Tiesību nozaru katalogs: Tiesu iekārta – Jurista Vārds

Ilze Pilsētniece

žurnāls / Numura tēma

Jauns piedāvājums, kā atslogot tiesas un samazināt lietu skatīšanas termiņus

16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)

Jau kādu laiku starp tiesnešiem un zvērinātiem notāriem notiek domu apmaiņa par iespēju no tiesu kompetences izņemt bezstrīdus lietas (tās varētu būt – bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, saistību bezstrīdus izpildīšana un saistību izpildīšana brīdinājuma kārtībā) un nodot to izlemšanu notariāta ziņā. Idejas autori – zvērināti notāri – uzskata, ka tādā gadījumā tiesām atliktu vairāk laika "strīdus" lietu izskatīšanai jeb tiesas spriešanai pēc būtības, līdz ar to būtiski paātrinātos tiesvedības procesi un tiesiskā aprite kopumā, kā arī tiesas kļūtu pieejamākas un praksē tiktu īstenotas indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu. Savukārt idejas pretinieki (un tādu netrūkst, tajā skaitā tiesnešu vidū) sauc šo priekšlikumu par notariāta interešu lobēšanu un uzskata, ka tādējādi valsts kasei garām aizplūdīs liela daļa valsts nodevās šobrīd iekasējamās naudas. Neraugoties uz viedokļu pretrunīgumu, priekšlikums vismaz daļēji guvis Tieslietu ministrijas atbalstu un paredzams, ka jau drīzumā Saeima varētu lemt vismaz par bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošanu no tiesu kompetences notāru pārziņā. Galvenie ieguvumi, ko sola idejas virzītāji: tiesas atslogotas no tām neraksturīgu funkciju veikšanas (šobrīd gadā skata vairāk nekā 100 tūkstošus bezstrīdus lietu); atslogots valsts budžets, jo lietas pārņems pašnodarbinātas personas; paātrināsies strīdus lietu skatīšana, jo tiesnešiem būs vairāk laika; palielināsies iekasēto valsts nodevu apjoms, jo tās ienāks gan no notāriem, gan tiesām; notāru birojos tiks radītas jaunas darbavietas. Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam sarunu ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Ilzi Pilsētnieci, vairāku nozares lietpratēju viedokļus par notariāta izvirzīto priekšlikumu, kā arī fragmentu no Dr.iur. S. Osipovas vadībā tapuša pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves", kur aplūkota iespēja no tiesu kompetences izņemt bezstrīdus lietas. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Satversmes tiesa: konceptuāli par tiesneša statusu

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Satversmes tiesa 2010. gada 18. janvārī pasludinājusi savu spriedumu tiesnešu algu lietā. Likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu 7. punkta otrais teikums un 17. punkts 2008. gada 14. novembra, 2009. gada 16. jūnija un 2009. gada 1. decembra likumu redakcijās, kas paredz tiesnešu algu pieauguma iesaldēšanu un pēc tam arī samazināšanu, atzītas par neatbilstošām Satversmes 83. pantam un spēkā neesošām no 2011. gada 1. janvāra. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Numura tēma

Dažas piezīmes un ierosinājumi par Tieslietu padomi

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Vai grozījumos paredzētā Tieslietu padome atbilst Latvijas tiesību tradīcijām un Satversmei Pareizāk būtu teikt, ka grozījumos paredzētā Tieslietu padomes koncepcija nav pretrunā nedz mūsu tiesību tradīcijām, nedz arī Satversmes VI nodaļas sistēmai. Līdzīgas institūcijas darbojas vairākās Eiropas valstīs, kuru tiesību sistēma nemaz nav tik ļoti atšķirīga no mūsējās. Ja runājam par īpašajām Latvijas tradīcijām tiesu iekārtas jomā, tad ...

žurnāls / Numura tēma

Tieslietu padome: ārvalstu ekspertu skats

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotie grozījumi likumā "Par tiesu varu" paredz jaunas institūcijas – Tieslietu padomes – izveidošanu. Atbilstoši likumprojekta autoru iecerei šai institūcijai vajadzētu iesaistīties tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Ja šis likumprojekts Saeimā tiks pieņemts, noslēgsies gandrīz desmit gadus ilgās debates par šādas institūcijas izveidošanas nepieciešamību un tai piešķiramajām pilnvarām.1 Sākotnējais Tieslietu padomes modelis tika iestrādāts šā gadsimta sākumā tapušajā Tiesu iekārtas likumprojektā.2 Sagatavoto likumprojektu toreiz nodeva ārvalstu ekspertu vērtējumam, un ekspertu atzinumos var rast vairākas idejas un pārdomas rosinošas atsauksmes par Tieslietu padomes izveidošanas kārtību un pilnvarām, kuras savu aktualitāti nav zaudējušas arī šodien. Šajā apskatā mēģināsim norādīt uz galvenajiem aspektiem Tieslietu padomes veidošanā, kuros ārvalstu eksperti saskatījuši gan pozitīvus ieguvumus, gan arī riskus. ...

Ringolds Balodis

žurnāls / Numura tēma

Tieslietu padomes nozīme laika dimensijā

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Likumus groza, kad, likumu piemērojot, rodas situācijas, kas atklāj likuma nepilnības. Šobrīd tiek izstrādāts jauns regulējums, kurš iecerēts kā risinājums, lai novērstu esošā likuma "Par tiesu varu" nepilnības un radītu Tieslietu padomi (TP). Tas, ka konkrēto likuma grozījumu parādīšanos Saeimā ir veicinājusi sabiedrības, tiesnešu, tieslietu ministra, Augstākās tiesas un Valsts prezidenta1 radītā rezonanse sakarā "Vīganta epopeju", ir tikai likumsakarīgi. Savulaik iepriekšējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs kopā ar toreizējo tieslietu ministru solīja jau uz 2004. gadu izveidot TP.2 TP netika izveidota ne 2004., ne arī nākamajos sešos gados. Kāpēc? Formāla atbilde būtu – vainīgs ir politiskas gribas trūkums, lai gan īstais iemesls ir sistēmiski pragmatisks. Tieslietu ministri pa šo laiku ir nomainījušies reizes piecas, tāpat savu laiku un enerģiju noteikti paņēma Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēlēšanu process un ar to saistītās diskusijas. Tas, ka šobrīd TP jautājums ir reanimēts, ir tikai apsveicami. Protams, "Jurista Vārda" sarīkotā ekspertu aptauja acīmredzami apliecina, ka pastāv zināmas šaubas. Pirmkārt, šaubas, vai šie likuma grozījumi novērsīs nepilnības, ko atklāja "Vīganta epopeja" un kas saistās ar tiesu varas neatkarības nodrošināšanu. Otrkārt, šaubas vai šie ir īstie likuma grozījumi, kuri ir nepieciešami, lai novērstu "Vīganta epopejas" aktualizēto jautājumu par tiesnešu ietekmējamību no likumdevējvaras. ...

žurnāls / Numura tēma

Vai iecerētā Tieslietu padome attaisnos cerības

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Iepriekšējā "Jurista Vārda" numurā (sk.: "Juridiskā komisija atbalsta Tieslietu padomes izveidi", JV, 21.01.2010., Nr. 3) jau tika ziņots, ka likumdevējs beidzot ir spēris noteiktus un mērķtiecīgus soļus Tieslietu padomes (turpmāk – TP) izveidošanas virzienā. Tieslietu ministrija ir sagatavojusi un Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi likuma "Par tiesu varu" grozījumus. Ar tiem iecerēts izveidot jaunu institūciju – TP – pašreiz spēkā esošajā tiesu sistēmas "jumta" likumā, negaidot Tiesu iekārtas likuma pieņemšanu. Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi konkrēto grozījumu nodošanu pirmajam lasījumam. Šādu likumdevēja rīcību tiesu sistēmas darbinieki un visa sabiedrība ir gaidījusi gandrīz desmit gadus. Beidzot, kad sabiedrībai tiek piedāvāta iecere par TP veidolu, var sākties konkrēta diskusija par sagatavotā regulējuma saturu, cenšoties atbildēt uz jautājumu – vai tieši šādu TP vēlamies un vai tā attaisnos cerības? ...

žurnāls / Numura tēma

Grozījumi likumā "Par tiesu varu"

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

[Fragmenti] [..] Papildināt likumu ar 73.1 pantu šādā redakcijā: "73.1 pants. Tiesneša pārcelšana uz vakanto tiesneša amatu (1) Tieslietu padome, pamatojoties uz tiesneša pieteikumu un pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas tiesneša profesionālās darbības novērtējumu, lemj par tiesneša pārcelšanu citā tādā pašā tiesu instancē vai tiesu namā. (2) Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, pamatojoties uz pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas ...

Reinis Bērziņš

žurnāls / Numura tēma

Par darbu pie Tieslietu padomes izveides

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas, kas izveidota darbam ar Tiesu iekārtas likumu (turpmāk – apakškomisija), uzdevumā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Augstāko tiesu turpina darbu pie grozījumu likumā "Par tiesu varu" izstrādes. Atzinīgi vērtējama arī Latvijas Tiesnešu biedrības un Administratīvo tiesnešu biedrības pārstāvju, kā arī nevalstisko organizāciju aktīvā līdzdalība diskusijās apakškomisijā. Ar grozījumiem plānots izveidot Tieslietu padomes darbības uzsākšanai nepieciešamo tiesisko platformu. Apakškomisija 12. janvārī pabeidza darbu pie grozījumu redakciju izstrādes un nodeva projektu Saeimas Juridiskajai komisijai tā tālākai virzībai. Savukārt jau nākamajā dienā Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta virzību pirmajā lasījumā un 21. janvārī par to tika lemts Saeimas plenārsēdē. ...

žurnāls / Vēstules

Advokāti un reklāma

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Uzskatu par savu pienākumu paust viedokli par zvērinātu advokātu pieļaujamo reklāmu, jo nereti par šo tēmu rodas dažādi jautājumi gan advokātu vidū, gan arī sabiedrībā. ...

žurnāls / Notikums

Ministrija deputātiem atklāj nākotnes ieceres

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Lai savstarpēji koordinētu likumprojektu virzību, pagājušās nedēļas nogalē, 15. janvārī, Tieslietu ministrijā notika Saeimas Juridiskās komisijas izbraukuma sēde. Pasākuma gaitā ministrijas politiskie un administratīvie vadītāji deputātus iepazīstināja ar pagājušajā gadā paveikto un šī gada iecerēm, savukārt parlamenta pārstāvji informēja izpildvaru par, viņuprāt, problemātiskajiem tiesību nozares jautājumiem, kas gaida risinājumu. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Juridiskā komisija atbalsta Tieslietu padomes izveidi

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Jau vairākus gadus Latvijas tiesneši un citi ar tiesu sistēmu saistītie tradicionāli atsaucas uz jauno Tiesu iekārtas likumu, proti, ar tā pieņemšanu notikšot būtiskas pārmaiņas tiesu sistēmā. Pagaidām gan ar jaunā likuma izstrādāšanu neveicas tik raiti, kā cerēts, jo vēl joprojām tā panti tiek apspriesti un slīpēti speciāli šim mērķim izveidotajā Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumu (turpmāk – Apakškomisija). ...

žurnāls / Notikums

Lai advokāti nav lūdzēju lomā

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Konferencē zvērināti advokāti un citi konferences dalībnieki diskutēja par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apmaksas modeļiem un iespējām dekriminalizēt sīkus noziedzīgos nodarījumus. ...

žurnāls / Notikums

Kā nodrošināt objektīvu tiesnešu karjeras attīstību

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Pašlaik viena no karstākajām tēmām tiesu sistēmā ir tiesu varas neatkarība no pārējiem valsts varas atzariem. Tiek meklēts līdzsvars, lai nodrošinātu ne tikai neatkarīgu tiesas spriešanu (šaurākā nozīmē), bet arī apolitisku un nopelnos balstītu karjeras sistēmu. Šo jautājumu kontekstā tiek runāts par patstāvīgas tiesnešu pašpārvaldes sistēmas izveidošanu. Lai diskutētu par šiem jautājumiem, jaundibinātā Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība šā gada 25. novembrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā organizēja diskusiju "Tiesneša neatkarība politisku izaicinājumu priekšā". Pasākumu vadīja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, bet kā referenti uzstājās Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Anita Kovaļevska un Sabiedriskās politikas centra "Providus" jurists Gatis Litvins. Diskusija tika organizēta kā brīva domu apmaiņa, kurā bez minētajiem runātājiem iesaistījās arī citi klātesošie. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Juristi pulcējas konferencē "Krīze un tieslietas"

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Saprast, cik tālu krīze ietekmējusi tieslietas, novilkt robežas, kuras tiesiskā ziņā pārkāpt nedrīkst, neraugoties ne uz kādām ekonomiskajām un politiskajām grūtībām, kā arī kopīgi meklēt veidus, kā ar tieslietu "instrumentiem" palīdzēt valstij vieglāk un ātrāk atkopties, – tie bija "Jurista Vārda" organizētās lasītāju un autoru konferences mērķi. Žurnāla aicinājumam dalīties pārdomās atsaucās ap 300 Latvijas juristu, kas pagājušajā piektdienā, 27. novembrī, pulcējās Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Liels bija pasākuma rīkotāju gandarījums, pirms konferences redzot negaidīti lielo interesi (uz reģistrāciju veidojās pat rinda, kas stiepās lejup pa Universitātes kāpnēm) – līdz ar to bija attaisnojusies arī visai drosmīgā norises vietas – Lielās aulas – izvēle, jo zāle bija faktiski pilna, turklāt liela daļa klausītāju pasākumu piektdienas vakarā "izturēja" līdz galam. Konferencē tika nolasīti 11 saturiski ļoti dažādi referāti – katrs runātājs lika aizdomāties par pilnīgi citu tiesību problēmu krīzes laikā, raisot klausītājos visa spektra emocijas: gan intelektuālu un emocionālu pārdzīvojumu, gan pārsteigumu, gan kritiskas iebildes, gan jautrību (tas šajos grūtajos laikos ir ļoti nepieciešami). Pasākumu noslēdza "Jurista Vārda" ceturtā pētniecisko darbu konkursa uzvarētāju apbalvošana (plašāku informāciju sk. 9. lpp). Šajā žurnāla numurā sniedzam īsu pārskatu par konferenci, ko papildina fotomateriāls, pilnus referātu tekstus publicēsim pēc to sagatavošanas. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins, Mārtiņš Lazdovskis, Ringolds Balodis, Edvīns Balševics, Māris Baltiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tieslietu finanses krīzes laikā: viedokļi un statistika

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Šonedēļ, 27. novembrī, Latvijas Universitātē notiks "Jurista Vārda" autoru un lasītāju konference "Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi", kurā tiks diskutēts par valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz tieslietu un tiesību sistēmu, kā arī tiesību politiku Latvijā. Protams, tieslietu institucionālā sistēma, kuras finansējums atrodas Tieslietu ministrijas pārziņā, ir tikai viens no krīzes ietekmes laukiem (konferences temats ir daudz plašāks), taču krīzes sekas "skaitliskā izteiksmē" šeit ir vislabāk redzamas, jo informācija ir apkopota, pieejama un pārskatāma. Tādēļ "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem finanšu informāciju par plānoto tieslietu sistēmas budžetu 2010. gadā, darbinieku skaitu un algām, ko papildina Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska un citu sistēmas amatpersonu komentāri par budžeta situāciju un iestāžu spēju funkcionēt. ...

žurnāls / Vēstules

Tiesneša Vīganta karjeru esmu nevis bremzējis, bet izšķirīgi veicinājis

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Tā kā žurnālā "Jurista Vārds", 27.10.2009., Nr. 43, bija publicēts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības paziņojums, kā arī interpretācija par šo tēmu, lūdzu rast iespēju publicēt Jūsu žurnālā arī manu viedokli. Pateicībā, ar cieņu Aivars Lembergs ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokatūras "Zelta zirgs" jeb Antiņa simtgade un "tēva vara"

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Raksts ir autora pārdomas par notikumiem Latvijas advokatūrā un turpina advokatūras iekšienē un publiskajā telpā iesākto diskusiju par advokatūras attīstības scenārijiem. Autors tikai grib sastatīt Raiņa redzējumu par sabiedrību pirms simt gadiem ar savu mūslaiku pasaku par mūsdienīgām Latvijas problēmām, to skaitā advokatūras problēmām. ...

žurnāls / Diskusija

Vai Saeimai ir jālemj par katru tiesneša karjeras soli

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

"Jurista Vārds" jau ziņoja par 22. oktobrī notikušo Saeimas balsojumu, ar kuru jaunā – Augstākās tiesas tiesneša – amatā pretēji Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumam netika apstiprināts Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants. Šis Saeimas lēmums raisīja plašas debates gan plašsaziņas līdzekļos, gan tiesnešu aprindās, turklāt izskanēja pieņēmums, ka negatīvā balsojuma iemesls ir bijis fakts, ka M. Vīgants savulaik pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Administratīvo tiesnešu biedrība savā paziņojumā pat secināja, ka "pēc šāda Saeimas lēmuma neviens tiesnesis Latvijā nevar būt drošs, ka viņš netiks sodīts par to, ka, spriežot tiesu, ir ievērojis savu padotību vienīgi likumam un tiesībām." (Pilnu paziņojuma tekstu sk.: JV, 27.10.2009., Nr. 43) Profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, komentējot deputātu 22. oktobra lēmumu, atzina: kamēr nav pieņemts jaunais Tiesu iekārtas likums, ar ko paredzēts šādas pilnvaras dot Tieslietu padomei, par tiesneša apstiprināšanu amatā būtu jālemj nevis Saeimai, bet gan Valsts prezidentam. Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers šī gadījuma sakarā paziņoja, ka atzinīgi vērtē ideju par nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt tiesu varas un tiesnešu neatkarību no iespējamas politiskās ietekmes un sagaida aktīvāku diskusiju par šo jautājumu Saeimas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumprojektu vēl 8. Saeimas laikā. V. Zatlers arī uzsvēra, ka jāvērtē, vai vispār ir jāatkārto Saeimas balsojums, apstiprinot augstākā amatā tiesnesi, kurš reiz jau Saeimā tiesneša amatā ir apstiprināts un ir neatkarīgas tiesu varas sastāvdaļa. Viņš atgādināja, ka, piemēram, tiesnešu svinīgo solījumu Valsts prezidentam tiesnesis dod tikai vienu reizi, stājoties tiesneša amatā, nevis katru reizi kāpjot pa tiesu sistēmas kāpnēm. "Jurista Vārds" uzrunāja gan tieslietu nozares atbildīgās amatpersonas, tiesnešus, politiķus un tiesību zinātniekus, lai noskaidrotu, vai Saeimas negatīvais balsojums par M. Vīgantu varētu kļūt par iemeslu mainīt kārtību, kādā tiek lemts par tiesneša karjeru Latvijā. ...

žurnāls / Informācija

Nākamajā gadā tieslietas izdzīvos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Līdz šim tika diskutēts par tieslietu sistēmai nepieciešamo finansējuma apmēru un sadali starp tās komponentiem. Diskusijas bija gan konstruktīvas, gan arī ne ļoti – tika izteikti arī nepārdomāti pieņēmumi un spekulācijas. Tagad tieslietu sistēmai nepieciešamais finansējuma apmērs un sadale ir ieguvusi konkrētas aplēses. Izteiktās idejas un aprēķini ir apkopoti 2010. gada valsts budžeta likumprojektā. Valsts budžeta likumprojektam ir atlicis pēdējais spurts Saeimā, kurai jāizskata un jāpieņem izšķirošais lēmums par tā spēkā stāšanos. Lai padarītu šo procesu vieglāku un raitāku, šā gada 28. oktobrī tieslietu ministrs Mareks Segliņš viesojās Saeimas Juridiskajā komisijā. Ministrs atsevišķi tikās arī ar Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu deputātiem un runāja par Tiesu iekārtas likumprojekta pieņemšanas gaitu. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša neatkarības saturs bieži tiek pārprasts vai pārspīlēts

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets skata likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Likumprojekts ir slepens. Publiski pieejams sākotnējais likumprojekta teksts, kurā tiesneša darba samaksa ir iekļauta vispārējā regulējumā (sk.: www.ecb.int/ecb/legal/pdf/lv_draft_law_con_2009_47.pdf). Arī no Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra protokollēmuma teksta secināms, ka tiesneša amats ir atstāts vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā. Speciāli minētās situācijas izvērtējumam 2009. gada 8. oktobrī tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā pieņēma lēmumu aicināt Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt tiesnešu darba samaksas sistēmas regulējumu likumā "Par tiesu varu" (plašāk par AT Plēnumu sk.: JV Nr. 41, 13.10.2009.). Gatavojoties Plēnumam, šā raksta autors kolēģiem sagatavoja atzinumu par to, vai tiesneša darba samaksas noteikšana vienā normatīvajā aktā un pēc vienotas sistēmas ar ierēdņu darba samaksu atbilst tiesneša neatkarības principam – minētais atzinums ir šī raksta pamatā. Domāju, ka arī "Jurista Vārda" lasītājiem, tostarp valsts pārvaldē un likumdevējiestādē strādājošajiem, būs noderīgas izpētes rezultātā iegūtās atziņas. Izpētei izmantoti Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumi par tiesnešu un ierēdņu darba samaksas normām un Vācijas Federālais likums par atlīdzību (Bundesbesoldungsgesetz), kura normas līdzinās mūsu sākotnējā likumprojekta redakcijai, protams, ar visai nozīmīgām variācijām. Autora piezīme: pēc raksta nodošanas redakcijā Ministru kabinets turpināja skatīt likumprojektu par vienoto darba samaksu un kļuva zināms, ka tiesnešu darba samaksa netiks vienoti noregulēta vienā likumā ar citiem valsts darbiniekiem. Ministru kabinets nolēmis arī svītrot no likumprojekta teksta Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu. Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (2009. gada 13. oktobra sēdes prot. Nr. 69 79. § 3. punkts) un citos tiesu varas institūciju darbību regulējošajos likumos, iekļaujot tajos atlīdzības sistēmu, tai skaitā vienkāršotu mēnešalgu noteikšanas principu (attiecīgi piemaksa par kvalifikācijas klasi vai piemaksa par amata pakāpi ir iekļauta mēnešalgā, kura nepārsniedz Ministru prezidenta mēnešalgu) atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam. Tātad secināms, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amati netiks pakļauti vienotai darba samaksas sistēmai. Autoram nav saprotama Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu nošķiršana no vienotās darba samaksas sistēmas, ja reiz ir nolemts veidot vienotu darba samaksas noregulējumu visiem valsts darbiniekiem. Ja tas ir attaisnots ar neatkarības argumentu, tad tā ir kļūda un neatkarības pārspīlējums. Starp citu, Vācijas federālajā likumā ir iekļauts arī Federālās bankas valdes priekšsēdētāja amats un nekādas problēmas ar nacionālās bankas neatkarību Vācijas likumdevēji te nav saskatījuši. ...

žurnāls / Notikums

Saeima pārkāpj tiesneša personiskās neatkarības principu

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Pagājušajā nedēļā, 22. oktobrī, Saeima neapstiprināja Māri Vīgantu Augstākās tiesas tiesneša amatā, līdz ar to viņam jāturpina darbs līdzšinējā – Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amatā. Par M. Vīganta kandidatūru balsoja 26, pret – 43, bet atturējās 14 deputāti. Šis bija viens no ļoti retajiem gadījumiem, kad Saeima neapstiprina amatā tiesnesi pretēji tiesnešu pašpārvaldes institūciju ieteikumam. M. Vīganta virzību un Augstāko tiesu ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par advokāta izslēgšanu no advokatūras

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Par tiesnešu, advokātu un citu juridisko profesiju ētikas jautājumiem arvien biežāk un skaļāk tiek runāts gan juristu aprindās, gan arī visā sabiedrībā. Tiek diskutēts ne tikai par pārkāpumiem pēc būtības, bet arī par procesu, kā persona tiek disciplināri sodīta un kā tā var aizstāvēt savas iespējami aizskartās tiesības un tiesiskās intereses. Līdz šim vislielākās neskaidrības bija par Latvijas Republikas Advokatūras likuma regulējumu. Pastāv dažādi viedokļi, vai zvērinātu advokātu var izslēgt no zvērinātu advokātu skaita ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas lēmumu. Beidzot arī tiesa ir devusi vērtējumu šim regulējumam. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Notikums

Administratīvie tiesneši apvienojas biedrībā

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

2009. gada 9. oktobrī Rīgā divas trešdaļas no Latvijas administratīvajās tiesās strādājošajiem tiesnešiem nodibināja Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrību. Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēja Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru, tiesību doktoru Jāni Neimani, par valdes biedriem – tiesnesi Kasparu Berķi no Administratīvās apgabaltiesas un tiesnesi Ilzi Freimani no Administratīvās rajona tiesas. Administratīvie ...

žurnāls / Notikums

Tiesneši aktualitātes vērtē ārkārtas plēnumā

13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)

Atkārtoti vietnieku amatā Kā jau minēts, nedēļas sākumā, 5. oktobra plēnumā, notika Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanas, un šajos amatos atkārtoti ievēlēja Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pāvelu Gruziņu un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju Gunāru Aigaru. AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece paskaidroja, ka P. Gruziņa un G. Aigara kandidatūru atkārtotai ievēlēšanai izvirzīja AT priekšsēdētājs ...

Iveta Andžāne

žurnāls / Informācija

Tiesneši iebilst pret algu samazināšanu

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Latvijas Tiesnešu biedrība 23. septembrī iesniedza vēstuli tieslietu ministram Marekam Segliņam, kurā pausts viedoklis par iespējamo izdevumu samazinājumu tiesām 2010. gadā vismaz 10% apmērā, kas būtu aptuveni 2,5 miljoni latu. Tiesnešu biedrības vēstulē norādīts, ka tik lielu samazinājumu nav iespējams veikt, lai tiesas varētu pildīt normatīvajos aktos paredzētās funkcijas. ...

žurnāls / Informācija

Paredz mainīt tiesu kompetenci

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Ministru kabineta komiteja 10. augustā konceptuāli akceptēja Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu projektu 2009.–2015. gadam, kurā minēts, ka tuvākajā nākotnē ir iespējama atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgām personām. Piemēram, dzimtsarakstu nodaļām varētu nodot izskatīšanai paternitātes lietas, kurās nav strīda, savukārt laulības šķiršanas lietas, kurās nav strīda un kuras ...

žurnāls / Vēstules

Zemesgrāmatu tiesnešu atklātā vēstule

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Jau sešpadsmit gadus Latvijā tiesu sistēmā darbojas atjaunotā zemesgrāmata. Zemesgrāmatu sistēmas izveidošanā, attīstīšanā un modernizācijā lielus līdzekļus ir ieguldījusi gan Latvijas valsts, gan ārvalstu investori. Sistēma sekmīgi darbojas, un ārzemju eksperti to atzinuši par vienu no modernākajām zemesgrāmatām Eiropā. Šā gada 8. jūlijā žurnālā "Jurista Vārds" publicēta intervija ar tieslietu ministru Mareku Segliņu un Tieslietu ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības mainīt likumā noteikto pieteikuma pakļautību

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Ar Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes 2009. gada 10. marta lēmumu lietā Nr. SKA-1701 (turpmāk – Lēmums) nolemts, ka personas tiesību uz pieeju tiesai nodrošināšana ir būtiskāka tiesiska vērtība par precīzu kompetences sadalījuma ievērošanu starp dažādām tiesām. Tāpēc, ja vispārējās jurisdikcijas tiesa atteikusies pieņemt prasības pieteikumu uz tā pamata, ka lieta izskatāma administratīvā procesa kārtībā, un persona attiecīgi iesniegusi pieteikumu administratīvajā tiesā, administratīvajai tiesai pieteikums ir jāpieņem izskatīšanai pat tad, ja tā atzīst, ka lieta atbilstoši likumam izskatāma civilprocesa kārtībā. Šis lēmums ir viens no retajiem, kas pieņemts atbilstoši likuma "Par tiesu varu"2 50. panta piektajai daļai un Administratīvā procesa likuma3 (turpmāk – APL) 121. panta ceturtajai daļai, kas noteic: ja jautājums par pieteikuma vai lietas pakļautību atzīstams par sevišķi sarežģītu, tiesa vai tiesnesis vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai. ...

Latvijas Zvērinātu notāru padome

žurnāls / Notikums

Vācu notāri meklē sabiedrotos Latvijā

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Mēneša sākumā, 2. un 3. jūlijā, Rīgā viesojās ietekmīgās vācu juristu apvienības – Federālās notāru kameras (Bundesnotarkammer) – prezidents Dr. Tilmans Gete (Tilman Götte) un kameras pārstāvniecības Briselē vadītājs Dr. Mariuss Kolers (Marius Kohler), kas centās pārliecināt Latvijas atbildīgās institūcijas ieņemt kritisku nostāju pret Eiropas Komisijas iniciatīvu Eiropas Savienībā vienādot patērētāju tiesību aizsardzību un ieviest privāttiesību sabiedrības institūtu. Latvijā šāda vācu notariāta prakse būtu uzlūkojama kā labs paraugs, lai vēl Eiropas Savienības tiesību aktu tapšanas procesā censtos novērst konkrētai valstij nepieņemamu normu iestrādi tajos, meklējot savai pozīcijai aktīvu atbalstu citās dalībvalstīs un lobējot savu viedokli gan valsts institūcijās, gan profesionālajās organizācijās. ...

Kristaps Ābelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas pēc zvērinātu advokātu kopsapulces

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Raksts ir autora individuālas pārdomas, kas radās pēc 2009. gada 8. maija kārtējās zvērinātu advokātu kopsapulces (turpmāk – kopsapulce). Pārdomas balstītas uz Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksā (turpmāk – Latvijas Ētikas kodekss) ietverto principu nozīmi un no Advokatūras likuma izrietošajiem zvērinātu advokātu pienākumiem. Kā zināms, kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nepieņēma nevienu lēmumu, tomēr pēc tās plašsaziņas līdzekļos aktīvi parādās zvērinātu advokātu viedokļi par dažiem būtiskiem jautājumiem, kas izkristalizējās jau kopsapulces laikā un rosināja vislielākās debates. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu disciplinārlietu komisijas pirmie pieci gadi

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija (Disciplinārlietu komisija) izveidota atbilstoši 2004. gada grozījumiem Advokatūras likumā.1 Kopš 2004. gada 1. jūnija Latvijā advokatūras pārvaldes iestāde – Padome – ir nodalīta no disciplinārlietu izskatīšanas un advokātu pārkāpumu vērtēšanas, izņemot atsevišķas funkcijas. ...

žurnāls / Notikums

Notāre saņem Atzinības krustu

19. Maijs 2009 /NR. 20 (563)

Larisa Medvedeva ar jurista kvalifikāciju ir absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Notariāta sistēmā strādā no 1977. gada. Kopš 1993. gada, kad tika atjaunots 1937. gada Notāru likums un zvērinātu notāru institūts, L. Medvedeva ir zvērināta notāre. Zvērinātu notāru atestācijā, kas notika 2008. gada vasarā, notāre ieguva izcilu novērtējumu. L. Medvedeva ir Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas Disciplinārlietu komisijas ...

žurnāls / Notikums

Tiesneši saņem valsts augstākos apbalvojumus

12. Maijs 2009 /NR. 19 (562)

Kā ziņo Augstākā tiesa, kura vienlaikus ir apbalvojumu piešķiršanas iniciatore, tiesa ir gandarīta par valsts atzinību tiesnešu darbam. Atjaunotajā Latvijas Republikā augstākie valsts apbalvojumi tiesnešiem nav dāsni dāvāti. Līdz šim Triju zvaigžņu ordeņus bija saņēmuši tikai trīs Augstākās tiesas senatori – Andris Guļāns, Rolands Krauze un Roberts Guntis Namatēvs. ...

žurnāls / Informācija

Tiesnešu konferences lēmumi un aicinājums

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Jau iepriekšējā "Jurista Vārdā" informējām par tiesnešu konferenci, kas notika 17. aprīlī. Šoreiz par tiesnešu konferenē pieņemtajiem lēmumiem. Latvijas tiesnešu konferencē tika ievēlēti trīs jauni Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļi un viens Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas loceklis. Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā tika ievēlēti: Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence, Cēsu Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Inese Kiršteine un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica. Par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekli tika ievēlēta Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Inguna Radzeviča. Tiesneši konferencē pieņēma aicinājumu Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam (tekstu publicējam pilnībā). ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Koncentrēšanās uz detaļām aizēno lietas būtību

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

Ar šo rakstu dodu iespēju plašākai publikai iepazīties ar tiesneša lēmumu par administratīvās lietvedības izbeigšanu (sk. komentāra beigās). Jāteic, ka sākotnēji tiesneša lēmums izraisīja smaidu, tad šaubas, vai lēmums nav humoristiska kompilācija, bet, noskaidrojot, ka tas ir īsts un ka tādi Rīgas Centra rajona tiesā 2009. gadā pieņemti vairākkārt, – šoku par šādiem tiesnešu lēmumiem. Manuprāt, šādu lēmumu redakcija demokrātiskā un tiesiskā valstī nav pieļaujama, jo kaitē tiesas un tiesneša autoritātei. Taču viens ir emocionālais aspekts, bet otrs – juridisks lēmumu izvērtējums. Emocionālo reakciju atstāju katra lasītāja ziņā, bet komentāru veltīšu lēmumu kritikai no tiesību viedokļa. ...

Leonards Pāvils

žurnāls / Notikums

Ar rūpēm par reputāciju sabiedrībā

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

Gadskārtējā Latvijas tiesnešu konference 17. aprīlī iezīmējās ar vēl nebijušu valsts augstāko amatpersonu un citu viesu klātbūtni. Tiesnešus uzrunāja Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas priekšsēdētāja biedre un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, konferencē piedalījās Saeimas sekretārs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs ...

žurnāls / Notikums

Administratīvās tiesas atskatās uz piecu gadu darbu

31. Marts 2009 /NR. 13 (556)

Šī gada 1. februārī apritēja pieci gadi, kopš spēkā stājies Administratīvā procesa likums (APL) un darbu uzsākušas administratīvās tiesas. Pagājušās nedēļas nogalē, 27. martā, klausītājiem pārpildītā Latvijas Universitātes Lielā aula liecināja – administratīvais process tiesā, lai arī kļuvis par ierastu valsts un privātpersonu domstarpību risināšanas līdzekli, joprojām nav zaudējis aktualitāti Latvijas juristu vidū. Konferencē “Administratīvo tiesu un administratīvā procesa tiesvedības pieci gadi Latvijā”, ko rīkoja Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments (ALD), tika apspriesti gan tiesu darba organizācijas un efektivitātes jautājumi, gan analizēti administratīvā procesa jēdzieni, principi, tiesvedības procesuālās problēmas, atsevišķu kategoriju lietas un citi jautājumi. Šoreiz – neliels ieskats konferences atklāšanā. Savukārt referāti, kuru autori, atsaucoties “Jurista Vārda” redakcijas aicinājumam, savas domas ietērps raksta formātā, tiks publicēti nākamajos žurnāla numuros. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ētikas kritēriji zvērinātu tiesu izpildītāju darbā

31. Marts 2009 /NR. 13 (556)

Sabiedrībā tiek plaši diskutēts par ētikas normu ievērošanu reglamentēto juridisko profesiju pārstāvju profesionālajā darbībā, to skaitā arī zvērinātu tiesu izpildītāju darbībā. Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normas nosaka Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodekss,1 bet tas neparedz visus jautājumus, kas attiecas uz vispārpieņemtajām uzvedības normām, tāpēc var teikt, ka patiesa ētika sākas tur, kur pārstāj lietot vārdus. Tas nozīmē, ka tikai no katra cilvēka ir atkarīgs uzvedības modelis, ko tas lieto gan ikdienā, gan profesionālajā darbībā. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Tiesa būs taisnīga arī krīzes laikā

24. Marts 2009 /NR. 12 (555)

Jau iepriekšējā "Jurista Vārdā" informējām par 13. martā notikušo Augstākās tiesas (AT) plēnumu, šajā numurā vēl: tiesas darbs skaitļos, īss ieskats plēnuma debatēs un tiesas vadības viedoklis par ekonomiskās krīzes ietekmi uz Augstāko tiesu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jurista profesijas reforma

10. Februāris 2009 /NR. 6 (549)

Rakstā skarts jautājums par jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokāta profesija neietilpst uzņēmējdarbībā

6. Janvāris 2009 /NR. 1 (544)

Nesen “Jurista Vārdā” Mg. iur. Agnese Rudzinska plašāk skāra tēmu par līdzdalības honorāru un tā piemērojamību Latvijā. Minētās publikācijas pamudināta, vēlos paust savu viedokli par to, kāpēc advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir vērtējams augstāk par lieliem honorāriem. ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokāta profesionālais noslēpums un pienākums ziņot par likumpārkāpumu

6. Janvāris 2009 /NR. 1 (544)

Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ieguvušas iepriekš nepieredzētu uzmanību sabiedrībā, koncentrējoties vairāk uz jautājumu par to, kā atlaist Saeimu, kura vairs nepauž vēlētāju vairākuma gribu. Ir tapuši vairāki Satversmes grozījumu projekti, par tiem ir diskutējuši gan politiķi un juristi, gan arī visa sabiedrība. Ir bijusi gan tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, gan arī vairāku Satversmes grozījumu projektu apspriešana Saeimā. Lielā mērā diskusijas par Satversmes grozījumiem ir iezīmējušas prezidenta Valda Zatlera prezidentūru. Prezidenta Valda Zatlera kadence ir Satversmes laiks. Jau priekšvēlēšanu laikā prezidents vairāk nekā ikviens no saviem priekštečiem uzmanību veltīja Satversmei, aicinādams ikvienu valsts pilsoni to izlasīt. Prezidents arī ir izveidojis autoritatīvu Konstitucionālo tiesību komisiju, kura sniegusi Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanas iespēju vērtējumu, kā arī iesniedzis savus priekšlikumus Satversmē par Saeimas atlaišanas tiesību piešķiršanu pilsoņu kopumam un Valsts prezidenta tiesību atlaist Saeimu izmaiņām. Taču līdztekus diskusijām par Saeimas atlaišanu sabiedrībā allaž ir skanējis viedoklis, ka nekas jau nemainīšoties, jo jaunajā Saeimā tikšot ievēlēti tie paši politiskie spēki un viss turpināšoties, ka Saeimas atlaišana bez Saeimas vēlēšanu sistēmas pārskatīšanas būšot lieka laika un naudas tērēšana. Šo apstākli ir pamanījis arī Valsts prezidents. Savā 14. janvāra runā viņš aicināja Saeimu mainīt vēlēšanu sistēmu: "Tāpat neatliekams uzdevums Saeimai ir veidot grozījumus Vēlēšanu likumā. Varu viegli paskaidrot. Ir divas problēmas, kas ir samilzušas. Pirmkārt, lokomotīvju problēma, kad daži cilvēki ievelk Saeimā sabiedrībai pilnīgi nepazīstamus pilsoņus. Otrkārt, Saeimā desmit procenti no politiskajiem spēkiem nav ievēlēti pēc to partiju sarakstiem, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās. Desmit procenti ir ļoti daudz. Tātad Saeimā ir politiskās partijas, kuras nav tur ievēlētas vēlēšanu ceļā. Šis anahronisms ir jānovērš." Šobrīd Saeima, grozot Saeimas vēlēšanu likumu, jau likumprojektā ir ietvērusi Valsts prezidenta prasību atteikties no t. s. lokomotīvju principa. Šis grozījums mainīs mums ierasto vēlēšanu sistēmu. Tajā pašā laikā sabiedrības diskusijās ir izskanējuši vēl vairāki ierosinājumi, kā būtu uzlabojams Saeimas vēlēšanu regulējums. Lai pārrunātu šīs iespējamās izmaiņas, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Vēlēšanu reformas biedrības priekšsēdētāju Valdi Liepiņu. ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesnešu biedrībai jauna vadība

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

Latvijas Tiesnešu biedrības atskaišu un vēlēšanu pilnsapulcē, kas notika 21. novembrī, pārskatu par biedrības darbu aizvadītajā laika posmā sniedza Augstākās tiesas priekšsēdētājs un līdzšinējais Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Ivars Bičkovičs. Tiesneši par biedrības prezidenti ievēlēja Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāju Ivetu Andžāni, bet par viceprezidentiem – Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatoru Aldi Laviņu, Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju Edīti Knēgeri un Cēsu rajona tiesas tiesnesi Daci Blūmu. ...

žurnāls / Notikums

Tieslietu ēka jāceļ stipra un varena

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

Šā gada 7. novembrī, ievadot valsts svētku svinības, notika Tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejas svinīgais pasākums, kura laikā pirmo reizi tika piešķirtas arī Tieslietu sistēmas goda zīmes, kuras šogad izveidojusi Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un Augstākā tiesa. Tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejā Valsts prezidents Valdis Zatlers ne vien raudzījās tieslietu sistēmas pagātnē, bet īpaši uzsvēra arī nākotnes uzdevumus: “Viens no ...

žurnāls / Diskusija

Darbs vērtējams ar atzīmi "vāji"

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Jautājums par komisijas lietderību jāapskata kontekstā ar jautājumu par komisijas ziņojuma secinājumiem, jo tie vēsta par to, ar ko komisija faktiski ir nodarbojusies savas darbības laikā. Ziņojumā teikts: "Formālais komisijas dibināšanas iemesls bija atklātībā parādījies izdevums "Tiesāšanās kā ķēķis", kurā ir publicētas it kā notikušas sarunas starp tiesnešiem un advokātiem". Tālāk ziņojumā norādīts: "Uzsākot ...

žurnāls / Informācija

Kā neapstāties pie sasniegtā

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Ar plašu konferenci 24. oktobrī sabiedriskās politikas centrs "Providus" prezentēja savu jaunāko veikumu – Valta Kalniņa, Ivetas Kažokas un Gata Litvina sagatavoto pētījumu "Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvijā: kā neapstāties pie sasniegtā?". Pētījuma prezentācija vienkopus pulcēja tiesnešus, tiesu politikas veidotājus, kā arī daudzus interesentus par tiesu sistēmas attīstību Latvijā. Daudzi runātāji, tostarp ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jubilejas noskaņās vērtē tiesu sistēmu

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Latvijas Universitātes Valststiesību katedra 5. novembrī rīkoja pasākumu “Latvijas Republikai 90: tiesiskums un tiesu attīstība otrās neatkarības posmā”. Atklājot priekšlasījumus, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka esot nepieciešams ilgtermiņa redzējums uz tieslietu sistēmas attīstību. Lai arī līdz šim esot paveikts jau gana daudz, tomēr daudzi izaicinājumi sistēmas pilnveidošanā vēl gaida savus risinājumus. ...

žurnāls / Notikums

"Gada notāra" tituls un nominācijas sadalītas

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Līdz ar atjaunotā notariāta 15 gadu jubilejas svinībām oktobra nogalē notika arī “Gada notāra” balvas pasniegšana un vēl citu nomināciju uzvarētāju un titulu ieguvēju apbalvošana. “Gada notārs” un vēl citu četru nomināciju ieguvēji iepriekš tika vērtēti, izmantojot tā dēvēto 360 grādu metodi. Tas nozīmē, ka iedomāti katrs notārs it kā atrodas centrā un uz viņu paskatās un izvērtē no visām pusēm. Tādējādi rezultāti veidojās, summējoties notāra klientu, biroja darbinieku, citu kolēģu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) vērtējumam, kā arī katra notāra pašvērtējumam. Attiecīgi titulu “Gada notārs” iegūst tas profesijas pārstāvis, kurš kopvērtējumā saņēmis visaugstāko novērtējumu. Savukārt, lai saņemtu kādu no citām četrām nominācijām, izteiktajos apgalvojumos, kas atbilst attiecīgās nominācijas būtībai, bija jāsaņem vērtējums “pilnīgi piekrītu”, kā arī vērtējuma kopsummā jāiegūst vismaz noteiktais punktu skaits. Sannija Matule ...

žurnāls / Diskusija

Ja pietiks godaprāta, mēs šo sistēmu padarīsim labāku

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Aizvadītā gada 6. septembrī Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju saistībā ar iespējamām pretlikumībām un neētisko rīcību tieslietu sistēmā, kad toreiz šis jautājums kļuva aktuāls pēc izdevuma “Tiesāšanās kā ķēķis” publicēšanas. Šobrīd ir aizritējis jau vairāk nekā gads, kopš komisija veic savu darbu, tādēļ “Jurista Vārds” aicināja uz sarunu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju JURI DOBELI, lai viņš komentētu līdz šim paveikto. ...

Valts Kalniņš, Gatis Litvins

žurnāls / Diskusija

Pat ja gribēja kā labāk, sanāca ..

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 26. pantu Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. 2007. gada 6. septembrī Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā. 2008. gada 2. oktobrī Saeima uzklausīja komisijas ziņojumu un nolēma pagarināt komisijas darbības laiku. Tomēr ...

...

7

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls