Tiesību nozaru katalogs: Tiesību teorija, vēsture un filozofija – Jurista Vārds

Tiesību teorija, vēsture un filozofija Tiesu iekārta

Latvijas tiesnešu biedrība

žurnāls / Notikums

Latvijas Tiesnešu biedrībai – 90. gadadiena

16. Aprīlis 2019 /NR. 15 (1073)

Atzīmējot Latvijas Tiesnešu biedrības 90. gadadienu, 2019. gada 5. aprīlī notika konference "Tiesu varas neatkarība – valstisks mērķis vai šaurs pašmērķis", kuru rīkoja Latvijas Tiesnešu biedrība sadarbībā ar Tiesu administrācijas pārraudzīto Eiropas Sociālā fonda projektu "Justīcija attīstībai". ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas kļūdas un tiesneša neatkarības robežas

9. Aprīlis 2019 /NR. 14 (1072)

Tiesneša neatkarība ir svarīgs tiesu darbības pamatprincips, un tāpēc tā īstenošanai ir radītas iedarbīgas garantijas.1 Taču nav tā, ka tiesnesis ir absolūti neatkarīgs un nav atbildīgs par valsts uzticētās misijas kvalitatīvu veikšanu. Nav paredzams, ka tiks atcelts Tiesnešu disciplinārās atbildības likums vai likuma "Par tiesu varu" 82. panta 5. punkts. Ir kļūdas, kuras var vērtēt neatkarīgi no strīda gala iznākuma. ...

žurnāls / Intervija

Tieslietu sistēmas auditā meklēs un labos vājās vietas

19. Februāris 2019 /NR. 7 (1065)

Šonedēļ apritēs mēnesis, kopš piecas 13. Saeimā ievēlētās partijas 23. janvārī vienojās par valdības izveidi. Tieslietu ministrs šajā valdībā ir Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, kurš Tieslietu ministriju vada jau otro reizi – pirmo reizi šajā amatā viņš bija 2012.–2014. gadā. ...

Irēna Kucina, Laila Medina

žurnāls / Tiesību politika

Būtiskākās izmaiņas tiesu sistēmā un tiesību politikas jomā

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

Tieslietu ministrijas funkcijās ietilpst izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku tiesu sistēmas un tiesību sistēmas jomā, tajā skaitā valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā; rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu administrēšanas; kriminālsodu un administratīvo sodu sistēmas; sodu izpildes; tiesu ekspertīzes u.c. jomās. Tieslietu ministrijas uzdevums ir nodrošināt apstākļus efektīvam tiesu darbam un efektīvai tiesību sistēmai. Tādēļ, apkopojot svarīgākos faktus, autores vērš uzmanību uz būtiskākajām izmaiņām tiesību politikas un tiesu sektoru norisēs aizvadītajā un šajā gadā, iezīmējot aktualitātes un izmaiņas līdzšinējā kārtībā. ...

Barons B. Disterlo

žurnāls / Domu mantojums

Daži vārdi par kodifikācijas būtību un vēsturi

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Krievijas likumdošanā un juridiskajā literatūrā pēdējos 35 gadus pirms revolūcijas (1882–1917) vārds "kodifikācija" ir lietots īpašā nozīmē, kas būtiski atšķiras no vispārējās šī jēdziena nozīmes, kādu mēs varam atrast definētu jebkurā konversācijas vārdnīcā. Kamēr vispārēji ar šo no latīņu codex aizgūto jēdzienu saprotama attiecīgo valsts orgānu darbība, kuras uzdevums ir nodibināt jaunas tiesību normas, kuras kā ...

Lauris Rasnačs

žurnāls / Juristu likteņi

Barons Balduins fon Disterlo un viņa veikums Latvijas tiesību sistēmas tapšanā

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Vācbaltu jurists barons Balduins fon Disterlo ir devis būtisku ieguldījumu Latvijas tiesību sistēmas un latviešu juridiskās terminoloģijas izveidē un attīstībā. Nodibinoties Latvijas valstij, labi izglītotais un pieredzējušais jurists izveidoja un vadīja Tieslietu ministrijas Kodifikācijas nodaļu, kas veica gan jaunradīto normatīvo aktu projektu izskatīšanu, gan arī Latvijas teritorijā spēkā bijušo Krievijas impērijas likumu aktualizēto redakciju izstrādi un publicēšanu. Neilgu laiku viņš bija arī augstākās tiesu instances – Senāta – loceklis, kā arī tieslietu ministrs. Arī 21. gadsimtā joprojām aktuālas ir daudzas viņa publikācijas par konstitucionālo tiesību, kodifikācijas un latviešu juridiskās terminoloģijas jautājumiem. Balduins fon Disterlo bija nozīmīga personība Latvijas 20. gadsimta 20.–30. gadu tiesiskajā sistēmā, un mūsdienu juristiem ir vērts apzināties ne vien viņa lomu Latvijas tiesību vēsturē, bet arī joprojām aktuālo juridiskās domu mantojumu, kas turpina dzīvot latviešu terminoloģijā un spēkā esošajos tiesību aktos. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Iesniegums Tieslietu padomei par jaunatklātiem apstākļiem

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Kā Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājam man nākas skatīt sūdzības par visu instanču tiesu tiesnešiem, kuri skata civillietas, kā arī dažādus citus iesniegumus un sūdzības. Pirms kāda laika žurnāla elektroniskajā versijā iesaistījos diskusijā ar komentētājiem pie "Jurista Vārda" raksta "Vēlreiz par maksātnespējas lietu izpētes komisijas ziņojumu",1 sakot, ka apmēram 90 % sūdzību par tiesnešiem ...

žurnāls / Informācija

Latvijas tieslietu sistēma ar Senātu priekšgalā sāk otro simtgadi

8. Janvāris 2019 /NR. 1 (1059)

2018. gada nogale tika aizvadīta, svinot ne vien visas Latvijas valsts, bet arī tieslietu un tiesu sistēmas simtgadi. Decembris aizritēja Latvijas tiesu jubileju gaisotnē – simts gadus kopš izveides atzīmēja gan trīs no četrām apgabaltiesām, gan savu vēsturisko nosaukumu atguvusī augstākā tiesu instance – Senāts. 19. decembrī Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā notika svinīgs sarīkojums par godu šai dienai pirms simts gadiem, kad Latvijas Pagaidu valdība amatos bija iecēlusi pietiekamu skaitu senatoru, lai kasācijas instance varētu uzsākt darbu. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Viedoklis

Tiesību principu, likumu un zinātnes atziņu loma civiltiesisku strīdu risināšanā

4. Decembris 2018 /NR. 49 (1055)

Dzīvē ne reizi vien bijušas situācijas, kad esmu jutis netaisnību, un arī jutis, ka spētu juridiski pamatot tās novēršanas nepieciešamību. Taču tiesībās nav tik vienkārši – izdomāju, sagatavoju un publicēju rakstu, un viss uzreiz mainās. Tāpēc, balstoties uz personīgo pieredzi, dalos šajās pārdomās par Latvijas civiltiesībās vēl darāmo un to, vai tiesību zinātne spēj palīdzēt mainīt likumus un tiesu praksi. ...

žurnāls / Juristu likteņi

Jānis Čakste: Latvijas valstiskuma simbols cauri laikiem

13. Novembris 2018 /NR. 46 (1052)

Jānis Čakste (1859–1927) bija viens no Latvijas spilgtākajiem līderiem, kurš ar savu dzīvi un darbu iedvesmojis katru nākamo paaudzi rūpēties par valstiskuma pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.1 Latvijas valsts proklamēšanas simtajā gadskārtā ir vērts paraudzīties uz J. Čakstes atstāto tradīciju mantojumu, jo to ievērošana un izkopšana veidojusi tādu Latvijas valsti, kādā tā ir mūsdienās. ...

žurnāls / Tiesību politika

Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojums par tiesas objektivitāti, neatkarību un godīgumu

6. Novembris 2018 /NR. 45 (1051)

Tiesnešu ētikas komisijas 2018. gada 31. augusta skaidrojums1 par tiesas objektivitāti, neatkarību un godīgumu saistībā ar nolēmuma pieņemšanai veltīto laiku un situāciju, kad darba pienākumu pildīšanas laikā tiesas darbiniekam kļūst zināms nepasludināta nolēmuma saturs. ...

Mārtiņš Drēģeris

žurnāls / Juristu likteņi

Kārlis Ducmanis: intelektuālis, diplomāts un Latvijas Senāta Spriedumu biroja vadītājs

23. Oktobris 2018 /NR. 43 (1049)

Viens no Latvijas diplomātijas spožākajiem prātiem, publicists, Latvijas Senāta senators un Spriedumu biroja vadītājs Kārlis Ducmanis ir sniedzis būtisku devumu Latvijas diplomātiskā dienesta un tiesiskās sistēmas nostiprināšanā un attīstībā. K. Ducmanis ir arī viens no psiholoģiskās tiesību skolas pamatlicēja Leona Petražicka audzēkņiem un viņa ideju popularizētājiem Latvijā. Savā dzīves laikā K. Ducmanis ir sarakstījis vairāk nekā 20 grāmatas, monogrāfijas un neskaitāmus rakstus, ko veltījis tiesību teorijas, tiesību vēstures, filozofijas un politikas, valststiesību un starptautisko tiesību jautājumiem, kas viņu ierindo starp ievērojamākajiem tiesību teorijas pamatlicējiem Latvijā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesas efektivitāte īstajā laikā

16. Oktobris 2018 /NR. 42 (1048)

Mirkli pirms 13. Saeimas vēlēšanām šajā procesā tika iesaistīta arī tiesu sistēma. 3. oktobrī Administratīvā rajona tiesa saņēma politisko partiju apvienības "Latvijas Reģionu Apvienība" (LRA) pagaidu aizsardzības lūgumu uzlikt par pienākumu VSIA "Latvijas Televīzija" nodrošināt LRA premjera kandidāta dalību televīzijas debatēs, kas bija paredzētas 5. oktobrī, tātad pēdējā vakarā pirms Saeimas vēlēšanām, ...

Modrīte Mazure-Vucāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedrības vērtības Latvijā caur pagasttiesu darbības prizmu

16. Oktobris 2018 /NR. 42 (1048)

Latvija 20. gs. 20.–30. gados. Šī perioda Latvijas – paradīzes un ideālas sabiedrības – tēls ticis glabāts un iznests cauri padomju okupācijas gadiem, un tas palīdzējis atjaunot neatkarību un turpināt Latvijas valstiskumu. Katras nācijas izdzīvošanai vajadzīgi gan mīti, gan ideāli, kas veido sabiedrības tiesisko apziņu un virza sabiedrības attīstību. Tomēr sabiedrības attīstībai nepieciešams arī racionāls vēstures izvērtējums, kas ļauj salīdzināt un domāt par iepriekšējo vērtību noderīgumu mūsdienās. 20. gs. 20.–30. gadu sabiedrības vērtības atklājas arī pagasttiesu – vēsturiski seno, tiesu sistēmai piederīgo tiesu – darbībā. Raksta mērķis ir noskaidrot, kā sabiedrības vērtības atspoguļojas pagasttiesu funkcijās, kas nesaistās ar pagasttiesu kā aizbildnības iestādi un turklāt līdz šim nav pētītas. Šā mērķa sasniegšanai izvirzīts uzdevums izpētīt atsevišķas pagasttiesu funkcijas: aktu apliecināšanu; vispārējo tiesu un miertiesu spriedumu izpildīšanu; palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsargāšanu uz attiecīgā miertiesneša rīkojuma pamata. ...

Aleksandrs Gubens

žurnāls / Domu mantojums

Kāds vārds par valsts atzīšanu "de facto" un "de jure"

2. Oktobris 2018 /NR. 40 (1046)

Jau pirmatnējos vecajos laikos mēs, pēc vēstures ziņām, atrodam to, ko sauc par "starptautiskām tiesībām". Valstis savā starpā veda sarunas caur sūtņiem, kurus uzskatīja par neaizskaramiem. Pastāvēja noteikumi vai arī ar reliģiju svētīti ieradumi par kara pasludināšanu un miera slēgšanu. Vecajā Itālijā turienes tautām vai valstīm bij sevišķa garīdznieku šķira "fetiales", kuriem bij jāuzrauga starptautiskās ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Juristu likteņi

Aleksandrs Gubens: tiesnesis ar ticīgu sirdi

2. Oktobris 2018 /NR. 40 (1046)

Atskatoties uz Latvijas tiesu sistēmas un Latvijas Senāta vēsturi pirmsokupācijas laikā, pieminēšanu neapšaubāmi pelnījis arī Latvijas Senāta senators, Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs un Senāta Apvienotās sapulces pēdējais priekšsēdētājs Aleksandrs Gubens. Viņa karjera Latvijas tiesu sistēmā bija spoža – strādājis tajā no pirmās neatkarīgās valsts tiesu izveidošanas dienas 1918. gada decembrī līdz padomju okupācijai 1940. gadā, A. Gubens, savā būtībā nebūdams karjeras cilvēks, no Tiesu palātas tiesneša izauga līdz valsts pirmajam tiesnesim – Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājam. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Tiesību politika

Stabila, pārdomāta, uz efektivitāti orientēta attīstība

25. Septembris 2018 /NR. 39 (1045)

Kā jau vēstīts iepriekšējā "Jurista Vārda" izdevumā, Augstākās tiesas plēnums 2018. gada 10. septembrī par Civillietu departamenta priekšsēdētāju ievēlēja tiesnesi Aigaru Strupišu. Tādēļ, lai iepazīstinātu "Jurista Vārda" lasītājus ar A. Strupiša viedokli par Civillietu departamenta līdzšinējo un turpmāko darbu, piedāvājam viņa vēl kā jaunā amata kandidāta uzrunu kolēģiem Augstākās tiesas plēnumā. ...

žurnāls / Notikums

Kāda būs tiesu sistēmas nākotne

18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)

2018. gada 7. septembrī notika ikgadējā Latvijas tiesnešu konference, kas šoreiz tika veltīta Latvijas valsts dibināšanas un Latvijas tieslietu sistēmas izveides simtgadei. Tiesiskums bija viena no jaundibinātās Latvijas Republikas prioritātēm, tādēļ Latvijas Pagaidu valdība pie tieslietu sistēmas izveides ķērās nekavējoši: 1918. gada 19. novembrī tika izveidota Tieslietu ministrija, bet 6. decembrī tika pieņemts Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību, decembrī arī tika iecelti pirmie tiesneši, tai skaitā senatori. Uz tiesnešu konferenci bija uzaicināti arī tuvāko kaimiņvalstu kolēģi, kas līdzīgi Latvijai šogad aktīvi svin savas tieslietu sistēmas izveidošanas vai atjaunošanas simtgadi, – Latvijas tiesneši noklausījās Somijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas augstāko tiesu instanču tiesnešu ziņojumus par tiesu un tiesnešu situāciju šajās valstīs. Vienlaikus ar atskatu vēsturē konferencē tika aplūkotas arī tiesu sistēmas šodienas problēmas (tiesu varas nevienlīdzīgā situācija iepretī citiem varas zariem, zemā sabiedrības uzticība tiesām u.c.) un nākotnes uzdevumi (efektivitāte, neatkarība, digitalizācija utt.), kā arī risināti organizatoriski jautājumi – Tieslietu padomes locekļu kandidatūru apspriešana, debates par tiesu priekšsēdētāju jaunu izvirzīšanas kārtību u.c. ...

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesneša izturēšanos tiesas sēdē

11. Septembris 2018 /NR. 37 (1043)

Izvilkums no Tiesnešu ētikas komisijas 2018. gada 13. jūlija atzinuma1 par tiesneša izturēšanos tiesas sēdē. ...

Etjēns Forstjē-Peirā

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Vai PSRS pastāvēja federālisms, un kāds tas bija

14. Augusts 2018 /NR. 33 (1039)

Esmu novērojis neticības un pārsteiguma parādīšanos savu kolēģu acīs ik reizi, kad pastāstu par savu nodarbošanos ar padomju federālisma vēstures pētīšanu.1 Vai tiešām var pētīt ko tādu, kas acīmredzami nav samērojams ar tiem standartiem, kurus parasti izvirza federālismam? Kā var nopietni apsvērt pat domu aplūkot federālas valsts pazīmes šādā autoritārā un centralizētā valstī? Vai tā nebūtu padošanās padomju režīma politiskajai propagandai? Šie jautājumi ir pavisam nopietni, un nekad tos nevīžīgi nenoraidu. Tomēr uzskatu, ka var droši pārvarēt "Potjomkina ciematu" attieksmi attiecībā uz padomju federālismu.2 ...

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesnešu administratīvo imunitāti

14. Augusts 2018 /NR. 33 (1039)

Tiesnešu ētikas komisijas 2018. gada 27. aprīļa skaidrojums1 par to, vai tiesnesim pastāv iespēja atteikties no administratīvās imunitātes, ja tas ir pieļāvis administratīvo pārkāpumu. ...

žurnāls / Juristu likteņi

Dītrihs Andrejs Lēbers: demokrātiskai un tiesiskai Latvijai veltīts mūžs

24. Jūlijs 2018 /NR. 30 (1036)

Veidojot šo rakstu "Jurista Vārda" projektam, kas apzina izcilāko Latvijas juristu likteņus, nākas secināt, ka, iespējams, esmu uzņēmusies vienu no grūtākajiem uzdevumiem. Tādēļ, ka daudzi no žurnāla lasītājiem ir pazinuši D.A. Lēberu personīgi, tikušies ar viņu dažādos pasākumos, klausījušies lekcijas vai bijuši viņa studenti. Tāpēc, sniedzot šeit apkopojumu par D.A. Lēbera dzīvi un darbu, centīšos neradīt kolīzijas, bet gan tikai atsvaidzināt daudzu lasītāju vēl spilgtās atmiņas par šo izcilo personību. Protams, arī šis vēstījums tomēr būs subjektīvs, jo man ir bijis gods iesaistīties dažādos Lēbera iniciētos projektos un līdz ar to iepazīt viņu vairāk par "ierindas lasītāju". Uzskatu profesoru arī par vienu no saviem skolotājiem, man apgūstot juridiskās literatūras izdošanai nepieciešamās specifiskās prasmes. Īsu ieskatu Lēbera nopelnos Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā un tiesību zinātnes attīstībā "Jurista Vārda" lasītāji varēja gūt jau šī gada sākumā – janvāra numurā publicētajā prof. Jāņa Lazdiņa rakstā. Esmu jau publicējusi arī pētījumu par D.A. Lēbera lomu Latvijas tiesiskās sistēmas atjaunošanā.* Tomēr viņa pienesums Latvijas valstij, tiesībām, zinātnei, manuprāt, ir tik nozīmīgs, lai par to ne tikai atkal un atkal runātu, bet arī turpinātu pētīt, apzināt un noteikti arī izmantot. ...

Andris Tauriņš, Viktorija Jarkina, Toms Vilnis

žurnāls / Numura tēma

Advokāta kā tiesu sistēmai piederīgas personas tiesības uz informāciju

19. Jūnijs 2018 /NR. 25 (1031)

Autori praksē ir saskārušies ar vairākām situācijām, kurās valsts iestādes prasīto informāciju atsaka, autoru ieskatā, ar nepamatotiem argumentiem. Tāpēc šī raksta mērķis ir izvērtēt, vai advokāti un valsts iestādes izprot likumā sniegtās informācijas iegūšanas privilēģijas, kā arī vai šīs tiesības ir pietiekamas. ...

Valters Ščerbinskis

žurnāls / Numura tēma

Advokāti neatkarīgās Latvijas dibināšanā un veidošanā

19. Jūnijs 2018 /NR. 25 (1031)

Par Latvijas valsts veidošanu un veidotājiem ir gana daudz rakstīts. Tāpēc svarīgs šķiet jautājums par to, kāpēc tieši advokātu (un juristu vispār) īpatsvars politikas, tas ir, varas, jautājumu lemšanā vēsturiski ir bijis tik liels. Ir vairāki apsvērumi, kas, visticamāk, arī dod atbildi uz šo plašo jautājumu. ...

Jānis Rozenbergs

žurnāls / Numura tēma

Advokatūras tālākās attīstības tendences

19. Jūnijs 2018 /NR. 25 (1031)

Šā gada 21. martā Advokatūras dienu ietvaros Latvijas Universitātē norisinājās ikgadējā konference, kuru šogad veltījām Latvijas simtgadei. Līdz ar to konferencē šogad lielākoties netika risināti kādi šauri specifiski tiesību problēmjautājumi, bet referāti lielākoties bija veltīti konceptuāli svarīgu un vienlaikus arī interesantu tematu apskatam, kurus būtu žēl atstāt tikai konferences apmeklētāju pārdomām. Pateicoties referentu apņēmībai savas konferencē prezentētās tēmas papildināt un sagatavot publicēšanai, ar "Jurista Vārda" redakcijas atbalstu dzima ideja par tematiskā, advokatūrai veltītā, izdevuma tapšanu, kas nu tiek nodots lasītājiem vērtēšanai. Un konkrēti šajā rakstā sniegts ieskats Latvijas advokatūras pēdējā gada un tālākās attīstības tendencēs. ...

Skaidrīte Lasmane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Daži apsvērumi par tiesu varas ētisko kontekstu

5. Jūnijs 2018 /NR. 23 (1029)

Rekontekstualizācija Jaunas idejas un vērtējumus var iegūt dažādi. Ja tikai grib tos iegūt un ja sociālā apkaimē samanāms kāds pieprasījums pēc pārmaiņām. Bez idejām, kā zināms, pārvērtībām grūti sākties. Kāda sociāli vai profesionāli pierasta domājuma problematizējums parasti ierosina jaunu impulsu attieksmes un rīcības pārvērtībām. Viens no veidiem, kā paplašināt nozīmju un ideju lauku, ir cita konteksta klātbūtne jeb ...

žurnāls / Intervija

Vadims Mantrovs: Popularizēsim zinātnisko pētniecību juridiskajā zinātnē

22. Maijs 2018 /NR. 21 (1027)

Ar pragmatisku entuziasmu stāstot par Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes (JF) domes izveidoto Juridiskās zinātnes institūtu (turpmāk – Institūts), Vadims Mantrovs demonstrē mūsdienīga tiesībzinātnieka svarīgākās īpašības. No vienas puses, jau pietiekami pieredzējis un zinošs speciālists, kas sevi apliecinājis arī profesionālajās gaitās kā advokāts, no otras puses – vienlaikus enerģijas pilns ieviest vairāk dzīvības zinātniskajā pētniecībā juridiskajā zinātnē. V. Mantrovs 2017. gada 22. novembrī uz pieciem gadiem ievēlēts Institūta direktora amatā. Tāpat uz pieciem gadiem ievēlēta Institūta zinātniskā padome, uz kuru koleģiāli un nemitīgi uzsverot komandas darba nozīmi, atsaucas Institūta direktors. Paralēli Institūta komandas kopīgajam darbam, kas saistīts ar pētniecību juridiskajā zinātnē, V. Mantrovs uzsver arī vēlmi pievērsties starpdisciplināriem jautājumiem, tādējādi risinot tautsaimniecībai un sabiedrībai aktuālas problēmas un piedāvājot to risinājumus. ...

žurnāls / Informācija

Vēlreiz par tiesu varas efektivitāti un tiesnešu ētiku

8. Maijs 2018 /NR. 19 (1025)

Pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste īpaši iestājās par taisnīgumu, uzskatot to par vienu no galvenajiem valsts pastāvēšanas mērķiem. Ne mazāk svarīgs taisnīgums ir mūsdienās, jo tas ir kritiski svarīgs demokrātiskas un stipras sabiedrības un arī kopumā stipras valsts veidošanā. Tieši valsts atbild par taisnīguma nodrošināšanu, un tam ir jāstāv pāri visām atsevišķo grupu interesēm. Ar šādiem vārdiem Valsts prezidents gada sākumā atklāja diskusiju ciklu "Tiesu varas aktuālie jautājumi: iespējas un izaicinājumi". Līdz šim notikuši jau divi šī cikla pasākumi – 22. februārī un 19. aprīlī. Trešā tikšanās ir sagaidāma līdz vasaras sākumam. Vai šīs sarunas būs tālāku tiesu varas pārmaiņu katalizators – to rādīs laiks. ...

žurnāls / Tiesību politika

Eiropas Padome novērtējusi Latvijas tiesu sistēmas efektivitāti

8. Maijs 2018 /NR. 19 (1025)

Tiesu administrācijas projekta "Justīcija attīstībai"1 ietvaros sadarbībā ar Eiropas Padomes Komisiju tiesu efektivitātei (European Commission for the Effieciency of Justice, CEPEJ) ir izstrādāts novērtējums par Latvijas tiesu sistēmas darbību. 23. aprīļa sēdē tas tika prezentēts Tieslietu padomei un pēc tam, publicējot ziņojuma tulkojumu latviešu valodā, nodots arī plašākas sabiedrības vērtējumam. ...

Maksis Lazersons

žurnāls / Domu mantojums

Revolucija un tiesības

17. Aprīlis 2018 /NR. 16 (1022)

I. Daudzkārt revoluciju mēģināts izskaidrot no socioloģiskā, tautsaimnieciskā, tīri politiskā, psicholoģiskā un pat reliģiskā viedokļiem, bet līdz šim revolucijas tiesisko izskaidrojumu uzskatīja par kaut ko neiespējamu. Tiesības un revolucija izlikās par nesavienojamiem jēdzieniem ne tikai vienkāršam pilsonim, bet ari daudziem tiesību zinātniekiem un sociologiem. Revolucija ir tas bezformu un beznormu tukšums, kuŗš pēc ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Juristu likteņi

Maksis Lazersons: svarīgāka par likumiem ir patiesā dzīve

17. Aprīlis 2018 /NR. 16 (1022)

Ebreju izcelsmes jurists, politiķis un akadēmiķis Maksis Lazersons (krievu val. – Максим Яковлевич Лазерсон, angļu val. – Max Matthasia Laserson) bija spilgts Latvijas 20. gadsimta sākuma sabiedriskais darbinieks. Vēlākos emigrācijas gados viņš ar savu zinātnisko un akadēmisko darbību ieguva atpazīstamību arī starptautiskā līmenī un pamatoti būtu uzskatāms par vienu no prominentākajiem Latvijas inteliģences pārstāvjiem. Lai gan M. Lazersona dzīves laikā Latvijas sabiedrībā nereti bija vērojamas antisemītiskas izpausmes, viņš bija lojāls Latvijas valsts idejai un iezīmēja nacionālo minoritāšu lomu neatkarīgas Latvijas valsts izveidē un parlamentārās sistēmas darbībā. M. Lazersons vienmēr uzsvēra, ka Latvijas perspektīvas ir plašākas un svarīgākas par šauri saprotamām latviešu interesēm1, tādējādi norādot, ka Latvija veidojas ne tikai no latviešiem kā pamatnācijas, bet arī etniskajām minoritātēm. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas savstarpēji abpusējā komunikācija

10. Aprīlis 2018 /NR. 15 (1021)

Otrais Ņūtona likums nosaka, ka ķermeņa paātrinājums ir tieši proporcionāls spēkam, kas uz to darbojas, un apgriezti proporcionāls masai, kas piemīt ķermenim. Minētais attiecināms ne tikai uz priekšmetiem, bet arī uz tiesas procesu, kur mijiedarbībā atrodas ne tikai lietas dalībnieki un tiesa, bet arī dažādu instanču tiesas, kā arī tiesa un Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST). Šajā rakstā sniegti apsvērumi, kuri nākamo publikāciju ietvaros tiks papildināti, kādēļ nepieciešama savstarpēji abpusēja komunikācija, kā arī no tās izrietošās pārdomas. ...

žurnāls / Intervija

Otras iespējas nosvinēt Latvijas valsts pirmo simtgadi mums nebūs

10. Aprīlis 2018 /NR. 15 (1021)

Jau 2016. gada nogalē Tieslietu ministrijas paspārnē tika izveidota darba grupa, kurā tika aicināti piedalīties ministrijas, tās pārraudzībā esošo iestāžu, tiesu sistēmas un visas tieslietu nozares institūciju un organizāciju pārstāvji, lai gatavotos Latvijas un tieslietu nozares simtgades svinībām, koordinējot vai kopīgi rīkojot dažādus pasākumus. Simtgades norises tieslietu nozarē aizsākās jau pagājušā gada rudenī, bet īpaši daudz plānotas šogad. Tuvākais svinīgais pasākums gaidāms 3. maijā, kad tiks pasniegtas nozares balvas – Tieslietu sistēmas goda zīmes. Šodienas “Jurista Vārdā” tiek publicēts apbalvoto personu saraksts. Tāpat lasītājiem tiek piedāvāts pārskats par Augstākās tiesas plānotajiem pasākumiem, kas veltīti valsts un Senāta simtgadei. Lai “Jurista Vārda” lasītāji varētu gūt pārskatu par Latvijas valsts un tieslietu nozares simtgadei veltītajām norisēm un plānot arī savu līdzdalību šajos pasākumos, piedāvājam sarunu ar darba grupas vadītāju – Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu. ...

žurnāls / Tiesību politika

Par mācību apmeklēšanu, kas nav saistītas ar tiesību zinātnēm, tiesas darba laikā

10. Aprīlis 2018 /NR. 15 (1021)

Tiesnešu ētikas komisijas 2018. gada 16. marta skaidrojums “Par ar tiesību zinātnēm nesaistītu mācību apmeklēšanu tiesas darba laikā un to saskaņošanu ar tiesas priekšsēdētāju”.1 ...

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesneša objektivitāti vienveidīgu lietu turpmākā izskatīšanā, ja vienā no lietām kasācijas instances tiesa ir atcēlusi spriedumu

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Tiesnešu ētikas komisija ir saņēmusi vairāku apelācijas instances tiesas tiesnešu iesniegumu ar lūgumu skaidrot, vai apstāklis, ka vienā lietā kasācijas instances tiesa ir atcēlusi spriedumu, nerada šaubas par viņu objektivitāti citu vienveidīgu lietu turpmākā izskatīšanā un vai tas nav pamats tiesnešiem atstatīties no šo lietu izskatīšanas. Turpinājumā – izvilkums no Tiesnešu ētikas komisijas 2018. gada 16. februāra skaidrojuma1 saistībā ar tai uzdotajiem jautājumiem. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vingrinājums kursam “Tiesnešu tiesības” jeb par likuma burtu un garu

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Likumos var būt norma, kas laika gaitā netiek piemērota un neviens nepievērš tai uzmanību, jo netic tās atbilstībai tiesību sistēmai kopumā. Taču ar humoru uztveramajos Mērfija likumos1 atrodama šāda prātula: ja kādu likumu var nepareizi iztulkot, tad tas arī tiks nepareizi iztulkots. Liekas, ka kaut kas tāds gadās arī Latvijā. Tādā sakarā juristu sabiedrībai šajā rakstā tiek piedāvāts vingrinājums, kurā jānoteic, vai konkrētā situācijā tiesnešiem ir tiesības veikt tiesību tālākveidošanu, neaprobežojoties ar apgalvojumu, ka likums, kamēr nav grozīts vai atcelts, ir jāpilda. ...

Hermanis Albats

žurnāls / Domu mantojums

Pasaules miera ideja

30. Janvāris 2018 /NR. 5 (1011)

Šķirklis no Latviešu konversācijas vārdnīcas 16. sējuma. Rīga: Grāmatu apgādniecība A. Gulbis, 1935, 30988.–30996. sleja. Saglabāta oriģinālā rakstība. Pasaules miera ideja, doma par ilgstoša m. nodibināšanu tautu un valstu starpā. Katram laikmetam bijuši savi ideāli un metodes šī mērķa sasniegšanai. Romas impērijā tas bija pax Romana (Romas m-s), kas sasniedzams ar visu tautu un cilšu pakļaušanu Romas varai. Agros viduslaikos baznīcas ...

Mārtiņš Drēģeris

žurnāls / Juristu likteņi

Vientulis bez godkāres. Profesors Hermanis Albats

30. Janvāris 2018 /NR. 5 (1011)

Jurists, diplomāts, profesors un dzejnieks Hermanis Albats ir unikāla 20. gs. pirmās puses personība Latvijas valsts un tiesību vēsturē. H. Albats ir viens no Latvijas ārlietu dienesta institucionālajiem izveidotājiem – piedalījies neskaitāmu Latvijas un starpvalstu ārpolitisko dokumentu izstrādē, pieņemšanā un ieviešanā. Viņa dzīves gājums spilgti atspoguļo visas Latvijas valsts un tās ārlietu dienesta spožākās un drūmākās vēstures lappuses. Kā diplomāts viņš ir sniedzis būtisku ieguldījumu attiecību nodibināšanā un nostiprināšanā starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu. Profesora devums zinātniskajā un pedagoģiskajā darbā ir būtisks pienesums Latvijas tiesiskās domas attīstībā. ...

Edīte Vernuša, Rihards Gulbis

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Motivēta replika par kasācijas tiesvedības regulējuma un tā piemērošanas kritiku

30. Janvāris 2018 /NR. 5 (1011)

Žurnāla "Jurista Vārds" iepriekšējā numurā publicētajā zvērinātas advokātes Viktorijas Jarkinas rakstā "Acīmredzami pareizs nolēmums vai tajā ietvertais lietas iznākums kā pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību"1 izteikti vairāki kritiski apsvērumi gan par 2016. gada 9. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem kasācijas tiesvedības civilprocesuālajā regulējumā, gan par tā piemērošanas praksi. Neraugoties uz to, ka atbildes uz minēto apsvērumu lielāko daļu ir rodamas dažādās šā raksta līdzautoru agrākajās publikācijās,2 uzskatām, ka to atkārtošana un atsevišķos gadījumos plašāka izskaidrošana palīdzēs žurnāla lasītājiem gūt labāku priekšstatu par kasācijas tiesvedības regulējuma pilnveidošanas un piemērošanas problēmjautājumiem, kā arī to iespējamiem risinājumiem. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību politika

Augstākās tiesas Civillietu departamenta viedoklis un priekšlikumi tiesu sistēmas attīstībai

30. Janvāris 2018 /NR. 5 (1011)

Augstākās tiesas Civillietu departaments ar turpmāk norādīto viedokli un priekšlikumiem tiesu sistēmas attīstībai vēršas Tieslietu padomē, ņemot vērā likumā "Par tiesu varu" noteikto padomes kompetenci piedalīties tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Uzskatām par nepieciešamu sniegt viedokli saistībā ar plašsaziņas līdzekļos sniegto kritisko informāciju par ...

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomē izskanējušais rosina izpētīt, nevis izmeklēt

30. Janvāris 2018 /NR. 5 (1011)

Pagājušo pirmdien, 22. janvārī, izsludinātās Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā bija iekļauts tikai viens apspriežamais jautājums – par publiskajā telpā izskanējušo maksātnespējas procesu tiesvedību kritisko vērtējumu. Neraugoties uz to, ka sēde ilga teju piecas stundas, kopīgi formulēta pozīcija un gala lēmums par turpmāko rīcību vēl nesekoja, jo sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz 5. februārim. Atvēlētajā termiņā padomes locekļiem ir jāiesniedz juridiski korekts un reāli izpildāms priekšlikums, cik lielā mērā un kādā veidā būtu gūstama skaidrība par medijos kritiski atspoguļotajiem konkrētu tiesnešu nolēmumiem. Par to Tieslietu padome lems nākamreiz, taču jau arī aizvadītajā sēdē bija jaušama tieslietu sistēmai piederīgo attieksme pret notikušo un iezīmējās vairāki potenciālie rīcības virzieni. ...

Tālavs Jundzis

žurnāls / Juridiskā literatūra

Par valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnu

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

[..] Neatkarības atjaunošana 1990.–1991. gadā radīja jautājumus, vai atjaunotā Latvija ir tā pati 1918. gadā dibinātā valsts vai tomēr jauna neatkarīga valsts ar atšķirīgu identitāti, kas radusies PSRS sabrukuma rezultātā. Ja pašā Latvijā ir rasta atbilde uz šo jautājumu, kas arī nostiprināta konstitucionālos aktos, tad ne tikai mūsu nelabvēļi, bet arī partneri starptautiskās organizācijās un citviet pasaulē dažkārt pauduši šaubas šo vēsturisko ...

Jānis Lazdiņš

žurnāls / Notikums

Dītrihs Andrejs Lēbers – jurists un politologs

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Dītrihs Andrejs Lēbers (1923–2004) bija jurists zinātnieks, Ķīles Universitātes profesors (1966–1989). Tomēr viņa zināšanu un interešu loks ievērojami pārsniedza tiesību zinātnes ietvaru. Par profesoru var runāt arī kā par politologu un vēsturnieku. Apbrīnas vērta vien ir spēja habilitēties (1966) vienlaicīgi civiltiesībās, starptautiskajās privāttiesībās, salīdzināmajās tiesībās un Austrumeiropas tiesībās. ...

žurnāls / Tiesību politika

Tiesu varas pienākums rīkoties savas reputācijas krīzes gadījumā

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Vēl pagājušā gada izskaņā kā turpinājums 2017. gada 14. decembra Augstākās tiesas plēnumā tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča tiesnešiem izteiktajam aicinājumam departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām, sekoja 14 Augstākās tiesas tiesnešu parakstīta un Tieslietu padomei adresēta vēstule, kurā uzsvērts, ka, pastāvot tiesu varas reputācijas krīzei, tiesneši nevar būt pasīvi vērotāji un pašas tiesu varas uzdevums būtu iedziļināties situācijā un dot tai atbilstošu vērtējumu. Savukārt 2017. gada 20. decembrī arī Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība izplatīja paziņojumu, norādot: kaut arī biedrība pārstāv tiesnešus, kuru kompetencē nav maksātnespējas lietu izskatīšana, tā piekrīt, ka žurnālistu aktualizētā maksātnespējas lietu problemātika ir radījusi tiesu varas reputācijas krīzi. Līdz ar to biedrība pievienojās Augstākās tiesas tiesnešu vēstulē paustajam, ka šādā situācijā tiesneši nevar būt pasīvi vērotāji, un tādēļ atbalstīja arī kolēģu izteiktos rosinājumus Tieslietu padomei. Turpinājumā – 2017. gada 15. decembra Augstākās tiesas tiesnešu vēstule pilnā tās versijā. Pēc aplēsēm, Tieslietu padome to varētu izskatīt 22. janvāra sēdē. ...

Jēkabs Stumbergs

žurnāls / Domu mantojums

Par juristu ētiku

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Raksta pirmpublikācija: Stumbergs J. Par juristu ētiku. Students, 15.02.1935., Nr. 219, 2. lpp. Jēkaba Stumberga portrets no: Veitmanis K., Menģelsons A. Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture, 1918–1938. Rīga: Tieslietu ministrija, 1939, 253. lpp. ...

Gatis Bārdiņš

žurnāls / Juristu likteņi

Jēkabs Stumbergs: tautai veltīts mūžs

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Turpinot žurnāla "Jurista Vārds" rakstu sēriju par Latvijas XX gadsimta pirmās puses juristiem, šoreiz lasītāji tiks iepazīstināti ar Jēkabu Stumbergu. J. Stumberga darba mūžs savulaik raksturots kā karjera, kādu Latvijā neviens nav sasniedzis.1 Vispirms viņš bija laukstrādnieks, tad kancelejas ierēdnis, miertiesneša rakstvedis, privātadvokāts, bāriņtiesas sekretārs, vairāku laikrakstu līdzstrādnieks un redaktors, tai skaitā pirmā Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Pagaidu Valdības Vēstnesis" vadītājs. Pēc tam – miertiesnesis, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, šīs tiesas kriminālnodaļas vadītājs un tiesas priekšsēdētāja biedrs.2 Tomēr J. Stumbergs nebija karjerists, kurš visiem spēkiem dzenas pēc augstiem amatiem, lai apmierinātu savu godkāri. Viņam ceļu uz augšu pašķīra izcilas darbaspējas, augstvērtīgs darbs un krietnas rakstura īpašības, kā arī tieksme ar savām zināšanām un darbu kalpot tautai.3 ...

Jānis Lazdiņš

žurnāls / Juristu likteņi

Profesors Arveds Švābe: literāts, tiesībnieks, vēsturnieks vai politiķis

28. Novembris 2017 /NR. 49 (1003)

Kas bija profesors Arveds Švābe – dzejnieks un rakstnieks, zinātnieks vai politiķis? "Arveds Švābe ir apbrīnojams ar savu daudzveidīgo devumu Latvijas zinātnei un kultūrai. [..] Viņš ir tas zinātnieks, kurš Latvijas vārdu un savas tautas vēsturi skaidrojis citām pasaules tautām vācu, angļu, franču, itāļu un citās valodās. [..] A. Švābe ar saviem darbiem palīdzējis saglabāt latvietību un dzimtenes mīlestību trimdas jauniešiem visos kontinentos."1 Izvērtējot A. Švābes veikumu, Jānis Grīns raksta: "Jānožēlo, no latviešu rakstniecības pārstāvības puses, ka ļoti apdāvinātais Arveds Švābe daiļliteratūrai dāvājis tikai savu jaunību. Vīra gadu dzejas un proza paustu, bez šaubām, lielāku briedumu un gatavību. Tak jaunības darbi arvienu nes visiezīmīgāko personas daļu – sirds daļu. Un Švābe sirds daļu atdevis daiļliteratūrai, galvas daļu – zinātnei."2 ...

žurnāls / Numura tēma

Tieslietas digitālajā laikmetā

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Vēl nekad iepriekš tiesu sistēma Latvijā nav atradusies tik straujā pārmaiņu virpulī Agrāk nespējām iedomāties, cik ērti būtu, ja protokolus tiesas sēdēs nevis rakstītu ar roku vai rakstāmmašīnu, bet ierakstītu audio formātā. Cik parocīgi būtu, ja lietas dalībnieki ar lietas dokumentiem varētu iepazīties ar interneta starpniecību, nevis apmeklēt tiesu un lūgt tos izsniegt klātienē. Tiesību zinātņu ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesību teorija un filozofija

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Tiesību vērtības – tiesību teorija, tiesību filozofija, juridiskā metode un leģisprudence Sabiedrībā valda "plakana" filozofijas un tiesību izpratne. Vertikālā tiesību izpratnes pieeja balstīta garīgumā, grieķu filozofijas ideju, romiešu un kanonisko tiesību sintēzē, liekot pamatus tiesiskās apziņas veidošanai un kontinentālās Eiropas taisnīgu tiesību un tiesību principu izpratnei. Tiesību ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesu varas darba organizācija

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Tiesu sistēmas attīstība nav skatāma atrauti no sabiedrības kopējās attīstības Tieslietu politikas un tiesu sistēmas efektivitātei ir nozīmīga loma valsts kopējā tautsaimniecības veidošanā un attīstībā. Efektīva un kvalitatīva tiesu sistēmas darbība, tostarp komercstrīdu risināšanā, ir būtiski aspekti, kas ietekmē komercdarbības vidi un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni. Tiesu ...

4

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls