Jurista Vārds
MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
NEDĒĻA / MĒNESIS / GADS
ŽURNĀLS
Konstitucionālās tiesībasTiesību politika un prakse Covid-19 apstākļos
Jānis Priekulis
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Ārējo normatīvo aktu izdošana: vai diskusija beigusies?
24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)
Satversmes tiesa 2016. gada 2. martā atzina, ka Latvijas Banka kā autonoma valsts pārvaldes iestāde ir tiesīga izdot likumpilnvarotus ārējos normatīvos aktus. Tas ir fundamentāls atzinums, un tādēļ šis spriedums nevar palikt bez ievērības. Tiesību zinātnei ir pienākums to analizēt un censties pat ar kritisku aci uzlūkot, jo mērķis ir viens – tiesisko sistēmu padarīt labāku un taisnīgāku. Šī raksta mērķis ir īsi analizēt minēto spriedumu un rast atbildi uz jautājumu: vai ilglaicīgā diskusija par šāda veida iestāžu tiesībām izdot ārējos normatīvos aktus ir beigusies? Vai gluži otrādi – šis spriedums ir aizsācis jaunas diskusijas veidošanos tiesību zinātnē un pavēris līdz šim vēl "neizdibinātus" ceļus? ...
Pievienot mapei
Vija Kalniņa
žurnāls / Informācija
Latvijas Banka ir demokrātiski leģitimēta izdot ārējos normatīvos aktus
24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)
2016. gada 2. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-11-03 "Par Latvijas Bankas 2014. gada 15. septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 19. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam", ar kuru minētie noteikumi tika atzīti par neatbilstošiem Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža. Šis Satversmes tiesas spriedums ir nozīmīgs ar to, ka Satversmes tiesa vērtējusi Latvijas Bankas tiesisko statusu valsts pārvaldes sistēmā, kā arī analizējusi gadījumus, kuros Latvijas Bankai ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus. ...
Pievienot mapei
Kaspars Balodis
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes izvērtēšana Satversmes tiesā
4
24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)
Rakstā aplūkota personu pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes vērtēšana Satversmes tiesas spriedumos, konkrēti – pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitātes izvērtēšanas metodoloģiskie aspekti. ...
Pievienot mapei
Mārtiņš Pētersons
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Vai vienlīdzības princips ir piemērojams, ja salīdzināmā situācija ir prettiesiska
29. Marts 2016 /NR. 13 (916)
Tiesības uz vienlīdzību ir vienas no fundamentālākajām pamattiesībām. Daudzi tiesību zinātnieki uzskata, ka tieši vienlīdzības ideja ir pamatā taisnīguma koncepcijai.1 Latvijā vienlīdzības princips konstitucionālā līmenī ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmajā teikumā, kas paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Šā principa uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām.2 ...
Pievienot mapei
Dina Gailīte
žurnāls / Informācija
Jāpilnveido valsts aizsardzības normatīvais pamats
8. Marts 2016 /NR. 10 (913)
Darbu turpina Saeimas Juridiskās komisijas paspārnē 2015. gadā izveidotā, deputāta prof. Ringolda Baloža vadītā politiķu un lietpratēju darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Atsevišķās sēdēs 2015. gadā jau apspriesta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, kā arī Satversmes trešās nodaļas 35.–41. pants. Šī gada 23. februārī darba grupa, klātesot arī trim bijušajiem Latvijas valsts prezidentiem – Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai un Valdim Zatleram, pulcējās, lai debatētu par Satversmes 41.–43. pantā noteiktajām Valsts prezidenta kā valsts bruņoto spēku augstākā vadoņa funkcijām. Jautājums guvis īpašu aktualitāti, ņemot vērā pieaugušo Latvijas drošības apdraudējumu, ko raisījusi Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu, kā arī ar to saistītā spriedze NATO dalībvalstu un Krievijas starpā. Šādos apstākļos izskanējusi kritika par nepietiekamo un aktuālajai situācijai neatbilstošo aizsardzības normatīvo regulējumu, tai skaitā Satversmē noteiktajām Valsts prezidenta funkcijām. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
Valsts valoda Latvijas medijos: informatīvā telpa, sabiedrības integrācija un citas problēmas
1. Marts 2016 /NR. 9 (912)
Tieši šī "Jurista Vārda" laidiena iznākšanas dienā, 1. martā, Valsts prezidenta Valsts valodas komisija Melngalvju namā rīko semināru "Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas". Pasākuma mērķis ir veicināt domu apmaiņu par latviešu valodas konstitucionālā statusa stiprināšanu un lomu Latvijas kultūrvidē, kā arī problēmām un risinājumiem latviešu valodas pozīciju stiprināšanai mediju telpā, sevišķi elektroniskajos medijos. Par dzinuli rīkot šādu domu apmaiņu kalpojuši plašu sabiedrisku rezonansi raisījušie "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", ko Saeima pieņēma 2015. gada nogalē, pārvarot Valsts prezidenta veto. Ļoti konspektīvs situācijas attīstības pārskats ir šāds. • 2014. gada 23. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", nosakot, ka no 2016. gada 1. janvāra radioprogrammas Latvijā atšķirībā no līdzšinējās prakses raidīs tikai vienā valodā (valsts vai svešvalodā). Obligāti uz apraidi tikai valsts valodā būs jāpāriet tām radiostacijām, kurām izsniegtajās apraides atļaujās ir noteikts, ka radioprogrammas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, savukārt pārējās radiostacijas varēs izvēlēties, vai turpmāk raidīt valsts valodā vai svešvalodā. Anotācijā norādīto likuma grozījumu mērķis bija stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu Latvijas kultūrvidē, kā arī sekmēt sabiedrības saliedētību. • 2015. gada 29. oktobrī Saeima atkal pieņēma likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", turklāt pirms tā izskatīšanas trešajā lasījumā tika iesniegti priekšlikumi, kas principiāli grozīja 2014. gadā pieņemtā likuma ieviešanas noteikumus, prasību par obligātu pāreju uz apraidi tikai valsts valodā attiecinot vairs tikai uz radiostacijām, kuru programmas daļa valsts valodā līdz šim bijusi ne mazāka par 51%. Tādējādi radioprogrammu loks, uz kurām attiektos obligāts pienākums pāriet no līdzšinējās raidīšanas divās valodās uz raidīšanu tikai valsts valodā, būtiski samazinātos. • Pamatojot savus iebildumus ar labas likumdošanas principa neievērošanu (būtisku, likuma mērķim un saturam pretēju grozījumu iekļaušana projektā pirms trešā lasījuma), izstrādājot likumu, kas skar Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskus jautājumus, Valsts prezidents 2015. gada 7. novembrī nosūtīja likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. • Neskatoties uz Valsts prezidenta iebildumiem, Saeima 2015. gada 17. decembrī atkārtoti atbalstīja jauno likuma normu, kas nosaka, ka uz apraidi valsts valodā turpmāk obligāti būs jāpāriet tikai tām radiostacijām, kuru līdzšinējās apraides atļaujās noteikts, ka tām valsts valodā jāveido vismaz 51% programmas. • Vienlaikus, otrreiz caurlūkojot likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", Saeima 2015. gada 17. decembrī par gadu – līdz 2017. gada 1. janvārim – atvirzīja pāreju uz radio apraidi tikai valsts valodā vai tikai svešvalodā, tādēļ 2016. gadā attiecīgajās radioprogrammās atbilstoši izsniegtajām apraides atļaujām turpinās līdzšinējā bilingvālā programmu veidošana. • Saskaņā ar Saeimas rīcības kritiķu apkopoto informāciju šī procesa bilance ir šāda: pirms 2014. gadā izdarītajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā aptuveni 34% no 67 Latvijas radioprogrammām bija svešvalodā. Ja būtu stājušies spēkā 2014. gadā izdarītie grozījumi (kas noteica obligātu pāreju uz raidīšanu valsts valodā visās radioprogrammās, kas līdz šim raidījušas vismaz 50% latviešu valodā), svešvalodu radioprogrammu īpatsvars Latvijā samazinātos līdz 25%. Savukārt pēc 2015. gadā izdarītajiem likuma grozījumiem (kas obligātu pāreju uz valsts valodu nosaka vairs tikai tām radioprogrammām, kuras šobrīd latviešu valodā raida vismaz 51% laika), paredzams, ka radioprogrammu īpatsvars svešvalodās, sākot ar 2017. gadu, nevis samazināsies, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, bet – gluži otrādi – varētu pieaugt līdz pat 45%. • Aplūkojot šo tematu, būtiski arī atcerēties, ka visas šīs diskusijas attiecas tikai uz "runātās" valodas lietojumu Latvija radiostacijās, bet ne mūzikas atskaņojumu, kas, dabiski, nav ar likumu regulēts. Lai aicinātu Latvijas politiķus, zinātniekus, mediju ekspertus un citus sabiedriskos darbiniekus atgriezties pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normu apspriešanas, 1. marta seminārā, uz kuru aicināti arī Saeimas deputāti un jo īpaši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi, ar priekšlasījumiem uzstāsies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aija Dulevska, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne, Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola, kā arī Satversmes tiesas tiesnese prof. Ineta Ziemele. Pasākumu vadīs Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs prof. Andrejs Veisbergs, tajā piedalīsies arī Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps. Kā šī pasākuma informatīvais sadarbības partneris "Jurista Vārds" šajā laidienā apkopojis materiālus saistībā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kā arī rakstus, kas uz Latvijas informatīvās telpas problemātiku raugās no plašākas perspektīvas, ne tikai radioprogrammās lietojamās valodas sakarā. Tā, lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts Dr.iur.h.c. Egila Levita skatījums uz valsts pienākumiem nacionālās informācijas telpas nodrošināšanā, divu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu procesā iesaistītu juristu – Edgara Pastara un Edgara Brieža – viedokļi, divu cilvēktiesību lietpratēju – Dr.iur. Artūra Kuča un Mg.iur. Alekseja Dimitrova – skatījums uz šīs problēmas cilvēktiesiskajiem aspektiem, kā arī Dr.sc.soc. Dagmāras Beitneres-Le Gallas piedāvātais sociologa redzējums par Latvijas mediju telpas problemātiku. Tāpat "Jurista Vārds" informēs arī par 1. marta semināra rezultātiem. ...
Pievienot mapei
Edgars Pastars
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes tiesas sprieduma nolēmumu daļas izpratne un piemērošanas problēmas
19
16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)
Satversmes tiesas spriedumi, kas veido būtisku Latvijas tiesību sistēmas daļu un atzīstami par tiesiskās domās virzītāju, līdz šim izpelnījušies vērību par argumentāciju, kas ietverta secinājumu daļā. Pēc autora ieskatiem, nepelnīti maz uzmanība bijusi pievērsta sprieduma nolēmumu daļai. Lai arī tā ir gana īsa, tomēr nereti tajā atrodami netipiski risinājumi, tostarp gadījumos, kad Satversmes tiesa izmanto likumā dotās tiesības ietvert "citus nolēmumus", kā to paredz Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punkts. Pārstāvot personu vai institūciju Satversmes tiesā, nav svarīgi tikai pamatot, ka ir neatbilstība Satversmei, bet jāspēj pienācīgi argumentēt arī par atbilstošu procesuālu risinājumu – nolēmumu daļu, it īpaši atpakaļvērsta spēka iespējamību. ...
Pievienot mapei
Egils Levits
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts prezidenta aizvietošana
3
2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)
Valsts prezidenta aizvietošanu nosaka Satversmes 52. panta otrais teikums: "Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu." ...
Pievienot mapei
Santa Slokenberga
žurnāls / Diskusija
Valsts prezidenta veselība: divas slimnīcas un divas atšķirīgas reakcijas
11
26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)
Pagājušās nedēļas ziņu aktualitāte: prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvoklis. Ārstniecībā iesaistītas divas ārstniecības iestādes, bet seko krasi atšķirīga rīcība. Ja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca apstiprināja faktu par prezidenta stacionēšanu,1 bet atteicās sniegt detalizētu informāciju par prezidenta veselības stāvokli, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas personāls sniedz detalizētas ziņas. Visi esam informēti par sirds vārstuļa problēmām, operācijas specifikām un darbībām tās ietvaros, kā arī aprūpi pēc tam.2 Kādēļ tā? Ar tālāk izklāstītajām pārdomām netiek noliegta sabiedrības interese par šādām ziņām vai vajadzība zināt, kā arī nepieciešamība pēc jautājuma reglamentēšanas nacionālajā tiesiskajā regulējumā, bet gan pārdomāts informācijas izpaušanas tiesiskais pamats atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
Valsts prezidenta vietas izpildīšana un informācija par viņa veselības stāvokli: tiesiskie aspekti
11
26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)
No Valsts prezidenta kancelejas 21. janvāra preses relīzes "Valsts prezidenta veselība uzlabojas; valstij būtiski darbi netiek kavēti": "[..] Kā zināms, pamatojoties uz Valsts prezidenta 2016. gada 19. janvāra paziņojumu Nr 2 par Valsts prezidenta vietas izpildīšanu, no 2016. gada 20. janvāra Valsts prezidenta vietu viņa slimības laikā līdz turpmākam Valsts prezidenta paziņojumam izpilda Saeimas priekšsēdētāja. ...
Pievienot mapei
Jānis Priekulis
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Neregulētie procesuālie jautājumi Satversmes tiesas procesā
4
19. Janvāris 2016 /NR. 3 (906)
Raksta mērķis ir aplūkot neregulētos procesuālos jautājumus Satversmes tiesas procesā, kas līdz šim tiesību doktrīnā nav tikuši pētīti, nolūkā rosināt viedokļu apmaiņu. ...
Pievienot mapei
Dina Gailīte
žurnāls / Intervija
Trīs Satversmes tiesas virsmērķi  
5. Janvāris 2016 /NR. 1 (904)
Gan tiesību politikas veidotāju, gan tiesību praktiķu saspringta uzmanība gada nogalē bija pievērsta Satversmes tiesai: 22. decembrī tā pievienoja savu artavu ieilgušajai diskusijai par maksātnespējas nozares sakārtošanu, pasludinot spriedumu lietā par iecerēto valsts amatpersonu statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem un secinot, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam. Tomēr par notikumu un uzmanības trūkumu Satversmes tiesa nevarēja sūdzēties visa gada garumā – tam par iemeslu kalpoja ne vien tiesas spriešana, bet arī citas norises: līdzīgi kā 2014. gadā, arī pērn turpinājās pārmaiņas tiesnešu sastāvā (2014. gadā darbu sāka Gunārs Kusiņš un Aldis Laviņš, 2015. gadā – Ineta Ziemele un, Kristīnei Krūmai ātrāk, nekā paredzēts, aizejot no tiesas, brīvajā amatā tika apstiprināta Daiga Rezevska). Vasarā Satversmes tiesu apmeklēja Eiropas ietekmīgākās – Vācijas Federatīvās konstitucionālās – tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Andreasa Foskūles vadībā. Decembra vidū, atzīmējot Satversmes tiesas dibināšanas 19. gadadienu, aizritēja gadskārtējā tiesas rīkotā konference, šoreiz koncentrējoties uz pamattiesību ierobežojumu pieļaujamību demokrātiskā valstī (plašāk skat. JV Nr. 50/51, 22.12.2015.). Aizvadītā gada nogalē notika arī "Jurista Vārda" saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu – galvenokārt par viņa prioritātēm, vadot šo konstitucionālās uzraudzības institūciju, bet arī par Satversmes tiesas atjaunināto sastāvu un tiesas darba organizēšanu, kā arī konstitucionālo tiesu uzdevumiem dažādu apdraudējumu piemeklētajā Eiropā. ...
Pievienot mapei
Dina Gailīte, Dace Šulmane
žurnāls / Notikums
Aizritējusi Satversmes tiesas konference
22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)
Pirms 19 gadiem, 1996. gadā, Latvijā sāka darboties jaunizveidotais konstitucionālais uzraugs – Satversmes tiesa. Tieši 6. decembris tiek uzskatīts par šīs institūcijas darbības sākumpunktu, jo tad tiesneša zvērestu deva četri Satversmes tiesas tiesneši, kas nebija iepriekš bijuši tiesneša amatā. Lai atzīmētu šo Satversmes tiesas darbības sākumpunktu, par tradīciju kļuvusi ikgadēja Satversmes tiesas konferences rīkošana gada nogalē. Arī šogad 11. decembrī notika šāds pasākums, un konferences temats atbilstoši aktuālajiem pasaules drošības apdraudējumiem bija – "Pamattiesību ierobežojumu pieļaujamība demokrātiskā valstī". Uz pasākumu pulcējās Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki, bijušie Satversmes tiesas tiesneši, likumdevēja, tiesu varas un izpildvaras pārstāvji, ārvalstu konstitucionālo tiesu tiesneši u.c. Darbs ritēja trīs sesijās: pamattiesību ierobežojumu nepieciešamība; pamattiesību ierobežojumu noteikšana; pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitātes izvērtēšana. ...
Pievienot mapei
Rafals Maņko
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības, politika un konstitūcija darbībā: apstrīdētā Polijas Konstitucionālās tiesas tiesnešu ievēlēšana
8. Decembris 2015 /NR. 48 (900)
Tieši pirms parlamenta vēlēšanām 2015. gada oktobrī aizejošais parlaments nolēma aizpildīt piecu konstitucionālo tiesnešu vietas, kurām būtu jākļūst vakantām tikai pēc vēlēšanām. Jaunais parlaments pasludināja šos nozīmējumus par juridiski nesaistošiem un 2. decembrī veica piecu jaunu tiesnešu apstiprinājumu, lai aizpildītu tās pašas vakances. 3. decembrī Konstitucionālā tiesa secināja, ka pārejas noteikums, kas ļāva iepriekšējam parlamentam ievēlēt divus tiesnešus, kuru termiņš beidzas tagadējā parlamenta darbības laikā, ir antikonstitucionāls. ...
Pievienot mapei
Inga Bite
žurnāls / Viedoklis
Par Saeimas deputātu administratīvo imunitāti
27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)
Diskusijas par Saeimas deputātu un citu valsts amatpersonu imunitāti gan Saeimā, gan sabiedrībā uzplaiksnī regulāri, arī šobrīd. Uzskatu, ka deputāta administratīvās imunitātes atcelšana ir gan iespējama, gan pieļaujama arī atsevišķi, nesaistot to ar citu veidu un citu amatpersonu imunitāti. ...
Pievienot mapei
Anita Dūdiņa
žurnāls / Numura tēma
“Atbilstoši varas dalīšanas principam Saeimas analītiskais birojs varētu izvērtēt izpildvaras likumprojektus”
20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)
Vai Latvijā nepieciešams dienests, kas izvērtē likumdošanas iniciatīvu ietekmi un efektivitāti pirms un pēc to pieņemšanas? Jā. Pie kādas institūcijas (kā padotībā) šādam birojam būtu jādarbojas? Likumdošanas iniciatīvu ietekmes un pieņemto likumu efektivitātes izvērtēšana ir lietderīga funkcija daudzās institūcijās. Domāju, ka šādai analīzei būtu jānotiek katrā ministrijā, jo tieši izpildvara ir vide, kurā rodas un izaug vairums normatīvo ...
Pievienot mapei
Edgars Pastars
žurnāls / Numura tēma
“Likumdošanas process nedrīkst būt nejaušību, veiksmju un kļūdu kamols, kas veļas tikai atbilstoši intuīcijai”
20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)
Vai Latvijā nepieciešams dienests, kas izvērtē likumdošanas iniciatīvu ietekmi un efektivitāti pirms un pēc to pieņemšanas? Šo vairāk uztvertu kā retorisku jautājumu, jo tiesiskā valstī, kas tiecas nodrošināt labu pārvaldību, ir acīmredzami nepieciešams izvērtēt likumdošanas iniciatīvu sākotnējo ietekmi un novērtēt to efektivitāti darbībā. Bez šo darbību veikšanas likumdošanas process kļūst par nejaušību, veiksmju un kļūdu kamolu, kas veļas, ...
Pievienot mapei
Ringolds Balodis
žurnāls / Numura tēma
“Saeima nedrīkst būt formāls procedurālās demokrātijas posms, kas apstiprina ierēdņu produkciju”
20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)
Vai Latvijā nepieciešams dienests, kas izvērtē likumdošanas iniciatīvu ietekmi un efektivitāti pirms un pēc to pieņemšanas? Šāds dienests ir nepieciešams, un piemērus tam var atrast atliku likām. Spilgtākais, kas man nāk prātā, protams, ir Zolitūdes traģēdijas sakarā. 2009. gadā Saeima pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma tā vietā, lai reformētu Valsts būvinspekciju, nolēma to likvidēt. Likvidācija notika zem taupīšanas lozunga, tā sacīt, ...
Pievienot mapei
Inese Lībiņa-Egnere
žurnāls / Numura tēma
“Vērtēt, cik efektīvi likums pēc pieņemšanas darbojas praksē, ir ne mazāk būtiski par pirmslikumdošanas analīzi”
20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)
Vai Latvijā nepieciešams dienests, kas izvērtē likumdošanas iniciatīvu ietekmi un efektivitāti pirms un pēc to pieņemšanas? Savās atbildēs vairāk pievērsīšos tieši pēclikumdošanas (ex post) novērtēšanas sistēmas nepieciešamībai un, ņemot vērā manus šā brīža pienākumus parlamentā, iepazīstināšu ar diskusijām, kas par šo jautājumu ir norisinājušās Latvijas Republikas Saeimā. Šobrīd likumu izstrādātāji daudz lielāku uzmanību pievērš tiesību ...
Pievienot mapei
Egils Levits
žurnāls / Numura tēma
Laba likumdošana un parlamenta zinātniskais dienests
10
20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)
Viedoklis par komisijas galaziņojuma projektu, iesūtīts Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijai 2015. gada 24. augustā. ...
Pievienot mapei
Jurista Vārds
žurnāls / Numura tēma
Vai Saeimai nepieciešams likumdošanas analīzes dienests
20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)
Jau vairākus gadus Latvijā uzplaiksnī diskusijas par zinātniska, analītiska dienesta nepieciešamību Saeimā. Tā mērķis būtu sniegt atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā, prognozējot Saeimas izskatīšanai iesniegto likumprojektu pieņemšanas sekas, kā arī analizējot jau spēkā esošo likumu darbību. ...
Pievienot mapei
Jānis Priekulis
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes tiesa – ārējo normatīvo aktu izdevēja
12
15. Septembris 2015 /NR. 36 (888)
Ņemot vērā Satversmes tiesas 2015. gada 16. aprīļa lēmumu par lietas ierosināšanu saistībā ar Latvijas Bankas tiesībām izdot ārējus normatīvos aktus, raksta mērķis ir raisīt diskusiju par institūcijām, kurām demokrātiskā un tiesiskā valstī likumdevējs var deleģēt tiesības izdot ārējus normatīvos aktus. ...
Pievienot mapei
Gatis Litvins, Dina Gailīte
žurnāls / Notikums
Vai ilgtspēja varētu kļūt par jaunu tiesību principu  
4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)
Šā gada 29.–31. jūlijā Bīriņu pilī jau divpadsmito reizi notika Konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, uz kuru tradicionāli pulcējas Latvijas tiesību zinātnieki, tiesībpolitikas veidotāji, kā arī tiesību piemērotāji – tiesneši, ierēdņi u.c. tiesībnieki, kas aizvadītajos gados pakāpeniski jau guvuši kopīgu apzīmējumu – "Bīriņu tauta". Pasākumu kā parasti rīko Publisko tiesību institūts, bet finansiāli to šoreiz atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija un fonds "Dots", kā arī citi labvēļi. Kā norāda semināra iniciators un galvenais virzītājspēks Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, šī tiesībnieku un valstsvīru ikgadējā tikšanās notiek ar mērķi "rast juridiskus risinājumus rītdienas izaicinājumiem". Tādējādi šogad diskusiju centrā bija izvirzīta ilgtspējas ideja – šajā kontekstā tika diskutēts gan par sabiedrības un valsts (jo īpaši demokrātiskas valsts) ilgtspēju no politiskā un tiesiskā viedokļa, gan par indivīda kā ķermeņa, prāta un dvēseles vienības ilgtspēju. ...
Pievienot mapei
Artūrs Kučs
žurnāls / Numura tēma
ECT ir atvērusi “Pandoras lādi” ierobežojumiem interneta vidē
8
28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)
Viedoklis par ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju", atbildot uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem. ...
Pievienot mapei
Kristīne Līce
žurnāls / Numura tēma
ECT Lielā palāta ir daudz piesardzīgāka
1
28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)
Viedoklis par ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju", atbildot uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem. ...
Pievienot mapei
Irēna Ņesterova
žurnāls / Numura tēma
ECT spriedums lietā Delfi pret Igauniju: interneta ziņu portāla atbildība par lietotāju komentāriem
28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)
2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā Delfi pret Igauniju,1 kurā atzina, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par aizskarošiem un neslavu ceļošiem lietotāju komentāriem. ECT spriedumā ir atzinusi interneta mediju atbildību, kas raisa plašas diskusijas, cik tālu vārda brīvība un informācijas brīvība ir ierobežojama digitālajā laikmetā. ECT sniegtā argumentācija ir radījusi plašu kritiku, izvirzot vairākus citus neskaidrus jautājumus, to starpā: vai interneta ziņu portāla komerciālais raksturs ir atbilstošs kritērijs, kas var ietekmēt tā atbildību; vai komentāru kontroles pienākums nerada cenzūras risku; kādi pasākumi turpmāk ir jāievieš interneta ziņu portāliem, lai izvairītos no atbildības par trešo personu komentāriem; kā spriedums ietekmēs interneta mediju vidi un vai tā rezultātā netiks vājināts lietotāju veidota satura nozīmīgums. ...
Pievienot mapei
Dace Šulmane
žurnāls / Numura tēma
Eiropas Cilvēktiesību tiesas galavārds lietā Delfi AS pret Igauniju
28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)
2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta (17 tiesnešu sastāvā) ir teikusi savu galavārdu strīdīgajā interneta mediju lietā Delfi AS pret Igauniju,1 atzīstot, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par aizskarošiem un neslavu ceļošiem lietotāju komentāriem. ECT secināja, ka Igaunijas tiesa, atzīstot Delfi atbildību, nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas2 (Konvencija) 10. pantā noteiktās tiesība uz vārda brīvību. ...
Pievienot mapei
Gatis Litvins
žurnāls / Informācija
Par valsts karoga novietošanu un pienākumu maksāt nodokli
14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)
Satversmes tiesa 2015. gada 3. jūlijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam", ar ko atzina, ka Satversmei atbilst normas, kas noteic pienākumu maksāt subsidētās elektroenerģijas nodokli, savukārt 2. jūlijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2015-01-01 "Par Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmās un otrās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam", ar ko atzina, ka Satversmei atbilst pienākums novietot Latvijas valsts karogu pie fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām, tomēr sods par šā pienākuma nepildīšanu Satversmei neatbilst. ...
Pievienot mapei
Alise Janševska
žurnāls / Numura tēma
Valsts prezidenta izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtība parlamentārā demokrātijā
1
2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)
Šajā apkopojumā sniegts pārskats par valsts prezidenta ievēlēšanas regulējumu piecās parlamentārās demokrātijās Eiropā: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un Austrijā, norādot, kādas prasības tiek izvirzītas valsts prezidenta amata kandidātiem, kā notiek kandidātu izvirzīšanas procedūra un kāda ir valsts prezidenta vēlēšanu norise, kā arī – cik liels atbalsts nepieciešams valsts prezidenta ievēlēšanai. ...
Pievienot mapei
Gunārs Kūtris
žurnāls / Numura tēma
Valsts prezidents: ievēlēšana un atbildība
4
2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)
[1] Tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas, un diskusiju kaislības ap šo jautājumu sit augstu vilni. Taču konkrētais datums paies, un mums vajadzēs ar vēsu prātu novērtēt rezultātu: vai tas ir tas, kas Latvijai vajadzīgs. Dod Dievs, lai tā būtu! Taču mūsdienu sabiedrībai ir raksturīgi visur meklēt kļūdas, kritizēt ikvienā sīkumā (šādu attieksmi gan mēs paši mācām mūsu studentiem pētniecisko darbu izstrādē). Tomēr šādā situācijā nevajadzētu meklēt atbildi uz jautājumu: kas pie tā ir vainīgs? Mēs taču neesam novērotāji no malas. Latvija ir mūsu valsts, un mūsu pienākums ir šo valsti pārvaldīt tā, lai tajā gribētos dzīvot, un ne tikai mums pašiem. Tātad mēs katrs esam atbildīgi par to, kas notiek valstī. Viens no šīs atbildības īstenošanas veidiem ir īstu valstsvīru (vai valstssievu) ievēlēšana valsts vadītāju amatos. Tieši šī izvēle ir tautas kā suverēnās varas nesēja gan priekšrocība, gan atbildība. Zinātnieku pienākums ir piedāvāt Latvijas situācijai visatbilstošāko vēlēšanu procesa modeli. Lai gan var piekrist apgalvojumam, ka ideālu variantu pasaulē nav, tomēr, apzinoties vājos punktus esošajā kārtībā, mums ir iespēja to pilnveidot. ...
Pievienot mapei
Jānis Pleps
žurnāls / Numura tēma
Kuru pēc skaita Valsts prezidentu vēlēsim
8
2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)
[1] Saeima šā gada 3. jūnijā sasaukusi ārkārtas sēdi Valsts prezidenta vēlēšanām.1 Ņemot vērā, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņojis par nekandidēšanu uz otro pilnvaru termiņu,2 šogad 8. jūlijā amata pienākumu pildīšanu sāks jauns Valsts prezidents. Šādās reizēs parasti ierasts norādīt, kurš pēc kārtas Valsts prezidents ir sācis pildīt amata pienākumus. Un ierasti šādās reizēs zināmu skaidrojumu prasa Kārļa Ulmaņa gadījums, kurš pēc izdarītā valsts apvērsuma līdztekus Ministru prezidenta pienākumiem uzņēmās Valsts prezidenta amata izpildīšanu. Tradicionāli K. Ulmanis ticis iekļauts Valsts prezidentu sarakstā.3 Tāpat K. Ulmaņa portrets ir skatāms Valsts prezidentu portretu galerijā, kura atspoguļo oficiālo nostāju jautājumā par Valsts prezidentu skaitu un izvietota Rīgas pils Ģerboņu zālē. [2] Šajā rakstā no Latvijas konstitucionālo tiesību perspektīvas tiks aplūkotas iespējas Kārli Ulmani atzīt par pilntiesīgu Valsts prezidentu. Papildus tam tiks risināts jautājums arī par to, vai mūsu Valsts prezidentu galerijā nebūtu nepieciešams papildinājums, kas ilustrētu Latvijas Republikas kontinuitātes (nepārtrauktības, turpinātības) doktrīnas piemērošanu arī šajā jautājumā. ...
Pievienot mapei
Dina Gailīte
žurnāls / Notikums
Konstitucionālā tiesa kā valsts konstitucionālās identitātes sargs
7
26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)
Maija pirmajā pusē Satversmes tiesā viesojās Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesneši un ar saviem Latvijas kolēģiem apsprieda šobrīd būtiskos konstitucionālo tiesību jautājumus – valstu nacionālo konstitucionālo identitāti un tās saglabāšanas iespējas Eiropas Savienībā, nacionālo tiesu un Eiropas tiesu attiecības, tiesas spriešanu ekonomiskās krīzes apstākļos utt. Vācu tiesībnieki tikās arī ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kā arī ar Latvijas un Vācijas žurnālistiem. Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesnešu vizīte Latvijā ir ļoti nozīmīgs notikums – ņemot vērā gan Vācijas lomu Eiropas politikā, gan tiesas aktīvo pozīciju un neapšaubāmo autoritāti visu pārējo ES dalībvalstu konstitucionālo tiesu vidū. Latvijas mērogā būtisks ir fakts, ka Satversmes tiesa savā praksē nereti izmanto vācu kolēģu izstrādātās atziņas. Svarīgi arī norādīt, ka delegāciju vadīja tiesas priekšsēdētājs un tajā ietilpa viņa vietnieks, kā arī vēl vairāki tiesneši. Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesa ārvalstu kolēģus apmeklē tikai dažas reizes gadā, tādēļ delegācijas viesošanās Latvijā uzskatāma par ļoti veiksmīgu šīs vizītes iniciatoru un organizatoru darba rezultātu. Šajā rakstā tiks sniegts īss ieskats sarunā, kas 15. maijā risinājās starp Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas vadību un Latvijas un Vācijas mediju pārstāvjiem. ...
Pievienot mapei
Jurista Vārds, Tiesībsarga birojs
žurnāls / Tiesību politika
Sākusies diskusija, vai tiesībsarga institūts ir nostiprināms Satversmē
19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)
Pirms pāris nedēļām tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, kurai pievienojis divus likumprojekta variantus un anotāciju saistībā ar iespējamiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, tajā nostiprinot arī tiesībsarga institūtu. Veicot jautājuma padziļinātu izpēti un balstoties uz vairākām ekspertu diskusijām, Tiesībsarga birojā ir izvērtēti un sagatavoti divi likumprojekti, kuru apspriešana Saeimā sākta jau aizvadītajā nedēļā un turpinās arī šajā materiālā, lasītāju vērtējumam nododot gan Tiesībsarga biroja sagatavotos likumprojektu priekšlikumus un to anotāciju, gan arī trīs ekspertu viedokļus, atbildot uz jautājumu: vai un kāpēc Latvijas Republikas Satversmē būtu (nebūtu) nostiprināms arī tiesībsarga institūts? ...
Pievienot mapei
Ringolds Balodis
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Parlamentāru (parlamentārisku) izmeklēšanas komisiju statuss un to loma valsts pārvaldībā
2
12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)
Latvijas parlaments ad hoc sevišķos un ārkārtējos gadījumos var iecelt speciālas izmeklēšanas komisijas (fr. commissions d"enguête). Satversmes1 26. pants tās nosauc par "parlamentāriskām izmeklēšanas komisijām". Nepareizi būtu teikt, ka pilnīgi visu parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbs būtu uzskatāms par bezrezultatīvu,2 taču lielākoties tās savu darbu ir beigušas bez būtiskiem rezultātiem. Līdzīgs viedoklis dominē arī sabiedrībā. Rezumējot to, jāsecina, ka, neskatoties uz atsevišķiem izņēmumiem, izmeklēšanas komisiju darbs "nav iedvesmojošs"3 un labākajā gadījumā komisijas ir savdabīgs deputātu "pašizglītošanās" veids. Sabiedrība nekad nesaņem skaidras atbildes uz to mokošiem jautājumiem, un kārtējo reizi tiek apliecināta parlamentāriešu nespēja lietderīgi izmantot savas tiesības.4 Komisiju dibināšanu vienmēr pavada skaļi paziņojumi par to, ka beidzot tieši šī parlamentārā izmeklēšana kļūs par pirmo, kas savu darbu beigs ar taustāmu rezultātu.5 ...
Pievienot mapei
Ilze Tralmaka, Kristīne Jaunzeme
žurnāls / Viedoklis
Par Saeimas deputāta tiesībām un neaizskaramību
28. Aprīlis 2015 /NR. 17 (869)
Saeimas dienas kārtībā nonācis neordinārs jautājums. 12. Saeimas sastāvā ievēlēta un deputāta mandātu ieguvusi persona, pret kuru celta apsūdzība un iztiesāšanas stadijā atrodas krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā. Tādēļ aktuāls kļuvis jautājums par no Latvijas Republikas Satversmes 30. panta izrietošās Saeimas deputāta neaizskaramības robežām un deputāta tiesībām, ja Saeima ir piekritusi deputāta neaizskaramības atcelšanai. Šis raksts sniedz īsu skaidrojumu par to, kāpēc Saeimas deputāta neaizskaramība attiecas uz visām turpmākām kriminālprocesa stadijām arī tad, ja kriminālvajāšana pret personu uzsākta, pirms tā kļuvusi par Saeimas deputātu, kā arī par deputāta, kurš atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā, tiesībām un pienākumiem. ...
Pievienot mapei
Tiesībsarga birojs
žurnāls / Tiesību politika
Aicina Satversmē nostiprināt tiesībsarga institūcijas statusu un neatkarību
17. Februāris 2015 /NR. 07 (859)
Tiesībsargs Juris Jansons pirms dažām nedēļām Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai nosūtījis konkrētu priekšlikumu un argumentus nepieciešamībai Latvijas Republikas Satversmi papildināt ar atsevišķu nodaļu "Tiesībsargs", kurā noteiktu tiesībsarga institūcijas tiesisko statusu, darbības mērķi un neatkarību. ...
Pievienot mapei
Jānis Pleps, Publisko tiesību institūts
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes tiesas nolēmumu ietekme uz likumdošanas procesu
10. Februāris 2015 /NR. 06 (858)
[1] Raksta mērķis ir aplūkot Satversmes tiesas nolēmumu ietekmi uz likumdošanas procesu. Autors vispirms sniegs ieskatu tiesību teorijas atziņās par Satversmes tiesas nolēmumu vietu Latvijas tiesiskajā sistēmā. Tāpat rakstā autors analizēs Satversmes tiesas nolēmumu atsevišķus ietekmes aspektus uz likumdošanas procesu Saeimā. Satversmes tiesas nolēmumi ietekmē gan likumdevēja rīcības brīvību attiecībā uz konkrēto tiesisko regulējumu, par kuru lēmusi Satversmes tiesa, gan arī sniedz vispārējas vadlīnijas Latvijas tiesiskās sistēmas pilnveidošanā, kas parasti ietekmē arī likumdevēja darbu. ...
Pievienot mapei
Dina Gailīte, Gatis Bārdiņš
žurnāls / Notikums
Satversmes tiesa atzīmē 18 gadu darba cēlienu  
16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)
Par labu tradīciju kļuvusi ikgadējā Satversmes tiesas konference, kas norit decembra sākumā un ar kuru tiek atzīmēta Latvijas konstitucionālās tiesas dibināšanas gadadiena. Šī gada konferences tēma bija "Satversmes tiesas spriedums kā tiesību avots", un tiesību zinātnieku un praktiķu uzmanības centrā bija jautājumi, kas attiecas uz Satversmes tiesas spriedumu kā tiesību avotu, tā vietu un ietekmi tiesību sistēmā, tajā skaitā tiesību jaunradē. 2014. gadā Satversmes tiesai aprit jau 18. gadskārta, jo 1996. gada 9. decembrī, sešus mēnešus pēc Satversmes tiesas likuma pieņemšanas, zvērestu deva tie Saeimas ieceltie Satversmes tiesas pirmā sastāva tiesneši, kas iepriekš nebija bijuši tiesneša amatā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību politika
Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīva politisko partiju stiprināšanai un atbildības paaugstināšanai
9. Decembris 2014 /NR. 48 (850)
Valsts prezidents Andris Bērziņš, pildot iepriekš pausto apņemšanos, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei ir iesniedzis likumdošanas iniciatīvu, kas pamatojas uz Valsts prezidenta izveidotās Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei (turpmāk – Ekspertu grupa) ziņojumu "Politisko partiju sistēmas pilnveidošanas iespējas". ...
Pievienot mapei
Arvīds Dravnieks
žurnāls / Tiesību politika
Vēlēšanu mitoloģija jeb dažas īsdomas par vēlēšanu tikumiem un vēlēšanu likumiem
2. Decembris 2014 /NR. 47 (849)
Šīs ir tikai reflektējošas tiesībfilosofiskas pārdomas jaunu mītu veidošanās sakarā. ...
Pievienot mapei
Valdis Cielava
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Preambula: Satversmes metamorfozes
21
25. Novembris 2014 /NR. 46 (848)
Demokrātiskā valstī sabiedrības grupu iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā ir nozīmīgs pilsoniskās līdzdalības veicinošs mehānisms. Lai sabiedrībā viestu pārliecību, ka pieņemtais akts ir tiesisks, īpaši vēlams attiecīgo sabiedrības grupu viedokli uzklausīt tādās situācijās, kad pieņemamais normatīvais akts ierobežo tām Satversmē garantētās pamattiesības.1 ...
Pievienot mapei
Gunārs Kūtris
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Referendumi jeb tautas nobalsošanas: cik tas ir reāli
28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)
Vai pēc Satversmes tiesas sprieduma, kas atzīst kādu normu par atbilstošu Satversmei, likumdevējs nav tiesīgs šīs normas vietā izdot jaunu? Un kā īsti ir ar tautas varu jeb demokrātiju Latvijā, ja Saeima izlēmusi likumā noteikt papildu ierobežojumus tautas tiesībām pašai pieņemt likumus? Raksta pamatā – parakstu vākšana par likumprojektu "Par 2012. gada 8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu". Tā mērķis ir atcelt 2012. gadā pieņemtos grozījumus likumā, kas ievērojami apgrūtina iespēju tautai pašai uzsākt tautas nobalsošanas procedūru. Šādu referendumu dēvē par tautas veto. ...
Pievienot mapei
Artis Stucka
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Dažas piezīmes par Satversmes preambulas projekta tapšanu
17
9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)
Šis raksts ir mēģinājums izskaidrot atsevišķus Satversmes ievada satura elementus, kā arī parādīt domubiedru Satversmes preambulas apspriedēs "staigātos ceļus". ...
Pievienot mapei
Jānis Pleps
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Ārvalstu precedenti konstitucionālajā tiesvedībā: Latvijas prakse
9
19. Augusts 2014 /NR. 32 (834)
I. Vispārīgas piezīmes Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme) 1922. gada 15. februārī pieņēma Latvijas Satversmes sapulce. Sākotnēji Satversme regulēja tikai valsts iekārtas principus un valsts varas organizācijas pamatus. Dažādu iemeslu dēļ Satversmes sapulce nespēja pieņemt sadaļu, kas paredzēja reglamentēt cilvēka pamattiesības.1 Satversmē noteiktā konstitucionālā iekārta balstās uz Vestminsteres modeļa sintēzi ar Vācijas ...
Pievienot mapei
Eva Vīksna
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Normatīvo tiesību aktu satversmības kontrole Latvijā (1918–1934)
1
12. Augusts 2014 /NR. 31 (833)
Latvijas Republikā no Latvijas dibināšanas 1918. gadā un Satversmes1 pieņemšanas un spēkā stāšanās 1922. gadā līdz 1934. gada 15. maijā notikušajam apvērsumam, kas apturēja Satversmes darbību,2 bija attīstīta ideja, ka "konstitūcija ir augstākais likums, kas nosaka valsts iekārtas pamatus un kuram nedrīkst runāt pretim citi likumi".3 Vienlaikus bija arī skaidrs, ka, trūkstot kompetentai iestādei, kas kontrolētu likumu atbilstību Satversmei, var gadīties, ka tie "ienes pārmaiņu konstitūcijā".4 Tāpēc šajā rakstā tiks apskatīti daži mehānismi, kas nodrošināja kontroli pār normatīvo aktu satversmību minētajā laika periodā. ...
Pievienot mapei
Artūrs Kučs
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Vai notikusi vārda brīvības ierobežošana, izmantojot prasības nodrošinājumu
7
12. Augusts 2014 /NR. 31 (833)
Nevērtējot maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasību pēc būtības, par kuras pamatotību vai nepamatotību vēl lems tiesa, jāatzīst, ka jūlija izskaņā sabiedrisko rezonansi ieguvušais Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums par žurnāla "Ir" izdevēja – AS "Cits Medijs" – mantas apķīlāšanu prasības summas apmērā izgaismo nopietnus robus Latvijas tiesiskajā regulējumā un praksē vārda brīvības aizsardzības kontekstā. ...
Pievienot mapei
Jānis Pleps
žurnāls / Viedoklis
Satversmes ievada piemērošana
10
5. Augusts 2014 /NR. 30 (832)
Šo tēžu uzdevums ir sniegt atsevišķus pieturas punktus jaunā Satversmes ievada piemērotājiem. ...
Pievienot mapei
Gatis Litvins, Ilze Dubava, Sannija Matule
žurnāls / Notikums
Šā gada Bīriņu aktualitātes: Satversme un informācijas tehnoloģijas
5
  
29. Jūlijs 2014 /NR. 29 (831)
Šis gads nav izņēmums, un no 23. līdz 25. jūlijam vienpadsmito reizi notika Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kurā tradicionāli pulcējās tiesību zinātnieki un praktiķi, politiķi un citu nozaru lietpratēji. Šī gada semināra tēmas bija saistītas ar privātās dzīves aizsardzību, tajā skaitā viendzimuma partnerattiecībām un to reģistrāciju, tiesiskās iekārtas mērķi, sabiedrības vērtībām un Latvijas sabiedrības pamatvērtību izgaismojumu Satversmes ievaddaļā. Semināru atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija, Sorosa fonds – Latvija, zvērinātu advokātu biroji "Eversheds Bitāns" un "Borenius", kā arī Latvijas Zvērinātu notāru padome. ...
Pievienot mapei
Dina Meistere
žurnāls / Tiesību politika
Saeimas Juridiskā biroja atzinums par Satversmes ievada pieņemšanas procedūru
8. Jūlijs 2014 /NR. 26 (828)
Saeimas Juridiskais birojs saņēmis Jūsu 2014. gada 22. maija vēstuli, kurā lūdzat sniegt Saeimas Juridiskā biroja viedokli par to, vai Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) prasa obligātas tautas nobalsošanas rīkošanu par Satversmes papildināšanu ar jaunu ievadu. Satversmes grozīšanas kārtību paredz Satversmes 76.–79. pants. Atbilstoši šīm Satversmes normām arī izvērtējams jautājums par to, vai rīkojama tautas nobalsošana ...
Pievienot mapei
Mārtiņš Mits
žurnāls / Tiesību politika
Par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanas procedūru
8. Jūlijs 2014 /NR. 26 (828)
Atbildot uz Jūsu 2014. gada 22. maija vēstulē Nr. 9/3-2u/94-11/14 pausto lūgumu sniegt viedokli par to, vai Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) prasa nodrošināt obligātu tautas nobalsošanu par Satversmes papildināšanu ar tādu ievadu, kāds ir sagatavots uz otro lasījumu likumprojektam Nr. 1075/Lp11 (turpmāk – Ievads), tika konstatēts sekojošais. 1. No visiem Satversmes tekstā paredzētajiem tautas nobalsošanas gadījumiem šā ...
Pievienot mapei
1 ... 5 6 7 8 9 ... 22
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
VISS SATURS
 ŽURNĀLS
 JAUNUMI
 DOMNĪCA
 BIBLIOTĒKA
 STUDENTA VĀRDS
 AFIŠA
 FOTO & VIDEO
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
Mobilā versija!
RSS tēmas
Žurnāls Jaunumi
Domnīca
Esejas
Rubrikas
Skaidrojumi Numura tēmas Diskusijas un intervijas
Tiesību nozare
Civiltiesības un process Krimināltiesības un process Konstitucionālās tiesības
Seko mums izmantojot RSS!
Seko mums Youtube.com!
Seko mums LinkedIn!
Žurnāls tiesiskai domai un praksei
 
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis
67311161
darbadienās
no 9:00-17:00
Abonēšana Par "Jurista Vārdu"
Žurnāli Redakcija
Reklāma Autoriem
Darba sludinājumi Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv Grāmatas Autortiesības
Kontakti
 
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ 		© VSIA "Latvijas Vēstnesis"
Meklēt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties
ATSAUKSMĒM
Lūgums izmantot šo saziņas formu, lai informētu par portālā juristavards.lv pamanītajām nepilnībām vai sniegtu atsauksmes un ierosinājumus. Paldies par viedokli!
E-pasts
Teksts
INFORMĀCIJAI
Lai lietotu juristavards.lv papildiespējas, nepieciešama autorizācija.
Autorizējies ar:
DZĒST INFORMĀCIJU
Jūsu izveidotais saturs šim rakstam tiks neatgriezeniski dzēsts.
APSTIPRINĀJUMS
Vai tiešām vēlaties to darīt?
PIEVIENOT CITĀTU
  • 1. solis. Lai pievienotu vienu vai vairākus citātus, vispirms iezīmē interesējošo teksta fragmentu:
    • minimālais zīmju skaits - 30,
    • maksimālais - 1500.
  • 2. solis. Nospied rīku joslā pogu PIEVIENOT CITĀTU!
INFORMĀCIJAI
Lai reģistrētos portālā juristavards.lv, obligāti ir jāiepazīstas ar Portāla lietošanas noteikumiem, par to izdarot attiecīgu atzīmi!
INFORMĀCIJAI
Šī sadaļa vēl ir izstrādes stadijā.
RAKSTI ESEJU

Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.

Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.

  • Esejas teksts un autora foto jāsūta uz e-pastu: juristavards@lv.lv.
  • Tās tiek publicētas iesūtīšanas secībā.
  • Portāla redakcija veic iesūtīto eseju literāro rediģēšanu.
  • Gadījumos, kad, redakcijas ieskatā, eseja neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem un portāla juristavards.lv lietošanas noteikumiem, darba publicēšana tiek noraidīta bez papildu argumentiem.
VĀRDA/UZVĀRDA VAI NOSAUKUMA MAIŅA
Vai vēlaties, lai visi tavi iepriekšējie ieraksti nāktu līdzi jaunajai identitātei?
SEGVĀRDA MAIŅA
Vai vēlaties, lai visi tavi iepriekšējie ieraksti nāktu līdzi jaunajai identitātei?
INFORMĀCIJAI
Ieraksts tiks publicēts (to varēs apskatīt Domnīcā).

Šo ierakstu savā profilā būs iespēja atvērt un neierobežoti rediģēt turpmākās 15 minūtes.