20. Marts 2023 15:13
Jaunumi
Divpusējā dialoga ietvaros tiekas Satversmes tiesas un Nīderlandes Augstākās tiesas tiesneši
Foto: Aleksandrs Kravčuks

Piektdien, 17. martā, Satversmes tiesu oficiālā vizītē apmeklēja Nīderlandes Karalistes Augstākās tiesas delegācija. Tiesneši dalījās pieredzē par abu tiesu kompetences un procesa specifiku, kā arī pārrunāja aktuālo judikatūru.  

Satversmes tiesu divpusējās tikšanās ietvaros pārstāvēja tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina, tiesneši Gunārs Kusiņš, Jānis Neimanis, Anita Rodiņa un Jautrīte Briede, kā arī Juridiskā departamenta vadītājs Kristaps Tamužs, viņa vietniece Baiba Bakmane un tiesas padomnieks Aleksandrs Potaičuks. Nīderlandes Augstākās tiesas delegācijas sastāvā bija tiesas priekšsēdētāja Dineke de Grota un tiesneši Arjo van Eisdens, Matiass Borgerss un Annemarija ter Heide.

Tikšanās ievadā Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš sevišķi uzsvēra tiesu sadarbības nozīmi: “Satversmes tiesas piederība starptautiskajai kopienai un uzticība vienotas Eiropas idejai prasa aktīvas starptautiskās sadarbības īstenošanu un pārnacionāla dialoga uzturēšanu, lai sekmētu starptautiskā miera un drošības atjaunošanu, kā arī veicinātu Eiropas tiesiskās telpas kopīgo vērtību saglabāšanu. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos tas ir īpaši svarīgi. Tiesiskumu, demokrātijas un pamattiesību ilgtspēju nevar visaptveroši nodrošināt tikai nacionālās tiesību sistēmas ietvaros – ir nepieciešams plašs skatījums un starptautisks dialogs. Tieši tamdēļ viens no Satversmes tiesas stratēģiskajiem mērķiem ir tiesas starptautiskā atpazīstamība un augsta reputācija.”

Savukārt Nīderlandes Augstākās tiesas priekšsēdētāja Dineke de Grota piekrita, ka diskusijas ar tiesnešiem no dažādiem Eiropas Savienības reģioniem palīdz izprast kopīgās vērtības un veidot vienotu skatījumu uz tiesībām. Viņa vērsa uzmanību uz abu tiesu vienojošajiem faktoriem, proti, ka visās valstīs Eiropas tiesiskajā telpā tiek īstenotas līdzīgas konstitucionālās kontroles funkcijas. Tomēr vienlaikus katras valsts ietvaros var atšķirties konstitucionālo kontroli īstenojošā institūcija – tā var būt gan atsevišķi nodalīta konstitucionālā tiesa, gan kopējā tiesu sistēmā ietilpstoša augstākā tiesa, gan arī cita specifiska tiesu varas institūcija. Dinekes de Grotas ieskatā, Nīderlandes Augstākās tiesas svarīgākās funkcijas ir nodrošināt tiesību normu vienveidīgu piemērošanu, attīstīt tiesisko sistēmu un aizsargāt pamattiesības.

Satversmes tiesas un Nīderlandes Augstākās tiesas priekšsēdētāji arīdzan ievadīja diskusiju par abu tiesu kompetenci un procedūru, ko tās ievēro, vērtējot tiesību aktu atbilstību konstitūcijai, sevišķi salīdzinot prejudiciālā nolēmuma mehānismu Nīderlandes tiesu sistēmā ar Latvijas tiesu tiesībām iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Tāpat tika pārrunāts Nīderlandes Konstitūcijā ietvertais aizliegums tiesām izvērtēt Parlamenta pieņemto tiesību aktu atbilstību valsts pamatlikumam. Šāds aizliegums nodrošina stingru likumdevējvaras un tiesu varas atzaru nodalīšanu, tomēr vienlaikus neattiecas uz likumpakārtoto tiesību normu konstitucionalitātes pārbaudi.

Turpinājumā puses pārrunāja tiesvedības īpatnības, izskatot nodokļu jautājumus. Tiesnesis Arjo van Eisdens savā ievadziņojumā vērsa uzmanību uz Nīderlandē izveidoto tā dēvēto kolektīvo iebildumu procedūru, kas paredzēta, lai izskatītu liela apjoma pieteikumus sabiedrībai svarīgos nodokļu tiesību jautājumos. Kopā ar prejudiciālā nolēmuma procedūru tā ļaujot Nīderlandes Augstākajai tiesai ātri un efektīvi rast sabiedrības interesēm atbilstošu tiesisko risinājumu. Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš savās ievada piezīmēs uzsvēra valstij piemītošo plašo rīcības brīvību, īstenojot nodokļu politiku: “Vienlaikus likumdevēja rīcībai nodokļu politikas jomā ir jāatbilst Satversmes normām un vispārējiem tiesību principiem. Tiesiskais regulējums nodokļu jomā ikreiz ir jāpamato ar likumdevēja sniegtiem saprātīgiem apsvērumiem.”

Tāpat tiesneši diskutēja par vides aizsardzības aspektiem tiesvedībās un Satversmē ietverto ilgtspējas principu.  Annemarija ter Heide norādīja uz to, ka no Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. un 8. panta izriet valsts pienākums veikt klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumus, ņemot vērā šādu pārmaiņu seku smagumu un to iestāšanās risku. Savukārt Satversmes tiesas tiesnese Anita Rodiņa savā ievadziņojumā izvērsa dažādus juridiskus apsvērumus attiecībā uz to, ka tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ir attiecināmas arī uz juridiskām personām, īpaši nevalstiskajām organizācijām.

Tikšanās noslēgumā tiesneši arīdzan dalījās pieredzē par aktualitātēm abu tiesu judikatūrā, ievadziņojumu sniedzot Satversmes tiesas tiesnesim Jānim Neimanim un Nīderlandes Augstākās tiesas tiesnesim Matiasam Borgersam. Jānis Neimanis analizēja piesardzības principa piemērošanas aspektus Satversmes tiesas judikatūrā, norādot uz to, ka nav jāgaida, līdz risks kļūst par realitāti, un tas var nozīmēt, ka unikālā un neskaidrā situācijā piesardzības pasākumus var veikt bez plašas un pilnīgas izpētes. Tāpat, aplūkojot lietas par iepriekš sodītām personām uz mūžu noteiktiem aizliegumiem, kas ierobežo personas pamattiesības, viņš uzsvēra, ka likumdevējam ir nevis jāvadās no vispārīgām prezumpcijām, bet gan pēc iespējas jāveicina individuāla taisnīguma sasniegšana. Matiass Borgerss savā ziņojumā vērsa uzmanību uz to, ka prejudiciālā nolēmuma mehānisms Nīderlandes tiesu sistēmā ir aktuāls arī krimināllietās – it īpaši gadījumos, ja Augstākajai tiesai nākas izteikties par izmeklēšanas iestāžu savstarpēju uzticēšanos, sadarbību un pierādījumu ticamību pārrobežu noziegumos.

Vizītes ietvaros tika veikts Satversmes tiesas raidieraksta “Tversme” epizodes ieraksts, kurā Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina un Nīderlandes Augstākās tiesas priekšsēdētāja Dineke de Grota sarunājās par judikatūras aktualitātēm Eiropas tiesību telpā. Jaunā raidieraksta epizode klausītājiem būs pieejama drīzumā Satversmes tiesas mājaslapā un Spotify platformā.

Divpusējās tikšanās noslēgumā Satversmes tiesas priekšsēdētājs pateicās Nīderlandes Augstākās tiesas delegācijai par līdzšinējo jēgpilno abu tiesu dialogu un aktīvo sadarbību tiesiskuma aizsardzības jautājumos.

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 268 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties