Situācija pavasarī un tagad, rudenī un ziemā, atšķiras. Pavasarī tas noteikti bija grūtāk, jo nevienam vēl nebija zināšanu par to, kā studiju procesu turpināt realizēt attālināti, kā visiem nodrošināt nepieciešamos tehnoloģiskos resursus un tik ļoti nepieciešamo mācību vidi. Studenti, kas iepriekš studēja klātienē, mācījās to darīt neklātienē. Augstskolu vadība un pasniedzēji mācījās, kā organizēt veiksmīgas studijas un augstskolas procesu funkcionēšanu attālināti. Galvenais izaicinājums – īsā laikā apgūt jaunas prasmes, rīkus un platformas un turpināt pilnvērtīgu studēšanu un pasniegšanu. 

Rudenī bija vieglāk, jo visi jau bija iepazinuši e-vides iespējas un prata tās izmantot. Tas noteikti bija emocionāli vieglāk – just pārliecību par sevi un mācēt izmantot tehnoloģiju spēku. Tomēr, ārkārtējai situācijai un attālinātām mācībām turpinoties, kļūst arvien grūtāk – kā psiholoģiski, tā fiziski. Bieži var novērot mazkustīgu ikdienu, izdegšanu un motivācijas zudumu, jo lielākā daļa dienas tiek pavadīta pie datora. Fiziskā pašsajūta un neierastie sociālo komunikāciju ierobežojošie apstākļi ietekmē arī psihisko veselību.

“Ilglaicīgi atrasties tikai attālinātā studiju procesā noteikti nav emocionāli viegli. Attālināta darba organizācija prasa diezgan daudz iekšējo resursu,” secina Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente Sanita Baranova. Viņa piebilst, ka šajā situācijā visām iesaistītajām pusēm ir gan savas grūtības, gan priekšrocības. Piemēram, studenti priecājas, ka vairs nav jāpavada laiks ceļā uz mācību iestādi, tomēr nodarbībās ir jūtams un studenti arī to ir norādījuši, ka mājas vide traucē pilnvērtīgām mācībām attālināti. “Ne velti pēdējos gados varēja novērot, ka arvien vairāk studentu ikdienā, vēlu vakaros, pat naktīs (piemēram, LU Akadēmiskā centra bibliotēkās) pavadīja laiku LU bibliotēku lasītavās vai patstāvīgām studijām domātajās individuālajās un grupu telpās,” pieredzē dalās S. Baranova. 

Kā privilēģija ir arī tas, ka dienas laikā var paspēt būt vairākās lekcijās, semināros un pasākumos, fiziski nekur nedodoties, jo visi pasākumi norisinās tiešsaistē. Tādējādi nav jātērē laiks ceļā.

Tomēr intensīvām dienām tiešsaistes režīmā ir arī trūkumi. Dienās, kad tiešsaistes notikumi seko cits citam, neatliek laika atpūtas pauzēm. Kā būtisks trūkums tiešsaistes procesiem ir arī vēlme piedalīties vairākās aktivitātēs, piemēram, sapulcē un seminārā, vienlaikus. “Vairākos pētījumos ir secināts, ka multidarbošanās (multitasking) jeb vairākuzdevumu režīms mācībās patiesībā neļauj mācīties produktīvi, jo zūd fokuss, mazinās izpratne par apgūstamo saturu, kā arī cilvēks ar laiku ļoti nogurst no šāda režīma. Uzmanības novirzīšana prasa vairāk laika, lai veiktu mācību uzdevumus, lai gan pašam tā tas nemaz nešķiet. Līdz ar to pieaug neapmierinātība un negatīvais stress, kas ietekmē mūsu veselību,” secina docente. 

S. Baranova uzsver, ka attālinātā ikdienā ir ļoti viegli iekrist nepārtrauktā darbu plūdumā. Tāpēc ļoti būtiski ir plānot laiku, kā arī noteikti atlicināt laiku fiziskām aktivitātēm. Docētājiem ir būtiski studentiem, īpaši pirmā studiju gada, atgādināt par laika plānošanu, rādot konkrētus piemērus, ieteikumus un atgādnes, kā arī palīdzēt un atbalstīt, ja students to lūdz. Savukārt studentiem ir svarīgi saprast, ka arī docētāji un augstskolas personāls ir tādā pašā situācijā. Docente atgādina – ja pats sev neizvirzi noteikumus, neievēro tos, tad ātri var piedzīvot emocionālo trauksmi.

Attālināto studiju laikā var pārliecināties, cik nozīmīga ir darba organizācija, cik nozīmīgi ir zināt sasniedzamos rezultātus, mērķus, prasības, kā arī vērtēšanas kritērijus. Ne mazāk svarīgi studentam ir saņemt atgriezenisko saiti no docētājiem. Ļoti svarīgi studentiem ir neapjukt lielajā informācijas klāstā, kas ir pieejams, piemēram, e-studijās. Citiem studentiem trūkst prasmes lielo informācijas apjomu kritiski izvērtēt un sev paņemt tikai svarīgāko. Tādēļ docētājiem uzreiz ir jānorāda, kas studentiem lasāms un pildāms obligāti un kuri ir papildu materiāli patstāvīgām studijām. Tomēr tas, kas vieš bažas, – vai attālinātās studijas neiedragās skolēnu un studentu socializēšanās prasmes un vēlmi socializēties turpmāk. 

S. Baranova uzsver, ka par socializēšanās prasmēm un vēlmi socializēties pastāv zināmas bažas, jo pat sinhrona komunikācija virtuālajā realitātē noteikti nevar aizstāt komunikāciju reālajā vidē. Tas ir īpaši grūti cilvēkiem, kuri ir vairāk ekstraverti, jo ir grūti izturēt plašu un regulāru sociālo kontaktu trūkumu. Nereti šī komunikācija docentiem norisinās ar melniem kvadrātiņiem un vārdu, uzvārdu iniciāļiem datora ekrānā. Labākajā gadījumā melnajā kvadrātiņā ir studenta foto. Tāpēc docente pauž, ka, viņasprāt, kameras ieslēgšana ir būtisks savstarpējās cieņas, sociāli emocionālās kompetences un grupas saliedētības apliecināšanas jautājums, protams, ja vien kameras lietošanu neietekmē kādas tehniskas problēmas. Novērojams, ka ir iestājusies jau sava veida rutīna, tādējādi studenti retāk komunicē gan savā starpā, gan ar pasniedzējiem. 

Vēl bažas raisa arī jautājums, vai vispār ir iespējamas kvalitatīvas mācības un studijas pandēmijas laikā? Jā, ir iespējamas kvalitatīvas attālinātās mācības, bet ne visam mācību saturam. Tas, protams, ir atkarīgs no tā, kāda veida praktiskās nodarbības ir jārealizē, jo arī šīs nodarbības var būt ļoti atšķirīgas. Tomēr skaidrs ir viens – laboratorijas darbus un citas šāda veida praktiskās nodarbības attālināti nodrošināt nevar. Kvalitatīvas attālinātās mācības un studijas ir iespējamas, ja visas puses sadarbojas. Ja tiek sagaidīts profesionāls un kvalitatīvs pedagogu darbs, tad arī no pašiem studentiem un skolēniem tiek sagaidīta interese un mērķtiecīga iesaistīšanās. Būtiski arī, ka attālinātu mācību nodarbes struktūra nevar būt tāda pati kā klātienes nodarbībās.

“Prasme mācīties ir viena no mūžizglītības prasmēm, kura veidojas bērnībā, taču arī pieaugušā vecumā varam to būtiski uzlabot, arī pārveidot. Iemācīties mācīties attālinātu mācību apstākļos neviens līdz šim nebija gatavojies, tomēr te noteikti var noderēt prasmes mācīties izpausmes klātienes mācībās. Domāju, ka arvien visi mācāmies mācīties un studēt attālināti. Mācāmies darot,” uzskata S. Baranova. 

Jāpiebilst, ka no janvāra līdz pat martam norisināsies Latvijas Universitātes 79. starptautiskā zinātniskā konference, kuras ietvaros šodien, 3. februārī, docente S. Baranova kopā ar kolēģi Ievu Margeviču-Grinbergu vadīs sekciju “Pētniecībā un pierādījumos balstīta augstākā izglītība”. Iesniegtie dalībnieku pieteikumi liecina, ka daudzi docenti un pētnieki augstskolās dažādos studiju virzienos ir pievērsušies izpētes jautājumiem, kā Covid-19 pandēmija ir mainījusi studiju procesa organizāciju augstākajā izglītībā, pārejot uz attālinātām mācībām. Sagaidāms, ka konferencē būs vērtīgas atziņas, diskusijas un pētījumos balstīti ieteikumi, kā organizēt kvalitatīvu attālinātu studiju procesu.