Tiesību nozaru katalogs: Konstitucionālās tiesības

Konstitucionālās tiesības Tiesību politika un prakse Covid-19 apstākļos

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Latvijas Republikas Satversmes tiesas darbu 2012. gadā

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

Satversmes tiesā 2012. gadā saņemts 561 iesniegums. No tiem 347 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem, bet 214 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās. Satversmes tiesa ierosināja 26 lietas, no kurām sešpadsmit lietas tika ierosinātas uz konstitucionālās sūdzības pamata, sešas lietas ierosinātas pēc vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikumiem, trīs lietas pēc Saeimas deputātu un viena lieta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikumos lūgts vērtēt dažādus tiesību jautājumus, tostarp tādus jautājumus, kas saistīti ar ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju, valsts valodas zināšanu apjomu, zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību, civilprocesu un pensiju sistēmu. Kopumā 2012. gadā ir izlemtas 22 lietas. Tiesvedība izbeigta 9 lietās, savukārt 13 lietās pieņemti spriedumi. Satversmes tiesa 2012. gadā izskatījusi vairākus būtiskus konstitucionālo tiesību jautājumus, piemēram, jautājumus, kas saistīti ar valsts budžeta izstrādāšanas un pieņemšanas procedūru, atalgojumu tiesu varā, īpašuma tiesību ierobežojumiem, personu sociālo aizsardzību, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu un autortiesību subjektu mantiskām tiesībām. Nolēmumos ir ietvertas būtiskas atziņas tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumos. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesas nolēmumos sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Tātad Satversmes tiesas nolēmumam ir erga omnes spēks, proti, tas ir vispārsaistošs. ...

Toma Birmontiene

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts budžeta konstitucionālā doktrīna Lietuvā

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

Valsts budžeta konstitucionālas doktrīnas īpatnības nosaka dažādi faktori; dažus no tiem ietekmē tiesību tradīcijas. Atbilstoši Lietuvas konstitucionālajai tradīcijai valsts budžeta izstrādes un kontroles jautājumi ir svarīga konstitucionālā regulējuma joma. Pirmajās pagaidu konstitūcijās šīm attiecībām netika veltīta uzmanība, bet 1922. gada un vēlākajās – 1928. un 1938. gada – konstitūcijās tās dažādā apjomā tiek reglamentētas atsevišķās nodaļās. Jāuzsver, ka 1938. gada Lietuvas Konstitūcijā īpaši paplašinātas Republikas prezidenta pilnvaras, jo gadījumos, kad nebija Seima vai nenotika tā sesija, viņš varēja apstiprināt Ministru padomes iesniegto budžeta grozījumu projektu. Lietuvas Republikas pagaidu pamatlikumā, kas tika pieņemts 1990. gadā un bija spēkā līdz 1992. gada Lietuvas Republikas Konstitūcijas pieņemšanai, valsts budžeta attiecības reglamentētas V nodaļā "Budžeta uzbūve". ...

Satversmes tiesa

žurnāls / Informācija

Aizliegums tiesnesim darboties politiskajās partijās atbilst Satversmei

21. Maijs 2013 /NR. 20 (771)

2013. gada 10. maijā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2012-16-01 "Par likuma "Par tiesu varu" 86. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102. pantam". Likuma "Par tiesu varu" 86. panta trešā daļa nosaka, ka "tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām". Savukārt Satversmes 102. pants paredz, ka "ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās". Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka laika gaitā viņš sapratis, ka ir svarīgi, lai viņa politiskie uzskati par norisēm sabiedrībā tiktu atbilstoši izpausti un pārstāvēti. Tādēļ viņš vēlētos darboties politiskajā partijā. Savukārt apstrīdētā norma ierobežojot viņa tiesības pievienoties politiskajai partijai. ...

Laura Emse-Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Amicus curiae institūts Latvijas tiesību sistēmā

14. Maijs 2013 /NR. 19 (770)

Amicus curiae institūts ir sastopams arī Latvijas tiesību telpā, taču ārējie normatīvie akti paredz "tiesas drauga" piedalīšanos tikai divu tiesu procesos – administratīvās tiesas un Satversmes tiesas procesā. Autore vispirms pievērsīsies amicus curiae institūtam Satversmes tiesas procesā un pēc tam to analizēs administratīvajā procesā tiesā. ...

Agnese Sermā, Baiba Meļķe

žurnāls / Numura tēma

Par politisko partiju darbību un reģistrāciju

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

Latvijas Republikas Satversmes 102. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās. Biedrošanās brīvība ir demokrātijas principa izpausme.1 Biedrošanās brīvība pieder pie būtiskākajām personas politiskajām tiesībām.2 Biedrošanās brīvībai var būt politiskas izpausmes, nodrošinot sabiedrībā brīvu politisko viedokļu veidošanos. ...

Konstitucionālo tiesību komisija

žurnāls / Numura tēma

Izvilkums no Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļa "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

"5. Satversmes kodola aizskāruma liegums [381] Neskatoties uz to, ka Satversmē nav expressis verbis nostiprināts tās konstitucionālais kodols, pastāv pamatoti argumenti secinājumam, ka Latvijā kā nerakstīts konstitucionāls princips pastāv Satversmes kodols, kas aizliedz aizskart valsts konstitucionālo identitāti. Šis secinājums izriet, samērojot apsvērumus par labu šāda principa pastāvēšanai ar iebildumiem pret šāda principa pastāvēšanu. ...

žurnāls / Numura tēma

Uzņēmuma reģistra atziņa: par valsts pamatvērtībām

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

Valsts notāram kā jebkurai Latvijas valsts amatpersonai ir pienākums nepieļaut valsts pamatvērtību apdraudējumu. Uzņēmumu reģistra valsts notāram ir pienākums atteikt tādu dokumentu reģistrāciju, kas ir vērsti pret valsts pamatvērtībām. Savukārt Uzņēmumu reģistram kā Latvijas valsts iestādei ir ne tikai jāpilda savi tiešie pienākumi, bet arī aktīvi jāveicina nacionālas valsts virsprincips – stiprināt Latvijas latvisko identitāti. (UR atziņa izriet no UR valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmuma Nr. 10-11/185011*. ) ...

žurnāls / Numura tēma

Par iemesliem atteikt politiskās partijas reģistrāciju

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

"Jurista Vārda" sadaļā "Tiesību prakse" šī gada 19. martā tika publicēts Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmums Nr. 10-11/18501, ar kuru tika atteikta ieraksta izdarīšana politisko partiju reģistrā. Lietas būtība: UR atteica reģistrēt jaunu partijas "Par dzimto valodu" nosaukumu, pamatojot to ar partijas jaunajā programmā (kas arī tika iesniegta UR līdz ar nosaukuma maiņas pieteikumu) iekļautajiem partijas mērķiem, kas apdraud Latvijas Republikas pamatvērtības, tai skaitā vēršas pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un valsts teritoriālo integritāti. Kā tas jau bija sagaidāms, minētais UR lēmums izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā, jo īpaši juristu vidū. Viedokļu sadursmes iezīmējās arī komentāros "Jurista Vārda" elektroniskajā versijā. Šajā "Jurista Vārdā" publicējam UR atziņu, kas tapusi, pamatojoties uz šo lēmumu, kā arī UR piesaistīto ekspertu – Dr.iur. Jāņa Plepa, Dr.iur., Dr.habil.sc.polit. Tālava Jundža, Dr.iur. Jāņa Lazdiņa, politoloģes Ivetas Kažokas, Dr.iur. Ineses Lībiņas-Egneres un Dr.iur.h.c. Egila Levita – komentārus. Materiālu apkopojuši UR galvenais valsts notārs Dr.iur. Ringolds Balodis un UR Juridiskās nodaļas vadītājs Aivars Paegle. Tā kā komentētā UR valsts notāra lēmuma argumentācijai tika izmantotas tēzes no Konstitucionālo tiesību komisijas 2012. gada 17. septembra viedokļa "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu", tiek publicēts izvilkums arī no šī atzinuma. Diskusijas par tēmu veicinās arī Tieslietu ministrijas ziņojums "Par politisko partiju darbību un reģistrāciju" , kas tāpat tiek publicēts šajā žurnālā. Kad visi iepriekšminētie materiāli jau bija sagatavoti publicēšanai, kļuva zināms, ka 12. aprīlī L. Strodes lēmums ir pārsūdzēts galvenajam valsts notāram. UR norāda, ka sūdzība tiks izskatīta likumā noteiktajā termiņā, resp. , mēneša laikā. "Jurista Vārds" informēs lasītājus par notikumu tālāko gaitu. ...

Gatis Litvins, Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Vai Satversmei vajag preambulu un ko tajā rakstīt

2. Aprīlis 2013 /NR. 13 (764)

Kopš pagājušā gada 17. septembra, kad Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk – KTK) publiskoja viedokli "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"1 (turpmāk – Viedoklis) un kā vienu no ieteikumiem Satversmē ietverto pamatvērtību (kodola) nostiprināšanai izvirzīja priekšlikumu papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar izvērstu preambulu. 22. martā Konstitucionālo tiesību komisija Rīgā, Melngalvju namā, rīkoja diskusiju par Satversmes preambulu. Pasākumā piedalījās KTK locekļi, kā arī citi valststiesību un politikas zinātāji. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Domu mantojums

Dažas piebildes pie Kārļa Dišlera raksta

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

[1] Šajā "Jurista Vārda" numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēts Kārļa Dišlera raksts "Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus".1 Šajā īsajā rakstiņā K. Dišlers izklāsta pārdomas par tam laikam aktuālo konstitucionālo tiesību gadījumu, kā arī to lakoniski komentē. Tā kā attiecīgais gadījums laika biedriem bijis labi zināms, K. Dišlers nav izvērsis lietas faktisko apstākļu izklāstu, ...

Kārlis Dišlers

žurnāls / Domu mantojums

Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus?

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Saeimas vēlēšanu aģitācijas laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai ar vajadzīgo parakstu skaitu (1000 balstiesīgu pilsoņu parakstiem) tika iesniegts Satvērsmes grozījumu projekts, kuŗu, pēc iesniedzēju domām, Centrālajai vēlēšanu komisijai nekavējoties vajadzēja virzīt tāļāk, t. i. paziņot pašvaldībām, ka atklāta publiska parakstu vākšana zem ierosinājuma. Centrālajai vēlēšanu komisijai radās šaubas, vai iesniegtais Satvērsmes grozījumu projekts ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Kā zināms, Latvija ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas1 dalībvalsts. Lai izprastu cilvēka pamattiesību attīstības tendences, jo īpaši svarīgi ir sekot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūrai un analizēt to. ECT spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"2 pieņemts 2012. gada 2. oktobrī. Šajā lietā ECT nav paudusi principiāli jaunas atziņas, un tas nav uzskatāms par "atkāpi" no ECT judikatūras vecākās līdzīgās lietās, tomēr šis spriedums ir pieņemts lietā pret Latvijas Republiku, tāpēc tas ir īpaši svarīgs tieši Latvijai. Spriedumā lietā "Mitkus pret Latviju" ECT atzina Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta (spīdzināšanas aizliegums), 6. panta (tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu) un 8. panta (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību) pārkāpumu. Tomēr rakstā tiek analizēts spriedums, ECT argumentācija un izdarītie secinājumi tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Konvencijas 8. panta, kas garantē privātās dzīves neaizskaramību, pārkāpumu. ...

Uldis Ķinis, Dita Amoliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālā kontrole valsts finanšu jautājumos Satversmes tiesas praksē

26. Februāris 2013 /NR. 8 (759)

1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme)1 ir Latvijas konstitucionālās sistēmas pamats. "Satversme pēc savas būtības ir īss, lakonisks, tomēr komplicēts dokuments".2 Satversmes tiesas prakse apliecina, ka Satversme ir saturiski ietilpīga, proti, Satversme piešķir konstitucionālu rangu valsts finanšu līdzekļu pārvaldīšanas kārtībai un principiem, piemēram, iztulkojot augstākā juridiskā spēka normas, var atvasināt visus nepieciešamos principus fiskālās disciplīnas ievērošanai,3 lai gan tie expressis verbis nav minēti Satversmes tekstā. Satversmes 1. pants kopsakarā ar Satversmes 85. pantu piešķir Satversmes tiesai kompetenci paust galīgo un juridiski saistošo viedokli par Satversmes normu tvērumu un saturu. Tādējādi Satversmes principu un normu saturu nosaka Satversmes tiesas judikatūra; šos principus un normas nevar interpretēt un piemērot pretēji Satversmes tiesas lemtajam.4 Šajā rakstā5 analizētas Satversmes tiesas spriedumos paustās atziņas par valsts finanšu līdzekļu pārvaldīšanas kārtību, kā arī procesuālie jautājumi, kas attiecas uz konstitucionālās kontroles tvērumu attiecīgajā jautājumā. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Juridiskā literatūra

Satversmes komentāru otrais sējums – par tiesām un valsts kontroli

26. Februāris 2013 /NR. 8 (759)

Turpinot Latvijas Republikas Satversmes pirmo sistemātisko komentāru veidošanas darbu, VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgādā izdots otrais sējums, kurā komentētas šādas Satversmes nodaļas: VI nodaļa "Tiesa" un VII nodaļa "Valsts kontrole". Grāmatas atvēršanas svētki notika Satversmes pieņemšanas gadadienā – 15. februārī, svinīgais sarīkojums simboliski noritēja Augstākajā tiesā, jo lielākā daļa šī sējuma komentāru skar tiesu varu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Beznosacījumu pilsonības piešķiršana nepilsoņiem; Centrālās vēlēšanu komisijas un tiesas kompetence vēlētāju likumdošanas iniciatīvas satura vērtēšanā

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

Masveida nepilsoņu atzīšana par Latvijas pilsoņiem, neizvērtējot potenciālā pilsoņa lojalitāti valstij, individuālo vēlmi kļūt par pilsoni un tās pierādījumus vismaz naturalizācijas procesā paužamās individuālās gribas un nepieciešamo valsts zināšanu ietvaros, ir iztulkojama kā bijušās PSRS pilsoņu beznosacījumu principiāla atzīšana par Latvijas tautas sastāvdaļu. Likumprojekts, kas paredz tik būtiskas izmaiņas pilsoņu sastāvā, ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Neatkarības deklarācijas preambulā paustajai valsts nepārtrauktības doktrīnai. Likumdošanas procesā tieši iesaistītās konstitucionālās institūcijas (kas tieši veic likumdošanas funkciju) var viena otras darbību pārbaudīt atbilstoši likumdošanas procesam, kādu to paredz Satversme. Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencei nebūtu jābūt tādai, ka tā pārņem no Saeimas būtisko iespēju un atbildību vēlētāju iniciatīvas saturiskā vērtēšanā, mazinot tautai likumdošanas iniciatīvas iespējas iepretim Saeimai vai citiem Satversmē paredzētajiem subjektiem. Vispārējā tiesa (respektīvi, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, pārbaudot Centrālās vēlēšanu komisijas pieņemto lēmumu) nav no Satversmes aicināta būt par likumdošanas iniciatīvas akceptētāju vai noraidītāju un darboties kā "spēlētājam" līdzsvaru un savstarpējas kontroles sistēmā likumdošanas procesā. Ja šādu savu funkciju nav atzinusi Satversmes tiesa, kuras uzdevums ir likumu satversmības pārbaude, tad vēl jo mazāk tā var piemist vispārējai tiesai. Iespēja tiesai ietekmēt likuma tapšanu var pēc būtības apdraudēt demokrātiju un tiesiskumu, nonākot būtiskā pretrunā ar varas dalīšanas nepieciešamību: pārāk liela valsts vara nonāk tajā valsts varas atzarā, kuram ir ne tikvien galavārds konkrētu strīdu risināšanā, bet arī ievērojamas neatkarības garantijas. Minētajam nav tik liela nozīme attiecībā uz konstitucionālo tiesu, jo tai, lai arī ir tiesības atzīt tiesību normas par neatbilstošām Satversmei, savukārt nav vispārējas kompetences izšķirt konkrētus tiesību strīdus. Administratīvajai tiesai ir pienākums vērtēt piemērojamo normu atbilstību augstāka juridiskā spēka normām, tostarp vispārējiem tiesību principiem, taču gadījumos, ja neatbilstība ir līmenī likums – Satversme vai starptautisko tiesību norma, tiesa nevar spriest contra legem bez jautājuma nodošanas Satversmes tiesai. Satversmes tiesai ir ekskluzīva kompetence šāda līmeņa tiesību jautājumu galīgā izšķiršanā. ...

Veronika Krūmiņa, Egils Levits, Gunārs Kusiņš, Aivars Endziņš, Iveta Kažoka, Edgars Pastars, Mārtiņš Paparinskis, Inese Nikuļceva

žurnāls / Diskusija

Senāts aptur tiesvedību nepilsoņu referenduma lietā un vēršas Satversmes tiesā

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par notikumiem saistībā ar 12 686 vēlētāju iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredzētu faktiski automātisku Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, kā arī par Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk arī – CVK) atteikumu nodot šo projektu tālākai parakstu vākšanai, šo lēmumu pamatojot ar to, ka projekts nav pilnībā izstrādāts. Pārsūdzot CVK lēmumu, administratīvajā tiesā tika iesniegti divi pieteikumi par CVK lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu CVK nodot iesniegto likumprojektu parakstu vākšanai likuma ierosināšanai (viena pieteikuma autors – Jānis Kuzins, otru pieteikumu iesnieguši Andris Tolmačovs, Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina). Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī paziņoja lēmumu šajā lietā, kas tika ierosināta, pamatojoties uz pieteikumiem par CVK lēmumu: Senāts apturēja tiesvedību un nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai. ...

Ilze Dubava, Nils Muižnieks

žurnāls / Intervija

Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā. Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt. ...

Jevgēnija Ziņģe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Aiz vēja ģeneratora" jeb drošības aizsargjoslu platuma noteikšana ap vēja elektrostacijām

29. Janvāris 2013 /NR. 4 (755)

Attīstoties vēja elektrostaciju būvniecībai, pieaug strīdi starp vietējiem iedzīvotājiem un valsts un pašvaldības iestādēm par vēja elektrostaciju būvniecības tiesiskumu. Ir gadījumi, kad šādos strīdos tiek norādīts uz noteiktās drošības aizsargjoslas platuma ap vēja elektrostaciju neatbilstību tiesību aktu prasībām, uzskatot, ka šādi ir pārkāptas to zemesgabalu īpašnieku tiesības uz īpašumu, kas atrodas blakus būvējamajām vēja elektrostacijām. ...