Augstākā tiesa atzina, ka apgabaltiesa, atbilstoši Augstākās tiesas praksē nostiprinātajām atziņām ir pareizi norādījusi, ka viena no konkrētā disciplinārpārkāpuma kvalificējošām pazīmēm ir būtiska kaitējuma nodarīšana valsts interesēm, kas pats par sevi ir pamats attiecīgā disciplinārsoda piemērošanai. Tāpat atbilstoši Augstākās tiesas praksē nostiprinātajām atziņām, apgabaltiesa ir pamatoti norādījusi, ka pieteicējs kā ministrijas administratīvais vadītājs ir atbildīgs par parakstīto vēstuļu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tajā pašā laikā, kā to konstatējusi apgabaltiesa, pieteicējs neveica atbilstošu kontroli, lai pārliecinātos par vēstuļu tiesiskumu, kā arī lietā nav pierādījumu, ka pieteicējs apzināti būtu maldināts. Tādējādi pieteicējs nepamatoti uzskata, ka viņa parakstam bijusi vien formāla nozīme.

Lietā ir tālākminētie apstākļi

Ar Izglītības un zinātnes ministra 2012.gada 11.jūlija rīkojumu pieteicējs Mareks Gruškevics atbrīvots no valsts sekretāra amata. Pieteicējam piemērots disciplinārsods – atbrīvošana no amata – par amata pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kā rezultātā nodarīts būtisks mantisks zaudējums un būtisks kaitējums valsts interesēm atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36.panta otrajai daļai. Pieteicējs rīkojumu pārsūdzēja.

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) rīkoja konkursu stacionāro datoru un multimediju kabinetu aprīkojuma iegādei un par konkursa uzvarētāju kļuva SIA „Lattelecom”, ar kuru ministrija noslēdza vispārīgo vienošanos par minētā aprīkojuma piegādi. Taču pēc vispārīgās vienošanās noslēgšanas konkursa uzvarētāja ierosināja esošajam piedāvājumam pievienot papildu datortehnikas modeļus.

Pieteicējs saukts pie disciplināratbildības, jo viņš parakstīja divas ministrijas vēstules, kurās izteikta piekrišana piedāvāto papildu datortehnikas modeļu pievienošanai iepirkuma pasūtījumu apstrādes elektroniskās informācijas sistēmā, nenodrošinot ministrijas darbības tiesiskuma kontroli tādējādi, lai SIA „Lattelecom” piedāvājuma pieļaujamība tiktu izvērtēta gan no juridiskā, gan tehniskā viedokļa.

Atbilstoši vispārīgās vienošanās noteikumiem bija pieļaujama tikai preces aizstāšana, ja preces ar specifisko funkcionālo līmeni vairs nav pārdošanā, taču nav pieļaujama papildu modeļu piedāvāšana. Papildu modeļu piedāvāšana ir uzskatāma par būtiskām izmaiņām attiecībā uz iepirkuma nosacījumiem un atzīstama par vispārīgās vienošanās grozījumiem, kas, neizsludinot jaunu konkursu, nav pieļaujami. Tā kā pieteicējs akceptēja papildu piedāvājumu, pirkuma izmaksu pieauguma rezultātā valstij varēja tikt nodarīts būtisks mantisks zaudējums. Saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 15.panta sesto daļu par būtisku mantisku zaudējumu valstij uzskatāms arī tāds zaudējums, kurš ierēdņa disciplinārpārkāpuma rezultātā varēja rasties, bet nav radies.

Taču no Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36.panta otrās daļas izriet, ka viena no minētā disciplinārpārkāpuma kvalificējošām pazīmēm ir būtiska kaitējuma nodarīšana valsts interesēm. Šāda pārkāpuma konstatēšanai nav nepieciešama gan būtiska mantiskā zaudējuma, gan būtiska kaitējuma esība. Atbilstoši Augstākās tiesas praksē nostiprinātajām atziņām valsts interesēm nodarītais būtiskais kaitējums viens pats ir pietiekams pamats atbrīvošanai no amata. Saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 15.panta piekto daļu par būtisku kaitējumu valsts interesēm uzskatāma ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts amatpersonai. No lietas materiāliem secināms, ka ar pieteicēja darbībām, parakstot vēstules, pirms tam neveicot atbilstošu iekšējo kontroli, ir nodarīts būtisks kaitējums valsts interesēm, jo pieteicēja rīcība raksturojama kā bezatbildīga, pavirša, nolaidīga un pretēja apzinīgai amata pienākumu izpildīšanai, ņemot vērā projektā iesaistīto finanšu līdzekļu apjomu.

Administratīvā rajona tiesa ar 2013.gada 5.februāra spriedumu pieteikumu noraidīja. Izskatot lietu sakarā ar pieteicēja apelācijas sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa ar 2014.gada 28.aprīļa spriedumu pieteikumu noraidīja.