Ne mazāk svarīga nozīme ētikas principu un normu ievērošanā ir piešķirama arī judikatūrai, kas rada vienotību zvērinātu notāru darbībā. Tiešā šī iemesla dēļ īpaši aktuāls ir Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 13. maija spriedums lietā Nr. A425150071, kurā pirmo reizi tika apskatīti jautājumi saistībā ar zvērinātu notāru ētikas prasībām. Īpašu uzmanību, pēc autores domām, pelna šādi turpmāk norādītie jautājumi: (1) Zvērinātu notāru padomes tiesības ierosināt disciplinārlietu un lēmuma par zvērināta notāra rīcības nepareizības izskaidrošanu juridiskā kvalifikācija; (2) zvērināta notāra īpašs tiesiskais statuss un ētikas prasības; (3) zvērināta notāra pienākums darboties kolēģu interesēs; (4) ilgstoša pārkāpuma noilguma tecējums. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jurisprudences bibliogrāfiskie retumi faksimila izdevumā

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Laba ziņa tiem juristiem, kas līdz šim nesekmīgi antikvariātos "medījuši" padomju laikā izdotās juridiskās literatūras vērtīgākos darbus: apgāds "Zvaigzne ABC" faksimilizdevumu formātā atkārtoti izdevis trīs pagājušā gadsimta otrajā pusē iznākušas grāmatas, kuru autori bija Latvijas Universitātes (tolaik – Latvijas Valsts universitātes) mācībspēki un kuras savu tiesībzinātnisko vērtību nav zaudējušas joprojām. Lasītājiem atkal pieejami ir šādi izdevumi: Voldemārs Kalniņš. Romiešu tiesību pamati (1977); Arturs Liede. Kriminālprocess un tiesu pierādījumi (1970); Jānis Rozenbergs, Imants Briģis. Padomju civilprocesuālās tiesības (1978). ...

Gatis Litvins, Silvija Meiere, Vineta Muižniece

žurnāls / Informācija

Vai aktīvs politiķis var kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Tuvojoties pilnvaru termiņa beigām, Saeimai ir jāpieņem vairāki būtiski lēmumi par augstākajām valsts amatpersonām. Balsojums par ģenerālprokurora iecelšanu radīja neizpratni ne tikai sabiedrībā, bet arī pašā parlamentā. Notika pat "meļu medības", kas nākotnē, iespējams, var atsaukties konstitucionālās tiesas gaiteņos, jo dzirdēts, ka šai sakarā top pat pieteikums Satversmes tiesai. Līdz galam neatrisinājusi jautājumu par ģenerālprokuroru, Saeima ir kārtējā nozīmīgā lēmuma pieņemšanas priekšvakarā. Šoreiz tai jālemj par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu. Satversmes tiesas tiesnesim Jurim Jelāginam pilnvaru termiņš beidzas 8. jūnijā. Šī ir reize, kad kandidātus var izvirzīt Saeimas frakcijas. Līdz šim izvirzītas divas kandidātes: Satversmes tiesas padomniece, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Silvija Meiere un Saeimas deputāte, Tautas partijas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece. Publiski par abām kandidatūrām izteikti vairāki uzskati. Lai rezumētu viedokļus un uzdotu savus jautājumus, Saeimas Juridiskā komisija 12. maijā abas kandidātes aicināja uz sarunu. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Satversmes tiesa nostiprina nepārtrauktības doktrīnu

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Satversmes tiesa 13. maijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2009-94-01 par Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1. punkta pirmā teikuma vārdu "ja reģistrācija notiek līdz 1995. gada 1. jūlijam" un otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam, kā arī Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai. Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1. punkts reglamentē kārtību, kādā Latvijas pilsoņa tiesības var baudīt tās personas, kuras Latvijas okupācijas laikā ieguvušas citu valstu pilsonību. Šī norma noteic: "Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija notiek līdz 1995. gada 1. jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995. gada 1. jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības (pavalstniecības)." ...

žurnāls / Notikums

Revolucionārs akts, taktiski ietērpts parlamentārā formā

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Konference "1990. gada 4. maijā pieņemtā Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti", kas Latvijas Universitātē notika šī gada 3. maijā, bija viens no analītiskākajiem pasākumiem deklarācijas pieņemšanas 20 gadu svinību laikā. Konferenci aizsāka Valsts prezidenta Valda Zatlera programmatiska uzruna, kas aicināja izvērtēt pagātni, taču koncentrēties uz konkrētu mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu nākotnē. Valsts prezidents piedāvāja arī savu redzējumu par Latvijas mērķi tuvākajiem divdesmit gadiem: "saprātīgi pārvaldīta, zaļa, radoša un starptautiski aktīva nacionāla valsts, kurā mīt demogrāfiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta". Tālāk pasākums ritēja trīs daļās, un pirmajā no tām tika vērtēti Neatkarības deklarācijas un Latvijas valsts atjaunošanas tiesiskie aspekti. Tam sekoja vēsturnieku un politiķu diskusijas par atjaunotās Latvijas ārlietu stratēģiju, kā arī politikas un vērtību transformāciju pēcatmodas periodā. "Jurista Vārda" lasītājiem piedāvājam ieskatu konferences juridiskajā sekcijā. ...

žurnāls / Notikums

Egils Levits kritiski vērtē valsts pārvaldes reformas

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Valsts pārvaldes iekārtas likums stājās spēkā 2003. gadā. Tika radīta iespējami labākā valsts pārvaldes struktūra un noteikti tās darbības pamatprincipi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcijā norādīts: "Šai koncepcijai atbilstoša likuma jēga būtu radīt instrumentus valsts rīcībā, lai samazinātu [..] pārvaldes trūkumus [..] un lai iezīmētu un nostiprinātu konstitucionāli noteiktos ietvarus, kādos jādarbojas valsts pārvaldei demokrātiskā valstī." Ir pagājuši septiņi gadi, un šajā laikā ne vienu reizi vien ir runāts par valsts pārvaldes reformēšanu. Jo īpaši šīs runas kļuvušas skaļākas ekonomiskās krīzes apstākļos. Tā likusi domāt un diskutēt, tomēr nereti šīs diskusijas ir primitīvā līmenī un aprobežojas tikai ar jautājumu par kādas valsts iestādes likvidāciju. Lai rezumētu notiekošo sakarā ar valsts pārvaldes reformēšanu, minētās koncepcijas autors Egils Levits šā gada 5. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijas Mazajā zālē uzstājās ar referātu "Valsts un valsts pārvaldes reforma: starp destruktīvu graušanu un konstruktīvu uzlabošanu". Referāta lasījums notika uz reāla valsts pārvaldes reformas mēģinājuma fona. Šā gada 27. aprīlī atsevišķi Saeimas deputāti iesniedza grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā saistībā ar Valsts kancelejas likvidēšanu no 2010. gada 1. septembra. Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2010. gada 1. septembrim nodrošina Valsts kancelejas reorganizāciju, pievienojot to Tieslietu ministrijai. No 2010. gada 1. septembra Tieslietu ministrija organizatoriski nodrošinātu Ministru kabineta darbu, kā arī koordinētu un pārraudzītu Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi.1 Saeima 6. maijā šo priekšlikumu noraidīja. ...

žurnāls / Notikums

Starp pilsoņu kustību un Latvijas Tautas fronti

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Ar diskusiju par dažādiem scenārijiem, kas bija vai nebija iespējami 1989. un 1990. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību, pagājušajā nedēļā aizsākās Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanai veltīto pasākumu virkne. Pasākumu "Latvijas neatkarības atgūšanas stratēģijas izvēle un īstenošana (1989. gada 31. maijs – 1990. gada 4. maijs): starp ideāliem un īstenību" Latvijas Zinātņu akadēmijā 22. aprīlī rīkoja akadēmiķis, profesors Dr.iur., Dr.habil.sc.pol. Tālavs Jundzis. ...

žurnāls / Notikums

Latvijas Satversmes sapulcei – 90

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Pirms deviņdesmit gadiem – 1920. gada 1. maijā – uz savu pirmo sēdi sapulcējās pirmais Latvijas tautas ievēlētais parlaments – Latvijas Satversmes sapulce. Satversmes sapulces uzdevums bija Latvijas tautas vārdā izšķirties par jaunās valsts pamatiem – tālāku valsts neatkarības nostiprināšanu, valsts konstitūciju un agrāro reformu. Satversmes sapulces darba uzsākšanai bija milzīga nozīme gan tālaika Latvijas valsts dzīvē, gan arī Latvijas valstiskumā vispār. Ne velti 1. maijs vēl joprojām tiek atzīmēts kā Satversmes sapulces sanākšanas diena. To atminoties, piedāvājam fragmentus no dažādām Latvijas Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes runām. J. Čakste savās runās ir spējis vienkāršiem vārdiem pateikt būtiskāko – gan to, kādēļ Latvijai ir bijusi nepieciešama Satversmes sapulce, gan arī to, kā šī Satversmes sapulce ir centusies strādāt un kādu Latvijas valsti tā nākamajām paaudzēm atstājusi. ...

Ringolds Balodis, Annija Kārkliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas: valststiesību attīstības tendences un risinājumi

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

"Mums ir tikai viena Latvija, un mēs visi esam atbildīgi par tās likteni." Ar šādu lozungu vien pirms dažiem mēnešiem atsevišķi Augstākās padomes deputāti, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju, aicināja rīkot jaunas Satversmes sapulces vēlēšanas un veidot jaunu Satversmi. No esošās negrozīti, pēc viņu ieskata, jāatstāj tikai Satversmes pirmie četri panti. Viņi norāda, ka Latvijai vajadzīga konstitūcija, kas daudz labāk atbilstu moderno laiku prasībām un sekmētu valsts vispusīgu attīstību.1 Līdzīgās domās ir arī Biznesa augstskolas "Turība" docents Aksels Rēcs,2 kas uzskata, ka jauna konstitūcija Latvijas politiski nenopietnajām spēlītēm būtu nopietna barjera. Tā nodrošinātu nepieciešamo stabilitāti. Šiem viedokļiem nepiekrītot, raksta autori 4. maija noskaņās centīsies aplūkot pēdējos 20 gadus, lai raksta beigās atbildētu uz jautājumu: vai tiešām Latvijai ir vajadzīga jauna satversme? ...

žurnāls / Notikums

Cilvēktiesību aizsardzības mehānisma reformas gaidās

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Bez tiesas spriešanas par cilvēktiesību pārkāpumiem Eiropas kontinentā jau ilgāku laiku Eiropas Cilvēktiesību tiesu (turpmāk tekstā – ECT) nodarbina akūts jautājums par tās nākotnes perspektīvām. Nevienam nav noslēpuma par tiesas pārslodzi un neizskatīto lielu sablīvējumu. Tiesa ir ne visai omulīgā situācijā. No vienas puses, tai jāvērtē nacionālo valstu spēja nodrošināt lietu iztiesāšanu saprātīgā termiņā, no otras puses, pašai ECT rodas acīmredzamas problēmas ar šī principa ievērošanu. Pēc ilgas Krievijas Federācijas "stīvēšanās" ratificēt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – Konvencija) 14. protokolu beidzot 2010. gada 1. jūnijā tas stāsies spēkā, kas ievadīs jaunu ēru ECT darbā. Šis pietiekami fundamentālais notikums un citi nozīmīgi cilvēktiesību jautājumi 2010. gada 14. aprīlī pulcēja cilvēktiesību ekspertus un entuziastus Rīgas Juridiskās augstskolas rīkotajā diskusijā par aktuālo cilvēktiesību jomā Latvijā. ...

Modrīte Vucāne

žurnāls / Domu mantojums

Ieskats pagasttiesu praksē

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Pagasttiesa ir gadsimtiem sena institūcija, kas radusies laikā no VIII līdz XII gs. un pastāvējusi uz paražu tiesību pamata. Tās regulējums tāpat kā lauku pašvaldība kopumā pozitivēts Krievijas impērijas varas laikā XIX gs. Krievijas impērija XIX gs. bija saglabājusi tradicionālo kārtu sabiedrības sistēmu, kurā vienu no kārtām veidoja zemnieki. XIX gs. agrārā reforma noteica, ka no dzimtbūtniecības atbrīvotajiem zemniekiem ir nepieciešams izveidot savu tiesas instanci. Tāpēc radās vietējo pagasttiesu sistēma, kas atbilstīgi Krievijas administratīvajai praksei balstījās gan uz pašpārvaldi, gan uz augstākas varas (sākumā muižas, vēlāk miertiesas) kontroli.1 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parlaments pret tiesu, prezidents pret parlamentu

6. Aprīlis 2010 /NR. 14 (609)

Izšķiroties par aktīvu darbību sabiedrisko lietu kārtošanā un politikā, reti iespējams prognozēt, kā nākamās paaudzes atminēsies politiķa veikumu. Aleksandrs Grīns rakstījis: "Vai vēsture pieskaitīs [viņu] šī gadu simteņa lielajiem vīriem, mēs nezinām, jo viņai nereti ir par cilvēkiem cits spriedums, nekā to laikabiedriem."1 Bieži vien laiks nodod aizmirstībai darbus, kuriem laikabiedri veltījuši atzinīgus vārdus, ceļot valstsvīru pjedestālā. Tāpat arī gadās, ka kādu politiķi nākamās paaudzes atminas pavisam citu iemeslu dēļ, kas dažkārt nemaz nav bijuši saistīti ar viņa profesionālo darbību. Latvijas konstitucionālo tiesību vēsturē šāds liktenis daļēji piemeklējis Jāni Goldmani. ...

...

15

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

2. Jūlijs 2024

saturs abonēt

e-žurnāls