Tiesību nozaru katalogs: Civiltiesības un process – Jurista Vārds

Civiltiesības un process Intelektuālā īpašuma tiesības

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (III)

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu sevišķo izmantošanu Pretstatā publiskās lietas sabiedriskajai izmantošanai sevišķā izmantošana nozīmē ekskluzīvu vai privileģētu sabiedriskajai izmantošanai (tika aplūkotas iepriekš) vai tikai sevišķajai izmantošanai paredzētas publiskas lietas izmantošanu, tādēļ daļā gadījumu publiskās lietas sevišķā izmantošana var norisināties līdztekus un neatbilst tās tiešajam piešķīruma mērķim ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Īpašs protests civilprocesā

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Civilprocesa likuma1 (turpmāk – CPL) 60. nodaļa ("Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem") noteic kārtību, kādā iespējama jauna lietu izskatīšana pie noteiktiem apstākļiem, ja par spēkā stājušos nolēmumu iesniegts protests. Protesta iesniegšanai CPL izvirza zināmus priekšnoteikumus un noteiktu amatpersonu iesaistīšanos. Turklāt nodaļas normas ir īpatnējs regulējums, kas atkāpjas no ierastās tiesvedības procedūras civilprocesā, tādēļ ne vien no teorētiskā, bet arī no praktiskā skatupunkta ir vērtīgi detalizētāk paraudzīties uz CPL 60. nodaļu. Līdz ar to šā raksta nolūks ir izvērtēt protesta institūta vietu un nozīmi civilprocesā, tā leģitīmā mērķa un izmantošanas aspektu būtību, vienlaikus aplūkojot protesta jēdzienu, tā iesniegšanas tiesiskos pamatus un to elementus, kā arī amatpersonas, kas tiesīgas iesniegt protestu. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Plaģiāts, kas noved pie darba zaudēšanas

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

"Ak, kāds nu tur liels ļaunums, ja mazliet "pašpikošu" no cita autora" – šāda nostāja diemžēl ir plaši izplatīta bakalaura un maģistra darbu rakstītāju vidū. Gandrīz visi zina, ka uzdot cita autora rakstītu tekstu par savējo nedrīkst. Tāpat vairums zina, ka bakalaura vai maģistra darbus neraksta, neiepazīstot un neizmantojot agrāk jau uzrakstītas publikācijas, tikai jādod atsauces uz izmantoto avotu. "Tad vai nu liela starpība: ir vai nav tās atsauces? Honorāru taču par maģistra darbu neprasīšu" – turpina spriedelēt literārie zagļi. Starpība tomēr ir liela un būtiska. Studējošais bieži vien jūt, ka viņa projektā ir izklāstītas jau atklātas patiesības un samērā trūcīgi ir ar jaunām atziņām, vispārinājumiem, priekšlikumiem. Šādā situācijā visai vilinoši liekas paņemt kādus jau gatavus vispārinājumus vai labi formulētus ierosinājumus un iekļaut darbā kā savējos. Tikai naivais teiks, ka tas nav negodīgi. No godīguma viedokļa vien jau tas ir pietiekami bīstami. Tikpat bīstami tas ir no profesionālās kvalifikācijas viedokļa: rakstītājs uzdodas par gudrāku nekā viņš īstenībā ir. Piedevām viņš sevi apliecina kā vieglas dzīves tīkotāju, varbūt karjeristu, varbūt mazvērtības kompleksu mocītu utt. Bet tas nav tik nesavtīgi un nevainīgi. Tas ir Autortiesību likuma pārkāpums! No ilggadējās docētāja prakses vēl tagad prātā ap divdesmit gadu vecs gadījums, kad plaģiātā tika atmaskots diplomdarba autors, kas iesniedza darbu par autortiesību aizsardzību, cītīgi savāca daudz argumentu par to, ka pārkāpt autora tiesības ir prettiesiski, tikai pats ignorēja rakstīto, ka jānorāda citētie autori. Un mērķis, kā noskaidrojās, bija iegūt labu amatu autortiesību aģentūrā, kas tolaik pastāvēja. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Zvērināta tiesu izpildītāja rīcības izsoles procesā pārsūdzēšana

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Civilprocesa likuma 617. panta otrajā daļā lietotā termina "ieinteresētās personas" saturs ir noskaidrojams, izvērtējot Civilprocesa likuma 617. panta pirmajā daļā ietvertos pamatus, kuriem pastāvot, izsoli atzīst par spēkā neesošu. Civilprocesa likuma 617. panta pirmajā daļā sniegtais pamatu uzskaitījums, kad tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ierindo izsoles dalībnieku ieinteresēto personu lokā. Tiesas izskatīšanas priekšmets sūdzībā par tiesu izpildītāja rīcību, lūdzot izsoli atzīt par spēkā neesošu, ir tajā pieļauto procesuālo pārkāpumu konstatēšana un novēršana, kas sūdzību iesniegušajai personai nerada nekādas tiesības uz izsolē nodoto objektu. Tas vienīgi var būt pamats jaunas izsoles procedūras uzsākšanai. Jautājums par izsoles tiesiskumu nav risināms prasības tiesvedības kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesas rīcību gadījumā, ja procesuālās darbības izpilde ir kavēta tās vainas dēļ

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Likumdevējs, nosakot termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai, acīmredzami ir vadījies no tā, ka pašas tiesas konsekventi un precīzi ievēro termiņus tām noteikto procesuālo darbību izpildē. Lietas dalībniekam atbilstoši Civilprocesa likuma 415. pantam ir garantēts 20 dienu termiņš apelācijas sūdzības sagatavošanai un iesniegšanai no brīža, kad spriedums ir pieejams. Situācijā, kad tiesa spriedumu nav sastādījusi tās noteiktajā termiņā, tādējādi lietas dalībnieku kavējot termiņā iesniegt apelācijas sūdzību, pēc šā pamata nav tiesiski attaisnojams tiesas atteikums turpināt tiesvedību, kas pēc būtības ir personas tiesības uz taisnīgu tiesu aizskārums. ...

Pēters Jervelaids

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas civiltiesību "tēvs" Frīdrihs Georgs fon Bunge

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Pateicoties Baltijas guberņu vietējo likumu kopojumam, kas stājās spēkā 1865. gadā, Frīdrihs Georgs fon Bunge kļuva par vienu no pazīstamākajiem Eiropas valstu likumdošanas sistematizētājiem. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojums Igaunijā bija spēkā līdz 1940. gadam. Latvijas Republika paspēja pieņemt savu Civillikumu 1937. gadā. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojuma ietekme Civillikumā bija ļoti būtiska. To pašu var teikt arī par 1940. gadā sagatavotā Igaunijas Republikas Civillikuma projektu. ...

Ernests Saulītis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko personu rīcībspējas un tiesībspējas civilprocesuālie aspekti

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Saeima 2002. gada 6. jūnijā pieņēma Valsts pārvaldes iekārtas likumu,1 kas stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī. Likums Latvijas tiesību sistēmā un tā spēkā stāšanās noslēdza būtisku posmu Latvijas publiskās pārvaldes organizācijā. Likumā ietverto regulējumu izpratne ietekmēja arī vispārējās jurisdikcijas tiesu praksi, jo likuma 1. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā ietvertais publisko personu iedalījums sākotnējā un atvasinātajās publisko ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par valdes locekļa atsaukšanu no amata un prejudiciālu jautājumu uzdošanu EKT

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Strīda izšķiršanā svarīga nozīme ir šādiem jautājumiem: pirmkārt, vai kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis ir uzskatāms par darba ņēmēju Eiropas Kopienu tiesību izpratnē; otrkārt, vai tas, ka Komerclikuma 224. panta ceturtā daļa atļauj atsaukt kapitālsabiedrības valdes locekli no amata bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp neatkarīgi no sievietes grūtniecības stāvokļa, nav pretrunā Eiropas Padomes Direktīvas 92/85 EEK 10. pantam un Eiropas Kopienu tiesas atziņām? ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Par komercķīlas tiesību izlietošanu Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana nedod tiesības nodrošinātajam kreditoram pārdot komercķīlas devēja mantu bez tiesas atļaujas. Uzņēmumu reģistrā iesniegts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu attiecībā uz komercķīlas devēju ir uzskatāms arī par tiesisku šķērsli, kas liedz valsts notāram izskatīt komercķīlas ņēmēja paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu. ...

Kristaps Mikoss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmērīgi līgumsodi

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Šogad pieņemtie Civillikuma (CL) grozījumi1 apstiprina tiesu praksē jau atrasto formulu: tiesai, balstoties uz taisnīguma apziņu un vispārējiem tiesību principiem, ir tiesības pielīgto līgumsodu samazināt. Taču problēmas sagādā tas, ka, noskaidrojot, kas ir "taisnīgi" un "saprātīgi", līdzšinējā tiesu prakse vairāk atbilst likumdošanas, nevis tiesību tālākveidošanas procesam. Šajā rakstā uzsvars likts uz tiem tiesību prakses gadījumiem, kad jāsaskaras ar progresīvi pieaugošiem līgumsodiem, t. i., kad nevis pati likme, bet gan tās piemērošanas rezultāts tiesai ir izsaucis šaubas par līgumsoda apmēra pieļaujamību. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pirmpirkuma tiesības, atsavinot slēgtu kapitālsabiedrību daļas

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Komerclikumā trūkst tiesiskās aizsardzības mehānisma, kas būtu piemērojams gadījumos, kad netiek ievērotas slēgtas kapitālsabiedrības dalībnieku pirmpirkuma tiesības, un tas noved gan pie teorētiska, gan praktiska rakstura neskaidrībām. Šajā rakstā autors centīsies identificēt problēmas, kas saistītas ar pirmpirkuma tiesību regulējumu Komerclikumā, kā arī piedāvāt iespējamos risinājumus. ...

Gaidis Bērziņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai nodrošinātā kreditora tiesības ir samērojamas ar likuma mērķi

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Šajā rakstā autors plašāk analizē šobrīd praksē aktuālo problēmjautājumu, vai Maksātnespējas likumā noteiktās nodrošinātā kreditora tiesības fiziskās personas (parādnieka) maksātnespējas procesā ir samērojamas ar likuma mērķi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II)

13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)

1. Publisko lietu institūts Latvijas tiesībās Vispārējais lietu normatīvais regulējums Lietu un personu, kurām ir tiesības uz lietām, attiecības pašā pamatā regulē Civillikums. Atbilstoši Civillikuma noteikumiem valsts, pašvaldības un to iestādes kā juridiskas personas ir tiesību spējīgas tiesiskos darījumos,1 un tās arī ir privāttiesību subjekti.2 Saskaņā ar privāttiesību noteikumiem publiskā persona attiecībā uz tās īpašumā esošajām ...

Ilma Čepāne, Agris Bitāns, Edvīns Danovskis, Mārtiņš Paparinskis, Ainārs Gorenko, Aivars Graudiņš

žurnāls / Diskusija

Ķīla kā vienīgais mājokļa hipotekārā kredīta garants

13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)

Pagājušajā nedēļā, 6. oktobrī, tika publiskota Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīva veidot principiāli jaunu garantiju sistēmu mājokļu hipotekārajā kreditēšanā Latvijā: aģentūra LETA ziņoja, ka premjers, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, ir uzdevis Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem. Premjers vēlas, lai grozījumi normatīvos paredzētu, ka kredītņēmēja – fiziskas personas – atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi būtu aprobežota ar ķīlas vērtību, bet pēc ķīlas realizācijas nebūtu iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nebūtu iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas. Papildus tam valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, tostarp premjers vēlētos, lai bankām tiktu noteikts pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām. Tā kā vieni no lielākajiem kreditētājiem Latvijā ir ar Zviedriju saistītas bankas, gatavojot grozījumus, V. Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā. Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne sarunā ar "Jurista Vārdu" atzina, ka grozījumus iecerēts attiecināt arī uz tām līgumattiecībām, kas starp kredītņēmējiem un bankām jau nodibinātas līdz šim, jo tieši pašreizējiem kredītņēmējiem saistību izpilde sagādā grūtības. Jaunā kārtība, kuras tiesisko pamatu Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā paredzēts izstrādāt mēneša laikā, protams, vēl būs jāapstiprina valdībā un Saeimā. Pēc L. Krapānes domām, tas varētu notikt jau šogad. Tādā gadījumā grozījumi varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā. Ņemot vērā ieceres iespējamo ietekmi uz lielāko daļu Latvijas banku un milzīgu skaitu kredītņēmēju, "Jurista Vārds" aicināja uz neklātienes diskusiju vairākus civiltiesību un finanšu tiesību lietpratējus. Jāatzīst, ka Ministru prezidenta ideja Latvijas juristus pārsteidza acīmredzami nesagatavotus: vairāki eksperti savu viedokli līdz žurnāla nodošanai nepaspēja formulēt vai arī politiskā konteksta dēļ atturējās to darīt. Daži uzaicinātie sniedza atbildes uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem (zvērināts advokāts, juridiskā biroja "Eversheds Bitāns" vadošais partneris Agris Bitāns, Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents Aivars Graudiņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ņujorkas universitātes programmas "Hauzeres pētījumi" (Hauser Research) zinātnieks Mārtiņš Paparinskis), citi formulēja "vispārīgu" viedokli par Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvu, nepiesaistot to uzdotajiem jautājumiem (LU profesore Dr.iur. Ilma Čepāne, LU doktorants Mg.iur. Edvīns Danovskis, Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko). ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vidējās izpeļņas aprēķināšana un vienlīdzīga darba samaksa

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Raksta mērķis ir norādīt uz Darba likuma tiesiskā regulējuma nepilnībām vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtībā, kas pārkāpj vienlīdzīgas darba samaksas principu starp sievietēm un vīriešiem tiesiskā regulējuma līmenī un Latvijas tiesu praksē. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pilnvarojums lietās par laulības šķiršanu vai laulības neesamību

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Šā raksta pamatā ir tiesību zinātņu praktiķu vidū pastāvošais strīds par to, vai lietās par laulības šķiršanu vai neesamību ir pieļaujams tiesā mutvārdu pieteikumā izteiktais pilnvarojums un vai šādos gadījumos ir nepieciešama notariāli apliecināta pilnvara. ...

Svetlana Kovaļčuka, Ksenija Eļtazarova

žurnāls / Domu mantojums

Bez kultūras nav tiesību, bez tiesībām nav īstas dzīves

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Vasilijs Sinaiskis (Василий Иванович Синайский) ir viens no izcilākajiem Latvijas civilistiem, kura zinātniskais sniegums un personības spēks saglabā savu aktualitāti arī mūsdienu Latvijas tiesību zinātnē un praksē. Viņa vārds ir kļuvis gandrīz par simbolu, jēdzienu, kas Latvijā ir līdzvērtīgs kādai neapstrīdamai civiltiesiskai patiesībai, kura, pat ja objektīvu apstākļu dēļ jau ir novecojusi, tomēr ir vērā ņemama. Lai izprastu un izvērtētu cilvēka dzīves gājumu, jāiepazīst viņa profesionālās un garīgās attīstības ceļš, uzsver S. Kovaļčuka un K. Eļtazarova, kas šajā “Jurista Vārda” numurā sniedz ieskatu V. Sinaiska biogrāfijā un profesionālajā darbībā. Viena no raksta autorēm – S. Kovaļčuka – personīgi pazinusi V. Sinaiska meitu Natāliju, veicinājusi viņas ierašanos Rīgā deviņdesmitajos gados, šobrīd glabā profesora un viņa meitas piemiņas lietas un joprojām rūpējas par to, lai V. Sinaiska darbība Latvijā netiktu aizmirsta. Šī gada 21. septembrī apritēja 60 gadi kopš profesora V. Sinaiska nāves dienas. Šai sakarā Kristus piedzimšanas katedrālē Rīgā paredzēts piemiņas dievkalpojums, bet krievu studenšu korporācija “Sororitas Tatiana”, kurā savulaik darbojās arī Natalija Sinaiska, apsver iespēju atjaunot Vasilija Sinaiska piemiņas plāksni pie nama Antonijas un Dzirnavu ielas stūrī, kur dzīvoja profesora ģimene. (Pēc N. Sinaiskas iniciatīvas šāda plāksne jau bija uzstādīta 1994. gadā, bet pēc diviem mēnešiem pazuda.) ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna izcelšanās noteikšana: procesuālo tiesību nepilnības

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Vērtējot Latvijas Republikas normatīvos aktus un tiesu praksi, analizējot Latvijas tiesību vēsturi bērnu izcelšanās noteikšanas institūta evolūcijas aspektā, secināms, ka normatīvie akti, jau sākot no pamatregulējuma Civillikumā un Civilprocesa likumā, nepilnīgi regulē bērna izcelšanās noteikšanas institūtu. Autores rakstos "Bērna izcelšanās noteikšana: materiālo tiesību nepilnības" un "Tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos" minēti trūkumi Civillikumā un Civilstāvokļu aktu likumā, taču tikpat svarīgi ir arī norādīt uz papildinājumiem un grozījumiem, kādi nepieciešami bērna izcelšanās noteikšanas regulējumā Civilprocesa likumā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par piedziņu no juridiskās personas

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Civilprocesa likuma 572. pantā ir noteikta piedziņas vēršanas secība uz juridisko personu mantu: tiesu izpildītājs vispirms vērš piedziņu uz juridiskās personas naudas līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādēs, ja šo līdzekļu nepietiek, lai piedzītu parādu, piedziņu vērš uz juridiskās personas mantu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 573. panta otro daļu, ja tiesu izpildītājam rodas šaubas par mantas piederību, viņam jāpieprasa ziņas no kustamo lietu reģistriem par lietu piederību parādniekam, kā arī jānoskaidro komercķīlu reģistrā, vai parādniekam piederošās kustamās lietas nav ieķīlātas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Raksta mērķis ir noteikt, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir piemērojams speciāls tiesiskais regulējums un kādas ir personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu. Uzmanība ir veltīta publisko lietu institūta izcelšanās vēsturei, kā arī šā institūta pastāvēšanas nepieciešamībai. Tālāk aplūkoti Latvijas normatīvie akti, kas regulē publiskās lietas, lai noteiktu, kādas attiecības ir starp publisko personu un publiskajām lietām, un, balstoties uz tiesību normu analīzi, lai definētu, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir attiecināms īpašs tiesiskais regulējums. Noslēgumā noskaidrotas personu subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanas tiesību iegūšanu, klasificējot tās, pamatojoties uz dažādo subjektīvo publisko tiesību saturu katrai no publisko lietu grupām. Rakstā nav analizēts publisko lietu un publisko lietu tiesību jēdziens – šā jēdziena un šo lietu definēšanai Latvijas tiesībās ir nepieciešams atsevišķs pētījums. Raksta pamatā ir Vācijas tiesību zinātnē sniegtās definīcijas, saskaņā ar kurām publiskās lietas ir lietas, ko izmanto pārvalde vai sabiedrība, ja tās, pamatojoties uz speciālajām tiesību normām, kalpo publisko uzdevumu veikšanai.1 Lai arī saskaņā ar Senāta judikatūru arī privatizācijai paredzētās lietas ir pakļautas publiskajām tiesībām un to principiem, darba autors piekrīt Senāta lietotajiem apzīmējumiem un privatizācijai nododamās lietas neuzskata par publiskajām lietām,2 jo tās per se nekalpo publisko funkciju veikšanai. Tāpat autora nolūks nav detalizēti analizēt to, kā publisko personu īpašumā esošās lietas var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem, un aplūkot, kādas tiesiskās sekas un attiecības iestājas, ja lieta ir uzskatāma par publisku un piederīgu vienai vai citai publisko lietu kategorijai. Ar rakstā paustajām atziņām par publiskajām lietām piemērojamo regulējumu autors nav vēlējies norādīt, ka pārējās publiskās personas īpašumā esošās lietas nav pakļautas speciālam regulējumam – gan normatīvie akti, gan citi tiesību avoti speciālu regulējumu paredz arī pārējām publiskas personas lietām. Rakstā izmantotais publiskās personas jēdziens aptver Valsts pārvaldes iekārtas likumā ar šo jēdzienu apzīmētos tiesību subjektus – Latvijas Republiku un atvasinātās publiskās personas,3 kā arī publiskās personas kapitālsabiedrības. Darbs ilustrēts ar atsevišķiem piemēriem, tomēr šo piemēru izmantošana nav uzskatāma par pilnīgu uzskaitījumu – to mērķis ir attiecināt paustās idejas uz iespējamām faktiskajām situācijām, ar kurām nākas saskarties administratīvajās tiesībās vai publisko lietu tiesībās. Svarīgi atzīmēt, ka lietas jēdziens publisko lietu tiesībās ne vienmēr atbildīs lietas jēdzienam civiltiesībās, piemēram, gaiss un publiskā telpa, kā arī jūra nav uzskatāma par lietu privāttiesībās, bet ir uzskatāma par lietu publisko lietu tiesībās. ...

Kristīne Dārzniece

žurnāls / Tiesību prakse

Īres līguma atzīšana par spēkā neesošu

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Šajā rakstā sniegts komentārs par Augstākās tiesas Senāta 2007. gada 31. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC–395. ...

žurnāls / Diskusija

Cilvēka dvēsele kā aizdevuma ķīla

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Gribi saņemt aizdevumu, ieķīlā savu dvēseli. Ar šādu uzsaukumu uzstājas kāds uzņēmums "Kontora". Šim nolūkam tas izveidojis mājaslapu www.kontora.lv, kurā ir iespējams aizņemties naudu, neuzrādot kredītvēsturi, izziņas vai citas atskaites. Kredīts tiek izsniegts, pretī neprasot nekādu materiālu ķīlu, tikai kā garantiju – savu nemirstīgo dvēseli. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par sekām, ja zemesgrāmatā neierakstīts nomas līguma priekšmets tiek atsavināts

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Kā noteikts Civillikuma 2126. pantā, nomnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā pret trešajām personām, tikai ierakstot nomas līgumu zemesgrāmatā. Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 12. pantā noteikts, ka līdz Zemesgrāmatu likuma atjaunošanai un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās nekustamās mantas nomas līgumi var tikt noslēgti uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, ja likumos nav paredzēti citi termiņi. Likumam neatbilstoša vienošanās par nomas līguma termiņu nerada tiesiskas sekas neatkarīgi no līguma reģistrācijas pašvaldībā. ...

Kristaps Kretainis

žurnāls / Diskusija

Personvārdu lietošana kapitālsabiedrības nosaukumā

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Šā gada 14. jūlija "Jurista Vārdā" tika publicētas Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas un ekspertu komentāri par personvārdu izmantošanu kapitālsabiedrības nosaukumā. Minētajā publikācijā paustais pamudināja autoru sniegt savu skatījumu par šo problēmjautājumu, tādējādi par to aizsākot plašāku diskusiju. ...

Andris Rimša, Māris Onževs

žurnāls / Diskusija

Par personvārdiem kapitālsabiedrību firmās

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Šī gada 14. jūlija "Jurista Vārda" numurā tika publicētas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra p. i. (turpmāk – UR) atziņas, kas ietvertas lēmumos Nr. 1-5/85 un Nr. 1-5/1111 (turpmāk – Lēmumi vai katrs atsevišķi – Lēmums), ar kuriem tika atteikts ierakstīt komercreģistrā kapitālsabiedrības ar firmām "Valdis Zatlers", "Vineta Muižniece" un "Alnis Zaķis". Patērētāju aizsardzības biedrībai (turpmāk – Biedrība) nelabvēlīgajos UR Lēmumos paustās atziņas ir izraisījušas diskusijas juristu vidū par kapitālsabiedrības firmā iekļaujamo vārdu saturu un par personas vārda un uzvārda tiesisko aizsardzību kopumā.2 Raksta autori uzskata, ka UR, pieņemot minētos Lēmumus, ir kļūdaini iztulkojis tiesību normas, interpretējot tās neatbilstoši tiesību normu piemērošanas metodoloģijai, tai skaitā ignorējot Komerclikuma tiesību normu iztulkošanas robežas, un līdz ar to ir veicis nepamatotu tiesību tālākveidošanu. Šajā rakstā tiks analizēta Lēmumos ietvertā argumentācija, kā arī sniegts izklāsts autoru viedoklim, ka saskaņā ar pašreizējām tiesībām UR nebija tiesīgs atteikt ierakstīt komercreģistrā kapitālsabiedrības ar norādītajiem personvārdiem to firmās, pamatojoties uz Komerclikuma 29. un 30. pantu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Blakus sūdzības iesniegšana par atteikumu pieņemt prasības pieteikumu

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Šajā publikācijā sniegts komentārs par tiesu praksi saistībā ar Civilprocesa likuma 442. panta pirmās daļas piemērošanu attiecībā uz atteikumu pieņemt prasības pieteikumu bez lietas dalībnieka klātbūtnes.1 ...

Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iestādes lēmuma un civiltiesiska līguma mijiedarbība

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Iestāde privāto tiesību jomā var darboties tikai tad, ja kādā tiesību normā ietverts attiecīgs pilnvarojums. Vispārējais pilnvarojums iestādes darbībai privāto tiesību jomā paredzēts Valsts pārvaldes iekārtas likuma1 87. pantā. Tomēr vairākos normatīvajos aktos noteikts, ka iestādei pirms līguma noslēgšanas ir jāizdod administratīvais akts, kas vai nu nosaka, ar kuru personu līgums slēdzams, vai arī pēc būtības izlemj, vai personai ir subjektīvās tiesības prasīt attiecīga līguma noslēgšanu. Šajos gadījumos notiek divu dažādu tiesību apakšnozaru galveno institūtu – administratīva akta un civiltiesiska līguma – mijiedarbība, kuras izpausmēm un problēmu risinājumiem veltīts šis raksts. ...

Kristīne Neimane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumiskie aizliegumi un parādnieka tiesības

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Laikā, kad liela daļa cilvēku nespēj pienācīgi pildīt savas saistības pret bankām (kreditoriem) un īsti nezina, kā risināt radušos situāciju, pie kuras viņi turklāt nejūtas īsti vainīgi, ir svarīgi apskatīt, kādas tiesības parādniekam piešķir likums, lai viņš varētu sekmīgi nokārtot savas saistības pret banku (kreditoru). Uzsvaru vēlos likt uz vārdu "sekmīgi", jo nebūt nav tā, ka likums parādnieku atstājis bez rīcības iespējām, lai tas bezpalīdzīgi gaidītu sava īpašuma izpārdošanu piespiedu izsolēs. Cits jautājums, kā likumu piemērojam. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai abonents var lauzt līgumu bez līgumsoda

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

No saistību vienpusējas izbeigšanas pirms termiņa izrietošais līgumsods ir aktuāls jautājums tiem abonentiem, kurus neapmierina esošā elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāte. Atsevišķos gadījumos abonentam ir tiesības vienpusēji lauzt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu bez līgumsoda samaksas. ...

žurnāls / Notikums

Konferencē spriež par pārrobežu ģimenes lietām

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš, atklājot konferenci, norādīja, ka sākotnēji ambiciozi pieteiktajam projektam "Jaunākās un nākotnes attīstības tendences civiltiesību jomā Eiropas Savienībā" ir dots starts ar konferenci, kas veltīta pārrobežu ģimenes lietām, pievēršot uzmanību šā jautājuma aktualitātei ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības mērogā. Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu ...

žurnāls / Eiropas telpā

Bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskie aspekti

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Sākotnēji šķietami sadzīviskajam ģimenes strīdam1 seko gan Latvijas, gan Itālijas valdība, vēstniecības, plašsaziņas līdzekļi un, visbeidzot, arī sabiedrība. Nu jau šim strīdam seko arī Eiropas Komisija.2 Ar ko tad šis strīds ir tik īpašs? Pirmkārt, ar to, ka tajā ir iesaistīts nepilngadīgs bērns, kuru pirms vairāk nekā trim gadiem māte ir aizvedusi no Itālijas uz Latviju bez tēva piekrišanas. Otrkārt, ar to, ka šis strīds tika risināts divās Latvijas tiesu instancēs un abas vienprātīgi nolēma, ka bērnam jāpaliek Latvijā. Treškārt, ar to, ka Itālijas tiesas lēma, ka bērnam tomēr ir jāatgriežas Itālijā, tāpēc Latvijas un Itālijas kompetentās iestādes neskaitāmas reizes ir mēģinājušas šo konfliktu nokārtot, meklējot juridiskos risinājumus, par kuriem, kā izrādās, šīm valstīm ir atšķirīga izpratne. Tādēļ, lai rastu vienotu izpratni par iespējamiem juridiskajiem risinājumiem, Latvija iesniedza sūdzību pret Itāliju Eiropas Komisijā.3 Taču Eiropas Komisija uzskatīja, ka Itālija nav pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības un ka Latvijas sūdzība pret Itāliju nav pamatota. Šis strīds ir uzmanības vērts jau tādēļ, ka tas var nonākt līdz pat Eiropas Kopienu tiesai. Šobrīd ir Latvijas ziņā,4 vērsties vai nevērsties Eiropas Kopienu tiesā, taču nevajadzētu izslēgt iespēju, ka arī Itālija var vērsties Eiropas Kopienu tiesā pret Latviju, turklāt Eiropas Komisija pati var uzsākt pārkāpuma procedūru. Juridiski šis strīds ir apzīmējams ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem jeb bērnu pārrobežu prettiesisku aizvešanu vai aizturēšanu. ...

žurnāls / Informācija

Izskaidro šķīrējtiesas līguma spēku

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Vienas puses atkāpšanās no līguma neatbrīvo līguma noteikumus neizpildījušo pusi no līgumsaistību izpildes un nepārtrauc to tiesisko attiecību, kuras sakarā šķīrējtiesas līgums noslēgts, norādīts Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulces lēmumā. Šāds lēmums pieņemts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Civillietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulcē, 7. jūlijā informēja tiesas komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Ar lēmumu ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Uz kapitālsabiedrībām attiecas Komerclikuma 30. pantā noteiktais tādu personu vārdu un uzvārdu izmantošanas aizliegums, kas aizskar personu subjektīvās tiesības un maldina trešās personas. Firmai pašai par sevi jābūt nepārprotamai, kas izslēdz iespēju radīt maldīgu priekšstatu par tās saistību ar kādu citu personu. Kapitālsabiedrības firmā var izmantot tikai dibinātāja vai dalībnieka vārdu un uzvārdu. Vienīgā atkāpe no šīs prasības ir tikai ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna izcelšanās noteikšana: materiālo tiesību nepilnības

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Ar Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra spriedumu1 Latvijas Republikas Civillikumā (turpmāk – Civillikums) 155. panta sestā daļa atzīta par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un Eiropas Konvencijas par to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā 4. pantam, kā arī spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas. Satversmes tiesa norādīja: ja vīrietim ir bērni laulībā, viņu aizsardzība nedrīkst atšķirties no ārlaulībā dzimušu bērnu aizsardzības. Gan laulībā dzimušiem bērniem, gan tiem, kuri nav dzimuši laulībā, ir vienādas tiesības zināt savu tēvu, saņemt no viņa gan finansiālu, gan cita veida atbalstu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka gadījumā, kad saskaņā ar Konvencijas 8. pantu tiek vērtētas vecāku un bērnu tiesības, būtiskākais apsvērums ir bērna intereses. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Grozījumi fiziskās personas maksātnespējas procesā

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

2009. gada 11. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā1 (turpmāk tekstā – ML), kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, skar arī vairākus būtiskus jautājumus fiziskās personas maksātnespējas procesā. Tādējādi minētais process ir kļuvis pieejamāks to potenciālajiem izmantotājiem, ir samazināts fiziskās personas bankrota procedūras maksimālais termiņš, kā arī ieviesta skaidrība jautājumā par nodrošinātā kreditora tiesībām fiziskās personas maksātnespējas procesā. Papildus ir paredzēti jauni fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumu posteņi. ...

Ieva Ligere, Alla Jevstigņejeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būtiski jaunumi Maksātnespējas likumā

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

2009. gada 11. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 1094/Lp9) (turpmāk – Grozījumi), un tajā paredzētais likuma spēkā stāšanās laiks ir 2009. gada 1. jūlijs. Ar minētajiem Grozījumiem likumā ir paredzētas būtiskas izmaiņas gan tiesiskās aizsardzības procesa, gan maksātnespējas procesa tiesiskajā regulējumā, turklāt tajā iekļauta jauna iespēja – paātrinātais process – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Tādēļ par šiem jauninājumiem rakstā sniegsim plašāku izklāstu. ...

žurnāls / Informācija

Cilvēktiesības zem ekonomiskās krīzes spiediena

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Pieskaņojot pašreizējās norises sabiedrībā ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas sešdesmitajai gadadienai, šā gada 4. jūnijā Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā norisinājās konference “Cilvēktiesību īstenošana ekonomiskās krīzes apstākļos”. Tajā piedalījās daudzi tiesību eksperti, kam bija savs interesants redzējums uz cilvēktiesību īstenošanu šajā specifiskajā laikā. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kritēriji morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Civillikums ļauj aizsargāt personas brīvību un drošību no jebkādiem materiālo interešu un nemateriālo tiesību pārkāpumiem. Viens no ceļiem, kā atjaunot savas pārkāptās tiesības un labklājību, ir prasīt no vainīgā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu. Latvijā morālā kaitējuma atlīdzības apmēri ir ievērojami zemāki nekā citās Eiropas un pasaules valstīs. Iespējams, tas izskaidrojams ar mūsu valsts attieksmi pret cilvēka veselību un dzīvību, bet, iespējams, vienkārši citviet kompensācijas ir pārāk augstas un neadekvātas. Tāpat Latvijā joprojām nav vienotas tiesu prakses par morālā kaitējuma atlīdzības jeb kompensācijas apmēra noteikšanas metodiku, kas nereti rada atšķirīgus tiesas spriedumus līdzīgās lietās. Juridiskajā literatūrā bieži tiek atzīmēts, ka likumdevējs nenosaka kritērijus, pēc kuriem vadoties ir nosakāma morālā kaitējuma atlīdzība naudas izteiksmē. Šādi kritēriji nav arī izstrādāti civiltiesību teorijā, un jautājums atstāts tiesu kompetencē. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra: piemērošana un problēmjautājumi

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Latvijā jau vairāk nekā sešus gadus ir pazīstama saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā. Taču no 2008. gada 12. decembra Latvijā sāka darboties šīs procedūras Eiropas Savienības (turpmāk – ES) mēroga ekvivalents. Tā ir Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra, kuru paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru1 (turpmāk – Regula 1896/2006 vai Regula). Regulas mērķis ir “vienkāršot, paātrināt procesu un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, un atļaut Eiropas maksājuma rīkojumu brīvu apriti dalībvalstīs, nosakot minimālos standartus [..]” (skat. Regulas 9. apsvērumu). ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mūsdienu starptautiskās arbitrāžas tiesības un šķīrējtiesa Latvijā

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Šķīrējtiesa ir sens strīdus izšķiršanas institūts, tomēr starptautiskās komerciālās arbitrāžas tiesības kā jēdziens pastāv neilgi. Šīs tiesības veidojās kopsolī ar globālās domāšanas attīstību, un kā atskaites punkts tiek minēts 1923. gads, kad Nāciju līga pieņēma Ženēvas protokolu par arbitrāžas klauzulām1 un tika izveidota Starptautiskā arbitrāžas tiesa pie Starptautiskās tirdzniecības kameras. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesu regulējuma attīstības tendences un perspektīvas Latvijā

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Spēcīga un neatkarīga tiesu vara ir jebkuras tiesiskas valsts pamats. Vēršanās pēc tiesas aizsardzības ir nepieciešama tajos strīdos, kas rodas arī civiltiesisko attiecību sfērā. Tomēr civiltiesisko attiecību dalībniekiem tiek arī dotas iespējas pašiem noregulēt strīdu vai izmantot citas tiesiskās procedūras. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana un atbrīvošana no tiesas izdevumiem

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Jautājums par tiesāšanās izdevumiem ne vienreiz vien ir nodarbinājis gan likumdevēju, gan sabiedrību, taču tā aktualitāte nav mazinājusies. Pēdējā laikā ir nācies sastapt tādus tiesas nolēmumus, kuros tiesāšanās izdevumu daļa ir īpaši piesaistījusi uzmanību, vērtējot to adekvātumu apmierinātajai prasībai, kā arī citus, ar tiesāšanās izdevumiem saistītus jautājumus. Tā kā tiesāšanās izdevumu jautājums ir visai plašs, turpmāk galvenokārt uzmanība tiks veltīta divām aktuālām problēmām, t.i., tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanai un atbrīvošanai no tiesas izdevumiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civillietu izskatīšana apelācijas instancē: procesuālā problemātika

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Apelācijas instances tiesas Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Šajā laikā ir uzkrāta ievērojama pieredze lietu izskatīšanā apelācijas kārtībā. Vienlaikus, kā redzams no iepriekš teiktā, spēkā esošā lietu izskatīšanas kārtība arī rada virkni problēmu. Atšķirībā no citiem civilprocesa institūtiem Civilprocesa likumā kopš tā pieņemšanas laika apelācijas institūta tiesiskajā regulējumā samērā reti izdarītas izmaiņas. Šajā rakstā norādītās problēmas de lege ferenda varētu kalpot par pamatu minēto problēmu atrisināšanai likumdošanas ceļā. ...

Daimārs Škutāns, Marta Ābula

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeima pret Augstāko tiesu

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Rūgts pārsteigums ir nesenie grozījumi Civilprocesa likumā,1 kas liek brīnīties par Saeimas izpratni par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības jautājumiem un vēlmi atkal panākt situāciju, kad prasītājs prasības nodrošināšanas jautājumos bauda daudz izdevīgāku stāvokli nekā atbildētājs. Šis praktiskais komentārs atklāj jaunāko Augstākās tiesas praksi saistībā ar prasības nodrošināšanu, kā arī vērtē tās vietu nesenajos Civilprocesa likuma grozījumos, lai kārtējo reizi rosinātu izmaiņas esošajā situācijā. ...

Ilze Pumpuriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai likumdevējs var atļauties būt nekonsekvents

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Vieni no idejiski būtiskākajiem likumiem, kas nošķir "padomju laikus" no "4. maija Latvijas", ir likumi, kas attiecas uz īpašuma tiesību reformu. Jau nākamajā gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika pieņemti likumi "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem", kuri bijušajiem namīpašumu īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ļāva pretendēt uz šo īpašumu atgūšanu, un vairāk nekā 10 300 namīpašnieku (no denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvības biedrības "Ausma" 1.08.2006. rezolūcijas) tagad ir atguvuši savus vai saviem radiem agrāk piederējušos īpašumus. Tāpat tika veikta zemes reforma, kas pakāpeniski sakārtoja zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās attiecības, radot tiesisko pamatu zemes lietotāju un īpašnieku tiesību aizsardzībai. Šie likumi daļēji atjaunoja pēc 1940. gada 21. jūlija, tas ir, pēc īpašumu nacionalizācijas aktiem (piemēram, 22.07.1940. Saeimas pieņemtās Deklarācijas par zemes pasludināšanu tautas īpašumā, LPSR AP prezidija 28.10.1940. dekrēta "Par lielo namu nacionalizāciju" u. c.), iedragāto sociālo taisnīgumu attiecībā uz plašu fizisko personu grupu. ...

Andris Rozenbahs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai piekrastes josla ir jāieraksta zemesgrāmatā

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Šajā rakstā autors vēlas apspriest aktuālu valsts pārvaldes ieceri – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda. Šī iecere jau tikusi apspriesta dažādās ministrijās un ir pat tapusi attiecīga koncepcija par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda (turpmāk – Koncepcija). ...

Filips Švarcs, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Robs aizpildīts: ir tapusi Civillikuma vēsture

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Marta sākumā "Jurista Vārds" pa pastu saņēma kādu grāmatu. Šāds fakts principā nebūtu pārsteigums, jo apgādi, kas Latvijā izdod juridisko literatūru, savu veikumu bieži piegādā redakcijai. Taču šis bija īpašs gadījums: grāmata, kas izdota Vācijā un vācu valodā, bet par Civillikumu – vienu no Latvijas tiesību sistēmas stūrakmeņiem. Turklāt, šķiet, lai vēl vairāk "sajauktu galvu", klāt pievienotajā vēstulē, kas bija rakstīta nevainojamā latviešu valodā, grāmatas autors ar nepārprotami "vācisku" vārdu un uzvārdu kā savu dzīvesvietu norādīja Somiju. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture1 – tāds ir Filipa Švarca vairāk nekā 300 lappušu biezā pētījuma nosaukums. Kā vēlāk noskaidrojas, 2008. gada nogalē par šo darbu Greifsvaldes universitātē (Ernst-Moritz-Arndt-Universität Greifswald) autors ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu ar izcilību (summa cum laude). Šobrīd F. Švarcs ir Eiropas Savienības finansētas pārrobežu sadarbības programmas2 sekretariāta vadītājs ar darbavietu Turku pilsētā Somijā. Dzimis Hamburgā, tiesību zinātnes studējis Pasavas universitātē (Universität Passau) Bavārijā, dažādos jurista amatos praktizējies un otro valsts juridisko eksāmenu nokārtojis Meklenburgā- Priekšpomerānijā, pasniedzis komerctiesības Štrālzundes augstskolā un civiltiesības – Eirofakultātē Rīgā. Darbojies arī dažādos ar Ziemeļeiropu un Austrumeiropu saistītos projektos. Protams, ir pārsteigums turēt rokās grāmatu par Latvijas Civillikuma vēsturi, ko sarakstījis vācu jurists. Kas viņu uz to pamudinājis? Cik ilgu laiku autors veltījis šādam fundamentālam pētījumam? Un kā vispār to bijis iespējams paveikt, ņemot vērā, ka lielākā daļa pētījumā izmantoto avotu ir latviešu valodā? F. Švarcs ar prieku piekrīt sarunai ar "Jurista Vārdu". Viņš, protams, cer, ka arī mūsu žurnāla lasītājiem viņa grāmata varētu būt interesanta. Vēl labāk – ja kāda izdevniecība atbalstītu tās tulkošanu un izdošanu Latvijā. Jo ir taču skaidrs: lai gan sarakstīts vācu valodā, šis pētījums visvairāk noderētu latviešu studentiem un tiesībvēsturniekiem, kā arī zinātniekiem un juristiem, kas mūsdienās pēta un piemēro Civillikuma normas. Starp citu, Latvija ir nozīmīga vieta ne tikai F. Švarca akadēmiskajā biogrāfijā. Tieši Rīgā viņš savulaik iepazinies ar savu sievu – somieti Eiju, kura Latvijā ir mācījusies latviešu un krievu valodu. ...

Nikolajs Zikovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parādnieka pamatoti iebildumi maksātnespējas procesā

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Raksta mērķis ir izpētīt vienu no Latvijas nozīmīgākajiem komerctiesību institūtiem – juridiskās personas maksātnespēju, pievēršoties tādam ievērojamam maksātnespējas procesa elementam kā parādnieka izteiktie iebildumi un to ietekmei uz maksātnespējas procesu. 2008. gada 1. janvārī spēkā stājoties jaunajam Maksātnespējas likumam, likumdevējs ir ieviesis maksātnespējas procesā līdz šim neizmantotu parādnieka pamatotu iebildumu institūtu, kura piemērošana praksē rada grūtības gan maksātnespējas procesa dalībniekiem, gan tiesām. Autors veiks šī tiesību institūta analīzi, kā arī izvērtēs tiesas rīcības variantus praktiskās piemērošanas procesā. ...

Kaspars Balodis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jaunais komercdarījumu regulējums un tā piemērošana

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Šī raksta mērķis ir izskaidrot Komerclikuma D daļā ietvertā komercdarījumu regulējuma vietu Latvijas civiltiesību sistēmā, kā arī izvērtēt tā piemērošanas teorētiskos un praktiskos aspektus. ...

žurnāls / Informācija

Darba likuma grozījumus vērtē pretrunīgi

19. Maijs 2009 /NR. 20 (563)

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija grozījumus Darba likumā pirms pirmā lasījuma skatīja otrdien, 12. maijā, bet viedoklis par minēto likumprojektu jāizteic arī līdzatbildīgajai - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lai gan likumprojektu izvētīšana Saeimas komisijās nav nekas neparasts, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, šoreiz iecerētajiem grozījumiem Darba likumā pievērsta pastiprināta politiķu, ...

...

18

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls