Tiesību nozaru katalogs: Civiltiesības un process – Jurista Vārds

Civiltiesības un process Šķīrējtiesu process

Arvīds Balodis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par tiesas nolēmumu protestēšanu Senātā

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzdevumā 2010. gada vasarā tika vāktas ziņas par Civilprocesa likuma 483.–485. panta kārtībā iesniegtajiem un izskatītajiem protestiem, savukārt aizvadītajā gadā šie dati tika apstrādāti un analizēti, turklāt rezultāti tika prezentēti advokātu kolēģijai. Pēc tās ieteikuma šis materiāls saīsinātā versijā arī sagatavots publicēšanai. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Civillikuma vēsture – tagad arī latviešu valodā

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Tiesu namu aģentūras apgādā 2011. gada nogalē klajā nācis Filipa Švarca (Philipp Schwartz) pētījums par Civillikuma vēsturi: Filips Švarcs. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 343 lpp. Grāmata balstīta uz autora 2008. gadā Greifsvaldes universitātē ar izcilību aizstāvēto doktora disertāciju, kas līdz šim bija izdota tikai pētījuma oriģinālajā, t. i., vācu, valodā: 2008. gadā izdevniecībā Shaker Verlag Āhenē (Vācijā) iznāca grāmata Philipp Schwartz. Das Lettländische Zivilgesetzbuch vom 28. Januar 1937 und seine Entstehungsgeschichte. Zinātnieka mērķis ir bijis izpētīt Civillikuma izstrādāšanas motīvus un koncepcijas tā tapšanas gaitā, tādā veidā aizpildot "baltos plankumus" Latvijas civiltiesību vēsturē no 1918. līdz 1938. gadam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kopīpašums: tiesu prakses apkopojums

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

I Kopīpašuma lietošana, dalīšana, kopīpašnieku tiesības un atbildība Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas 2011. gada darba plānu ir izpētīta un vispārināta tiesu prakse lietās par kopīpašuma tiesisko regulējumu Civillikumā, kopīpašuma apgrūtinājumiem, lietošanu, dalīšanu un apsaimniekošanu, – tas veido vispārinājuma pirmo sadaļu (Civillikuma 1067.-1083.pants), ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Džungļos "bez virzības"

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

Ikdienā gan pirmās, gan apelācijas instances tiesās tiek pieņemti lēmumi, kuru rezolutīvajās daļās atrodamas frāzes "atstāt bez virzības" vai "atzīt par neiesniegtu un atdot iesniedzējam". Civilprocesa likums noteiktos gadījumos paredz bez virzības atstāt kā prasības pieteikumus (133. pants), apelācijas (420. pants) un kasācijas sūdzības (459. pants), tā arī blakus sūdzības (445. pants) un daudz dažādu pieteikumu (208.6, 255, 341.4, 363.9, 363.25, 373. pants u. c.). Kaut arī atšķiras likumā noteiktie priekšnoteikumi to atstāšanai bez virzības, nemainīgi paliek būtiskie elementi – saskatītie trūkumi, termiņš to novēršanai, trūkumu novēršanas, kā arī to nenovēršanas sekas. Līdz ar to atstāšana bez virzības ir uzskatāma par vienotu civilprocesa institūtu, kas nosaka tiesneša rīcību gadījumos, kad iesniegtajiem pieteikumiem vai sūdzībām konstatēti labojami trūkumi. ...

Gaļina Žukova, Vladimirs Hvaļejs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

ICC Šķīrējtiesas reglamenta jaunā redakcija

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

1. Ievads 2012. gada 1. janvārī spēkā stājās jauna ICC1 Šķīrējtiesas Reglamenta redakcija (turpmāk – Jaunais reglaments). Neskatoties uz to, ka jau iepriekš vairākos minētā reglamenta pantos (turpmāk – 1998. gada Reglaments) tika veikti nozīmīgi grozījumi, turklāt tas tika papildināts arī ar dažiem jauniem noteikumiem, šīs izmaiņas nevar uzskatīt par revolucionārām. Tās galvenokārt ir vērstas uz strīdu izšķiršanas efektivitātes uzlabošanu, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par lietas izpētes izbeigšanu, pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

20. Decembris 2011 /NR. 51 (698)

Par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 1. un 3. punktā noteikto aizliegumu pārkāpumiem AS “VCI”, SIA “Projekts 3”, SIA “PRO VIA”, SIA “Pk 19+93” un AS “Ceļu inženieri” darbībās ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pirmpirkuma tiesību juridisko dabu; par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām nostiprināšanu zemesgrāmatā

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Civillikuma 1073. un 2060. pantā paredzētā pirmpirkuma tiesība būtībā ir saistību tiesība, kas, noslēdzot darījumu vai uz cita pamata, rodas konkrētai personai (kopīpašniekam) kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei. Civillikuma lietu tiesību daļa regulē tiesiskās attiecības, kas saistītas ar nekustamo īpašumu. Taču tāpēc vien, ka 1073. pants iekļauts Civillikuma Lietu tiesību daļā, kopīpašnieka pirmpirkuma tiesība neiegūst lietu tiesību raksturu. Saistību tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā tikai tādos izņēmuma gadījumos, kad tas noteikts likumā (Civillikuma 2057., 2063., 2126. pants). Tā kā zemesgrāmatā nevar ierakstīt uz likuma pamata pastāvošu īpašuma aprobežojumu ar kopīpašnieka saistību piedāvāt pirmpirkuma tiesību, tad zemesgrāmatā nevar ierakstīt arī minētā aprobežojuma pārgrozījumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par darba tiesisko attiecību izbeigšanu iestādes likvidācijas gadījumā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Tiesas secinājums, ka iestāde ir likvidēta, bet tās tiesības un saistības ir pārņēmusi cita iestāde, neatbilst likvidācijas institūta būtībai un ir radījis būtisku pretrunu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. Likvidētās iestādes pārvaldes uzdevumu nodošana citai/citām iestādei/iestādēm atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. pantam un nedod pamatu apšaubīt pašu likvidācijas faktu. Nenošķirot likvidācijas un reorganizācijas procedūras, tiesa nepamatoti piemērojusi Darba likuma 117. panta otrās daļas normu, kas situācijā, kad iestāde likvidēta, nav piemērojama. Iestādes kā darba devēja likvidācija ir pamats darba līguma uzteikumam pēc Darba likuma 101. panta pirmās daļas 10. punkta. Darba likuma 127. panta pirmajā daļā un Civilprocesa likuma 205. panta pirmajā daļā paredzētās tiesas tiesības noteikt sprieduma tūlītēju izpildi pilnīgi vai tā noteiktā daļā ir izņēmums no Civilprocesa likuma 203. panta piektajā daļā un 204. panta pirmajā daļā noteiktās vispārējās kārtības, kas paredz, ka spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā. Spriedumam daļā par tā tūlītēju izpildi jāatbilst Civilprocesa likuma 193. panta piektajai daļai un ir jābūt motivētam. No likuma normas jēgas izriet, ka, nosakot sprieduma tūlītēju izpildi, tiesai ir jākonstatē īpaši apstākļi, kuri attiecas uz prasītāju un kuru dēļ nepieciešama un pieļaujama sprieduma tūlītēja izpilde. Tā kā tiesa lūgumu par sprieduma tūlītēju izpildi, kā tas izriet no Darba likuma 127. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas, var vispār noraidīt, ievērojot konkrētos apstākļus un darbinieka tiesības un aizsargājamās intereses, tiesai ir tiesības lūgumu apmierināt arī daļā, kā tas tieši noteikts Civilprocesa likuma 205. panta pirmajā daļā, kas nozīmē, ka sprieduma tūlītēju izpildi par vidējās izpeļņas piedziņu sakarā ar darba piespiedu kavējumu var attiecināt uz noteiktas konkrētas naudas summas piedziņu, kas nepieciešama prasītāja neatliekamāko vajadzību apmierināšanai. ...

Valerijans Jonikāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai maza apmēra prasību izskatīšanai noteikta atbilstošākā procesuālā kārtība

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

2011. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, to papildinot ar 30.3 nodaļu "Lietas par maza apmēra prasībām". Procesuālā kārtība attiecas uz prasījumiem par naudas un uzturlīdzekļu piedziņu. Lietu par maza apmēra prasību tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, kas noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam. ...

žurnāls / Numura tēma

Par drošu un mūsdienīgu dalībnieku un akcionāru reģistru

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Pirmām kārtām jāuzteic laikraksta "Jurista Vārds" redakcija, kas pievērsusies šiem jau sen komersantiem sāpīgajiem jautājumiem. Uzņēmumu reģistrs ikdienā saskaras ar komersantiem un to dalībniekiem vai akcionāriem, kas likuma nepilnību vai neefektivitātes dēļ zaudē savu īpašumu un biznesa iespējas. Šie cilvēki vēršas Uzņēmumu reģistrā ar lūgumu palīdzēt. Bieži Uzņēmumu reģistrs kā iestāde, kas tieši un pirmā saskaras ar komersantiem, ...

Viktors Šadinovs

žurnāls / Numura tēma

Par dalībnieku vai akcionāru reģistra vešanu

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku reģistra vai akciju sabiedrības (AS) akcionāru reģistra (turpmāk abos gadījumos – dalībnieku reģistrs) vešana ir viens no uzdevumiem, kas saskaņā ar Komerclikumā noteikto ir jāveic katras kapitālsabiedrības valdei. Dalībnieku reģistram ir ievērojama loma katras sabiedrības dzīvē. Reģistrs ir nozīmīgs gan sabiedrības valdei, gan arī sabiedrības dalībniekiem (akcionāriem). ...

Aivars Lošmanis

žurnāls / Numura tēma

Tiesību jaunrade šoreiz ir lieka

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Rakstā pausts autora viedoklis un pārdomas par jautājumiem, kas saistīti ar līdzšinējo dalībnieku/akcionāru reģistra vešanas kārtību un potenciālajām izmaiņām tajā. ...

žurnāls / Numura tēma

Dalībnieku un akcionāru reģistra vešana: problēmas un risinājumi

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Tā kā prakse dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas jomā atklāj daudz dažādu problēmu, šajā numurā "Jurista Vārds" sadarbībā ar nozares ekspertiem īpaši aktualizē jautājumu par to, vai pašreizējā dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas kārtība ir pietiekami laba un vai būtu nepieciešams pilnveidot tās tiesisko regulējumu. Speciālistu viedokļi, kurus šīs numura tēmas ietvaros žurnālā varat lasīt vairākos materiālos, atspoguļo uzskatu daudzveidību ne vien par problēmu būtību, bet arī to risinājumiem. Tātad par šiem jautājumiem savu viedokli pauž: Dr.iur. Jānis Kārkliņš, zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docents; Dr.iur. Lauris Leja, zvērināts advokāts, docents, Tieslietu ministrijas darba grupas Komerclikuma grozījumu izstrādei dalībnieks; Dr.iur. Lauris Rasnačs, zvērināts advokāts; Dr.iur. Aivars Lošmanis, LU Juridiskās fakultātes docents, zvērināts advokāts; Aigars Strupišs, LU Juridiskās fakultātes lektors; Mg.iur. Aivars Paegle, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītājs; Viktors Šadinovs, Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas Komerclikuma grozījumu projektu izstrādei loceklis, Komerclikuma izstrādes vadības grupas loceklis. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesvedību civillietā regulējošo tiesību normu spēku laikā

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Atbilstoši Civilprocesa likuma 3. pantam tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildes laikā. Kasācijas sūdzības/kasācijas pretsūdzības iesniegšana atbilstoši Civilprocesa likuma 3. pantā lietotajam formulējumam ir atsevišķa procesuāla darbība, ko, realizējot savas civilprocesuālās tiesības, veic lietā iesaistītie dalībnieki. Lemjot par nomaksājamās drošības naudas apmēru, ir jāievēro likuma norma, kas ir spēkā kasācijas sūdzības/kasācijas pretsūdzības iesniegšanas brīdī. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Grozījumi Civilprocesa likuma 141. panta pirmajā daļā: no viena grāvja otrā

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Ar 2011. gada 4. augusta likumu1 Saeima grozīja Civilprocesa likuma 141. panta pirmo daļu, nosakot, kādus ar prasības nodrošināšanu saistītos lēmumus lietas dalībnieki ir tiesīgi pārsūdzēt. Tādējādi ir sperti soļi, lai atrisinātu visas neskaidrības, kuras radušās sakarā ar Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta2 un 2010. gada 4. oktobra3 spriedumiem un kurām autors pievērsās savā iepriekšējā rakstā.4 Tomēr ir lietas, kas dara uzmanīgu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Intelektuālā īpašuma1 specifika prasa atšķirīgu pieeju un risinājumus daudzos materiālo un procesuālo tiesību jautājumos. Savas nemateriālās dabas dēļ intelektuālais īpašums jo īpaši ir pakļauts nesankcionētas izmantošanas jeb pārkāpumu riskam. Atšķirībā no tradicionālā īpašuma praktiski nav iespējams aizsargāt intelektuālo īpašumu fiziskā veidā un pirms pārkāpuma.2 Lai Satversmē garantētā autortiesību, patenttiesību un preču zīmju aizsardzība3 nebūtu tikai deklaratīva, tiesību sistēmas uzdevums ir nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekus4 ar efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuriem būtu arī preventīva iedarbība. Viens no būtiskākajiem līdzekļiem šā mērķa sasniegšanā ir tiesību īpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana, proti, iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (restitutio in integrum) un nodarītā kaitējuma kompensēšana. Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās atšķiras no zaudējumu jēdziena, kādu to zinām no Civillikuma. Šis raksts ir veltīts šo atšķirību noskaidrošanai. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mantiskā atbildība privātajās un publiskajās tiesībās

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Ilgus gadu desmitus zaudējumu atlīdzība tika uztverta vienīgi kā civiltiesiskas atbildības veids un tika uzskatīts, ka atbildību tajā var uzlikt vai nu fiziskai, vai juridiskai personai. Taču šī gadsimta sākumā Latvijā pieņemti vairāki likumi, kas nosaka pienākumu atlīdzināt zaudējumus un kompensāciju par personisku (morālu) aizskārumu valsts pārvaldes jomā, kur atbildību var uzlikt valstij kopumā vai noteikta veida pārvaldes institūcijai. Turklāt jautājumi risināmi administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos gadījumos iesaistot administratīvo tiesu. Šīs pārmaiņas ir radījušas neskaidrības par atbildības veidiem un atbildīgajiem subjektiem, kā arī "pārejas laika grūtības". Tās analizētas šajā rakstā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ko iesākt ar Anglijas tiesas izdotu aktīvu iesaldēšanas rīkojumu

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā diezgan bieži ir sastopamas dažādas ziņas par Anglijas Augstās tiesas Londonas Komerctiesas (turpmāk – Londonas Komerctiesa)1 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojuma (freezing injunction; "Mareva" injunction)2 izpildes grūtībām Latvijā.3 Sekojot līdzi lielākajai daļai šo publikāciju, autore secina, ka Latvijā nav skaidrības par citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu prasības nodrošinājuma lēmumu izpildi mūsu valsts teritorijā. Tik tiešām – par to līdz šim nav ne runāts, ne diskutēts, nedz arī pat domāts. Tādēļ nav brīnums, ka 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojums (turpmāk – Mareva rīkojums) pēkšņi lika sarosīties daudziem Latvijas juristiem, advokātiem, tiesnešiem, tiesu izpildītājiem, Uzņēmumu reģistram, meklējot visdažādākos risinājuma variantus, taču tos tā arī īsti neatrodot.4 Viss liecina, ka situācija turpina sarežģīties un blakussūdzības plūst visos iespējamajos virzienos.5 Šajā publikācijā autore vēlas sniegt savu skatījumu par minētās problēmas juridiskajiem aspektiem – cerībā beidzot palūkoties uz aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojumiem (mūsdienu Latvijas apstākļos tos varētu nu jau dēvēt arī par "Lemberga" rīkojumiem) no starptautiskā civilprocesa skatupunkta. Uzreiz jāatzīst, ka situācija ir mākslīgi sarežģīta un tādu ceļu, kādu šobrīd iet Latvijas juristi, tālāk iet vairs nevar. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par fotogrāfijas prettiesisku publicēšanu

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Fotogrāfijas prettiesiska publicēšana kā kaitējums var tikt kvalificēta dažādi, ņemot vērā publicēšanas veidu un aizskartās intereses. Tā var tikt atzīta par iejaukšanos privātajā dzīvē, goda un cieņas aizskārumu, autortiesību vai īpašuma tiesību aizskārumu u. c., kas tiesai katrā reizē jānošķir. Ar fotoattēla, kurā prasītājas redzamas kailas, publicēšanu bez personas piekrišanas notiek iejaukšanās personas privātajā dzīvē, tiek pārkāpta personas fiziskā integritāte, personiskais noslēpums un tiesības uz savu attēlu, kas ir pamats morālā kaitējuma atlīdzināšanai. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts nodeva autortiesību strīdos

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Kopš šā gada 1. janvāra Civilprocesa likums ir papildināts ar jaunu 34. panta pirmās daļas 4.1 punktu, kas nosaka 150 latu lielu valsts nodevu par pieteikumiem intelektuālā īpašuma lietās. Tāda pati nodeva maksājama arī par apelācijas sūdzības iesniegšanu1. Kā viens no intelektuālā īpašuma veidiem minētajā normā ir uzskaitītas arī autortiesības un blakustiesības. Vienlaikus ir spēkā arī Autortiesību likuma 69. panta trešā daļa, atbilstoši kurai noteiktas personu grupas ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas. Šī norma ar nelielām izmaiņām ir spēkā jau kopš Autortiesību likuma pieņemšanas 2000. gadā2. Ir izveidojusies situācija, kad divas spēkā esošas normas nosaka savstarpēji izslēdzošus rezultātus. Pēc vienas normas, autortiesību vai blakustiesību subjektam3 un kolektīvā pārvaldījuma organizācijai4, ceļot prasību tiesā, ir jāmaksā valsts nodeva 150 latu apmērā, bet, pēc otras normas, viņiem šī nodeva nav jāmaksā5. Tā ir klasiska normu kolīzija, kas risināma ar kolīziju atrisināšanas normu palīdzību. Pēc autores domām, šobrīd novērojamas nepareizas tendences šīs kolīzijas risināšanā, tāpēc pēc īsa kolīziju atrisināšanas normu apraksta rakstā metodiski tiks analizēts, kā novēršama normu konkurence. ...

Edgars Korčagins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšana

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Šī raksta mērķis ir sniegt viedokli par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, saistībā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010. gada 10. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-667 (turpmāk – Senāta spriedums), kas ir radījis plašas diskusijas sabiedrībā par minētajiem jautājumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Par īpašnieka piekrišanu juridiskās adreses reģistrācijai Kopīpašuma gadījumā ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana, lai komersants reģistrētu savu juridisko adresi kopīpašumā. Ja kopīpašnieki ir noslēguši vienošanos par kopīpašuma lietošanas tiesību sadalīšanu reālās daļās, tad par pietiekamu uzskatāma tikai attiecīgā kopīpašnieka atļauja reģistrēt komersanta juridisko adresi savā lietošanā esošajā kopīpašuma telpu grupā. Kopīpašuma ...

Ringolds Balodis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Labas pārvaldības princips Uzņēmumu reģistra darbā

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Šajā “Jurista Vārda” numurā lasītāju vērtējumam tiek nodots kopskaitā jau četrdesmitais Uzņēmumu reģistra amatpersonas lēmums, kuru komentē pazīstami un autoritatīvi juristi praktiķi, kas vienlaikus ir arī tiesībzinātnieki. Ņemot vērā šo apaļo un, varētu pat sacīt, jubilejas skaitli, vēlos ne vien pateikties visiem līdzšinējiem ekspertiem par viņu ieguldījumu Uzņēmumu reģistra tiesību prakses veidošanā, bet arī vienlaikus norādīt uz vienu no būtiskākajiem principiem – labas pārvaldības principu, ko īstenojam savā praksē, akcentējot galvenās tā izpausmes reģistra darbā. ...

Agnese Priedīte

žurnāls / Intervija

Mīti un stereotipi par ārpustiesas parādu piedziņu

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Atbilstoši senākiem plāniem jau šā gada sākumā vajadzēja stāties spēkā likumam, kurš reglamentētu ārpustiesas parāda piedziņas jautājumus. Vairāku gadu laikā šī iecere likuma spēku nav guvusi, taču likumprojekta formā idejas par nepieciešamā regulējuma saturu gan ir izkristalizējušās. Turklāt tieši minētā normatīvā akta izstrāde bijusi par pamudinājumu Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas dibināšanai 2010. gada pavasarī, kurā apvienojušies sākotnēji pieci, bet šobrīd jau septiņi, kā paši saka, nozares vadošie uzņēmumi. Stāstot par minētās asociācijas iecerēm un plāniem, arī cerībām jau drīzumā sagaidīt Parāda atgūšanas likuma spēkā esamību, organizācijas valdes priekšsēdētāja – juriste Agnese Priedīte uzsver, ka minētā nozare ir apvīta ar daudziem mītiem un stereotipiem, kurus gribētos mainīt. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Arodbiedrības lēmums par darba līguma uzteikšanu tās biedram

20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)

Darba likuma 110. panta otrajā daļā noteikts termiņš, kādā arodbiedrībai ir pienākums informēt darba devēju par savu lēmumu, kā arī pieņēmums, ka arodbiedrība piekrīt darba līguma uzteikumam, ja tā šajā termiņā atbildi nav sniegusi. Tas nozīmē, ka arodbiedrībai ir iespēja izvēlēties sniegt vai nesniegt atbildi uz darba devēja pieprasījumu, tomēr, sniedzot atbildi, likums neuzliek tai par pienākumu motivēt savu lēmumu. Savā lēmumā arodbiedrība var norādīt, ka tā piekrīt vai nepiekrīt darba līguma uzteikumam, nepaskaidrojot, pēc kāda tieši Darba likuma punkta tā piekrīt uzteikumam un kāds ir šāda lēmuma pieņemšanas pamatojums. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pircēja pienākums pārbaudīt preces kvalitāti

20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)

1980. gada ANO Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem (turpmāk – CISG)1 38. un 39. pants ir īpaši aktuāls tiesu praksē – tie ir vieni no visbiežāk piemērotajiem CISG noteikumiem.2 Tie paredz: lai pircējs varētu izmantot savas tiesības preču neatbilstības gadījumā, tam jāievēro noteikta kārtība un procedūra. Analizējot CISG 38. pantu, jāsecina: lai gan izveidojušās kopīgas vadlīnijas attiecībā uz tā piemērošanu, kas veicina CISG vienveidīgu piemērošanu, atsevišķos jautājumos pastāv atšķirīgas pieejas (piemēram, t. s. profesionāla pircēja (angļu val. – pro-buyer) pieeja un pretējā – pircējam draudzīgā (angļu val. – buyer-friendly) pieeja). Tā kā CISG 38. panta noteikumi ir pietiekami elastīgi, lai tiktu pielāgoti konkrētiem lietas apstākļiem, aktuāls ir jautājums par to, vai un cik liela nozīme piešķirama subjektīviem faktoriem, kas var ietekmēt pārbaudei nepieciešamo laiku. ...

Oskars Ramiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesu darbības reglamentācija Latvijā

20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)

Konkrētajam rakstam nav akadēmiskas ievirzes – tas vairāk domāts, lai rosinātu diskusiju par šķīrējtiesu darbību Latvijā. Lai arī Civilprocesa likums (CPL) skaidri nenosaka šķīrējtiesu būtību un mērķi, tomēr, domāju, lasītāji piekritīs, ka primāri tie ir: nodrošināt tiesību subjektiem iespēju ātri izskatīt strīdus un atslogot vispārējās jurisdikcijas tiesas. Tomēr pāri šiem mērķiem ir tiesiskums – nodrošināt personu likumīgo interešu un tiesību aizsardzību. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Intelektuālais īpašums un informācijas tehnoloģijas publiskos iepirkumos

6. Septembris 2011 /NR. 36 (683)

Ir dzirdēts daudz diskusiju, ka iepirkumi var tikt izmantoti kā līdzeklis ekonomikas attīstīšanai. Ir arī publiski apsvērts, ka attīstībai būtisks ir intelektuālais ieguldījums un intelektuālās darbības rezultātā radītie objekti. Tāpat ir uzsvērta arī informācijas tehnoloģiju izmantošanas nozīme gan turpmākajā atsevišķu uzņēmumu attīstībā, gan valsts un sabiedrības attīstībā kopumā. Šķiet, Latvijā daudz ir runāts par esošo iepirkumu procedūru piemērotību informācijas tehnoloģiju objektu un ar tiem saistīto pakalpojumu iepirkumiem, tomēr salīdzinoši reti ir jāsastopas ar apsvērumiem, kas saistīti arī ar intelektuālā īpašuma tiesībām, šo tiesību aizsardzību un iegūšanu dažādos iepirkumos. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dalībnieku aizsardzība pirms lēmuma par reorganizāciju apvienošanas ceļā

6. Septembris 2011 /NR. 36 (683)

Kapitālsabiedrības reorganizācija apvienošanas ceļā rada ļoti būtiskas un neatgriezeniskas sekas apvienošanā iesaistīto kapitālsabiedrību dalībniekiem.1 Abu Komerclikumā2 (KCL) regulēto apvienošanas paveidu – pievienošanas3 un saplūšanas4 – gadījumā pievienojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, zaudējot dalību pievienojamajā sabiedrībā, kas līdz ar reorganizācijas spēkā stāšanos tiek izslēgta no komercreģistra un uzskatāma par likvidētu. ...

Eleonora Zelmene

žurnāls / Eiropas telpā

Dibināšanas un pakalpojumu sniegšanas brīvība apdrošināšanas nozarē

30. Augusts 2011 /NR. 35 (682)

Pašreizējo apdrošināšanas darbību reglamentējošo režīmu Latvijā galvenokārt nosaka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti, kuros ieviesta vienotās licences sistēma (single licence system), kas ļauj vienā Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstī dibinātai un licencētai apdrošināšanas sabiedrībai dibināt filiāles vai sniegt apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar ES deklarēto pakalpojumu sniegšanas brīvības principu citās dalībvalstīs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesas pavēstes nosūtīšanas kārtību juridiskai personai

23. Augusts 2011 /NR. 34 (681)

Lai gan Civilprocesa likuma 73. panta normu izpratnē puses pārstāvis līdz ar attiecīga pilnvarojuma izsniegšanu iegūst lietas dalībnieka procesuālo statusu, minētais, kā uzskata Senāts, nedod pamatu atzinumam, ka pavēste, ar kuru uz tiesu aicināta juridiska persona, nosūtāma tās pārstāvim. Apstāklis, ka juridiskas personas amatpersona, izmantojot savas procesuālās tiesības, pilnvarojusi vest lietu citam pārstāvim, tostarp advokātam, negroza un neatceļ Civilprocesa likuma 56. panta pirmajā un sestajā daļā noteikto tiesas pavēstu nosūtīšanas kārtību. Atkāpties no Civilprocesa likuma 56. panta pirmās un sestās daļas noteikumiem tiesai izņēmuma veidā rastos pamats tad, ja juridiskā persona vērstos ar lūgumu pavēsti nosūtīt tās pilnvarotajam pārstāvim nepastarpināti un tiesa šo lūgumu būtu pieņēmusi, pievienodama lietai. ...

Andris Tauriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Interneta domēna vārdu strīdu risināšana Latvijā

23. Augusts 2011 /NR. 34 (681)

I. Ievads [1] Pirms gada uzvirmoja strīds par to, ka sākusies tirgošanās ar pašvaldību domēna vārdiem.1 Pašvaldību vadītāji izteica sašutumu, ka pašvaldības ir nostādītas ķīlnieku lomā, jo krīzes laikā tām tiek piedāvāts pirkt domēna vārdus par naudu, kuras tām nav. Šķiet, ka attiecīgo domēna vārdu tirgotājs tā arī neatrada nevienu pircēju un netika pie viegli kārotās peļņas. Tomēr šī situācija parādīja, ka sabiedrībā valda neizpratne, ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ar prasības nodrošināšanu saistīto lēmumu pārsūdzēšana

23. Augusts 2011 /NR. 34 (681)

Prasības nodrošināšanas institūts civilajā tiesvedībā ieņem būtisku vietu, jo no tā bieži ir atkarīgs, vai prasītājs no labvēlīga tiesas sprieduma iegūs arī kādu reālu labumu. Rakstā autors pievērsīsies lēmumu, kas saistīti ar prasības nodrošināšanu, pārsūdzēšanas tiesiskajiem aspektiem, problemātikai un perspektīvām. Šo jautājumu kopums sevišķi aktuāls kļuvis sakarā ar Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta1 un 2010. gada 4. oktobra2 spriedumiem, kuros Satversmes tiesa izvērtēja Civilprocesa likuma 141. panta "Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana" atbilstību Satversmes 92. pantam. Minētie spriedumi radījuši daudz neskaidrību un pārpratumu gan tajos lietoto neviennozīmīgo formulējumu, gan to savstarpējo pretrunu dēļ. Rakstā atsevišķi nodalīti visi likumā paredzētie lēmumi prasības nodrošināšanas institūta sakarā, analizējot lietas dalībnieku tiesības par tiem iesniegt blakus sūdzības. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Prasības nodrošinājums maksātnespējas procesā

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

Kreditors, kuram par labu tiesa nodrošinājusi prasību, nekļūst par nodrošināto kreditoru Maksātnespējas likuma izpratnē un nebauda nekādas priekšrocības pār citiem kreditoriem. Prasības nodrošinājums nekādā veidā neietekmē sprieduma izpildes iespējamību, jo tā ir atkarīga nevis no prasības nodrošinājuma esamības vai neesamības, bet gan no kopējā kreditoru skaita un saistību apjoma. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par kolīziju normām

9. Augusts 2011 /NR. 32 (679)

Izšķirot jautājumu par ārvalsts likumu piemērošanu, tiesai vispirms ir nepieciešams noteikt izskatāmās prasības priekšmetu. Tiesa nedrīkstēja interpretēt ārvalsts likumu ar Civillikuma 1415. panta palīdzību, jo tas ir pretrunā ar valsts tiesību sistēmas integritāti un suverenitāti. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumsoda tiesiskie aspekti patērētāju tiesībās

9. Augusts 2011 /NR. 32 (679)

Šā raksta mērķis ir noformulēt un piedāvāt pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem, kā arī citiem tiesību subjektiem, kuriem tas ir aktuāli, iespējamos līgumsoda apmēra noteikšanas (vērtēšanas) kritērijus. Līdz ar to rakstā tiks analizēta līgumslēdzējpušu savstarpēji neapspriestas1 līgumsoda klauzulas, kas pašlaik Latvijā ir viens no aktuālākajiem saistību pastiprinājumiem pakalpojumu sniedzēju un patērētāju tiesiskajos darījumos, atbilstība samērīguma un proporcionalitātes principiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmuma atziņas

14. Jūnijs 2011 /NR. 24 (671)

Patērētāju tiesību aizsardzības centra atziņas privāto autostāvvietu pakalpojumu sniegšanas jomā, kas izriet no 2010. gada 1. decembra lēmuma par nevienlīdzīgiem un netaisnīgiem līguma noteikumiem Nr. 4-lg un 2010. gada 25. novembra lēmuma "Par administratīvā soda un tiesiskā pienākuma uzlikšanu" Nr. E03-KREUD-60. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesu prakse lietās par individuālajiem darba strīdiem

31. Maijs 2011 /NR. 22 (669)

Ievads Šajā darbā ir apkopota Senāta tiesu prakse lietās par individuāliem darba strīdiem. Apkopojums veikts par lietām, ko Senāts skatījis laika posmā no 2005. līdz 2010.gadam ieskaitot. Šis ir jau otrais tiesu prakses apkopojums, kas veikts kopš Darba likuma1 spēkā stāšanās 2002.gada 1.jūnijā; pirmais apkopojums tika veikts jau 2004.gadā2 Apkopojums ietver galvenokārt Senāta atziņas par darba tiesiskās attiecības regulējošo tiesību normu ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību; par izlīgumu kasācijas instances tiesā

17. Maijs 2011 /NR. 20 (667)

Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst Civilprocesa likuma 450.– 454. panta prasībām, senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā, ja vien nav konstatējams Civilprocesa likuma 452. panta trešās daļas noteikumu pārkāpums. Senāts kasācijas kārtībā vērtē jautājumu par kasācijas sūdzības atbilstību pieņemamības kritērijiem un kasācijas tiesvedības ierosināšanu un lemj par apelācijas instances tiesas sprieduma likumību un pamatotību. Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā un tiesvedības process lietā beidzas. Tas nozīmē, ka jebkādu ar šo procesu saistīto papildu jautājumu izskatīšana, kas varētu ietekmēt tiesas sprieduma spēku, izņemot lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, vairs nav iespējama. Civilprocesa likuma 164. panta septītajā daļā noteikts: iekams lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, ir iespējams (..) noslēgt izlīgumu (..). Minētā likuma norma attiecas gan uz tiesvedību pirmās instances tiesā, gan atbilstoši Civilprocesa likuma 428. panta otrajai daļai – uz apelācijas instances tiesu. To apstiprina arī Civilprocesa likuma 223. panta 5. punkts un 440. pants, kas paredz tiesvedības izbeigšanu gadījumā, ja tiesa izlīgumu ir apstiprinājusi. Lai gan Civilprocesa likuma 226. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā, patiesībā tas ir pieļaujams tajās procesa stadijās, kad vēl nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Izlīgums kasācijas instances tiesā, vadoties pēc kasācijas instances tiesas uzdevumiem un kompetences, nav iespējams. ...

Viktorija Voitešonoka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepilnības rīcībnespējīgo personu tiesiskajā aizsardzībā

17. Maijs 2011 /NR. 20 (667)

Rakstā izklāstīts viedoklis par trūkumiem rīcībnespējīgo personu tiesiskajā aizsardzībā, pašreizējo tiesisko regulējumu un ar to saistīto problemātiku, kā arī iespējamiem risinājumiem, jo pašlaik spēkā esošās materiālās un procesuālās tiesību normas, kas nosaka rīcībspējas atņemšanu un tās atjaunošanu, ir nepietiekamas un diskutablas no cilvēktiesību skatupunkta. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par morālā kaitējuma atlīdzināšanu

10. Maijs 2011 /NR. 19 (666)

Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu civiltiesībās reglamentē Civillikuma 1635. pants, kura otrā daļa paredz, ka atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Tādējādi, lai morālā kaitējuma atlīdzinājums būtu uzskatāms par atbilstīgu, tam ir jābūt samērojamam ar nodarīto kaitējumu, proti, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā nozīme ir arī atlīdzinājuma funkcijai. Proti, atlīdzinājumam ne tikai jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Tādējādi atlīdzinājums nedrīkst būt nesamērīgi mazs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

10. Maijs 2011 /NR. 19 (666)

Par reliģisko organizāciju iestāžu statūtiem Likumdevējs nav uzskatījis par nepieciešamu reglamentēt reliģiskās organizācijas iestāžu darbību tikpat stingri kā pašu reliģisko organizāciju, jo valstij un sabiedrībai prezumēti interesējošie jautājumi jau tiek noteikti reliģiskās organizācijas statūtos. Līdz ar to iestāžu statūtos nav obligāti jānorāda ziņas, lai tās būtu publiski pieejamas trešajām personām ar publiskā reģistra starpniecību. ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Galvojums kā akcesoriska saistība

10. Maijs 2011 /NR. 19 (666)

I. Ievads 1. Galvojuma jēdziens un mērķis. Kā noteikts Civillikuma (turpmāk – CL) 1692. pantā, galvojums ir līgumiski uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas (galvenā parādnieka) saistību, neatbrīvojot pēdējo no viņas saistības pret kreditoru. Tādējādi galvojums ir galvinieka uzņemta saistība, kas pret galveno parādnieka kreditoru nodrošina galvenās saistības izpildīšanu. a) Galvojuma akcesoritāte. Galvojums ir akcesoriska ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par aizliegumu uzteikt darba līgumu atvaļinājuma laikā

3. Maijs 2011 /NR. 18 (665)

Nav pieļaujama darbinieka atsaukšana no atvaļinājuma uz vienu dienu, kad to neprasa steidzami darba uzdevumi, bet ar vienīgo vai galveno mērķi uzteikt darba līgumu. Šādi veikts uzteikums nevar novest pie darba līguma likumīgas izbeigšanas. (Darba likuma 109. panta trešā daļa). Senāts atstāj negrozītu spriedumu, no kura izriet, ka uzteikums nav atzīts par spēkā neesošu, jo pēc uzteikuma termiņa darba attiecības turpinājās. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore M. Zāģere, senators referents K. Torgāns, senatore J. Briede, piedaloties K. A. pārstāvei zvērinātai advokātei Ingai Grūbei un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotajai pārstāvei I. D., atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu sakarā ar K. A. kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2010. gada 13. aprīļa spriedumu K. A. prasības lietā pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Gribas izteikums tiesiskā darījumā; pierādījumu novērtēšana un lietas izskatīšanas robežas

26. Aprīlis 2011 /NR. 17 (664)

Pie tiesiska darījuma būtības atbilstoši Civillikuma 1427. pantam pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Uzskatot, ka pušu starpā noslēgts glabājuma līgums, tiesai bija jākonstatē pušu vienošanās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām. Prasījuma priekšmets prasības tiesvedības kārtībā nevar būt ekspertīzes atzinuma anulēšana, un tiesai nav tiesiska pamata izskatīt to kā patstāvīgu prasījumu. Eksperta atzinums ir viens no pierādīšanas līdzekļiem civilprocesā, ar kuru palīdzību tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Veicot pierādījumu novērtēšanu, tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta trešajai daļai spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus par nepierādītiem. No minētās likuma normas izriet, ka nekādas procesuāli tiesiskas darbības bez to novērtēšanas attiecībā uz pierādījumiem netiek veiktas (izņēmums – Civilprocesa likuma 178., 179. pants). Izskatot prasījumu, attiecībā par kuru pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, apelācijas tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 203. panta otrās daļas normu par tiesas sprieduma spēkā stāšanos tā nepārsūdzētajā daļā un ar to saistīto Civilprocesa likuma 426. panta pirmo daļu, kas nosaka lietas izskatīšanas robežas apelācijas instances tiesā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par puses procesuālo tiesību pārņemšanu; tiesas izdevumu atlīdzināšana

19. Aprīlis 2011 /NR. 16 (663)

Civilprocesa likuma 77. panta trešā daļa noteic, ka visas darbības, kas izpildītas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras tiesības pārņemtas. Tādējādi uz procesuālo tiesību pārņēmēju pāriet visas darbības, kas līdz tiesību pārņemšanas brīdim attiecās uz sākotnējo prasītāju, cita starp, sākotnējā prasītāja tiesība būt atbrīvotam no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos, iesniedzot prasības pieteikumu. Lietas dalībniekam, kurš nav iepriekš samaksājis tiesas izdevumus valsts ienākumos, ir jāsamaksā valstij nenomaksātie tiesas izdevumi, ja tiesas nolēmums nav viņa labā un viņš nav atbrīvots no tiesas izdevumiem. Bet, ja prasītājs, tai skaitā prasītāja tiesību pārņēmējs, bijis atbrīvots no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos, iesniedzot prasības pieteikumu un apelācijas sūdzību, tad nav tiesiska pamata, izspriežot lietu pēc būtības, piedzīt no prasītāja šos tiesas izdevumus. (Civilprocesa likuma 42. panta pirmā, otrā daļa). ...

Jānis Rozenfelds

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lietu tiesību normu piemērošana tiesu praksē

19. Aprīlis 2011 /NR. 16 (663)

Viena no aktuālākajām problēmām lietu tiesību normu piemērošanā ir saistīta ar nekustamā īpašuma īpašnieka jēdzienu. Diskusijas par īsto īpašnieku juridiskajā publicistikā nonākušas uzmanības degpunktā,1 it sevišķi kontekstā ar plašu publicitāti ieguvušo pagājušā gada spriedumu2 un senatora A. Laviņa atsevišķajām domām.3 Šīs diskusijas demonstrē, ka sabiedrības uzskati šajos jautājumos ir polarizējušies. Viena sabiedrības daļa liek uzsvaru uz zemesgrāmatu aktu publisko ticamību, otra – tieši pretēji – uzskata, ka, aizsargājot tikai tās personas intereses, kura ierakstīta zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma īpašnieks, tiktu nepamatoti aizsargātas arī nelikumīgi iegūtas tiesības. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atbrīvošanu no darba līgumā noteiktajām saistībām

5. Aprīlis 2011 /NR. 14 (661)

Senatores M. Zāģeres un senatores A. Briedes atsevišķās domas par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2009. gada 29. janvāra spriedumu N.L. prasībā pret AS "Pro Kapital Latvia" par darba samaksas piedziņu un AS "Pro Kapital Latvia" pretprasībā par darba līguma pielikuma Nr. 3 noteikumu atzīšanu par spēkā neesošiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par Darba likuma 59. pantā minētā jēdziena "cita veida atlīdzība saistībā ar darbu" tulkojumu

5. Aprīlis 2011 /NR. 14 (661)

Atlīdzības par darbu veidi var būt dažādi. Tādēļ, Darba likuma 59. pantā ietverot jēdzienu "jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu", likumdevējs iespējamo atlīdzības (darba samaksas) veidu uzskaitījumu atstājis atklātu. Ja darba tiesisko attiecību laikā pastāvējusi noteikta atlīdzības par darbu aprēķināšanas un izmaksas kārtība, kurai atbilstoši komisijas nauda par nekustamā īpašuma pārdošanu un iznomāšanu darbiniekam tika maksāta tādā gadījumā, ja viņš personīgi sastādīja un iesniedza darba devējai attiecīgas atskaites par notikušajiem darījumiem, to summām, pienākošos maksājumu apmēru (procentos no darījuma summas), tad tā kvalificējama kā "cita veida atlīdzība saistībā ar darbu". Tas vien, ka samaksa par darbu paredzēta citas atlīdzības saistībā ar darbu veidā, nenozīmē darba devējai noteiktu saistību šo atlīdzību izmaksāt neatkarīgi no darbinieka faktiski paveiktā darba. Šāds tiesas secinājums atbilst Senāta judikatūrā, t.i., 2007. gada 14. februāra spriedumā lietā Nr. SKC–54 izteiktajai atziņai, ka tiesības saņemt darba samaksu nerada noslēgtais līgums, bet līgumā noteiktā darba izpilde, no kā izriet darba devēja pienākums samaksāt par padarīto darbu (Darba likuma 28., 59. pants). ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas pievienošanās blakus sūdzībām civilprocesā

5. Aprīlis 2011 /NR. 14 (661)

Civillietu iztiesāšanas gaitā nereti rodas nepieciešamība pieņemt nolēmumus, ar kuriem lieta netiek izspriesta pēc būtības. Iepriekšēji un blakus jautājumi ir sarežģījumi procesā, kas dažreiz noder, lai sasniegtu procesa mērķi – spriedumu.1 Šādi gadījumi no vispārīga skatupunkta ir uzskatāmi par nepieciešamu atkāpi no vēlamās civillietas norises un papildus nodarbina tiesu. Nav šaubu, ka procesuālajiem lēmumiem ir svarīga nozīme un tie pilda būtisku funkciju, taču šo lēmumu pārsūdzēšanas regulējumu varētu uzlabot tā, lai radītu papildu iespējas tiesvedību paātrināt. Apzinoties to, ka tiesvedības paātrināšanu (specializētu tiesu izveide, papildu tiesnešu un tiesas darbinieku ieviešana u.c.) šobrīd valsts nevar veicināt ar budžeta līdzekļiem, ir jāizmanto likumdošanas process, kas var stimulēt procesuālo likumu revīziju, pilnveidošanu un sakārtošanu. Lai arī nevar uzskatīt, ka viena institūta pilnveidošana dos izšķirīgu ieguldījumu visa tiesvedības procesa būtiskai paātrināšanai, taču zināmus uzlabojumus arī šādā veidā var panākt. Šajā rakstā tiks aktualizēta iespēja paredzēt tiesai tiesības pievienoties blakus sūdzībām vai blakus protestiem. ...

...

14

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls