Tiesību nozaru katalogs: Civiltiesības un process

ŽURNĀLS

02/05/23 - 01/05/24 Civiltiesības un process Tiesu iekārta

Sabīne Zaula, Mārtiņš Aljēns, Lauris Liepa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Labirinta izeju meklējot – pastāvīgās dzīvesvietas noteikšana Mantošanas regulas izpratnē

23. Aprīlis 2024 /NR. 17 (1335)

Ievads Eiropas kultūrā viens no pazīstamākajiem mītiem vēsta par Atēnu princi Tēseju, kurš atceļo no Atēnām uz Krētu, lai nogalinātu mežonīgo vērsi Mīnotauru.1 Nokļuvis Krētas valdnieka Mīnoja pazemes labirintā un nogalinājis Mīnotauru, Tēsejs visticamāk neizkļūtu virszemē, ja vien Mīnoja meita Ariadne neiemīlētos jauneklī un nepalīdzētu viņam. Izeju no labirinta Tēsejs atrod, izritinot Ariadnes austo dzijas kamolu un sekojot ...

Kristīne Zīle, Alise Reide

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Katram savs laiks – termiņu izmaiņas mantojuma tiesībās

23. Aprīlis 2024 /NR. 17 (1335)

Kopš Koncepcijas par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju izstrādi1 darbs pie Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizācijas ir turpinājies gandrīz pastāvīgi, ir izstrādāti un spēkā stājušies vairāki grozījumi. Tomēr joprojām risinājumu gaida vairāki jautājumi, kuri tika minēti jau Koncepcijas izstrādes gaitā, bet visaptveroši analizēti Tieslietu ministrijas pasūtītajā pētījumā "Civillikuma Mantojuma ...

Edgars Pastars, Mārtiņš Krauklis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mantojuma tiesību reforma – kreditora skatījumā

23. Aprīlis 2024 /NR. 17 (1335)

Ievads 2023. gada 21. martā pieņemtie grozījumi Civillikuma Mantojuma tiesību daļā (Otrā daļa) (turpmāk – Grozījumi), ieviešot koncepcijas par mantojuma tiesību modernizāciju (2009. gads)1 un pētījuma par mantojuma tiesību modernizāciju (2017. gads)2 tēzes, iezīmē jaunu pieeju kreditora un mantinieka attiecībās. Saskaņā ar vēl spēkā esošo regulējumu mantinieka atbildība par mantojuma atstājēja parādiem ir tikai mantiska ...

Aigars Kaupe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Novitātes notariālajā procesā mantojuma reformas kontekstā

23. Aprīlis 2024 /NR. 17 (1335)

Mantojuma tiesību reforma būtiski izmaina ne vien materiālās tiesības, bet arī tās Notariāta likuma normas, kas reglamentē notariālo procesu mantojuma lietu vešanai. Notāru pienākumu apjoms, vedot bezstrīdus mantojuma lietas, tiek ievērojami paplašināts. Turpmāk izklāstīšu būtiskākās novitātes, ko Notariāta likums paredzēs. ...

Jānis Bērziņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Galvenās izmaiņas mantojuma tiesību regulējumā Civillikumā un saistītajos normatīvajos aktos

23. Aprīlis 2024 /NR. 17 (1335)

Mantojuma tiesības, kas nosaka mirušajam piederējušo saistību un tiesību kopības – mantojuma – tālāko likteni pēc tā nāves, ietver sevī dziļi iesakņotus principus un vērtības un parasti tiek uzskatītas par konservatīvām tiesībām. No vienas puses, mantojuma tiesību konservatīvais raksturs sniedz stabilitāti un paredzamību, atrisinot mantojuma tālāko likteni, un pēc būtības kardinālas izmaiņas Civillikumā, ietverot principu ...

Jurijs Georgs Rusakovs

žurnāls / Numura tēma

Mantojuma tiesību reforma. Kas lēni nāk, tas labi nāk

23. Aprīlis 2024 /NR. 17 (1335)

Ar 2024. gada 21. martā pieņemtajiem grozījumiem Civillikumā,1 Notariāta likumā2 un Kredītu reģistra likumā3 (Grozījumi) tika īstenota nozīmīga mantojuma tiesību reforma, kuras laikā paredzēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu, kā arī risināt līdzšinējās ar mantošanu saistītās praktiskās problēmas. Grozījumi izstrādāti ar mērķi ieviest skaidrāku mantošanas procesu un nodrošināt savlaicīgu mirušās personas mantas ...

Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildētāji prasībās par dalībnieku sapulču lēmumu apstrīdēšanu

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Ekonomisko lietu tiesas kompetencē ietilpst strīdi par dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Jau kopš tiesas izveidošanas brīža gan tiesai, gan arī prasītājiem nereti aktuāls ir bijis jautājums, vai prasība ir ceļama ne tikai pret pašu sabiedrību, bet arī pret tās dalībniekiem, kas balsojuši par apstrīdētajiem dalībnieku sapulces lēmumiem. Šī jautājuma aktualitātes pamatā ir Senāta 2019. gada 11. oktobra sprieduma lietā SKC-1374/2019 (Nr. C73356619) (turpmāk – spriedums SKC-1374/2019) un 2021. gada 11. maija sprieduma lietā SKC-503/2021 (lieta Nr. C73534920) (turpmāk – spriedums SKC-503/2021) atziņas. Šī raksta ietvaros uzmanība tiks veltīta minēto spriedumu atziņām, kā arī to ietekmei uz zemāku instanču tiesu praksi. Lai arī Ekonomisko lietu tiesas kompetencē neietilpst strīdi par kooperatīvo sabiedrību biedru sapulces lēmumu apstrīdēšanu, uzmanība tiks veltīta arī tiesu praksei par kooperatīvās sabiedrības biedru sapulces lēmumu apstrīdēšanu. Raksta autori nepretendē uz izsmeļošu tiesu prakses analīzi. Raksta mērķis ir veicināt diskusiju un stabilu tiesu praksi šajos jautājumos. ...

Svetlana Beļajeva

žurnāls / Tiesību politika

Lietu svēršana kā tiesu sistēmas nākotnes izaicinājums

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir viena no apjomīgākajām cilvēka tiesībām, kas nostiprināta Latvijas Republikas pamatlikumā. Pieejamība tiesai ir viens no taisnīgas tiesas pamatprincipiem, kas mūsu strauji mainīgajā pasaulē vairs nenozīmē tikai iespēju ieiet tiesas namā, bet arī saņemt tiesas pakalpojumus ātri un kvalitatīvi, ekonomiski un praktiski pieņemamā veidā, izmantojot arī informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas. ...

Dace Šulmane

žurnāls / Tiesību politika

Tieslietu padomes darba grupa: četri virzieni tiesu sistēmas efektivizēšanai

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Tieslietu padomes sastāvā ir 15 locekļi, un tās darbs prioritāri ir orientēts uz aktuālo lēmumu pieņemšanu tiesu varas organizācijas un tiesu sistēmas pārvaldības jomā. Neviens no Tieslietu padomes locekļiem atšķirībā no citām valstīm nav deleģēts darbam uz pilnu slodzi, un tas būtiski ietekmē Tieslietu padomes darba organizatoriskos principus un laika resursus, ko iespējams atvēlēt padziļinātām diskusijām un analīzei. Lai ...

Inita Ilgaža, Līga Reinfelde

žurnāls / Tiesību politika

Kā novērtēt tiesu darba efektivitāti

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir neapstrīdamas personas pamattiesības, kas ietver vairākus fundamentālus principus – tiesas neatkarību, tiesas pieejamību, efektīvu tiesas procesu. Šī publikācija veltīta jautājumam par tiesu darba efektivitātes praktiskajiem aspektiem, analizējot, vai un kā ir iespējams vērtēt tiesu darba efektivitāti un kāda ir šo rādītāju loma tiesu darba pilnveidē. ...

Anna Skrjabina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu efektivitāte (laikā un telpā)

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Realizējot tiesu pārvaldības un procesuālās reformas, kā gala mērķis, kuru vēlas sasniegt tiesu, likumdevēja un izpildu vara pasaulē, arvien biežāk tiek minēta tiesu efektivitāte. Uz tiesu efektivitāti atsaucas saistībā ar uzņēmēju interesēm, likuma varas realizāciju un valsts attīstību ilgtermiņā.1 Tomēr termina, ar kuru izvēlamies apzīmēt stratēģisku mērķi, izpratne ir ārkārtīgi mainīga laikā un telpā. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Numura tēma

Tiesu darba mērīšana: kvalitāte, ātrums, izmaksas

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Šis "Jurista Vārds" aicina uz domu apmaiņu par Latvijas tiesu sistēmas efektivitāti. Apstākļos, kad Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits un viena krīze seko otrai (Covid pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija utt.), sabiedrības vēlme redzēt publisko līdzekļu taupīgu izlietojumu visās nozarēs, tai skaitā tieslietās, ir īpaši saasināta. Arī Valsts kontrole ir atkārtoti norādījusi, ka laba pārvaldība nozīmē, ka valsts funkcijas tiek īstenotas ne vien kvalitatīvi, bet arī ar vismazāko iespējamo līdzekļu patēriņu. ...

Helmuts Jauja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Termiņa ierobežojumi Civillikuma 1415. panta piemērošanai maksātnespējas procesā

20. Februāris 2024 /NR. 8 (1326)

Parādnieka darījumu apstrīdēšana ir viena no neatņemamām maksātnespējas procesa sastāvdaļām. Maksātnespējas likums tam paredz speciālu regulējumu papildus vispārējiem Civillikuma noteikumiem par apstrīdamiem un spēkā neesošiem darījumiem. Senāta praksē ir atzīts, ka Maksātnespējas likums neizslēdz Civillikuma noteikumu piemērošanu darījumu apstrīdēšanā maksātnespējas procesā.1 Viena no Civillikuma normām, uz kuru nereti ...

Inga Kačevska

žurnāls / Viedoklis

Kāpēc Latvijā ir nepieciešams šķīrējtiesu spriedumu apstrīdēšanas mehānisms?

30. Janvāris 2024 /NR. 5 (1323)

Ievads Ik pa desmit gadiem Satversmes tiesa atgriežas pie šķīrējtiesu jautājumiem,1 labvēlīgi ietekmējot šī alternatīvā strīdus izšķiršanas veida attīstību Latvijā. Tā gandrīz pirms desmit gadiem – 2014. gada 17. martā – Satversmes tiesas 1. kolēģija Aijas Brantes, Kristīnes Krūmas un Sanitas Osipovas sastāvā ierosināja lietu Nr. 2014-09-01 "Par Civilprocesa likuma 495. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas ...

Kristaps Silionovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Hipotekārā kreditora piekrišana kā priekšnoteikums ceļa servitūta nodibināšanai ar spriedumu

16. Janvāris 2024 /NR. 3 (1321)

Ievads Latvijas tiesību sistēma neapšaubāmi aizsargā jebkura nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības piekļūt savam nekustamajam īpašumam. Šādu secinājumu tikai pastiprina Civillikuma1 1231. panta 2. punktā noteiktais, ka servitūts (arī ceļa servitūts) var tikt nodibināts ar tiesas spriedumu. Proti, ja pastāv objektīva nepieciešamība nodrošināt valdošo nekustamo īpašumu ar tādu labumu (piekļuvi), ko var dot tikai kalpojošais ...

Allars Apsītis, Osvalds Joksts

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Azartspēļu fenomena tiesiskā reglamentācija romiešu tiesībās

9. Janvāris 2024 /NR. 01/02 (1319/1320)

Rakstā atspoguļoti autoru veiktā romiešu tiesību pirmavotu pētījuma rezultāti attiecībā uz azartspēļu fenomena tiesisko reglamentāciju senromiešu sabiedrībā. Pētījuma ietvaros realizēta tā sauktās Justiniāna kodifikācijas (pazīstama arī ar nosaukumu Corpus Iuris Civilis) daļās Codex Iustinianus (Justiniāna kodekss, 534. AD)1 un Digesta seu Pandectae (Sakārtojums vai sakopojums, 533. AD)2 ietvertās informācijas izpēte un analīze, izmantojot induktīvo, deduktīvo un salīdzinošo metodi. ...

Kristers Pētersons, Kristiāns Dzerkaļs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriptovalūta kā maksāšanas līdzeklis civiltiesiskajos darījumos

12. Decembris 2023 /NR. 50 (1316)

Mūsdienās arvien lielāku popularitāti gūst kriptovalūtas. Arī virtuālajā vidē ikdienā var lasīt par kriptovalūtas tirgus izmaiņām. Vārds "kriptovalūta" vairs neasociējas tikai ar darījumiem tumšajā tīmeklī (dark web), bet gan kā investīcīju instruments vai norēķinu līdzeklis. Praksē kriptovalūta sāk ieņemt pasaules finanšu un ekonomikas tirgu. Kriptovalūtas straujā attīstība vieš pārliecību, ka tā būs mūsu nākotnes ...

Jurista Vārds

žurnāls / Tiesību politika

Ar ko noslēdzies tiesu darba organizācijas izvērtējums ģimenes vardarbības lietās

28. Novembris 2023 /NR. 48 (1314)

Ar 35 lappušu ziņojumu un diviem tā pielikumiem ir rezultējies Tieslietu padomes 2023. gada 22. maijā izveidotās darba grupas izvērtējums tiesu darba organizācijai lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai. Darba grupa ir konstatējusi galvenos cēloņus, kas kavē tiesu efektīvu darbību šajās lietās, un līdztekus tiem ziņojumā arī sniegusi priekšlikumus tās pilnveidei. ...

Martins Osis

žurnāls / Atskatā un darbībā

Civilprocesa likuma 25 gadi

7. Novembris 2023 /NR. 45 (1311)

1998. gada 14. oktobrī Saeima pieņēma vienu no nozīmīgākajiem procesuālajiem likumiem Latvijā un noteica, ka tas stāsies spēkā 1999. gada 1. martā. Šā gada oktobrī aprit 25 gadi kopš Civilprocesa likuma pieņemšanas, un tādēļ ir vērts īsi atskatīties gan uz 74 reizes grozītā likuma satura jautājumiem, gan piemērošanu, gan arī civilās tiesvedības izaicinājumiem turpmākajiem gadiem. ...

Jurijs Georgs Rusakovs

žurnāls / Tiesību politika

Ieplānotā parādu piedziņas renesanse

7. Novembris 2023 /NR. 45 (1311)

Ikviens lasītājs dzīvē ir saskāries ar tēzi, ka Latvijā pastāv liela ēnu ekonomika. Tā diemžēl ir taisnība – saskaņā ar Latvijas pētnieku Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2022. gadā" rezultātiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2022. gadā bija 26,5 % no IKP (2021. gadā – 26,6 %).1 Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente ir "aplokšņu algas", kas ...

Dina Gailīte

žurnāls / Redaktora sleja

Par ko atbild padome un valde

7. Novembris 2023 /NR. 45 (1311)

Pēdējā laikā tiek ziņots par dažādu ES fondu projektu neveiksmēm un līdz ar to draudošo finansējuma zaudēšanu. Gadījumos, kad publiskā sektora projektos laicīgi "neapgūto" finansējumu neizdodas "pārstrukturēt" uz nākamo ES finansējuma periodu (piemēram, ja tam nepiekrīt Eiropas Komisija), izdevumi ir jāsedz no Latvijas valsts budžeta. Sevišķi skaļš ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas gadījums, ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Korporatīvismam nav vietas mūsdienu Latvijas tiesās

10. Oktobris 2023 /NR. 41 (1307)

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane 3. oktobrī portālā "Delfi" publicēja viedokli par manu rakstu 2023. gada 5. septembra žurnālā "Jurista Vārds". Minētajā rakstā es analizēju vienu konkrētu likumam pilnīgi neatbilstošu, neargumentētu tiesas lēmumu, par kuru Tiesnešu disciplinārkolēģija uzlika tiesnesei disciplinārsodu. Komentārā, neraugoties uz tā virsraksta izaicinošo ...

Dina Gailīte

žurnāls / Viedoklis

Vēlreiz par to pašu: tiesu varas kritikas nepieciešamība un robežas

10. Oktobris 2023 /NR. 41 (1307)

Šī ir žurnāla "Jurista Vārds" redakcijas replika par portālā Delfi.lv 3. oktobrī ievietoto Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītājas Daces Helmanes publikāciju "Augstākās tiesas zemākais standarts", kur autore asi kritizējusi "Jurista Vārdā" 5. septembrī publicēto Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša rakstu "Argumentācijas trūkums tiesas nolēmumā kā tiesneša disciplināratbildības pamats",1 kā arī izteikusi pārmetumus mūsu redakcijai par šāda raksta publicēšanu un apšaubījusi citu tiesnešu līdzvērtīgas iespējas paust viedokli "Jurista Vārdā". Ņemot vērā to, ka D. Helmanes publikācijas mērķis acīmredzot ir bijis pievērst plašākas sabiedrības kritisku uzmanību juridiskās sabiedrības iekšējām profesionālajām diskusijām, kā arī apšaubīt nozares žurnāla darba metodes, "Jurista Vārds" uzskata par savu pienākumu reaģēt uz šo situāciju un izteikt arī savu viedokli. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Viedoklis

Par Augstākās tiesas zemāko standartu

10. Oktobris 2023 /NR. 41 (1307)

2023. gada 3. oktobrī portālā Delfi.lv tika publicēts Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītājas Daces Helmanes raksts "Dace Helmane: Augstākās tiesas zemākais standarts",1 kurā autore no sava profesionālā skatpunkta ir dalījusies pārdomās par Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša neseno publikāciju "Jurista Vārdā", kas bija veltīta argumentācijas trūkumam tiesas nolēmumā kā tiesneša disciplināratbildības pamatam.2 Savā rakstā D. Helmane pauda, ka konkrētā A. Strupiša publikācija ir kliedzošs piemērs, "kā nevajag darīt amatpersonai ar publisku kritiku pret saviem padotajiem, potenciāli ietekmējot arī citu padoto lēmumus", savukārt "Jurista Vārda" rīcība, publicējot A. Strupiša rakstu, tika nosaukta par uzskatāmi nekritisku acu pievēršanu uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēlmi komentēt procesā esošu lietu. Ņemot vērā šo secinājumu nopietno raksturu un izteikto aicinājumu uz turpmāku diskusiju, šajā "Jurista Vārdā" ir publicēts gan A. Strupiša, gan redakcijas komentārs par D. Helmanes rakstā pausto, kā arī pilnīgākam diskusijas kontekstam sniedzam ieskatu tā saturā un argumentos (D. Helmane tika aicināta iesūtīt publicēšanai šo savu viedokli, taču līdz brīdim, kad šis žurnāls tika nodots uz druku, šo iespēju neizmantoja). ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Argumentācijas trūkums tiesas nolēmumā kā tiesneša disciplināratbildības pamats

5. Septembris 2023 /NR. 36 (1302)

Pagājušajā gadā ierosināju disciplinārlietu pret tiesnesi, kurā viens no pamatiem bija likuma prasībām neatbilstoši argumentēta nolēmuma motīvu daļa. Pieņemt šādu lēmumu nenācās viegli, jo tādi vai citādi argumentācijas trūkumi atrodami ne vienā vien nolēmumā. Parasti šādas kļūdas tiek labotas pārsūdzēšanas ceļā, tādēļ kļūda argumentācijā pati par sevi nevar būt disciplināratbildības pamats. Labi apzinājos, ka sekas šādam lēmumam var būt būtisks sūdzību skaita pieaugums par lielākiem vai mazākiem argumentācijas defektiem. ...

Māris Onževs

žurnāls / Viedoklis

Kādēļ EURIBOR likmes iesaldēšana jau izsniegtajiem kredītiem nav neizpildāms populisms

5. Septembris 2023 /NR. 36 (1302)

Pēdējo nedēļu laikā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta Latvijas kredītiestāžu izsniegto mājokļu iegādes aizdevumu, tautā sauktu arī par hipotekārajiem kredītiem, sadārdzinājumam. Daudzos draugu un ģimenes pasākumos, kā arī darba kolēģu pusdienu pauzēs diskusijas par EURIBOR likmēm un nākotnes prognozēm ir kļuvušas teju par galveno sarunu aktualitāti. Savukārt portālā manabalss.lv jau ir savākts nepieciešamais balsu skaits, ...